Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šodien, 5. martā ir saņēmusi ABLV Bank AS iesnieguma projektu par pašlikvidāciju, informē FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

«Ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, t.i. līdz š.g. 4. aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem,» skaidro komisijā.

Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Savukārt pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, ABLV Bank varēs uzsākt pašlikvidācijas procesu.

LASI ARĪ:

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Par degvielas kvalitāti uz papīra liecina rūpnīcā izdots sertifikāts, kas apstiprina tās atbilstību noteiktiem parametriem. Taču realitātē – degviela no rūpnīcas līdz automašīnas bākai mēro garu ceļu un, ja tajā netiek ievēroti stingri kvalitātes kontroles nosacījumi, tās sastāvs galarezultātā var atšķirties no sertifikātā norādītā.

Degviela, kā jebkura ķīmiska viela, ir «dzīvs produkts», kas, pakļauts ārējās vides ietekmei, piedzīvo sastāva izmaiņas. Tādēļ degvielas kvalitātes saglabāšanai no rūpnīcas līdz pat automašīnas bākai izšķiroši ir tas, cik pareizi tā tiek pārvadāta, pārkrauta un uzglabāta.

Lai klientu automašīnu bākās nonāktu labākais – Eiropas Savienības standartiem atbilstoša degviela –, mazumtirgotājiem jāspēj kontrolēt un būt pārliecinātiem par produkta kvalitāti katrā degvielas ceļa posmā. To var panākt, tranzītā sadarbojoties ar profesionāliem partneriem, izmantojot modernākās tehnoloģijas, kā arī katrā posmā regulāri veicot degvielas paraugu pārbaudes, kas garantē produkta kvalitāti ne tikai, kad tas pamet rūpnīcu, bet arī nonāk klienta automašīnas bākā.

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Degviela pasaulē kļuvusi nedaudz lētāka; Latvijā gan tā par centu dārgāka.

Šā gada otrajā pusē naftas tirgū cenas virziens galvenokārt ir bijis vērsts uz leju. Tas palīdzējis nedaudz zemāk ceļot degvielas vērtībai, kur 95. oktāna pakāpes benzīns vidēji pasaulē trešajā ceturksnī kļuvis par 2,4% lētāks, liecina Bloomberg apkopotie dati. Kopumā bākas pieliešanai dažādās pasaules valstīs jāatvēl ļoti atšķirīgas summas. Ja Venecuēlā to ir iespējams izdarīt par simbolisku samaksu, tad jau krietni lielāks žūksnis šādam procesam jāatvēl Eiropā, kas pati savu naftu gandrīz neiegūst (ar dažiem izņēmumiem).

Par centu dārgāka

Protams, vienmēr interesanti uzmanību pievērst mūsu valstij. Pieejamie dati liecina, ka vidēji trešajā ceturksnī litru benzīna Latvijā varējām iegādāties par 1,28 eiro, kas bija nedaudz (par vienu centu) vairāk nekā pirms ceturkšņa (tādējādi globālajai vidējai tendencei gluži nesekojam). Katrā ziņā arī nedaudz ilgākā termiņā degvielas cena te ir kāpusi. Piemēram, 2017. gada trešajā ceturksnī litrs benzīna Latvijā vidēji maksājis 1,08 eiro un 2016. gada trešajā ceturksnī - 1,04 eiro. Viss gan šajā ziņā nebūt nav viennozīmīgi. 2014. gada trešajā ceturksnī, kad gluži vai ierasta parādība bija melnā zelta cenas atrašanās virs 100 ASV dolāriem par barelu, litrs benzīna Latvijā maksāja tos pašus 1,25 eiro - tātad cena bija līdzīga tai, kāda tā ir šobrīd. Tomēr pēc tam aizsākās naftas cenas sabrukums, kur 2016. gada sākumā tās barela vērtība preču biržā pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājies par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1%, bet pakalpojumiem palielinājušās par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas sarukušas par 0,1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu ABLV Bank AS klientiem, sākot ar 3. martu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka», informē FKTK.

