Avārijā uz Grobiņas-Ventspils šosejas cietusī Liepājas Simfoniskā orķestra vijolniece Elvita Polloka vēl nav vērsusies ar prasību pret ceļu apsaimniekotāju atlīdzināt viņai avārijā nodarītos zaudējumus, jo tie vēl nav aprēķināti, informēja Polloka.

Polloka vācot pierādījumus par avārijas apstākļiem un, kad būs aprēķināti zaudējumi, vispirms vērsīsies ar prasību pie ceļu apsaimniekotāja un, ja saņems atteikumu, arī tiesā.

Kā pastāstīja Polloka, viņa pašlaik ārstējot avārijā gūtos ievainojumus. Vijolniece prognozē, ka šis process var ilgt pusotru līdz trīs gadus, un pat pieļauj, ka nevarēs vairs spēlēt vijoli. «Vienu pirkstu, kas man nepieciešams spēlēšanai, vēl joprojām nevaru pakustināt,» pastāstīja vijolniece. Polloka uzsver, ka atveseļošanās process būs garš un līdz ar to arī viņai nodarīto zaudējumu summa nebūšot maza.

Vijolniece ir nepatīkami pārsteigta par policijas agresīvo reakciju pēc negadījuma, kad policijas amatpersonas apgalvoja, ka vijolniece pati vainojama pie avārijas izraisīšanas, it kā pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu - 50 km/h.

Otrdien, 13. martā, notikusī autobusa avārija, kurā gāja bojā 28 cilvēki, no kuriem 22 bija bērni, ir traģiskākais negadījums, kāda notikusi Šveices tuneļos. Līdz šim traģiskākā avārija notiksui 16,9 kilometrus garajā Gothardas tunelī, raksta Wall Street Journal.

Traģiskajā avārijā cieta autobuss, kurā atradās kopumā 52 cilvēki, lielākā daļa no kuriem bija bērni. Autobuss bija ceļā uz Beļģiju, vedot mājās bērnus un viņu pieskatītājus no slēpošanas brīvdienām Šveices Alpos.

Kā ziņo pasaules mediji, autobuss ietriecās tuneļa sienā Valē kantona Sjēras pilsētā.

Starp avārijā bojāgājušajiem bija divi autobusa šoferi. 24 bērni tika ievainoti un ir hospitalizēti četrās slimnīcās Valē kantonā.

Līdz šim traģiskākā avārija notika Gothardas tunelī 2011. gadā, kad, saduroties divām kravas automašīnām, tunelī izcēlās ugunsgrēks, atņemot dzīvību 11 cilvēkiem.

Viedtālruņu Blackberry ražotājs Research In Motion (RIM) identificējis iemeslus, kuri izraisījuši apjomīgu viedtālruņu avāriju visā pasaulē.

Avārija esot notikusi, jo salūzis komutators RIM datu centrā, bet rezerves komutators neesot nostrādājis, norāda kompānija.

Vieta, kurā atradies datu centrs netiek nosaukta. Iepriekš BBC vēstīja, ka avārija notikusi datu centrā, kas atrodas netālu no Londonas.

Db.lv jau ziņoja, ka Blackberry viedtālruņi nedēļas sākumā piedzīvoja apjomīgas problēmas. Viedtālruņu lietotāji pirmdienas vakarā nevarēja saņemt un nosūtīt e-pastus, kā arī izmantotot populāro Blackberry ziņapmaiņas pakalpojumu BBM.

Vairākas stundas vēlāk kompānijas inženieri atjaunojuši servisu darbību, taču jau otrdien viedtālruņus atkal piemeklējušas problēmas. Kompānija jau ir atvainojusies lietotājiem, kuri saskārās ar avāriju.

Autoavārijā Lielbritānijā smagas traumas guvusi sieviete no Latvijas panākusi ārpustiesas izlīgumu ar darba devēju, kompensācijā saņemot vienu miljonu sterliņu mārciņu (893 000 latu), vēsta laikraksts The Sacramento Bee.

