Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

Latvijas nacionālās aviosabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) valdes rīcību, nepaziņojot lidojumu atcelšanas iemeslus, iespējams kvalificēt kā apzinātu kaitniecību, jo tā grauj uzņēmuma reputāciju, rada finansiālus zaudējumus un samazina uzņēmuma vērtību, par šādu Satiksmes ministrijas (SM) nostāju ziņu aģentūru LETA informēja SM pārstāvis Aivis Freidenfelds.

SM aicina airBaltic valdi nekavējoši sniegt paskaidrojumu par iemesliem šodienas reisu atcelšanai, kā arī nodrošināt, lai rītdienas plānotie regulārie reisi tiktu nodrošināti.

Valsts kā lielākais akcionārs uzsver, ka airBaltic valdes atbildība ir nodrošināt aviokompānijas ikdienas darbību veicot pasažieru pārvadājumus. Uzņēmuma valde nav sniegusi nekādu informāciju par iemesliem, kāpēc tiek atcelti reisi uz Briseli, Berlīni, Viļņu un Tallinu ne kompānijas klientiem, ne uzņēmuma akcionāriem, informēja Freidenfelds. Avikompānijas pezidents Bertolts Fliks tikmēr paziņojis, ka iesniegs sūdzību Ģenerālprokuratūrā par viņam netīkamajām interpretācijām, kas izskanējušas šodien pēc tam, kad nāca klajā fakti par mēģinājumu palielināt airBaltic apmaksāto pamatkapitālu, tādejādi, iespējams, palielinot Baltijas Aviācijas Sistēmas ietetkmi airBaltic, valsti atstājot mazākumā.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Latvijas nacionālās aviokompānijas rīcība, atceļot reisus jau ir izpelnījusies partneru sašutumu. «Ja turpināsies šāda airBaltic rīcība, tad mēs centīsimies meklēt citu alternatīvu Latvijas nacionālās lidsabiedrības vietā, ko piedāvāt saviem klientiem,» Db.lv norādīja tūrisma aģentūras Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Viņa pieļauj, ka airBaltic varētu būtu bijis pamatots iemesls atcelt reisus, tomēr viņa uzskata, ka neinformēšana ir uzskatāma par kaitniecību. «Mēs nezinām, vai reisu atcelšana ir bijusi kaitniecība vai nē, tomēr pavisam droši var apgalvot, ka kaitniecība ir tā, ka lidsabiedrība neinformē savus partnerus - neviens no aviokompānijas ar mums nav sazinājies un paskaidrojis, kādēļ airBaltic ir atcēlis reisus un vai tie nākotnē tiks atjaunoti. Tāpat kā lidosta visu informāciju iegūstam nevis no pašas aviokompānijas, bet no medijiem un no informācijas par atlidojušajiem un izlidojošiem reisiem,» atzina I. Keiša.

Latvijas avikompānijas airBaltic nāve var būt izdevīga tās konkurentam Estonian Air, tomēr klientiem tas nozīmētu, ka samazinās iespējas izvēlēties, izteicies Estonian Air padomes priekšsēdētājs Joahims Heleniuss, vēsta Delfi.ee, atsaucoties uz laikrakstu Äripäev.

«Es ceru, ka aviopārvadājumu jomā Estonian Air būs vienkāršāk sasniegt savus mērķus,» norādīja Joahims Heleniuss. Saskaņā ar viņa teikto problēmas ar airBaltic dos tikai to, ka ar Latvijas aviokompāniju lidos mazāk igauņu.

«Tas nozīmē, ka mēs saņemsim lielāko daļu Igaunijas aviopārvadājumu, kas mums ir ļoti svarīgi, tāpēc, ka gadījumā, kad igauņi neatbalsta savu nacionālo aviokompāniju, mums ir grūti izveidotot tiešus un regulārus lidojumus,» klāstīja J. Heleniuss.

Tāpat Estonian Air padomes vadītājs atzina, ka jūt līdzjūtību pret Latviju. «Tomēr tāda ir dzīve un es ceru, ka airBaltic zaudējumi nebūs pārlieku dramatiski. Tomēr, ja lūkojas no Estonian Air skatpunkta – tas atvieglo mūsu stratēģijas ieviešanu».