Papildināta visa ziņa

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas ABLV Bank klientiem tiks nodrošinātas pēc piecām darbdienām kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK ar lēmumu konstatēja šī gada 23. februārī.

ABLV Bankai kopumā ir 22 830 klienti, kuriem ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību līdz 100 tūkstošu eiro apmērā – 14 362 ārvalstu klienti un 8 468 iekšzemes klienti. Izmaksājot garantētās atlīdzības, tiks nodrošināts, ka kopumā 88% ABLV Bank klientu tiks pilnībā atmaksāti viņu noguldījumi, savukārt iekšzemes noguldījumi tiks pilnībā segti 97,8% ABLV Bank klientu.

FKTK atzīmē, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo ABLV Bank ir pietiekami līdzekļu. Garantēto atlīdzību izmaksai ABLV Bank klientiem ir nepieciešami 480 miljoni eiro, kurus ABLV Bank jau ieskaitījusi FKTK kontā, kurā tiek glabāti NGF līdzekļi.

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Degvielas cena ir viena no tām lietām, kas mūsdienās ietekmē teju ikviena cilvēka un biznesa dzīvi. Tai kļūstot dārgākai, sadārdzinās jebkā pārvietošana.

Tāpat līdz ar krasākiem degvielas cenas pieaugumiem var parādīties šķēršļi cilvēku mobilitātei kā tādai.

Degvielas cenu bilde dažādās pasaules daļās gan ir visai atšķirīga, kur to var ietekmēt dažnedažādu faktoru kopums. Piemēram, ir valstis, kas ir naftas ieguvējas un eksportētājas, un saviem iedzīvotājiem tās pieeju ļoti lētai degvielai, subsidējot šo nozari, sasaistījušas gluži vai ar ikdienišķām un pašsaprotamām pamattiesībām. Savukārt citos reģionos degviela, gluži pretēji, tiek aplikta ar pamatīgiem nodokļiem. Kopumā gan var secināt, ka pasaulē šajā pandēmijā bijis vērojams ievērojams degvielas cenas lēciens. Tas gan droši vien nav nekāds pārsedzošs jaunums pat tiem, kuri kaut vai tikai ļoti pastarpināti mēdz uzmest aci degvielas uzpildes staciju cenrāžiem vai dzird to, kā par augstajām cenām gaužas šoferīši.

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Lietuvas Konkurences padome par maldinošu reklāmu sodījusi degvielas uzpildes staciju operatoru «Neste Lietuva», paziņojusi Konkurences padome.

Kompānijai noteikts 8700 eiro sods par Reklāmas likuma pārkāpumu. Konkurences uzraugs secināja, ka uzņēmuma reklāma, kurā «Neste» apgalvo, ka tās degviela ogļskābās gāzes izmešus ļauj samazināt par līdz pat 20%, ir maldinoša.

Patērētājiem reklāma ļāva uzskatīt, ka «Neste Lietuva» savu pārdoto degvielu salīdzinājusi ar citu mazumtirgotāju piedāvāto degvielu, bet patiesībā «Neste Lietuva» reklamētā degviela salīdzināta nevis ar citiem degvielas veidiem vai citu mazumtirgotāju piedāvāto, bet gan ar minerālu degvielu, kāda patērētājiem Lietuvā nemaz nav pieejama.

«Vidējais patērētājs varēja uzskatīt, ka «Neste» degviela ir videi draudzīgāka un mazāk piesārņojoša nekā citu tīklu pārdotā degviela. Ja kompānijas reklāma būtu sniegusi detalizētāku informāciju, ka tās degviela ir salīdzināta ar minerālu degvielu, patērētāji varētu veidot citādu viedokli un, visticamāk, būtu izvēlējušies citu uzpildes staciju,» teikts Lietuvas Konkurences padomes paziņojumā.