Sieviete Lielbritānijā strādāja par ziedu novācēju. Mikroautobuss, kurā viņa un citi austrumeiropiešu viesstrādnieki tika vesti uz darba vietu un atpakaļ, iekļuva smagā avārijā, kurā viesstrādniece no Latvijas zaudēja kāju.

Negadījuma brīdī mikroautobusā atradās arī divi viņas dēli, no kuriem viens avārijā guva smagu galvas traumu.

Kā pavēstīja sievieti pārstāvošā advokātu biroja "Fentons Injury Solicitors LLP" advokāts Metjū Kleitons, austrumeiropiešu viesstrādnieki nodarbināti nožēlojamos apstākļos.

«Viņu darba devējs ģimenei sacīja, ka viņi nedēļā pelnīs aptuveni 100 mārciņas. Bet pēc ierašanās Lielbritānijā viņi atklāja, ka viņiem, tāpat kā aptuveni 30 strādniekiem no dažādām Austrumeiropas valstīm, tika maksātas tikai 50 sterliņu mārciņas nedēļā, no kā viņiem bija jāmaksā arī īre par mājokli,» skaidroja Kleitons.

Uz lidmašīnas, kuras avārijā Krievijā pie Smoļenskas pirms diviem gadiem gāja bojā Polijas prezidents, vraka un tā apkaimē atrastas sprāgstvielas, citējot vietējo mediju Rzeczpospolita, raksta Reuters.

Valdības lidmašīna avarēja pirms diviem gadiem, 2010. gada 10. aprīlī, Krievijā, paņemot Polijas prezidenta Leha Kačinska un vēl 95 cilvēku dzīvības.

Izmeklētāji un sprāgstvielu eksperti, kas pētīja avarējušās lidmašīnas vraku, uz tā spārniem atraduši trinitrotoluola (TNT) un nitroglicerīna paliekas. Sprāgstvielu pēdas bijušas arī lidmašīnas kabīnē, ieskaitot 30 sēdvietas, raksta medijs.

Sprāgstvielu paliekas atrastas arī citur avarējušās lidmašīnas apkaimē. Šonedēļ Polijas izmeklētāji sola komentēt medijā pausto. Viņi neizslēdz iespēju, ka sprāgstvielu paliekas avārijas teritorijā atrodas vēl no Otrā pasaules kara laikiem, rakstīja medijs.

Ķīnā notikusi ātrgaitas vilciena avārija, kas paņēmusi 39 cilvēku dzīvības, turklāt vilciena avārija ir notikusi laikā, kad Ķīnas valdība tērē miljardus, lai izbūvētu ātrvilcienu tīklu, kas nosegtu visu valsti. Pēc notikušās nelaimes no darba atlaistas trīs no augstākajām Ķīnas dzelzceļa amatpersonām, vēsta BBC.

Sestdien Džedzjanas (Zheijang) provincē Ķīnā ātrvilciens nobrauca no sliedēm, un pēc tam divi vilciena vagoni nogāzās no tilta - šī ir bijusi līdz šim traģiskākā vilciena avārija Ķīnā, vēsta Yahoonews. Pēc notikušās traģēdijas Ķīnas valdība apturējusi arī 58 citu vilcienu kustību, kā arī izsludinājusi dzelzceļa tīklu drošības pārbaudi visā valsī.

Pēdējā vilciena avārija izraisījusi bažas par ātrvilcienu drošību – notikusī nelaime ir pēdējā no daudzajām problēmām Ķīnas ātrvilcienu tīklā, turklāt nesakārtotību šajā sfērā pavada daudzi strīdi, kā arī ir izskanējuši apvainojumi par atbildīgo amatpersonu korumpētību. Pēc nelaimes Dzelzceļa ministrija ir paziņojusi par trīs atbildīgo amatpersonu atlaišanu – no amata atbrīvots Šanhajas dzelzceļa biroja vadītājs, biroja deputāts un biroja Komunistu partijas priekšnieks.

Pagājušās nedēļas nogalē notikušo ātrvilciena avāriju Ķīnā izraisīja bojājums luksoforu signālu sistēmā, atsaucoties uz amatpersonu ziņoto, vēsta BBC.