Vakardienas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā kratīšana ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic saistītajos uzņēmumos bija «totāli lieka», komentējot 26. septembra notikumus, norāda airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Mani mazliet pārsteidz, ka KNAB veica tādu kratīšanu, un mani pārsteidz, kādus dokumentus viņi apskatījās, jo tie līgumi, ko viņi skatījās, tika auditēti no KPMG, no valdības nolīgtiem konsultantiem... Prudentia. Tādēļ mani nedaudz pārsteidz, ka tos pašus līgumus vēlreiz gribēja skatīt. Ja es nemaldos arī KNAB šie dokumenti jau agrāk bija aizsūtīti, tādēļ man liekas, ka šis patiešām nu gan bija totāli lieki,» intervijā Latvijas Radio sacīja B. Fliks.

Viņš arī norādīja, ka bankas ir garantējušas Baltijas aviācijas sistēmu (BAS) ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā. Tas gan vēl esot jāparaksta vienam no airBaltic mazākuma akcionāru patiesajiem labuma guvējiem Andrejam Rudeško.

Starptautiskā lidosta Rīga joprojām no Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic nav saņēmusi informāciju, kādēļ pirmdien un otrdien kompānija atcēlusi vairākus reisus, otrdien Latvijas Radio teica lidostas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sarmīte Bunka-Brilijonka.

«Situācija šorīt lidostā ir salīdzinoši mierīga. Ja vakar bija vērojamas rindas un drūzmēšanās pie airBaltic kasēm, tad nakts jau bija mierīga un arī šorīt lidostā situācija ir salīdzinoši mierīga,» teica lidostas pārstāve.

Viņa piebilda, ka pagaidām lidosta nav saņēmusi informāciju, kādēļ reisi ir atcelti un lidostai arī nav informācijas vai turpmākajās dienās vēl kādu reisi tiks atcelti. Bunka-Brilijonka arī neatminējās, ka iepriekš kāda aviokompānija lidostā būtu atcēlusi tik daudz reisus, nepaskaidrojot iemeslus.

Saistībā ar Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic atceltajiem reisiem Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz šim saņēmis tikai vienu oficiālu sūdzību, Db.lv apliecināja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde.

Tomēr centrs ir saņēmis cilvēku zvanus, kuri interesējas par savām tiesībām un iespējām šādā situācijā. Saistībā ar reisu atcelšanu par aviopasažieru tiesībām PTAC kopā sniedzis astoņas konsultācijas telefoniski. Patērētāji interesējušie par savām tiesībām, kā arī par iespējām atgūt naudu par apmaksātajām biļetēm un saņemt kompensāciju.

Db.lv jau rakstīja, ka situācijās, kad lidsabiedrība laicīgi nepaziņo par reisu atcelšanu un nav bijuši nekādi ārkārtas notikumi, pasažieriem pienākas finansiāla kompensācija un naudas atgriešana par biļeti.

Satiksmes ministrija ir rakstveidā izvirzījusi prasību novērst nesakritību starp reģistrēto un apmaksāto airBaltic pamatkapitālu.

Tas bijis viens no galvenajiem priekšnosacījumiem tam, lai airBaltic akcionāru sapulcē varētu tikt skatīts jautājums par pamatkapitāla palielināšanu, apgalvots lidsabiedrības airBaltic izplatītajā paziņojumā presei.

«[..] lidsabiedrības padarīšana par pirmsvēlēšanu ķīlnieku un ieraušana kampaņā ir izraisījusi uzticības krīzi gan klientu, gan partneru vidū, novedot pie kritiska apgrozāmo līdzekļu trūkuma. Diemžēl absolūti nepieciešamais lēmums par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu joprojām nav pieņemts, un jautājuma ļoti lēnā virzība var kļūt liktenīga lidsabiedrībai,» teikts paziņojumā, kuru parakstījis Bertolts Fliks.

