Pēdējos mēnešus notiekošais uzņēmumā Rīgas satiksme ir piesaistījis plašu sabiedrības uzmanību – korupcija, izsaimniekošana, uzpūsti izdevumi, aizdomīgi līgumi, slikta pārvaldība, pat iespējama maksātnespēja. Lielāko daļu šo apsūdzību/apgalvojumu ir jāizvērtē atbilstošām izmeklēšanas iestādēm, auditoriem, korporatīvās pārvaldības ekspertiem un visbeidzot vēlētājiem un politiķiem. Tomēr uzņēmuma finanšu stabilitāti, tostarp maksātnespējas risku, varam pienācīgi izanalizēt jau šobrīd.
Eiropas Savienībā iekšpilsētu sabiedriskā transporta nodrošināšana nav rentabls bizness, un tas saņem nozīmīgas subsīdijas no pašvaldību, centrālo valdību vai abiem budžetiem. Subsīdiju intensitāte var atšķirties, un tas galvenokārt ir atkarīgs no tā, cik apjomīgas atlaides tiek nodrošinātas dažādām pasažieru grupām. Ir daudz iemeslu, kāpēc sabiedriskais transports tiek subsidēts. Būtiskākie no tiem – tiek nodrošināta sociāli mazāk aizsargātu grupu mobilitāte, tiek mazināti sastrēgumi, ekoloģiski un vides aizsardzības apsvērumi.
Sabiedriskā transporta pakalpojums ir tipisks gadījums, kad plaši tiek izmantoti Sabiedriskā pakalpojuma līgumi. Faktiski visas lielākās Eiropas pilsētas ir noslēgušas šādus līgumus. Līguma ietvaros pašvaldība nosaka, kādos maršrutos, ar kādu regularitāti, kādā kvalitātē un par kādu cenu ir jānodrošina sabiedriskais transports. To visu nodrošina pakalpojuma sniedzējs, savukārt pašvaldības pienākums ir kompensēt to izdevumu daļu, ko nenosedz biļešu pārdošanas vai citi saistīti ieņēmumi. Arī Rīgas pašvaldība ar Rīgas satiksmi 2011. gadā ir noslēgusi līdzīga satura sabiedriskā pakalpojuma līgumu. Šāds līgums ir ne tikai vienīgais juridiski korektais un ES vispārpieņemtais veids, kā Rīgas dome var Rīgas satiksmei nodot sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, bet tas ir arī ārkārtīgi svarīgs faktors, vērtējot Rīgas satiksmes maksātspēju.
Kādos maršrutos, cik bieži un par kādu cenu ir jāpārvadā pasažieri, nosaka pasūtītājs – Rīgas dome. Pakalpojuma sniedzējs izrēķina pakalpojuma pašizmaksu, un visus izdevumus, kas pārsniegs biļešu pārdošanas ieņēmumus, kompensē pasūtītājs. Respektīvi, kamēr ir spēkā sabiedriskā pakalpojuma līgums, Rīgas satiksmes maksātspēja faktiski ir vienlīdzīga Rīgas domes maksātspējai. Citiem vārdiem sakot, Rīgas domes maksātnespēja ir ļoti maz iespējama.
Notikumi ap Rīgas satiksmi ir piesaistījuši arī papildu uzmanību uzņēmuma bilances «veselībai», it sevišķi tām saistībām, kas pērnā gada beigās bija mērāmas virs 300 miljoniem eiro. Saistību apmērs, skatoties ārpus konteksta, gan vēl neko daudz nepasaka par uzņēmuma finanšu stāvokli, jo tās jāredz sakarībās ar šodienas un nākotnes ieņēmumiem un pakalpojuma attīstību. Taču, protams, jo tas lielāks, jo to grūtāk apkalpot (tas ir, maksāt procentu maksājumus).
Tas, ka Rīgas satiksme ir stabils sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums ar maksātspēju, kas tuvojas pilsētas kredītreitinga līmenim, ir ļāvis piesaistīt finansējumu, kas privātā sektora uzņēmumam, visdrīzāk, nebūtu bijis iespējams uz tik izdevīgiem nosacījumiem. Es to runāju ar pārliecību, jo pēc vairāk kā gadu ilga, intensīva darba tieši Callidus Capital 2017. gadā Rīgas satiksmei piesaistīja finansējumu 135 miljonu eiro apmērā no Eiropas Investīciju bankas un Ziemeļu Investīciju bankas. Tas bija Latvijā pirmais aizdevums transporta nozares attīstībai, kas piešķirts ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) atbalstu (Junkera plāns). Finansējums paredzēts ne tikai investīcijām zemās grīdas tramvaju satiksmes infrastruktūrā, bet 53 miljoni aizstāja arī ievērojami dārgāku transportlīdzekļu piegādātāju finansējumu zemās grīdas tramvaju iegādei, potenciāli ļaujot Rīgas satiksmei ietaupīt vairāk kā septiņus miljonus eiro procentu maksājumos. 2018. gadā Callidus Capital palīdzēja Rīgas satiksmei grozīt arī autobusu piegādātāja finansējuma līgumu, palīdzot uzņēmumam ietaupīt vēl vismaz trīs miljonus eiro procentu maksājumos.
Rīgas satiksmei ir visi priekšnosacījumi veiksmīgai attīstībai, un pati galvenā priekšrocība ir iespēja sniegt regulāru, stabili apmaksātu pakalpojumu miljoniem pasažieru.
Rīgas satiksmes kapitāldaļu turētājam un uzņēmumam pašam jāsper radikāli soļi korporatīvās pārvaldības uzlabošanai. Piesaistot pieredzējušus cilvēkus ar labu reputāciju uzņēmuma padomē un valdē, nodrošinot lēmumu pieņemšanas caurspīdību, izvērtējot līdzšinējos sadarbības līgumus un ieviešot labāko korupcijas risku novēršanas praksi, Rīgas satiksme var kļūt pievilcīgs sadarbības partneris jebkuram. Samazinot un izvērtējot citus izdevumus, nedrīkst aizmirst arī par ievērojamām kredītsaistību izmaksām. Kā rāda jau paveiktais, apjomīgu ilgtermiņa saistību gadījumā potenciālais ietaupījums var būt miljonos mērāms. Rīgas satiksmi šobrīd nevajag norakstīt, taču pārvaldības uzlabojumiem ir jāsākas nekavējoties.