Transporta dekarbonizācija prasīs mainīt ne tikai autoparku, bet arī pievērsties zaļās degvielas ražošanai Latvijā, vienlaikus enerģijas cenu pieaugums ir neizbēgams, kura amortizācijai mazturīgākajiem var izmantot Sociālo klimata fonda līdzekļus.

Tādas atziņas skanēja diskusijā Kura degviela būs lētāka, un kā kompensēsim cenu pieaugumu? Vienlaikus tika secināts, ka degviela ar bio piejaukumu kļūst lētāka nekā tīra fosilā degviela, taču Latvijas iespējas sasniegt izvirzīto mērķi uz 2030. gadu tika vērtētas kā miglainas.

Trejādi mehānismi vienlaikus

Transporta dekarbonizācijā ES un Latvijas rīcībai jābūt trejādai. „Pašlaik fosilās degvielas ir lētākas nekā atjaunojamie resursi, turklāt tie ir salīdzinoši maz izmantoti, šobrīd pastāv subsīdijas gan fosilajiem, gan atjaunojamajiem resursiem. Savukārt nākotnē fosilās degvielas kļūs dārgākas, atjaunojamie resursi kļūs plašāk izmantoti, turklāt tiks pielietoti cenu pieauguma kompensējošie mehānismi,” skaidroja Latvijas Klimata neitralitātes klastera 2050 valdes loceklis Armands Gūtmanis. Viņš norādīja, ka Latvijai izvirzīts mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas (kuras nav emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS)) par 17%, tur transporta īpatsvars ir 37,2%, lauksaimniecības —26%. „Pašreizējie aprēķini gan uz 2030. gadu rāda nepievilcīgu ainu — risku, proti, ka Latvija ne tikai nespēj samazināt transporta emisiju apjomu, bet to pat palielina par 1,7%,” skaidroja A. Gūtmanis. Viņš norāda, ka, apzinoties šo risku, iespējams mazināt sekas — īstenot vairākus pasākumus, bet sliktākajā gadījumā Latvijai nāksies iegādāties CO2 emisiju kvotas no citām valstīm. „Šā gada vasarā Ministru kabinetā tika skatīts ziņojums par siltumnīcu gāzu emisijām, to prognozēm, tajā tika atzīts, ka Latvijā ne ar esošajiem, ne ar papildu pasākumiem izvirzīto mērķi par 17% samazināt CO2 emisijas sasniegt nebūs iespējams, tāpēc būs vajadzīgi vēl citi pasākumi,” uzsvēra A. Gūtmanis.

Diskusija par degvielas cenu pieaugumu un reālajām iespējām to samazināt šobrīd ir vitāli svarīga visām iesaistītajām pusēm, tādēļ ir būtiski sabiedrībai skaidrot tās reālos pieauguma iemeslus, lai kopīgiem spēkiem panāktu labāko risinājumu.

Pirmkārt, ir acīmredzams, ka degvielas cenu pieaugumu pēdējā mēneša laikā ir ietekmējuši ģeopolitiskie notikumi - cena martā dažu dienu laikā pieauga par 40 eirocentiem litrā, un tam nav tieša sakara ar biodegvielas obligātā piejaukuma periodu, kas Latvijā noteikts no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim 6,5-7% apjomā. Ar šo piejaukumu mēs ne tikai būtiski mazinām emisijas, bet arī atkarību no naftas, kas pamatā nāk no Krievijas.

Dīzeļdegviela no 1.aprīļa kļūst dārgāka 

Stājas spēkā prasība par obligāto biokomponentes piejaukumu degvielai, tāpēc dīzeļdegvielas...