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

airBaltic reisi gandrīz vienmēr ir pilni, šodien LR raidījumā Krustpunkti apliecināja lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. Toties uzņēmumu finanšu dati par to neliecina. Saskaņā ar finanšu plūsmu ar rentabilitāti var lepoties vien pāris no apmēram 60 airBaltic virzieniem, informēja Satiksmes ministrs Uldis Augulis.

A. Luhse uzsvēra, ka acīmredzami aviokompānijas biznesa modeļa veiksmīgums ir apšaubāms, jo lielākā daļa biļešu par zemu cenu tiek pārdotas labu laiku iepriekš, tādejādi, iespējams, nenesot vēlamos ieņēmumums. Tāpēc biznesa modelis ir jāmaina, viņš uzsvēra.

«Visvairāk sāp, ka ārvalstu tūristi neizprot iekšējās aviācijas problēmas un airBaltic lomu tajā, bet izdara slēdzienu par Rīgas lidostu kopumā: «Crazy airport»,» saka U. Augulis.

«airBaltic visu tracina, kā pasažierus, tā lidostas darbiniekus,» stāsta A. Luhse. Viņš norādīja, ka pirms nedēļas airBaltic sagādājis «pārsteigumu»: jau pēc robežkontroles šķērsošanas 250 cilvēki palikuši muitas zonā, nezinot, uz kuru pusi doties, jo airBaltic vienkārši bez paskaidrojumiem vienkārši neatsūtīja darbiniekus uz iekāpšanas vārtiem un atcēla divus reisus, nevienu par to nebrīdinot. Tomēr divarpus stundu laikā airBaltic nodrošinājis iespēju visiem alternatīvus lidohjumus. Db jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā airBaltic pēkšņi atcēla vairākus reisus, savas rīcības motīvus neskaidrojot.

Ģenerālprokuratūra ir pieņēmusi lēmumu par bijušā AS Air Baltic Corporation (airBaltic) vadītāja Bertolta Flika saukšanu pie kriminālatbildības.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga pastāstīja, ka ir pieņemts lēmums par personas saukšanu par kriminālatbildības, taču, ņemot vērā, ka persona ir atteikusies prokuratūrā ierasties uz lēmuma saņemšanu, plašāka informācija par apsūdzības būtību netiks atklāta.

Uz jautājumu, kā prokuratūra rīkosies, ja persona arī turpmāk atteiksies ierasties prokuratūrā uz pirmstiesas izmeklēšanu, Šēnberga atbildēja, ka tādā gadījumā prokuratūra par tālāko rīcību lems.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs rosināja prokuratūrai saukt pie kriminālatbildības bijušo airBaltic amatpersonu par tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kas izraisījušas smagas sekas. Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Visa atbildība par situāciju nacionālajā lidsabiedrībā Air Baltic Corporation (airBaltic) saskaņā ar esošo akcionāru līgumu ir jāuzņemas kompānijas privātajam akcionāram un tās vadītājam Bertoltam Flikam, šodien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka saskaņā ar 2009.gadā noslēgto akcionāru līgumu lidsabiedrības vadība ir privāto akcionāru rokās. «Pilna atbildība ir jāuzņemas privātajiem akcionāriem, kas ir pilnībā atbildīgi par airBaltic valdes vienpersoniski pieņemtajiem lēmumiem,» uzsvēra Augulis.

Ministrs piebilda, ka, ja patlaban viņam būtu jāparaksta šāds akcionāru līgums, tad viņš to, visticamāk, nedarītu. «Tomēr mums ir jāapzinās visas tiesiskās sekas, ko paredz esošais akcionāru līgums,» piebilda Augulis.

Viņš sacīja, ka patlaban visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic ir bez pamata. «Uzņēmumā notiek audits, un tā rezultāti valdībai tiks ziņoti pēc 4.jūlija. Ir skaidrs, ka līdz 2012.gadam lidsabiedrībā būs nepieciešami ieguldījumi lidmašīnu flotes nomaiņai, tāpēc valdībai pēc auditoru ziņojuma uzklausīšanas būs jāpieņem lēmums, vai valstij kā airBaltic lielākajai akcionārei šajā procesā jāiesaistās vai nē,» skaidroja Augulis.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» nākotnē plāno veidot bāzi Tallinā, lai reisus no Igaunijas galvaspilsētas apkalpotu Igaunijā nolīgti darbinieki.