Traģiskā vilcienu avārija notikusi vienam ātrgaitas vilcienam ietriecoties citā vilcienā, kas bija apstājies uz tilta.

Avārija notikusi, jo sistēmā , kas regulē luksofora gaismas, bija ieviesusies kļūda. Zaļās gaismas luksofors laikā netika pārslēgts uz sarkano gaismu, un tas esot izraisījis traģisko sadursmi, paziņojis An Lushengs, Šanhajas Dzelzceļa biroja vadītājs.

Avārija Ķīnas Džedzjanas provincē izraisījusi sabiedrības dusmas, tajā tiek vainota valdība. Daži avārijā cietušo radinieki ir atteikušies no kompensācijām un to vietā valdībai pieprasījuši atbildes uz jautājumiem par avāriju.

Ķīnas medijiem ir norādīts neapšaubīt oficiālo nelaimes gadījuma versiju, tomēr daži laikraksti ir publicējuši redakcijas viedokļus, kuros tiek kritizēta Dzelzceļa ministrija, ziņo AFP.

Teju pēc nedēļas, 6. oktobrī, tiek paziņoti Nobela prēmijas laureāti medicīnā. Tas ir gana nopietns iemesls, lai analizētu, kas notiek ar Latvijas zinātni, īpaši medicīnas jomā. Visi Dienas aptaujātie eksperti uzsver, ka Latvijas zinātniekiem no intelektuālās kapacitātes viedokļa arī ir visas iespējas iegūt Nobela prēmiju. Daudz sliktāk ir ar finansējumu zinātnei un tās neattīstīto ekosistēmu, kas liedz mūsu gaišākajiem prātiem visā pilnībā realizēt savu potenciālu. Par perspektīvākajām un spēcīgākajām jomām - no zinātnisko sasniegumu viedokļa - eksperti uzskata biomedicīnu, onkoloģiju, kardioloģiju un arī infektoloģiju.

Lai celtu zinātnes prestižu un popularizētu tās sasniegumus un devumu pacientiem, 8. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā sadarbībā ar pasaulē lielākās biotehnoloģiju kompānijas Roche Latvijas atzaru Roche Latvija un Zviedrijas vēstniecību iecerēts pasākums, kas būs veltīts 2014. gada Nobela prēmijas laureāta medicīnā darba iztirzājumam, akcentējot tā aktualitāti Latvijā un pasaulē.

Roche Latvija direktors ārsts Rauls Vēliņš stāsta, ka «Latvijā medicīnas zinātnei ir spēcīgas tradīcijas, par to liecina tādi vārdi kā Vilhelms Ostvalds, vienīgais Nobela prēmijas laureāts no Latvijas, fizikālās ķīmijas pamatlicējs, viņa skolnieks ķīmiķis Pauls Valdens un kādreizējais Latvijas Universitātes rektors ķīmiķis Jūlijs Auškāps. Latvijā arī šodien strādā pasaules līmeņa zinātnieki, piemēram, Organiskās sintēzes institūtā (OSI) un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. 2014. gadā Dr. Laila Meija nāca klajā ar unikālu pētījumu par rupjmaizes pretvēža iedarbību. Diemžēl tas plaši neizskanēja medijos, jo vairāk tiek atspoguļota zinātnes vēsture, nevis šodienas sasniegumi un zinātnieku iespējas gūt no tiem peļņu.» R. Vēliņš arī uzsver, ka Roche Latvija atbalsta jaunos zinātniekus 2007. gadā dibinātās Roche akadēmijas paspārnē akadēmiķa Aivara Lejnieka vadībā, kurš valdē pulcinājis vadošos Latvijas mediķus. Šo gadu laikā atbalstīts 31 zinātnes projekts.

Kontroles iestādes no atbildības izvairās, savukārt kravas īpašnieki joprojām nezina, kā konteinerā radusies ķīmiskā reakcija. Tādi ir secinājumi mēnesi pēc ķīmisko vielu noplūdes Kundziņsalā, raksta laikraksts Neatkarīgā.