Tā kā turpmākos ģeopolitiskos notikumus un to ietekmi uz tālāku degvielas cenu kāpumu prognozēt ir ļoti grūti, lēmumu pieņēmējiem nekavējoties jāpiedāvā risinājumi, kā pasargāt Latvijas sabiedrību, īpaši sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus. Jādomā, kā atbalstīt tos, kuriem degviela nepieciešama tikšanai uz darbu, zemniekus un pārtikas ražotājus, kuriem degviela ir būtiska pozīcija pašizmaksā, kā arī - kā nepalielināt biļešu cenas sabiedriskajā transportā. Ja mēs gribam jūtami samazināt cenu benzīntankā, tad jāvēršas pie tām pozīcijām, kuras veido lielu daļu kopējā cenā, proti, ap 50% cenas veido nodokļi.

Citas ES valstis jau lēmumus pieņēmušas, samazinot nodokļus, veicot piemaksu par katru nopirkto degvielas litru, iesaldējot cenas u.c., un tādi jāatrod arī Latvijai.

Otrkārt, ja nebūs biodegvielas, cenas fosilai degvielai augs vēl straujāk. Paziņojumi par biodegvielu mērķu samazināšanu liks biržās cenām kāpt vēl vairāk, un var sagaidīt krietni lielāku cenu kāpumu par tiem 10 centiem, ko varētu radīt biodegviela. Krievijā noteikti berzē rokas par strīdiem Eiropā un par savas naftas vērtības pieaugumu.

Treškārt, būtiski arī norādīt, ka līdztekus Latvijā ražotajai biodīzeļdegvielai, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas (RME rapšu eļļas metilesteris), pastāv arī importētā atjaunojamo resursu dīzeļdegviela jeb HVO (hidroģenēta augu eļļa). Mūsu pašmāju ražotā un vieglāk realizējamā tehnoloģiskā procesa dēļ ir lētāka. Piemēram, 25.martā RME cena biržā bija 2020 USD/tonnā, bet HVO cena - 2654 USD/tonnā. Šobrīd publiskajā telpā komunicētais degvielas cenas pieaugums no 1.aprīļa, kad atsāksies obligātā piejaukuma periods, ap 10-12 eirocentu apjomā tiek rēķināts attiecībā uz šo importēto piejaukumu, nevis Latvijā ražoto.

Ceturtkārt, būtu tuvredzīgi atgriezties pie diskusijas par biodegvielas piejaukuma atcelšanu nākamajam periodam/nākotnē kaut vai tā iemesla pēc, ka enerģijas cenas kļuvušas nenormāli svārstīgas un neparedzamas. Gāzes jomā noticis neiedomājamais - biogāze biržā šobrīd ir kļuvusi lētāka par dabasgāzi! Šādas pašas pārmaiņas var skart biodegvielas un fosilās degvielas cenas, proti, biodegviela var kļūt lētāka par fosilo.

Piektkārt, patiesībai neatbilst arī izskanējušais minējums, ka Latvijas biodegvielas ražotāji visu eksportē – iepriekšējo gadu darbība apliecina, ka Latvijas degvielas tirgū nonāk vismaz 30% Latvijā ražotās biodegvielas un pretēji izplatītajam apgalvojumam līgumi ar degvielas tirgotājiem ir noslēgti.

Pagaidām nav zināms, kad restorānu tīkls Vairāk saules varētu atsākt darbību, sacīja uzņēmuma pārstāve Laura Minskere.

Patlaban darbību turpina Vairāk saules banketu serviss, par kura pakalpojumiem norēķinus klienti veic ar pārskaitījumu bankā. Turpretī pašu restorānu darbība, pēc Minskeres teiktā, vēl joprojām nav atsākta, jo visus uzņēmuma kases aparātus ir konfiscējusi policija, un patlaban nav zināms, kad Vairāk saules varēs tos atgūt atpakaļ.

Vaicāta, vai restorānu tīkls apsver atsākt darbību, izmantojot stingrās uzskaites čekus, Vairāk saules pārstāve atbildēja noliedzoši, norādot, ka tas vairāk uzskatāms par Vairāk saules īpašnieku izmisumā apsvērtu variantu.

