"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Konkurences padome (KP) «nanoūdens» lietā Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, trešdien mediju pārstāvjus informēja KP.

KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti «Rīgas satiksmei» kā pasūtītājam, bet «Savai arhitektūrai» kā iepirkuma pretendentam.

Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki - SIA «RS Baltic», SIA «Alchimica-Latvia», SIA «UKT Serviss», SIA «Vialeks» un SIA «HRM» - ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.

«Rīgas satiksme» nepiekrīt Konkurences padomes lēmumā konstatētajam pārkāpumam un to pārsūdzēs, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis. «Rīgas satiksme» uzskata, ka Konkurences padome nepareizi un pretēji Eiropas Savienības tiesu praksei ir interpretējusi tiesību normas, pārkāpumu saskatot faktā, ka viens no «Rīgas satiksmes» šobrīd jau bijušajiem darbiniekiem prettiesiski, savtīgos nolūkos, apzināti slēptā veidā sniedza atbalstu cenu aptauju dalībniekiem. Šāda «Rīgas satiksmes» darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcība šobrīd tiek vērtēta kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Konkurences padome nevērtēja «Rīgas satiksmes» kā tirgus dalībnieka spēju novērst konkrēto noziegumu, kas vienlaikus varētu būt radījis sekas konkurencei, kaut arī šāds izvērtējums ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu tirgus dalībnieka vainu. Līdz ar to «Rīgas satiksmes» ieskatā Konkurences padome ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kas balstīts kļūdainā konkurences tiesību normu interpretācijā, skaidro V.Zaķis.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Ministru kabinets otrdien, 20. jūnijā, Konkurences padomes (KP) priekšsēdētajas amatā uz otru pilnvaru termiņu apstiprināja Skaidrīti Ābramu, kas šos pienākumus atzinīgi veikusi jau kopš 2012. gada jūnija, biznesa portālu db.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

«Iepriekšējo piecu gadu laikā Konkurences padome kļuvusi par spēcīgu godīgas konkurences aizstāvi, vienlaikus esot valsts iestādes paraugs sadarbībā ar uzņēmējiem. Šajā laika periodā būtiski augusi iestādes darba efektivitāte, nodrošināts līdzsvars starp smagāko konkurences pārkāpumu atklāšanu un sodīšanu, un mazāku pārkāpumu novēršanu ar brīdinājumiem un mediācijām, jau kopš 2013. gada īstenojot principu «konsultē vispirms»,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš pauž gandarījumu par valdības atkārtoti pausot uzticību S.Ābramai.

Viņš atzīmē, ka Konkurences padome bijusi aktīvs sarunu dalībnieks dialogā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences komiteju, kā rezultātā Latvija kļuva par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti. Tāpat KP regulāri sniegusi priekšlikumus Konkurences likuma pilnveidošanai, kā arī aktīvi veicinājusi sabiedrības izpratni par konkurences tiesībām un konkurences kultūras attīstību Latvijā.

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.

Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, paredzot bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā.

Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Likuma grozījumi paredz, ka par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, vai par peļņas un citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 125 eiro līdz 2000 eiro, aizliedzot valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā fiziskajām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 50 eiro līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 50 eiro līdz 350 eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šodien, 5. martā ir saņēmusi ABLV Bank AS iesnieguma projektu par pašlikvidāciju, informē FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

«Ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, t.i. līdz š.g. 4. aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem,» skaidro komisijā.

Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Savukārt pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, ABLV Bank varēs uzsākt pašlikvidācijas procesu.

LASI ARĪ:

9.maijā Latvijas Republikas Administratīvā apgabaltiesa atzinusi par prettiesisku 2017.gada 27.februārī pieņemto Konkurences padomes lēmumu «Par pārkāpumu konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu» «Rīgas satiksmei» un atcēlusi piemēroto sodu 2,2 miljonu eiro apmērā, informēja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

«Rīgas satiksme» iepriekš informēja, ka ir pārsūdzējusi Konkurences padomes lēmumu, ar kuru par konkurenci ierobežojošu tika atzīta «Rīgas satiksmes» un «Rīgas mikroautobusu satiksmes» vienošanās, nosakot maksu par paaugstināta servisa pakalpojumu ne zemāku par Rīgas domes noteikto tarifu.

Pārsūdzībā Administratīvajai apgabaltiesai «Rīgas satiksme» norādīja, ka uzskata Konkurences padomes lēmumu un uzlikto sodu par prettiesisku, jo Konkurences padomei nebija tiesību vērtēt konkrēto cenu noteikšanu. Sabiedriskā transporta nozari regulējošās tiesību normas un pasūtījuma līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu uzliek par pienākumu «Rīgas satiksmei» ievērot Rīgas domes noteikto tarifu. Šis pienākums tālāk ir jāievēro arī apakšuzņēmējam, kas iesaistīts pakalpojuma sniegšanas izpildē.

