Avārija ir nopietna, taču jāzina, cik daudz vielas noplūdis, lai izdarītu secinājumus un veiktu iedzīvotāju evakuāciju, tā Db sacīja Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks, ķīmiķis Osvalds Pugovičs.

Viņš norādīja, ka acetonciānhidrīns organiskajā sintēzē ir plaši pielietots un uzņēmumi galvenokārt to izmanto kā izejvielu ražošanā. Taču problēma ir tā, ka noplūdusī viela izdala zilskābi, kas ir ļoti indīga. Ķīmiķis norāda, ka acetonciānhidrīns var nonākt cilvēka organismā caur ādu, tāpēc katastrofas likvidētājiem jāievēro īpaša piesardzība un jāstrādā tikai īpašos spectērpos. Lai pateiktu, vai cilvēki jāevakuē un cik plašā teritorijā, esot jāzina, cik daudz bīstamās vielas nonācis apkārtējā vidē.

Ugunsdzēsēju priekšnieks Ainārs Pencis un Rīgas mērs Nils Ušakovs preses konferencē ostā deviņos no rīta sacījuši, ka situācija vairs nav tik dramatiska, kā likās no rīta, pēc Latvijas radio ziņām vēsta diena.lv.

Kafejnīcu ķēdes Osvalds Pupa galvenais uzdevums ir neapnikt tiem, kas šajās ēdināšanas iestādēs pusdieno katru dienu

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pirms pieciem gadiem šefpavārs Oskars Paltiņš kopā ar kompanjonu Valdi Ērgli, kura profesionālā darbība līdz tam nebija saistīta ar ēst gatavošanu, Rīgā Pļavniekos atvēra savu pirmo kafejnīcu Osvalds Pupa, kuras mērķauditorija ir pusdienotāji. Šajos darbības gados pirmajai kafejnīcai piepulcējušās vēl divas, viena no tām arī ir Pļavniekos, bet otra – pilsētas centrā, un šajā rudenī ķēdei klāt nāks nākamais posms – Spīķeros. «Visu uzņēmumu māte barotāja ir pirmā kafejnīca, kas atrodas vienā ēkā ar veikalu Cenuklubs. Tajā aktīvākajās stundās no 12.00 līdz 14.00 pabarojam apmēram 350 cilvēku. Labi sokas arī otrai Pļavnieku kafejnīcai, bet centrā tai vēl nākas iešūpoties, jo apkārt ir liela konkurence – daudz kafejnīcu, kuras arī piedāvā pusdienas. Turklāt pēcpusdienā pieprasījums pieplok, jo apkārt esošo biroju darbinieki dodas mājās un apkārtne kļūst tukša,» atklāj kafejnīcu ķēdes Osvalds Pupa līdzīpašnieks Oskars Paltiņš. Taujāts, kādēļ tika izvēlēts tāds kafejnīcas nosaukums, viņš smejoties teic, ka vārds Osvalds ir apvienojums no abu īpašnieku vārdiem Oskars un Valdis, bet uzvārds Pupa tika dots kā joks, lai cilvēkam tas būtu.

Zārks, kurā savulaik atradās Lī Hārvija Osvalda (Lee Harvey Oswald) mirstīgās atliekas pēc dažām nedēļām tiks pārdots izsolē, ziņo BBC.

Vīrietis, kurš, kā tiek uzskatīts, nošāva ASV prezidentu Džonu F. Kenediju, «gulēja» priedes koka zārkā gandrīz 20 gadus.

Viņš tika izrakts 1981.gadā, jo atraitne gribēja pārbaudīt, vai zārkā patiešām atrodas Lī Hārvijs Osvalds. Pēc tam vīrietis tika pārapbedīts jaunā zārkā tajā pašā kapsētā.

Izsoles organizētāji informējuši, ka solīšana sāksies no 1000 ASV dolāriem, bet viņi prognozē, ka cena uzkāps daudz augstāk.

«Ir liela interese par Kenediju un jebko, kas saistīts ar viņa slepkavību,» stāstījusi Nate D Sanders izsoļu nama pārstāve Laura Intema (Laura Yntema).

Osvalds tika arestēts aptuveni stundu pēc tam, kad prezidents Kenedijs tika nošauts Dalasā 1963.gada 22.novembrī.