«Atteikties no bīstamo kravu kraušanas būtu muļķīgi, jo jūras transports ir drošākais to pārvietošanas veids. Emocijas par šo gadījumu ir sakāpinātas, taču domāju, ka atbildību no mūsu puses neviens neprasīs,» laikrakstam paudis Baltijas Konteineru termināļa (BKT) direktors Aldis Zieds.

Tikmēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem, kuri dzesēja bīstamo konteineru, Rīgas mērs pasniedzis goda rakstus un zibatmiņas ar pašvaldības simboliku. Glābējiem darbu laikā radušies 4324 latu lieli zaudējumi, kurus tie grasās piedzīt no valsts.

Bīstamā konteinera īpašnieki, SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolars laikrakstam uzsver, ka drošības sistēma uzņēmumā ir pastiprināta. «Ķīmiskās reakcijas iemesls bija komplekss, tā cēloni pēc eksperimentiem laboratorijā tā arī neatklājām. Pēc notikušā esam pieņēmuši vairākus administratīvus mērus, pastiprinājuši kontroli,» teicis uzņēmuma pārstāvis Jānis Ošs, kurš pats piedalījās glābšanas darbos Kundziņsalā. J. Ošs atsacījies komentēt, kam būtu jāuzņemas atbildība par notikušo. Savukārt Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas vides reģionālās pārvaldes direktora vietnieks, atļauju daļas vadītājs Māris Strautmanis pārsteidzoši paziņojis, ka darbību ar ķīmiskajām kravām uzraudzība Kundziņsalā nav VVD kompetencē, par to atbild VUGD.

Igaunijas autobusa avārijā uz Tallinas šosejas pie Ādažiem no gūtajām traumām bojā gājusi 24 gadus vecā autobusu kompānijas Hansabuss darbiniece. Vēl četri cilvēki cietuši, stāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola.

Piektdienas rītā pie Gaujas tilta autobuss ar Igaunijas valsts numuru noslīdēja no ceļa un iegāzās grāvī, informēja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Autobusu vadīja šoferis ar 31 gada stāžu, un analīzes apliecina, ka viņš nav atradies apreibinošu vielu vai alkohola ietekmē. Kā ziņo Igaunijas medijs ERR, situācija ceļa posmā, kurā notika avārija, bija apgrūtināta – pūtis stiprs sānu vējš, kritis slapjš sniegs, bet asfalts bijis klāts ar plānu ledus kārtu. Šoferis nepārkāpa atļauto ātrumu.

Saskaņā ar Igaunijas amatpersonu pausto avarējušais VanHool 2008. gada izlaiduma autobusam pirms nedēļas esot nomainītas riepas ar atbilstošu protektora dziļumu.

Pirms četriem gadiem notikusī divu automašīnu sadursme uz Jūrmalas šosejas liek uzdot vairākus jautājumus, vēsta laikraksts Diena.

Avārija, kurā cieta Ilva Karpova, bijusi tik spilgta, ka to atspoguļoja arī mediji. Raidījums Degpunktā tās pašas dienas vakarā atklāja sadursmes gaitu, norādot, ka Toyota vadītājs nebija izvēlējies pareizu braukšanas ātrumu un ietriecās priekšā braucošajā Mercedes, kas pēc trieciena ielidoja joslu sadalošajās margās, tur arī paliekot, norāda laikraksts.

Mercedes vadītāja Karpova ar neatliekamās medicīniskās palīdzības auto tika nogādāta slimnīcā. Avārijā viņa guva galvas traumu un smadzeņu satricinājumu ārstēja trīs mēnešus. «Es karājos uz tās barjeras, manas autovadītāja durvis bija tā iesprūdušas, ka nevarēju tās atvērt. Auto stāvēja slīpi, un man bija bail ar savu sasisto galvu pārvietoties uz otru pusi. Toyotas vadītāja izkāpa no sava auto, bet man klāt nepienāca,» toreiz notikušo atstāstījusi Karpova.