Iespējams, mēs pat nespējam novērtēt to, ka dzīvojam relatīvi tīrā un sakoptā vidē, jo tas ir tik pierasti. Mums ir tīras ielas, tīras pludmales, mēs neesam piedzīvojuši situāciju, kad māju pagalmos veidojas atkritumu kalni, kuri nedēļām ilgi netiek izvesti. Jāatzīst un jāpiekrīt, ka nesasniedzam Eiropas Savienības prasības nodrošināt efektīvu dalīto sadzīves atkritumu savākšanu, bet tas ir pieejamās infrastruktūras un sabiedrības paradumu maiņas jautājums.

Aizvadītās nedēļas nav bijušas vieglas atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem – ir bijis jāspēj ne tikai analizēt savstarpēji pretrunīgi juridiski lēmumi, bet arī mazāk nekā trīs dienu laikā jānodrošina atkritumu izvešana jauniem maršrutiem, kas pielīdzināmi otrai lielākajai pilsētai Latvijā – Daugavpilij. Racionāli atskatoties uz notikumu attīstību, gribu apskatīt vairākus aspektus.

Rīga – dažu minūšu attālumā no reālas atkritumu krīzes

Atkritumu apsaimniekošanas bizness nav vienkāršs. Tas prasa gan apjomīgas infrastruktūras investīcijas, gan ļoti nopietnu loģistikas plānošanu. Iedomājieties situāciju, kurā 80 smagās automašīnas vienlaikus izbrauc Rīgas ielās, savācot atkritumus no vairāk nekā 300 tūkstošiem mājsaimniecību.

Pēdējos mēnešus notiekošais uzņēmumā Rīgas satiksme ir piesaistījis plašu sabiedrības uzmanību – korupcija, izsaimniekošana, uzpūsti izdevumi, aizdomīgi līgumi, slikta pārvaldība, pat iespējama maksātnespēja. Lielāko daļu šo apsūdzību/apgalvojumu ir jāizvērtē atbilstošām izmeklēšanas iestādēm, auditoriem, korporatīvās pārvaldības ekspertiem un visbeidzot vēlētājiem un politiķiem. Tomēr uzņēmuma finanšu stabilitāti, tostarp maksātnespējas risku, varam pienācīgi izanalizēt jau šobrīd.

Eiropas Savienībā iekšpilsētu sabiedriskā transporta nodrošināšana nav rentabls bizness, un tas saņem nozīmīgas subsīdijas no pašvaldību, centrālo valdību vai abiem budžetiem. Subsīdiju intensitāte var atšķirties, un tas galvenokārt ir atkarīgs no tā, cik apjomīgas atlaides tiek nodrošinātas dažādām pasažieru grupām. Ir daudz iemeslu, kāpēc sabiedriskais transports tiek subsidēts. Būtiskākie no tiem – tiek nodrošināta sociāli mazāk aizsargātu grupu mobilitāte, tiek mazināti sastrēgumi, ekoloģiski un vides aizsardzības apsvērumi.

Sabiedriskā transporta pakalpojums ir tipisks gadījums, kad plaši tiek izmantoti Sabiedriskā pakalpojuma līgumi. Faktiski visas lielākās Eiropas pilsētas ir noslēgušas šādus līgumus. Līguma ietvaros pašvaldība nosaka, kādos maršrutos, ar kādu regularitāti, kādā kvalitātē un par kādu cenu ir jānodrošina sabiedriskais transports. To visu nodrošina pakalpojuma sniedzējs, savukārt pašvaldības pienākums ir kompensēt to izdevumu daļu, ko nenosedz biļešu pārdošanas vai citi saistīti ieņēmumi. Arī Rīgas pašvaldība ar Rīgas satiksmi 2011. gadā ir noslēgusi līdzīga satura sabiedriskā pakalpojuma līgumu. Šāds līgums ir ne tikai vienīgais juridiski korektais un ES vispārpieņemtais veids, kā Rīgas dome var Rīgas satiksmei nodot sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, bet tas ir arī ārkārtīgi svarīgs faktors, vērtējot Rīgas satiksmes maksātspēju.

Ne viss, kas konkurences jomā valstī darīts, iedzīvotājiem nesis tiešu un tūlītēju labumu. Uzņēmēji, kuriem noteikti sodi miljonos eiro, tiesājas un strīdas. Patērētāji vienmēr grib lētāk, bet uzņēmēji - nopelnīt un turēt cenu.