«airBaltic» vadītājs Martins Gauss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacījis, ka pašlaik uzņēmumā strādā 33 Igaunijas pilsoņi, bet to skaits palielināsies, jo arvien vairāk cilvēku lido no Igaunijas.

«Nākotnē mēs Igaunijā izveidosim bāzi, no Igaunijas izlidojošos reisus apkalpos Igaunijas komandas. Mums jau ir piloti un stjuarti no Igaunijas. Pieaugot tirgus daļai, mēs pieņemsim darbā arvien vairāk cilvēku no Igaunijas un Lietuvas,» viņš teicis.

Tāpat «airBaltic» vadītājs solījis, ka Latvijas nacionālā lidsabiedrība nesamazinās tiešo reisu skaitu no Tallinas.

«Tallinā mūsu tirgus daļa ir 23%. Un vissvarīgākais ir tas, ka mēs nodrošinām nozīmīgus savienojumus. Ne tikai tiešos reisus no Tallinas, bet arī savienojošos reisus uz 80 galamērķiem caur Rīgu un no turienes uz vairāk nekā 300 galamērķiem visā pasaulē. Šāda veida savienojamība ir mūsu reisu plānošanas pamatā. Mēs varam plānot tiešos reisus kā daļu no lielāka tīkla,» klāstījis Gauss.

Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic un tās privātajam akcionāram - Baltijas Aviācijas sistēmām (BAS) - tieši vai pastarpināti pieder kapitāldaļas vismaz 15 uzņēmumos, liecina Firmas.lv informācija.

BAS ir dalībnieks kompānijās SIA Baltic Taxi, SIA North Hub Fuel, SIA North Hub Services, SIA airBaltic Hotels, SIA North Hub, kā arī SIA Rija.

Taksometru pakalpojumu sniedzējā Baltic Taxi BAS pieder 97% kapitāldaļu, lidostu virszemes pakalpojumu sniedzējā North Hub Service - 50%, airBaltic Hotels - 100%.

North Hub, kas nodarbojas ar konsultēšanu komercdarbībā un vadībzinībās, BAS pieder 100%, degvielas piegādes uzņēmumā North Hub Fuel - 50%. Latvijas dizaina un dzīves stila veikalā Rija BAS pieder 50% kapitāldaļu.

SIA FLS, kas sniedz finanšu un juridiskos pakalpojumu, ir ar BAS saistīts uzņēmums, kas pieder SIA VIA Invest, kurš savukārt pieder uzņēmumam Bridge Capital, kurā 50% akciju pieder Londonā reģistrētai kompānijai Winston and Winston Limited, 25% SIA YDY un 25% Lietuvas pilsonim Jonam Tamulim, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. BAS mājas lapā gan teikts, ka FLS pilnībā pieder BAS.

Aviopasažieriem Eiropas Savienībā ir noteiktas tiesības gadījumos, ja tiek atcelti reisi, vai arī tie kavējas. Šīs tiesības attiecas uz regulārajiem reisiem, čārterreisiem un uz zemo cenu aviokompānijām.

Reisa atcelšanas gadījumā, pasažieriem pienākas finansiāla kompensācija. Tomēr tā nepienākas gadījumos, kad lidojums ir atcelts ārkārtēju apstākļu dēļ, kā arī, ja par reisa atcelšanu ir ticis paziņots 14 dienas pirms izlidošanas. Kompensāciju neizmaksā arī tad, ja maršruts mainīts bez lielām atkāpēm no sākotnēji paredzētā laika.

Kā Db.lv apstiprināja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), pasažieriem ir iespējas saņemt gan finansiālu kompensāciju, gan biļetes cenas atmaksāšanu gadījumā, ja aviokompānija nav sniegusi laicīgu paziņojumu par reisu atcelšanu (14 dienas) vai nav notikuši ārkārtēji apstākļi.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka vispirms ir jāmaina Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadība, jāveic izmaiņas akcionāru līgumā un tikai tad ir jādomā par tālākajiem airBaltic situācijas risinājumiem.