SIA Focusd ražo šaušanas treniņu analīzes sistēmu Trace, kas ietver pie šautenes piestiprināmu ierīci un programmatūru, kas analizē rezultātus

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

SIA Focusd vadītājs Valērijs Silins savulaik ir nodarbojies ar šaušanas sportu. Viņš zināja, ka ir treniņierīces, kas paredzētas, lai sportisti varētu trenēties un iegūt papildu datus, izmantojot datortehnoloģijas, tāpēc viņam radās doma paskatīties, kas notiek šajā tirgū. Veicot tirgus analīzi, komanda saprata, ka tirgus ir liels un interesants. Sešu mēnešu laikā uzņēmums izstrādāja pirmo prototipu, ko palaida tirgū, un secināja, ka tam ir pieprasījums. «Sākums bija diezgan interesants. Pagājušā gada 31. martā palaidām mājaslapu un nelielu informāciju internetā tematiskajos šaušanas forumos. Diennakts laikā bija pirmie astoņi apmaksātie pasūtījumi,» teic Valērijs. Šobrīd uzņēmumam jau ir 300 klientu un šogad sasniegts vairāk nekā 100 tūkst. eiro apgrozījums. Līdz gada beigām plānots apgrozīt 300 tūkst. eiro. «Šobrīd ir pagājis aktīvs gads, kad esam tirgū. Agrāk bija izteikts monopols, un cilvēki nezināja ne par vienu citu, bet tagad mūsu uzņēmums jau kļūst atpazīstams arī starptautiski,» saka Valērijs.

Lielbritānijas bankas Barclay’s lielākie akcionāri aicinājuši Entoniju Dženkinsu (Antony Jenkins), bankas jauno izpilddirektoru, atteikties no investīciju struktūrvienības.

Pēdējo nedēļu laikā A. Dženkinss aizvadījis tikšanās ar vismaz 30 Barclay’s lielākajiem akciju turētājiem, kuri norādījuši, ka britu bankai būtu jāapsver Šveices UBS piemērs, kas nesen pavēstīja, ka samazinās savu investīciju biznesu un atlaidīs 30 tūkstošus cilvēku, vēsta Financial Times.

Avoti britu bankā norādījuši, ka investoru asinīm liekot vārīties fakts, ka pēc reorganizācijas uzsākšanas strauji palielinājusies UBS akciju vērtība. Tiekoties ar izpilddirektoru, investori esot arī pauduši savu izbrīnu par joprojām nemainīto bankas investīciju struktūrvienības darbības stratēģiju.

Modes māksliniece Šeila Vanaga savā šūšanas darbnīcā Rīgas klusajā centrā atvērusi svaigēdāju pulcēšanās vietu Šeila Raw

Pati Šeila 20 gadus bija veģetāriete, bet jau ceturto gadu viņa ir svaigēdāja. Lai pievērstu citus cilvēkus veselīgam dzīves veidam, viņa savu radošumu liek lietā dažādu svaigu ēdienu gatavošanā – bez cepšanas un neviena paša grama cukura vai miltu tapuši mafini, kūkas un citi kārumi.

Pusdienu restorāns Šeila Raw durvis vēra šīs vasaras beigās. Viena no divām nelielās šūšanas darbnīcas istabām pārtapusi par omulīgu pusdienošanas telpu. Tajā novietoti trīs galdiņi viesiem, bet uz letes izlikti visi tie produkti, no kuriem taps attiecīgās dienas maltīte. «Pusdienu piedāvājums nekad neatkārtojas, katru dienu ir kaut kas jauns, tas prasa lielu radošumu un iztēli,» teic Šeila Raw saimniece. Vienlaicīgi pusdienot var 15 cilvēki. Vairums klientu ieturēt maltīti nāk no tuvumā esošajiem birojiem, ir arī cilvēki, kuri Šeilas restorānu apmeklē ikreiz, kad ierodas Rīgā no attālākiem Latvijas reģioniem.

Ja nespēj sevi realizēt par visiem 100%, ir tikai godīgi uzrakstīt atlūgumu un ļauties jauniem dzīves pavērsieniem – Daces Minikovičas gadījumā šāds lēmums aizved pie savas kafejnīcas Hanna Anna

«Es laikam pārdegu. Pēc tam mainīju pilnīgi visu dzīvē – uzrakstīju atlūgumu, aizgāju no darba un visu pagriezu par 180 grādiem. Man nebija nekādas domas un plānu, ko tālāk darīt,» atklāj Dace.