Maskavas metro vilciena avārijā, tā vagoniem nobraucot no sliedēm, bojā gājušo skaits sasniedzis 20, ziņo ārvalstu mediji. Ir arī daudz ievainoto.

Daļa ievainoto cilvēku no tuneļa iznesti uz nestuvēm, smagāk cietušo nogādāšanai uz ārstēšanas vietu izmantots gaisa transports. Vilciens devies no Maskavas ziemeļrietumiem uz pilsētas centru.

Kā avārijas iemesls tiek minētas tehniskas problēmas.

Šis ir viens no nopietnākajiem negadījumiem metro vēsturē. Tunelis, kur notikusi avārija, būvēts pirms aptuveni 10 gadiem.

Aptuveni 150 cilvēki avārijā guvuši ievainojumus, informē Reuters.

Valstī izskan kritika par to, ka pārāk liela uzmanība tiek pievērsta metro sistēmas paplašināšanai, bet mazāka - uzturēšanai.

Nāves gadījumu skaits otrdien notikušajā metro avārijā Maskavā, kad vilciena vagoni nobrauca no sliedēm, sasniedzis 23, jo viens no cietušajiem miris slimnīcā, informē ārvalstu mediji.

Daudzi cilvēki guvuši ievainojumus, daži - ļoti nopietnus. Avārija notika pilsētas rietumdaļā no rīta.

Daļa no ievainotajiem no tuneļa iznesti uz nestuvēm, Lai nogādātu cietušos uz ārstniecības iestādēm, izmantots arī gaisa transports.

Kā iemesls vienam no nopietnākajiem negadījumiem metro vēsturē tiek minētas tehniskas problēmas.

«Vilciens pēkšņi palēninājās, gaismas izdzisa un tad bija uguns uzliesmojums un dūmi. Mēs tikām iesprostoti,» stāstījis viens no pasažieriem.

«Mēs bijām iesprostoti un tas, ka tikām ārā, ir brīnums. Es domāju, ka tās ir beigas. Daudzi cilvēki guva ievainojumus, galvenokārt vilciena priekšpusē, jo vagoni uzbrauca viens otram,» stāstījis kāds cits.

Polijas ziņojumā konstatēts, ka Krievija ir daļēji vainojama lidmašīnas avārijā pagājušajā gadā, kurā bojā gāja toreizējais Prezidents Lehs Kačiņskis, ziņo BBC.

Tajā teikts, ka pilota kļūda bija galvenais avārijas iemesls, bet vainojami arī gaisa kontrolieri un sliktais apgaismojums Smoļenskā.

Db.lv jau vēstīja, ka avārijā gāja bojā 96 cilvēki un tā ir radījusi spriedzi abu valstu attiecībās. Visi cilvēki, kas atradās lidmašīnā, ieskaitot valsts militārās un politiskās elites pārstāvjus, gāja bojā, lidmašīnai avarējot biezā miglā nosēšanās mēģinājuma laikā. Viņi bija ceļā uz piemiņas pasākumu.

Krievijas ziņojums, kas tika publiskots janvārī, pilnībā vainoja Poliju. Savukārt Polija, lai gan atzīstot dažus konstatējumus, norāda, ka Maskavas ziņojums ir nepilnīgs.

Varšavas ziņojumā teikts, ka pilotam trūkusi pieredze, kā nosēdināt lidmašīnu nelabvēlīgos laika apstākļos, un komanda nebija pietiekami aprīkota.

Personīgā transporta satiksmei Augusta Deglava pārvads tiks atklāts otrdienas vakarā, aptuveni ap plkst. 20 - 21, informē Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikācijas speciāliste Una Ahuna-Ozola.

Līdz ta uz pārvada nodrošināta tikai sabiedriskā transporta kustība.

Jau vēstīts, ka naktī uz otrdienu, 3. aprīli, notikusi ūdensvada avārija Augusta Deglava ielā, krustojumā pie Augšielas. Šīs avārijas dēļ rīta pusē braukšana pāri tiltam bija atļauta tikai sabiedriskajam transportam, informē Rīgas ūdens.

