Ja kāds, pandēmijai sākoties, vēl cerēja, ka tās laikā cilvēki vairāk laika pavadīs mājās un tādējādi arī nodosies domām par lielākām ģimenēm, tas izrādījies velti. Šādiem apcerējumiem darbi sekojuši nav, un faktiski šis viss Rietumvalstīs tā arī ir palicis vien domu līmenī. Proti, viena no Covid-19 pašām būtiskākajām sekām ir izrādījusies pilnvērtīga demogrāfiskā bedre.
Jāņem vērā, ka vairākās Rietumvalstīs cilvēku skaits plaka un sabiedrības novecojās jau pirms šīs pandēmijas. Lielā daļā gadījumu šādām valstīm no dramatiska iedzīvotāju skaita krituma atļāvusi izvairīties vien imigrācija. Notiekošajam nenoliedzami būs liela ietekme uz nākotni. Ja sabiedrība kļūst arvien sirmāka, parasti veidojas ļoti labi apstākļi tam, lai arī ekonomiskā dinamika būtu vēsāka.
Sarūkošs cilvēku skaits valstī un sabiedrības novecošanās pamatā nozīmē lēnāku ekonomikas izaugsmi, zemāku produktivitāti un vidējo dzīves līmeni, un spiedienu arvien celt nodokļu nastu iedzīvotājiem. Jau ziņots, ka, sarūkot strādājošo skaitam, valstī var arī saražot mazāk produktu un pakalpojumu, un no ekonomiskās aktivitātes var tikt iekasēts mazāks nodokļu apjoms. Mazāki nodokļu ieņēmumi savukārt nozīmē valsts sniegto pakalpojumu un veikto investīciju apjoma kritumu. Turklāt tieši jauni cilvēki finansē arī, piemēram, veselības un pensiju sistēmas. Ja to nav, tad uz jautājuma zīmes nonāk arī šādi piedāvātie labumi.
Ir ekonomisti, kas brīdina, ka ekonomiskā ziņā krišana demogrāfiskajā aizā var nozīmēt arī dažādus deficītus un augstākas cenas. Bieži tiek norādīts, ka šādā vidē arvien mazāk tiek domāts par inovācijām. Ir daudzi brīdinājumi, ka attīstības valstis straujiem soļiem pietuvojušās stagnācijas scenārijam, kad mazāks cilvēku skaits kaut ko rada, patērē un arī uzņēmumi tādējādi sāk atlikt savas investīcijas. Tas var arī, piemēram, nozīmēt, ka izpētes un attīstības nolūkos tiek nodarbināts arvien mazāks cilvēku skaits, kas var rezultēties ar lēnīgāku progresu.
Latvieši izzudīs
Dažādi pētījumi liecina, ka diemžēl demogrāfiskā bilde visdrūmākā izskatās tieši mūsu valstij. Jeb – kas citiem vēl tiek zīmēts nākotnē, mums jau ir realitāte tagad. Uz Latvijas spējās iztukšošanās fona atliek vien jautāt, kam vispār šāds tik strauji sarūkošs tirgus vēl varētu būt interesants. Ir manāmas aplēses, ka 2021. gadā mūsu valstī varētu būt nomiruši par 17 tūkst. vairāk cilvēku nekā piedzimuši. Pandēmijas pirmajā gadā mūsu valstī piedzima 17 552 bērni, kas bija jauns antirekords. 2021. gads šajā ziņā, iespējams, būs pat vājāks. No 2021. gada janvāra līdz oktobrim Latvijā bija nomiruši gandrīz divreiz vairāk cilvēku nekā piedzimuši. Šajā ziņā līkne ir vairāk nekā briesmīga, to var pastiprināt arī, piemēram, iedzīvotāju emigrēšana prom no mūsu valsts, ja atkal būs vispārējā vēlme pēc šīs pandēmijas meklēt labāku dzīvi citur.
Visu rakstu lasiet 11.janvāra numurā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!