«Šī ir pirmā lieta dzīvē, ko darot, es īpaši nedomāju un nerēķinu. Protams, cenu produktiem māku aprēķināt un esmu to izdarījusi korekti, bet, ieguldot kafejnīcā, es īpaši nerēķinu, kā tas atmaksāsies. Viss sākās ar krēsliem. Pamanīju skaistus krēslus un nopirku tos ar domu, ka varbūt kādreiz noderēs. Beigās dzīvoklī viena istaba bija pilna ar krēsliem, galdiem, ledusskapi, vitrīnu un traukiem nākotnes kafejnīcai,» stāsta Dace. Tāpēc tad, kad viņa pamanīja kafejnīcai piemērotas telpas, lielākā daļa aprīkojuma viņai jau bija. Šā gada jūnijā viņa atrada telpas un, sezonas karstumā nevarēdama atrast remontstrādniekus, visu izdarīja pati, aicinot talkā draugus. Augusta beigās kafejnīca bija sagatavota atvēršanai.

SIA Bauņu sēta paplašinās piedāvājumu un virzīsies uz eksportu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Virzība uz eksportu varētu būt tuvāko gadu jautājums, un to paredzēts sākt uz abām kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu. Līdz šim saimniecībā un vīna darītavā ieguldīts vairāk nekā 150 tūkst. eiro.

Naukšēnu vīna darītavas saimnieks, SIA Bauņu sēta valdes loceklis, vīndaris Jānis Baunis atklāj, ka vairāk nekā pirms desmit gadiem kopā ar tēvu Ilmāru iedēstīts ābeļdārzs – 4–5 ha paradīzes ābelīšu. Tēvs nodarbojies ar lauksaimniecību, apsaimniekojot ap 400 ha zemes, bet savā laikā pats sācis gatavot vīnus mājas apstākļos. Pamazām notika attīstība, un pēc tēva aiziešanas mūžībā tagad šo biznesu turpina dēls Jānis.

Šveices banka UBS plāno likvidēt vairāk nekā trešo daļu darba vietu savā investīciju pakalpojumu struktūrvienībā, lai tādējādi uzlabotu savu finansiālo stāvokli. Izskanējušās ziņas likušas kāpt bankas akciju vērtībai. Analītiķi pieļauj, ka izmaiņas skars ne tikai UBS.

Paredzams, ka otrdien UBS nāks klajā ar otrā ceturkšņa finanšu rezultātiem, kā arī paziņos par iecerēto reorganizācijas plānu. Ārvalstu medijos izskanējis, ka tā ietvaros tuvāko trīs gadu laikā no darba tiks atlaisti 10 tūkstoši bankā strādājošo. Lielākā daļa darbinieku, kurus paredzēts atbrīvot no darba, strādā UBS investīciju pakalpojumu struktūrvienībā.

Reaģējot uz baumām par UBS apjomīgo reorganizāciju, pirmdien kāpusi bankas akciju vērtība. Rīta tirdzniecības sesijā Šveices biržā UBS akciju vērtība pieauga par 5,2 procentiem un sasniedza 12,87 frankus, kas ir augstākais rādītājs kopš šā gada marta.

Solvita Kūna visu gadu Latvijas pļavās un mežos vāc ārstnieciskos augus, kas tiek kaltēti pirtiņā un tad malti milzīgos blenderos, kas izgatavoti, pārtaisot pļaujmašīnas

«Lasu un izmantoju tos augus, kuri mani uzrunā. Eju, vēroju un ļaujos sirds sajūtām, katrs augs ir īpašs un vērtīgs. Apstrādājot augus, domāju pozitīvas domas, ticu, ka no tiem iegūtās ēteriskās eļļas un destilāti būs ne tikai lieliski kosmētikas līdzekļi, bet arī uzlādēs ar enerģiju un piepildīs ar saules gaismu,» saka zīmola Cade Dabas pieskāriens radītāja, SIA Cade īpašniece Solvita Kūna. Viņa atzīst, ka cilvēki arvien vairāk pievēršas dabisko līdzekļu izmantošanai kosmētikā, taču joprojām ir daudzi, kuri, piemēram, pēc karsēšanās pirtī, sevi ieziež ar losjonu, kurš intensīvi smaržo pēc zemenēm vai ķiršiem, nedomājot par tā izcelsmi un ķīmisko sastāvu.