Saistībā ar stadiona «Daugava» rekonstrukciju pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma Augusta Deglava ielā tiek veikti kanalizācijas vada izbūves darbi, kuru laikā tika bojāts ūdensvads. Ģenerāluzņēmējs – a/s «Ceļu pārvalde», darbus veica SIA «Mārupīte-RR».

No pulksten 1 pārtraukta ūdens padeve vairākiem objektiem Augusta Deglava ielas posmā no Pērnavas ielas līdz Vagonu ielai un Pērnavas ielas posmā no Vārnu ielas līdz Vagonu ielai, kā arī Augšielā un Stadiona ielā. Ūdensvada avārija lokalizēta, notiek tās likvidācijas darbi.

Jaunākās ziņas liecina, ka kopumā Dienvidkorejas prāmja avārija paņēmusi 183 pasažieru dzīvību, taču vēl 121 pasažieris ir bez vēsts pazudis, ziņo BBC.

Dienvidkorejas prāmja avārijā bez vēsts pazudušo pasažieru tuvinieki pauda savas dusmas zivjsaimniecības ministram un krasta apsardzes priekšniekam, kas atradās glābšanas darbu koordinēšanas teltī. Amatpersonas glābšanas darbu telti ielenca saniknoti pazudušo pasažieru ģimenes locekļi. Ministrs un krasta apsardzes priekšnieks aizvadīto nakti esot pavadījuši izklāstot avarējušā kuģa pasažieru tuviniekiem, kādi darbi tiek veikti, lai atrastu pazudušos cilvēkus.

Kopumā avārijas brīdī uz kuģa atradās 476 cilvēki, no kuriem daudzi bija iesprostoti, kuģim sasveroties uz vienu pusi. Kuģis nogrima divu stundu laikā no brīža, kad sāka skanēt trauksmes signāls. No grimstošā prāmja tika izglābti 174 pasažieri.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta izmaksājusi atlīdzību 44 137 latu apmērā kompānijai Nordeka, kuras satiksmes autobuss cieta smagajā avārijā uz Liepājas šosejas pie Kalvenes.

Satiksmes negadījumā 14. augustā cieta 16 cilvēki. Negadījums noticis, kad pie luksofora apstājusies vieglā automašīna un Nordeka satiksmes autobuss, kurā savukārt ietriekusies kravas automašīna ar Cemex logo, informēja Valsts policija.

Inerces rezultātā satiksmes autobuss sadūries ar priekšā stāvošo vieglo automašīnu. Iesaistītais Nordeka autobuss cietis tik smagi, ka to vairs nebija iespējams atjaunot.

«Avārija bija nelaimes gadījums, kurā diemžēl zaudējām vienu no saviem transporta līdzekļiem. Šajā situācijā mums vajadzētu domāt, kā nosegt atlikušo līzinga maksājumu par autobusu un kā bojātā vietā vēl iegādāties jaunu,» skaidroja Nordeka pasažieru pārvadājumu direktora vietnieks Oļegs Pugačovs.

ASV apstiprināta pirmā cilvēka bojāeja avārijā, kurā iesaistīta ASV elektroautomobiļu ražotāja Tesla Motors automašīnā Model S, kurai bija ieslēgts autopilota režīms.

Ohaio štata Kantonas iedzīvotājs Džošua Brauns 40 gadu vecumā gāja bojā avārijā, kas notika 7.maijā Floridas štata Villistonā, kad viņa automašīnas kameras nespēja atšķirt gaišās debesis no balta traktora ar piekabi sāna, kas veica kreisā pagrieziena manevru, un tādēļ automašīna neveica automātisku bremžu aktivizāciju, liecina ASV valdības dati un Tesla izplatītais paziņojums.

Tehnoloģiju kompānijas īpašnieks Brauns tikai mēnesi pirms avārijas uzteica savu 2015.izlaiduma gada Model S par to, ka automašīna novērsa avāriju uz starpštatu autoceļa.

ASV Valsts autoceļu satiksmes drošības pārvalde sākusi izmeklēšanu par Tesla autopilota sistēmu un tās sniegumu.