Kampars ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem teica, ka airBaltic esošā vadība nav pierādījusi, ka ir spējīga kompāniju vadīt, tādēļ ir vajadzīga pilnīgi jauna vadība.

Viņš norādīja – ir pilnīgi skaidrs, ka airBaltic ir jāiegulda līdzekļi, taču to nevar darīt situācijā, kad kompāniju vada cilvēki, kas valsts iepriekš ieguldītos 15 miljonus latu «ir iztērējusi nezināmā virzienā».

Pēc ekonomikas ministra sacītā, jāmaina arī akcionāru sadarbības līgums. «Šāda veida attiecības starp akcionāriem ir neiespējamas ilgtermiņā,» atzina Kampars.

Kompānija Interneto partneris, kurai Latvijā pieder avioreisu biļešu tirdzniecības vietne Flysiesta.lv, uz laiku pārtraukusi Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biļešu tirdzniecību visās 12 valstīs, kurās kompānijai ir savas aviobiļešu tirdzniecības vietnes internetā. airBaltic to noliedz, sakot, ka aizliegumu piemērojusi pati.

Interneto partneris paziņoja, ka tāds lēmums pieņemts, ņemot vērā masu medijos parādījušos informāciju par iespējamo airBaltic maksātnespēju. Kompānija informē, ka Latvijas lidsabiedrības biļešu tirdzniecība pārtraukta Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un pārējās deviņās valstīs, kurās strādā Interneto partneris.

«Saistībā ar medijos izplatītajām baumām par iespējamo airBaltic maksātnespēju mēs nolēmām uz laiku pārtraukt biļešu tirdzniecību uz šis kompānijas reisiem. Tā mēs vēlamies pasargāt savus klientus no iespējamajiem zaudējumiem. Tādēļ mēs iesakām priekšroku dot citu aviokompāniju piedāvājumiem. Mēs aktīvi sekosim līdzi informācijai medijos un citos kanālos un pieņemsim turpmākus lēmumus atkarībā no notikumu attīstības gaitas,» kompānijas paziņojumā presei citēts Interneto partneris direktors Andris Ramanausks.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

«No Prudentia viedokļa iepriekšējie kompānijas līdzīpašnieki un vadība vēl joprojām dažādos veidos mēģina ietekmēt kompānijas darbu. Tostarp tiek mēģināts ietekmēt arī Prudentia kā konsultantu darbu, lai pasteidzinātu "airBaltic" pārdošanu, jo uzņēmuma pārdošanas noteikumi īstermiņā ir mazāk izdevīgi nekā ilgākā laika periodā,» norāda investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Ģirts Rungainis, skaidrojot, ka «no Latvijas viedokļa airBaltic investora meklēšana ir cieši saistīta arī ar lidostu un tās attīstību.

Viņš skaidro, ka «tas ir saistīts ar konkrētām interesēm mēģināt atgūt kādus līdzekļus no tā neveiksmīgā biznesa modeļa, kas bija izveidots iepriekšējā periodā».

Tomēr gan Rungainis, gan Prudentia partneris Kārlis Skrastiņš norāda, ka patlaban nav nepieciešams mēģināt ar steigu pārdot aviosabiedrību airBaltic, jo, sekojot izstrādātajam biznesa plānam, airBaltic vērtība līdz 2014.gadam ievērojami pieaugs un investoru interese būs lielāka,

Patlaban Eiropā un pasaulē ir vairāk tādu aviokompāniju, kuras grib pārdoties, nevis tādas, kuras vēlētos kādu nopirkt. Patlaban aviācijas nozarē ir tā saucamais pircēju tirgus, kurā noteikumus diktē pircēji, skaidroja Rungainis.

24. oktobrī Latvijas nacionālais aviopārvadātājs airBaltic atcēlis divus reisus – uz Norvēģijas galvaspilsētu Oslo un Vācijas pilsētu Hamburgu, liecina informācijas lidostas Rīga mājaslapā.