Lielus, saldi smaržojošus un medaini brūnus maizes klaipus, ceptus no mūsu pašu zemē izaudzētas labības, lauksaimniecības izstādē Rāmavā Rīgā piedāvāja Inta un Austris Ekerti no z. s. Itreke Straupes pusē. Viņi ar mājražošanu sāka nodarboties laikā, ko Latvijā mēdz dēvēt par krīzes gadiem, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Darboties sākuši savā mājas virtuvītē ar mazu četrriņķu krāsniņu, kurā arī cepeškrāsns. Pirmos divus gadus piedāvājumā bija konditorejas izstrādājumi, maizīti sāka cept vēlāk. «Laikā, kad izveidoja Straupes lauku labumu tirdziņu, vīrs strādāja par mehāniķi tepat izstāžu kompleksā Rāmava, bet es mājās auklēju mazuli. Kādā reizē kopā ar vīra vecākiem aizbraucām uz tirdziņu Straupē,» atceras Inta. «Staigājām, un nezinu, kā bija sagadījies, taču nebija neviena pīrāga. Vīratēvs noteica: kas tas par tirgu, kur nav pīrāgu? Savukārt vīramāte piebilda: Inta, tev tie izdodas tik garšīgi, brīva niša, sāc cept!» Līdz tam pīrāgu un kūku cepšana Intai bija vaļasprieks. Ciemos braucot, parasti ņēma līdzi pašas ceptu ciemkukuli, un viņas veikumu bija nogaršojuši un par gardu atzinuši gan ģimenes locekļi, gan radi un draugi. Pirmajā tirdziņā, kurā Inta piedalījās, viņa piedāvāja pašas cepto ābolmaizi, biezpienmaizi un pīrādziņus, tagad sortiments ir krietni plašāks.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Dižķibeles dēļ mainījušies vērienīgo tirdzniecības kompleksu Akropole attīstītāju plāni — to būvniecība ir atlikta uz nenoteiktu laiku.

Db jau ziņoja, ka vēl pagājušajā gadā tika pieļauts, ka 2010. gada beigās pie Slāvu tilta Maskavas ielā Rīgā durvis vērs vērienīgs tirdzniecības, izklaides un biznesa komplekss ar emAkropoles/em celtniecības plāni atliktikopējo platību ap 200 tūkst. m2. Investīcijas projektā lēstas ap 250 milj. eiro.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Vācu Süddeutsche Zeitung par jaunākajām vēsmām kopš 2008. gada ilgstošajā skandālā ziņo, ka ekonomisko nedienu vajātā Grieķija pat gatava nākt pretī Siemens un nepieprasīt brango soda naudu. Tā vietā kompānija Atēnām atlaidīs daļu iekrātā parāda par iepriekšējiem pasūtījumiem un iesaistīsies jaunos projektos, lai vairotu grieķiem tik nepieciešamās darba vietas.

Konflikta būtība ir kopš 1992. gada Siemens maksātie kukuļi grieķu amatpersonām par ienesīgiem valsts pasūtījumiem. Laikraksts ziņo, ka līdz 2006. gadam Siemens maksājis Grieķijas Telekomunikāciju organizācijas (OTE) vadībai un politiķiem, lai saņemtu valsts telefonu tīklu uzturēšanas pasūtījumu kā arī tiesības ieviest drošības sistēmu 2004. gada olimpiādei Atēnās.

Ne jau Siemens vien bojājis Grieķijas biznesa vidi – ne ar ko labākas nav bijušas kompānijas Daimler, MAN un Ferrostal. Pirms nepilna gada arī ASV kompānija Comverse Technology pašmāju likumsargiem samaksājusi 1,2 miljonus dolāru soda naudu par OTE dotu 536 tūkstošu dolāru kukuli.

Eiro lomu Igaunijas inflācijā grūti izvērtēt, tomēr garants pret to vienotā valūta arī nav, norāda DB aptaujātie eksperti, un ar to jārēķinās, prognozējot patēriņa cenu turpmāko dinamiku arī Latvijā. Tiesa, ir zināmas atšķirības starp Latvijas pašreizējo situāciju un Igauniju pirms tās iestāšanās eirozonā vien pirms pāris gadiem.