Šo vēlmju krustpunktā nonāk Konkurences padome, kam ir žandarma loma. Par Latvijas Konkurences padomes darbu, par karteļiem un tiesvedībām Dienas Bizness izjautāja Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītāju Māri Spičku.

Fragments no intervijas

Īsi pastāstiet, kas ir godīga konkurence, ko Konkurences padome kontrolē? Kāds ir ideālais stāvoklis tirgū, kad ar konkurenci viss ir lieliski?

Ideālais stāvoklis, manuprāt, ir, kad jebkurā tautsaimniecības nozarē un tirgū darbojas pietiekami liels skaits uzņēmumu, kas strādā neatkarīgi un konkurē savā starpā.

Uzņēmumu tendence savukārt ir - kļūt lielākiem un stiprākiem un uzvarēt konkurences cīņā. Var veidoties ļoti lieli uzņēmumi. Konkurences padomes uzdevums ir pieskatīt, lai šie milži ar savu ietekmi nemazinātu citu uzņēmumu iespējas strādāt, rīkotos taisnīgi pret patērētājiem. Ideālā gadījumā viņi ir toleranti un nemēģina izstumt mazos no tirgus, nenosaka netaisnīgas cenas, nediskriminē. Ja konkurence tirgū ir pietiekama, tad mēs skatāmies, lai uzņēmumi nenāktu kopā un nevienotos mazināt savstarpējo konkurenci. To sauc par aizliegtu vienošanos, kad uzņēmumi saskaņoti rīkojas un vienojas par kādas preces cenu, tirgus sadali, dalību iepirkumos. Visbeidzot, ja tirgū ir spēcīgi konkurenti, bet vienam ir lielāki naudas resursi, viņš var mēģināt nopirkt citus uzņēmumus, piedāvājot izdevīgu cenu. Mūsu uzdevums ir saglabāt konkurenci un kontrolēt apvienošanās gadījumus, kas negatīvi var mainīt stāvokli tirgū.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Ministru kabineta sēdē šā gada 9. maijā atkārtoti tika atlikta Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto grozījumu Konkurences likumā izskatīšana, kas sekmētu godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā.

«Izstrādājot grozījumus Konkurences likumā, mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem. Svarīgi norādīt, ka arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, vairākkārt norādījušas, ka šī jautājuma risināšana ir būtiska ekonomikas attīstībai un konkurētspējai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē vairākkārt konstatējusi, ka pašvaldības bieži rada ierobežojumus godīgai konkurencei. Visizplatītākā prakse ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot pašvaldībai piederošai kapitālsabiedrībai labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Turklāt šāda prakse arvien biežāk vērojama tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu nav pamata sūdzēties.Atbilstoši likumam Par pašvaldībām, pašvaldībām ir jāveicina saimnieciskā darbība savā administratīvajā teritorijā un jānodrošina komersantiem vienādi darbības noteikumi. Taču praksē novērojams, ka bieži pašvaldības ar savu rīcību, iesaistoties uzņēmējdarbībā, kur jau pastāv konkurence, un monopolizējot nozares, negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi, likvidējot konkurenci, radot uzņēmējos neuzticību vienādu darbības noteikumu iespējamībai un ilgtermiņā likvidējot jebkuru motivāciju veikt ieguldījumus.

Liepājas tiesa šodien pasludinājusi SIA «Riepu bloki» maksātnespēju, informēja tiesas pārstāve Velga Lūka.

Maksātnespējas pieteikumu bija iesniedzis pats uzņēmums, norādot, ka tam izveidojušies nodokļu parādi vairāk nekā 13 miljonu eiro apmērā, bet «Riepu bloku» pašu līdzekļi ir 22 700 eiro.

Tiesa par «Riepu bloku» maksātnespējas procesa administratoru iecēlusi Haraldu Velmeru.

Valsts vides dienests iepriekš pārtrauca līgumu ar uzņēmumu «Riepu bloki», kas Starta ielā, Rīgā, bija uzkrājis tonnām riepu, kā arī aprēķināja uzņēmumam sodu 12,9 miljonu eiro apmērā par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu.

«Riepu bloku» pārstāvis Grūbe arī iepriekš sacīja, ka sākotnēji noteiktā soda nauda 1500 un 5000 eiro apmērā nepalīdzot risināt jautājumu, ko iesākt ar uzkrātajām riepām. Viņš arī uzsvēra, ka papildus piespiedu naudas piemērošanas gadījumā uzņēmums pieprasīs pasludināt maksātnespēju.

2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu, skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē, līdz galam nav radusies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodu nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs – ir neatkarīgi, ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.