Noplūde Rīgas ostā, Kundziņsalā, kur aizvadītajā naktī notikusi ķīmiskas vielas noplūde, vairs nenotiek, un arī tvaiki, kas bija izplūduši, ir savākti, atsaucoties uz kravas īpašnieka SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolars speciālistu teikto, vēstīja Latvijas Radio.

Rīgas ostā notikušās avārijas bīstamība ir novērsta un evakuētie iedzīvotāji var atgriezties savās dzīvesvietās.

Valsts ugunsdzēsība sun glābšanas dienesta vadītājs Ainārs Pencis informēja, ka kopā bija 5 vagoni ar bīstamo vielu. Sprādziena gadījumā viela izplatītos elipses formā un tās izplatība būtu pāri Daugavai.

Patlaban viela ir atdzesēta līdz 110 grādiem un turpinās dzesēšanas darbi. Sprādziens būtu noticis pie 130 grādiem pēc Celsija. Šobrīd bojātais vagons tiek dzesēts, vielas noplūde ir novērsta. Pēc atdzesēšanas to pārsūknēs uz jaunu vagonu.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers norādīja, ka šis gadījums nenozīmē, ka ostas darbība būtu jāaptur vai jāsamazina. Gluži otrādi, viņš saskata perspektīvu ostas attīstībā Kundziņsalā, vienīgi pastāv jautājums, vai iedzīvotāji būtu gatavi tur dzīvot vai piekristu pārcelties. Osta būtu gatava piedāvāt alternatīvas, piebilda Šlesers.

Traģiskais stāsts par Zviedrijā notikušo avāriju, kas vienai latviešu ģimenei atņēmusi apgādnieku, otrai – padarījusi viņu darbnespējīgu un abas atstājis faktiski bez jebkādas palīdzības, rosinājis diskusiju par OCTA likumā nepieciešamajām izmaiņām, raksta laikraksts Neatkarīgā.

(Papildināts ar LTAB komentāru.)

Latvijas Auto moto biedrība (LAMB) apņēmusies sagatavot un konsultatīvajā padomē piedāvāt grozījumus, kas apdrošināšanas polises garantijas attiecinās vismaz uz sadursmēs ar meža dzīvniekiem cietušajiem pasažieriem. Pat, ja polišu cena pieaugtu par diviem trim santīmiem, tas būtu tā vērts. Jo nav taisnīgi, ka negadījumā cietusī zviedriete un viņas ģimene saņem dāsnu savas valsts un Latvijas apdrošināšanas kompānijas ERGO atbalstu vairāk nekā ceturtdaļmiljona latu vērtībā, kamēr tajā pašā avārijā cietušiem un apdrošināšanas polisi nopirkušajiem latviešiem atliek paļauties vien uz līdzcilvēku atbalstu, norāda laikraksts.

Krievijas lielākajam radioaktīvo materiālu pārstrādes centram Majak draud nopietna avārija, brīdina tā darbinieki, vēsta NewsRu.

Atomcentra Majak darbinieki, kuri ir izvēlējušies palikt anonīmi izplatījuši vietējā presē vēstuli, kurā tiek brīdināts, ka objektā tuvākajā laikā var notikt katastrofa. «Dabas kataklizmas un tehnogēnās avārijas, ko pasaule ir pieredzējusi pagātnē ir sīkums salīdzinot ar kodolarmagedonu, kas mūs sagaida,» vēstulē raksta Majak darbinieki.

Vēstule ir adresēta Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam, premjeram Vladimiram Putinam, valsts atomkompānijas Rosatom vadībai, kā arī vairākiem Krievijas žurnālistiem.

Majak darbinieki pauž savu satraukumu sakarā ar Krievijas kodolenerģijas sektorā esošajām hroniskajām problēmām – korupciju, atbildības un finanšu trūkumu. Desmitiem miljonu rubļu, kas paredzēti drošības pasākumu īstenošanai nokļūst «ieinteresēto pušu kabatās,» un kompānijas piespiež savus darbiniekus par to klusēt, skaidro Majak darbinieki.