No vienas puses, Latvijas situācija, stājoties eirozonā, ir kutelīgāka, jo Igaunija par Grieķijas dižķibeles mērogiem uzzināja, kad eiro ieviešanas ziņā viss jau bija «aizgājis», norāda Igaunijas biznesa laikraksta Äripäev valdes priekšsēdētājs Igors Rotovs. Latvija savukārt pie savas agrākās izvēles paliek situācijā, kad Grieķijas krīzes smagums ir labi zināms, bet, cik drīz tā atrisināsies, gan ne. Nav arī zināms, cik ilgi stipra spēs būt Vācijas ekonomika, kas ir eirozonas lielākā rēķinu sedzēja, vērtē I. Rotovs, un cik ilgi Vācija iekšpolitiski spēs šai statusā pastāvēt.

No otras puses, Igaunijas turēšanās pie eiro ieviešanas kursa notika salīdzinoši nepiemērotākajā brīdī, kad valsts piedzīvoja vienu no dziļākajām recesijām ES. «Igaunijas lielākā problēma bija tā, ka mums vajadzēja ievērot Māstrihtas budžeta kritērijus recesijas vidū,» DB saka ekonomists Andress Araks. Viņaprāt, Latvijai ar tās augošajiem ekonomikas rādītājiem tas nebūs tik grūti.

Sešu politisko partiju, kas pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, lokomotīvju materiālais stāvoklis ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties – labs.

Pamiers rādīs, vai politika bija tikai ierocis

Kā pamiers starp Ventspils mēru Aivaru Lembergu un opozicionāriem ietekmēs politiku?

Taro kārtis guļ plauktā

Ekonomisti prognozes gatavo, uzticoties aprēķiniem un intuīcijai.

Starp risku un drošību Baltijas pensijās

Baltijas valstis vienmēr ir mīlējušas savstarpēji salīdzināties. Otrais pensiju līmenis liecina, lai arī rezultāti dažādos periodos atšķiras, kopumā neviena valsts uz pārējo fona būtiski neizceļas.

No krievu biznesa invāzijas nav jābaidās

Kuģošanas kompānijas Alpha Shipping Company līdzīpašnieks Valdis Siliņš uzskata, ka ciparu valoda visā pasaulē ir vienāda un nodrošina saprašanos, vienalga, vai strādā Ķīnā vai Krievijā.

Saskaņā ar 2008. gada beigās noslēgto vienošanos Latvijai finanšu un ekonomiskās krīzes likvidēšanai šo gadu laikā līdz šim bijis pieejams 7,5 miljardus eiro liels aizdevums.

Pēc Eiropas Komisijas (EK) vērtējuma, Latviju līdz finanšu krīzei noveda lēto kredītu pieejamības un ekspansīvās fiskālās politikas dēļ notikusī pārliekā izaugsme. Tai nebija reāla ekonomiskā seguma, tāpēc 2008. gadā notikusī pasaules finanšu krīze Latviju skāra īpaši smagi, un to pastiprināja pašmāju lielākās komercbankas Parex bankrots un pārņemšana. Šai laikā pasaules finanšu tirgos jau bija skepse pret jaunattīstības tirgu izredzēm, tāpēc Latvijai, lai izvairītos no valsts maksātnespējas, līdzekļus nācās meklēt pie EK un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).

Latvija no starptautisko aizdevēju asignētās summas «dižķibeles» seku likvidēšanai un ekonomikas pārkārtošanai iztērējusi 4,4 miljardus eiro, atlikušo pieejamo aizdevumu atstājot neskartu. Lielāko aizņēmuma daļu - 2,9 miljardus eiro - veido EK aizdevums. Aizdevuma atmaksas nosacījumi dažādām tā daļām ir atšķirīgi, un, piemēram, nākamgad Latvijai būs jāatdod SVF 228,5 miljoni latu. Līdz 2015. gadam starptautiskajiem aizdevējiem atdodamā summa būs jau 2,3 miljardi latu. Turklāt valstij jāsāk atmaksāt arī iepriekšējos parādus, 2014. gadā dzēšot 2004. gadā izdotās eiroobligācijas 400 miljonu eiro vērtībā. Tam attiecīgajā laikā sekos par tādu pašu summu 2008. gadā emitētās desmit gadu eiroobligācijas.

Pašreizējie taupības politikas lauri visai drīz var izrādīties vien zupas garšvielu vērtībā.

Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta 2. ziņojums par aizdevuma programmas uzraudzību, kam DB pievēries jau iepriekš (DB, 17. janvāris), kā lielāko Latvijas pašreizējās ekonomikas politikas risku norāda nepietiekamo ekonomikas cikliskuma lomas novērtējumu līdzšinējos panākumos. Proti, Latvijas makroekonomisko rādītāju uzlabošanās pārāk lielākā mērā ir labvēlīgu apstākļu un pārāk mazā mērā – mērķtiecīgas politikas dēļ, lai ļautos pašapmierinātumam. Tieši pēdējo Latvijai aizrāda EK ziņojums, un arī aptaujātie eksperti par situācijas stabilitāti un droši ieliktajām sliedēm uz gaišo nākotni nav visai pārliecināti.

http://www.db.lv/images/article/2009/05/29/89d7ebda-866a-4d3a-a099-da8cd8c19109.jpg

DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:

Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0.3%, uzrādot pirmo pieaugumu kopš pagājušā gada aprīļa. Tiesa, gada krituma temps gan kļuvis vēl nedaudz straujāks, sasniedzot 29.6%, jo pagājušā gada aprīlī mazumtirdzniecības mēneša pieaugums bija lielāks.

Aprīļa mazumtirdzniecības dati norāda uz zināmu situācijas stabilizēšanos un uzlabošanos nozarē, par ko jau iepriekš signalizēja patērētāju un biznesa pārliecības indeksu rādītāji, kā arī DnB NORD Latvijas Barometra rezultāti, kas pēdējos divos mēnešos uzrādījuši iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos. Arī EK veidotajā biznesa pārliecības indeksā Latvijai, tāpat kā visai Eiropas Savienībai, jau divus mēnešus fiksēts kāpums, kas lielā mērā saistāms ar noskaņojuma uzlabošanos tirdzniecības sektorā. Tas vedina domāt, ka arī nākamajos mēnešos mazumtirdzniecībā varētu saglabāties pieaugums pret attiecībā pret iepriekšējo mēnesi un gada krituma temps varētu samazināties.

Puse Latvijas iedzīvotāju jeb 50.7 % šobrīd alu patērē mazāk nekā pirms gada.

Tomēr 65.7 % no respondentiem atzinuši, ka šogad neizvēlas lētāku alus šķirni dižķibeles iespaidā.

To apliecina Baltijas alus indeksa pētījums, ko veicis Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pēc a/s Cēsu alus pasūtījuma. Priekšroku lētākai alus šķirnei šogad dod respondenti vecumā no 18 – 24 gadiem – 30 % jeb katrs trešais. Vismazāk alus patēriņa paradumus šogad mainījuši respondenti virs 55 gadiem – tikai 12.8 %.

Lielākais alus patēriņa kritums ir Rīgā – 55 % respondentu atzinuši, ka alu patērē mazāk kā pirms gada. Vismazākais patēriņa kritums ir Kurzemē – 42 % atzīst, ka alu patērē mazāk kā pirms gada. Visvairāk alu patēriņā samazinājuši respondenti vecuma grupā no 35 – 44 gadiem – 57 %.

Strādājot pie mūzikla Vadonis, komponists Zigmars Liepiņš sapratis — Latvijai steidzami vajag jaunu Kārli Ulmani.

Vai Latvija nav kļuvusi par placadarmu kārtējam starptautiska mēroga eksperimentam, kas — Austrumi vai Rietumi ietekmē šeit notiekošos procesus, vai arī Obama Amerikā un Medvedevs Krievijā nav uzskatāmi par diktatoriem? Šādas un dažādas citas pārdomas radušās komponistam kādreizējam Radio SWH īpašniekam Zigmaram Liepiņam, strādājot ar kārtējo lieldarbu — muzikālo izrādi Vadonis, kas veltīta slavenākajam mūsu Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim.

Kopš atbrīvojāties no savām daļām Radio SWH, informācija par jūsu gaitām ir visai paskopa. Ko īsti šobrīd dara Zigmars Liepiņš?

Nodarbojos ar savām mūzikas lietām, un ar zināmu sava kapitāla menedžēšanu. Tās «olas», kas savulaik ir «izdētas», tagad ir jāmēģina saglābt, lai tās nesaplīstu. Pa šo laiku esmu uzrakstījis Kapteiņa stāstus, svītu Dziesmu svētkiem Dziedot dzimu, dziedot augu, bet pašlaik top jauns darbs, kas pilnībā ir paņēmis manu laiku — muzikālā izrāde Vadonis.