Minskere sacīja, ka gadījumā, ja restorānu tīkls tuvākajā laikā atgūs konfiscētos kases aprātus, Vairāk saules restorāni darbību atsākt uzreiz nevarēs, jo tos būs nepieciešams no jauna uzstādīt un pārprogrammēt, lai nodrošinātu to atbilstību Valsts ieņēmumu dienesta un likuma prasībām, kas ir sarežģīts un ilglaicīgs process.

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus») akcionāri trešdien nolēma uzņēmuma padomē iecelt Valsts kases, AS «Augstsprieguma tīkls» un «Marguerite Fund» pārstāvjus.

«Conexus» padomē darbosies «Marguerite» pārstāvji Viljams Pīrsons, Gijoms Rivrons, «Nabucco Gas Pipeline International GmbH» pārstāvis Franks Zīberts, «Augstsprieguma tīkla» valdes locekļi Gatis Junghāns un Imants Zviedris, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Bens de Vēle.

Iepriekš «Conexus» padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet padomē darbojās Juris Savickis, Pīrsons, Nikolajs Dubiks, Olivers Gīze, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Kristians Jensens, Jeļena Mihailova, Rivrons un Zīberts.

Jaunā «Conexus» padome darbu sāks šā gada 31.decembrī.

Tāpat «Conexus» akcionāri lēma, ka esošie uzņēmuma valdes locekļi savus pienākumus pildīs līdz jaunu valdes locekļu ievēlēšanas brīdim. Tādējādi esošā «Conexus» valde - tās priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un padomes locekļi Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne - pagaidām saglabā amatus.

Pašreizējais Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pēc akcionāru maiņas varētu atstāt amatu uzņēmumā. To preses konferencē paziņoja Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs Varis Boks. «Ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, paredzams, ka Kalvītis varētu pamest uzņēmuma vadību,» norādīja V.Boks. Viņš gan neatklāja, kas turpmāk varētu ieņemt A.Kalvīša vietu, uzsverot, ka tiks izskatītas vairākas kandidatūras.

«Es palikšu Latvijas gāzē, man pie sirds tuvāka ir gāzes tirdzniecība,» tā Dienas Biznesa rīkotajās Biznesa prognozēs 2018 sacīja Kalvītis, kurš vienlaikus ir gan a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, gan arī a/s Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs.

Par izmaiņām kompānijas vadībā Conexus Baltic Grid akcionāri lems 20.decembrī. Šobrīd Conexus Baltic Grid valdē darbojas Aigars Kalvītis, Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne.

Jau ziņots, ka AST noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid. Sarunas notiek arī ar pārējiem akcionāriem, un paredzēts, ka līdz šā gada beigām akcijas tiks atpirktas arī no Gazprom un Itera Latvija.

20 gadus pēc privatizācijas Latvijas valsts atgūst teikšanu pār dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu, taču nav skaidrs, ko ar iegādāto mantu darīs tālāk – paturēs vai tomēr pārdos

Vairums aptaujāto Latvijas valsts lēmumu – faktiski atgūt savā īpašumā dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu – vērtē kritiski, to uzskatot par «nevajadzīgu».

Latvijas valstij 100% piederošā a/s Augstsprieguma tīkls (AST) iegādājusies 18,31% akciju uzņēmumā a/s Conexus Baltic Grid. Sarunas notiek arī ar pārējiem akcionāriem. Pašlaik darījums par dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora Conexus Baltic Grid (Conexus) akciju iegādi noslēgts ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper), bet paredzēts, ka līdz šā gada beigām akcijas tiks atpirktas arī no Gazprom (34,099%) un Itera Latvija (16,045%). Faktiski, ja neskaita svarīgas infrastruktūras objektu būvniecībai nepieciešamo nekustamā īpašuma iegādi (atsavināšanu) no privātīpašniekiem, kā arī krīzē nonākušu kompāniju glābšanu – Parex banka, savulaik arī Banka Baltija – tad šis ir pirmais gadījums, kad Latvijas valsts iegādājas būtisku privātās kompānijas akciju daļu un to apmēru gatavojas palielināt.