Atbildīgās iestādes šobrīd strādā pie regulējuma, kas paredz pēc nopietnām avārijām cietušajām automašīnām veikt speciālas pārbaudes, pirms tās saremontētas atgriežas ceļu satiksmē.

Žurnāls TopGear ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) atbalstu ir veicis eksperimentu Vācijā, proti, triecientestam pakļaujot auto, kas «atdzīvināts» pēc smagiem bojājumiem, kuri iegūti ceļu satiksmes negadījuma rezultātā. Eksperiments apliecina, ka traģēdija pēc trieciena būtu neizbēgama.

CSDD direktors Andris Lukstiņš eksperimenta prezentācijas pasākumā žurnālistiem pastāstīja, ka eksperiments ir kārtējais grūdiens, lai situāciju mainītu un satiksmes drošību uzlabotu. Jau 1931.gadā Latvijā Ceļu satiksmes likumā bija rakstīts, ka gadījumā, ja automobilis cietis avārijā, tad pirms spēkrats atkal piedalās satiksmē tam jāveic papildus pārbaude. Diemžēl pašlaik Latvijā nepastāv šķēršļi, lai pēc avārijas automašīna atgrieztos satiksmē mirklī - vienkārši braucamrīks gaida nākamo tehnisko apskati, secina Lukstiņš.

Pilnībā pabeigti darbi ceļa posmā Berģos, kur pirmdien bija plīsis liels ūdensvads, un pašreiz ir pilnībā atjaunota satiksme uz Vidzemes šosejas, pastāstīja SIA Rīgas ūdens (RŪ) pārstāvis Artūrs Mucenieks.

Pilsētas labā krasta apkaimēs gan iespējama ūdens uzduļķošanās, brīdina Mucenieks.

Iepriekšējās divas dienas bojātā ūdensvada dēļ iebraukšana Rīgā pa Vidzemes šoseju pie Berģiem bija slēgta, jo, remontējot ūdensvadu, tika radīti nopietni ceļa seguma bojājumi.

Avārija bija nopietna - plīsa 80 centimetru diametra ūdensvads un visā pilsētā bija pazemināts ūdens spiediens. Plīsušais ūdensvads ir aptuveni 100 gadus vecs.

Uz jautājumu, cik lielus zaudējumus avārija nesusi, Mucenieks pagaidām nevarēja atbildēt un piebilda, ka tuvākās nedēļas laikā tiks apkopota visa informācija un izdarīti secinājumi, kā arī veikti aprēķini par kopējām izmaksām avārijas novēršanai.

Piektdien avārija ūdens padevē skārusi SIA «Rīgas ūdens» klientus Torņa ielā, tostarp «Balzāmbāru», kura līdzīpašnieks Andris Reizenbergs sociālajā tīklā Facebook pauž satraukumu par ietekmi uz biznesu.

«Piektdiena. Atnākot uz darbu pusstundu pirms «Balzambārs» durvju atvēršanās, mums paziņo, ka ir avārija ūdens padevē. SIA «Rīgas ūdens atbrauc, meklē visā ielas garumā, kur ir problēma! Atrod, iezīmē vietu, bet mums neviens neko konkrēti nepasaka, tik vien, ka varbūt vakarā būs ūdens. Mūsdienās taču, manuprāt, to problēmu var ātri atrisināt! Kurš par to atbildēs, kas segs radušos zaudējumus? Es saprotu, ka tas ir neparedzams gadījums, bet rēķinos atlaide tā dēļ nebūs! Domāsim labas domas,» savā Facebook kontā raksta A.Reizenbergs.

Db.lv sazinājās ar SIA «Rīgas ūdens» pārstāvi Artūru Mucenieku, kurš pastāstīja, ka uzņēmums strādā pie tā, lai situāciju novērstu, taču pagaidām nav zināms, cik nopietna ir problēma un cik ilgā laikā izdosies to novērst. «Šī ir forsmažora situācija. Un to nevar paredzēt,» komentēja A.Mucenieks.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.