Atcelts šodien plkst. 09:30 paredzētais reiss uz Oslo, kā arī reiss plkst. 13:00 paredzētais reiss uz Hamburgu.

Db.lv nav izdevies saņemt oficiālu lidsabiedrības ziņojumu par to, kādēļ atcelti abi lidojumi.

Jau ziņots, ka airBaltic padome par jauno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju ir izvēlējusies Martinu Gausu (Martin Gauss), kurš stāsies amatā no 1.novembra.

Šā gada septembrī airBaltic mīklainos apstākļos jau atcēla vairākus reisus, ieskaitot uz Berlīni, Briseli, Palangu, Tallinu, Tartu un Viļnu. Toreiz aviokompānija skaidrojumus par reisu atcelšanu nesniedza.

Ekonomikas ministra Arta Kampara (V) jūnija paziņojumi par Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kuros tika izteikta neuzticība aviokompānijai, radījuši vairāk nekā 25 miljonus latu lielus zaudējumus, šodien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

(Papildināts ar Arta Kampara viedokli)

Viņš skaidroja, ka pēc negatīvajiem ministra paziņojumiem kreditoru pacietība sākusi izsīkt. Pēc paziņojuma biļešu tirdzniecība būtiski samazinājusies - par 70 000 biļešu, un kopumā tas radījis aptuveni piecus miljonus latu lielus zaudējumus.

Nosacījumu maiņa jaunu lidsabiedrības lidmašīnu iegādei radījusi vairāk nekā 20 miljonu latu zaudējumus.

Kā ziņots, jūnijā Latvijas Radio ekonomikas ministrs Kampars paziņoja, ka problēmas aviokompānijā airBaltic būtu jārisina, «agresīvā veidā pārņemot informācijas pieejamību un operatīvo menedžmentu» no pašreizējās kompānijas vadības.

Nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic padevusies iespaidīga pacelšanās – no 100 miljonu eiro mīnusiem 2011.gadā līdz plusiem pērn. Par spīti vairāku maršrutu slēgšanai Ukrainas krīzes dēļ, šogad airBaltic cer izskatīties vēl labāk. Taču tā ir tikai redzamā lidsabiedrības darbības daļa, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Par pagājušo gadu, ko airBaltic noslēdza ar peļņu, aviokompānijas revidenti minējuši, ka sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz apgrozāmos līdzekļus par 70,7 miljoniem latu un pašu kapitāls bijis negatīvs 127,3 miljonu latu apmērā. Vienkāršāk sakot, «pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par airBaltic spēju turpināt darbību,» raksta revidente no PricewaterhouseCoopers.

«Tas ir standarta paziņojums, ja jūs apskatīsieties pēdējo gadu pārskatus. Tas ir tādēļ, ka kompānijai ir negatīvs kapitāls,» neko neparastu revidentu teiktajā nesaskata airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Pēc viņa teiktā, šogad kompānija strādā vēl labāk – 14 miljonu eiro peļņa bijusi pirmajā pusgadā. «Gadu joprojām mēs noslēgsim ar negatīvu pašu kapitālu, bet ar pozitīvu rezultātu,» saka M. Gauss.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), visticamāk, veic kratīšanu arī airBaltic aviokasē Rīgas centrā. Kratīšana tiek veikta arī Tērbatas ielā, airBaltic aviokasē Travel Lounge.

Aviokase ir atvērta un strādā, tomēr tajā apmeklētājus apkalpo viena vai divas darbinieces. Pārējais biroja personāls atrodas biroja iekšienē.

Kā ziņots, KNAB darbinieki šodien veikuši arī kratīšanas ar nacionālo aviosabiedrību isaistītos uzņēmumos.

Šorīt, 26. septembrī, KNAB darbinieki ieradušies Helio biroju ēkā lidostas Rīga teritorijā, Biroju ielā, kur atrodas vairāki ar airBaltic saistīti uzņēmumi. Ēkā atrodas, piemēram, Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), airBalticTravel, Uniform Storage, airBaltic Ground Operation, Best&Partner un FLS.