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Vēl nav apspriests jautājums par to, vai prasīt Lietuvai atlīdzināt negūto peļņu, kas Latvijai gājusi secen kopš 2008.gada, kad Lietuva nojauca sliežu ceļu starp Mažeiķiem un Reņģi, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atzina, ka Latvija Lietuvai ik pa laikam ir atgādinājusi par to, ka lēmums nojaukt sliežu ceļu Mažeiķi-Reņģe bija negodīgs un konkurenci ierobežojošs. Latvija joprojām turpina uzstāt uz to, ka šis dzelzceļa posms ir jāatjauno, un mūsu valsts no šīs objektīvās prasības neatkāpsies, solīja premjers.

Valdības vadītājs sacīja, ka minētā dzelzceļa posma atjaunošana Lietuvai būtu izmaksājusi daudz lētāk nekā soda nauda, kas tagad tai piemērota saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) lēmumu. «Tāpēc arī ir ļoti žēl, ka [Lietuva] neieklausījās ātrāk šajās prasībās un mēs nevarējām normālā, mierīgā ceļā atrisināt to,» pauda Kučinskis.

Jautāts, vai ir vēl kādas papildu kompensācijas, kuras Latvija no Lietuvas varētu prasīt, pamatojoties uz EK lēmumu, Ministru prezidents atbildēja, ka šis jautājums pagaidām vēl nav apspriests. «Protams, šis EK lēmums arī nosaka, ka mēs varētu prasīt kādu neiegūto peļņu, aprēķināt zaudējumus. Nu tāds lēmums pagaidām vēl nav apspriests, mēs arī vēl neesam pilnu EK lēmuma tekstu redzējuši. Acīmredzot būs jārunā par tālākiem soļiem,» LNT raidījumā «900 sekundes» izteicās Kučinskis.

#Vieta, kur būvi nogādāt, jau esot zināma, to plānots nogādāt ar velkoņiem pa jūru.

Pāvilostas novadā jūras krastā esošās ēkas-kuģa īpašnieks, uzņēmējs Argods Lūsiņš sola būvi aizvākt, uzsverot, ka tā nekad arī neesot bijusi paredzēta Pāvilostas ūdeņiem, šovakar vēsta Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma.

Lūsiņš skaidroja, ka vieta, kur būvi nogādāt, jau esot zināma, taču tā ir atbilstoši jāiekārto, un būvi uz attiecīgo vietu plānots nogādāt ar velkoņiem pa jūru, gan neatklājot, kad tas varētu notikt.

Viņš tāpat uzsvēra, ka būve nekad neesot bijusi paredzēta Pāvilostas ūdeņiem un tā būs tāda pati peldoša ierīce, kāda jau ir Lielupes ūdeņos Jūrmalā. Lūsiņš pauda, ka mājas uz pontoniem sācis būvēt, jo gribējis Latvijā ieviest ko jaunu.

Pirmdien, 19.februārī pēc plkst. 18:30 no īslaicīgās aizturēšanas Valsts policijas (VP) izolatorā Čiekurkalnā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) tikai pārvests un pēcāk atbrīvots par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Kā preses konferencē pirmdien informēja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas - augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro.

Pēc atbrīvošanas I.Rimšēvičs iznāca pie žurnālistiem un, aicinot būt saprotošiem, teica, ka visus paskaidrojumus preses konferencē sniegs rīt, 20.februārī. Jautāts, vai atzīst viņam izvirzītās apsūdzības, I.Rimšēvičs teica, ka kategoriski visu noraida, bet sīkāk visu paskaidros rīt.

Arī viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš klātesošos žurnālistus aicināja būt saprotošiem un gaidīt rītdienu.

Lasi Vēl:

Rimšēviču tur aizdomās par vismaz 100 000 eiro kukuļa pieprasīšanu