Latvija pašlaik apsver iespēju sākt personu pārvietošanu no Turcijas, aģentūrai LETA apliecināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons.
Taujāts par notikušo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Turcijas samitu, kurš norisinājās Briselē, Jansons atzina, ka Latvija pozitīvi vērtē vienošanos par neatliekamajiem pasākumiem, lai atgrieztos pie normālas Šengenas zonas darbības. Latvija uzskata, ka Šengenas zonas izveide un funkcionēšana ir viens no galvenajiem ES sasniegumiem, un mūsu interesēs ir Šengenas sistēmas saglabāšana.
Tāpat Latvija novērtē Grieķijas centienus šajā ārkārtas situācijā un izprot nepieciešamību sniegt tālāku atbalstu Grieķijai ES ārējās robežas pārvaldībā, migrantu identifikācijā, reģistrēšanā un drošības pārbaužu veikšanā, neatbilstīgo migrantu atgriešanā, kā arī tās patvēruma sistēmai.
Latvija jau aktīvi atbalsta Frontex kopīgās operācijas ar personālu un aprīkojumu. Turpmāki aicinājumi piedalīties tik izvērtēti atbilstoši valsts kapacitātei.
Tāpat Latvija atbalsta mērķi panākt vienošanos par priekšlikumu par Eiropas robežu un krasta apsardzes izveidi līdz jūnijam. Latvija piekrīt un pilnībā atbalsta Eiropas robežu un krasta apsardzes galvenos darbības virzienus un elementus. Latvija arī ir paudusi gatavību obligātās reaģēšanas rezerves ietvaros piedalīties ar 30 robežsargiem, kas veido 2% no kopējās rezerves.
Jansons arī pastāstīja, ka Latvija apsver iespēju sākt personu pārvietošanu no Turcijas, taču sīkākas detaļas par šo ieceri nesniedza.
Viņš gan piebilda, ka Latvija ir sākusi patvēruma meklētāju, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanu no Grieķijas. Tuvākajā laikā tiks sākta pārvietošana no Itālijas. "Esam pauduši gatavību tuvākajā laikā intensificēt personu pārvietošanu esošās kvotas ietvaros," viņš sacīja, norādot, ka attiecībā uz humānās palīdzības sniegšanu Latvija ir arī gatava izvērtēt Grieķijas vajadzības un savu iespēju robežās sniegt atbalstu.
Pozitīvi vērtējam vienošanos reaģēt jaunu migrācijas ceļu veidošanās gadījumā, viņš rezumēja.
Kā ziņots, ES valstu līderi pirmdienas vakarā apsveica panākto "lūzumu" sarunās ar Turciju par vienošanos migrācijas krīzes ierobežošanai, bet atlika lēmuma pieņemšanu līdz nākamās nedēļas samitam, lai apspriestu Ankaras jauno prasību detaļas.
Turcijas premjerministrs Ahmets Davutolu sarunās Briselē pārsteidza ES valstu līderus, pēkšņi lūdzot palielināt palīdzību Turcijai par trim miljardiem eiro un līdz jūnijam nodrošināt Turcijas pilsoņiem bezvīzu režīmu ar ES. Viņš sacīja, ka apmaiņā pret to Turcija varētu uzņemt atpakaļ visus nelegālos migrantus, kas ieradušies Grieķijas salās. Davutolu arī ierosināja vienošanos, saskaņā ar kuru ES izmitinātu vienu Sīrijas bēgli no nometnēm Turcijā apmaiņā pret katru sīrieti, kuru Turcija uzņemtu no Grieķijas.
Pēc tam, kad ES valstu līderi silti apsveica Turcijas priekšlikumus, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks sacīja, ka viņš tagad pievērsīsies juridiskām detaļām, lai panāktu galīgu vienošanos ES samitā, kas 17. un 18.martā notiks Briselē.
Mēs visi apzināmies, ka faktiski mums tagad ir lūzums, Tusks sacīja pēc samita rīkotā preses konferencē.
Turcija vēl nav izpildījusi novembrī ar ES panāktu vienošanos, kas paredz, ka tā saņems no ES trīs miljardus dolāru par migrācijas plūsmas ierobežošanu Eiropas virzienā.
