85% no visiem ārzemniekiem, kuri pameta Latviju pēdējo četru gadu laikā, bija Krievijas pilsoņi.
Vērtējot 50 lielāko Latvijas iedzīvotāju valstspiederības grupu skaitliskā lieluma izmaiņas pēdējo četru gadu laikā, var secināt, ka skaitliski visvairāk samazinās Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu skaits.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu apkopojums par Fizisko personu reģistrā iekļauto informāciju liecina, ka 2019. gada 1. janvārī reģistrā bija iekļauti 1775,8 tūkstoši Latvijas pilsoņu, bet 2023. gada 1. janvārī Fizisko personu reģistrā iekļauto Latvijas pilsoņu skaits bija samazinājies par 41,3 tūkstošiem (-2,3%), nokrītot līdz 1734,6 tūkstošiem. Vēl straujāk samazinājās Latvijas nepilsoņu skaits. 2019. gada sākumā reģistrā bija 224,7 tūkstoši Latvijas nepilsoņu.
Šī gada sākumā Latvijas nepilsoņu skaits jau bija samazinājies par 37,3 tūkstošiem (-16,6%), sasniedzot tikai 187,4 tūkstošus.2023. gada sākumā Fizisko personu reģistrā bija iekļautas arī 468 personas, kurām Latvijā ir piešķirts bēgļa statuss, 428 personas ar Latvijas alternatīvo statusu (nelielās niansēs tas nedaudz atšķiras no bēgļa statusa) un 160 bezvalstnieki, kuriem Latvija ir mītnes zeme. Bez tam 39,2 tūkstošiem personu (pamatā ar Krievijas agresiju Ukrainā saistītajām) bija piešķirta Latvijas pagaidu aizsardzība.
Attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un citiem ar oficiālo statusu Latvijā atrašanās Fizisko personu reģistrā nenozīmē vienmēr fizisku atrašanos Latvijā. Latvijas pilsoņi, kuri nav oficiāli emigrējuši, bet dzīvo citviet, tik un tā ir atrodami Fizisko personu reģistrā.
Nedaudz atšķirīgi ir ar citu valstu pilsoņiem. ES valstu pilsoņiem atrašanās Latvijas Fizisko personu reģistrā, visticamāk, nozīmē, ka attiecīgā persona patiešām uzturas Latvijā, un līdzīgus pieņēmumus var attiecināt arī uz trešo valstu pilsoņiem, kuri ir iekļauti Latvijas Fizisko personu reģistrā. Protams, Šengenas zonā praktiski nav iespējams izkontrolēt, vai persona ar Latvijas uzturēšanās atļauju patiešām uzturas Latvijā vai dzīvo kādā citā Šengenas zonas valstī. Es tomēr vadījos no pieņēmuma, ka, izvēloties noformēt dokumentus, lai tiktu iekļauts Latvijas Fizisko personu reģistrā, tas tomēr nozīmē attiecīgās personas ciešāku saistību ar Latviju, nevis ar kādu citu ES dalībvalsti. Līdz ar to esamība Fizisko personu reģistrā tiks uzskatīta kā līdzvērtīga dzīvošanai Latvijā. CSP neliek vienādības zīmi starp ārvalstu pilsoņu esamību Fizisko personu reģistrā un Latviju kā pastāvīgo dzīves vietu, tāpēc CSP dati par ārvalstu pilsoņu skaitu un Fizisko personu reģistra dati atšķiras un nav savietojami. Es vadījos no pieņēmuma - kamēr ārvalstu pilsonis ir Fizisko personu reģistrā, tikmēr viņš var tikt uzskatīts par Latvijas iedzīvotāju. Tiklīdz ārvalstu pilsonis tiek izslēgts no Fizisko personu reģistra, līdz ar to viņam ir pilnībā izbeigusies saikne ar Latviju.
Visu rakstu lasiet 11.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!