Lauksaimniecības uzņēmums “Golden Fields”, kas darbojas trīs Baltijas valstīs, atklājis augu olbaltumvielu ražotni Latvijā, Liepājā.

Šī rūpnīca, kurā uzņēmums ir ieguldījis 16 miljonus eiro, izmantos zirņus un lauka pupas, lai ražotu augu olbaltumvielas, granulas, šķiedrvielas, cieti un miltus liellopiem un pārtikas ražošanai. Uzņēmums apsver iespēju atvērt līdzīgas rūpnīcas arī pārējās Baltijas valstīs.

“Golden Fields” izpilddirektors Mahmuds Ahmeds [Mahmoud Ahmed], norādīja, ka uzņēmums, kurš ražos šīs augu olbaltumvielas, ir “Golden Fields Alternative Protein”. "Šīs rūpnīcas atklāšana ir jauns posms “Golden Fields” paplašināšanā pēc uzņēmuma 2023. gadā noslēgtā piegādes līguma ar Apvienotajos Arābu Emirātos Abudabi darbojošos lauksaimniecības uzņēmumu “Al Dahra Group”, kurš ir viens no lielākajiem lopbarības piegādātājiem visā pasaulē,” norādīja Ahmeds. “Šodien ar lepnumu paziņojam par mūsu jauno sadarbību ar “Bunge” – pasaules līderi agrorūpniecības un pārtikas un sastāvdaļu ražošanas nozarē. Šis uzņēmums ar savu plašo klientu loku, spēcīgo piegādes ķēdi, augstākajām kvalitātes garantijām un praktisko pieredzi pārtikas un lopbarības tirgū veicinās zirņu un lauka pupu olbaltumvielu pārdošanu.”

Lai aktīviem cilvēkiem pēc treniņa palīdzētu atgūties, SIA Metti piedāvā olbaltumvielu dzērienu sagataves, ko sajaukt ar ūdeni vai pienu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Olbaltumu kokteiļu sagatavēm To Drink ir divas produktu līnijas – olbaltumvielu maisījumi ar dažādām garšām un brokastu kokteilis, kur papildu olbaltumvielām ir arī samaltas auzas un ogu gabaliņi. Dzēriena sagatavē ir gan «tīras» olbaltumvielas, kas ne visiem garšo, taču tie, kuri pieturas pie stingras diētas, visdrīzāk izvēlēsies šo, un ir arī sūkalu olbaltumvielu pulveris ar dažādām garšām – zemeņu, šokolādes, vaniļas. Otrs produkts ir brokastu kokteiļu jeb smūtiju sagataves. Tur papildu olbaltumvielām ir pilngraudu auzas, t.s. lēnie ogļhidrāti, kas nodrošina pakāpenisku enerģijas izdalīšanos, un saldējot žāvētas ogas. Produkti ir atšķirīgi, taču idejiski vienādi – abos ir organismam vajadzīgās uzturvielas un tie sniedz enerģijas lādiņu. «Jau no paša sākuma izdomājām, ka mums būs divas produktu līnijas, lai būtu lielāka dažādība. Daudzi mājās blenderī maļ olbaltumvielas ar auzām un augļiem, tāpēc mēs iedomājāmies, ka šāds brokastu smūtijs būtu ideāla alternatīva – tas ir gatavs produkts, turklāt nav jāuztraucas par ogļhidrātu un olbaltumvielu līdzsvaru,» saka Raimonds Meleks, To Drink idejas autors. Viņa biznesa partnere Laura Zvejniece piebilst, ka To Drink pamatā ir sportiska un veselīga dzīvesveida ideja, tāpēc vienlaikus ar domu par olbaltumvielu dzēriena sagatavi viņiem radās doma par brokastu smūtijiem.

Globālā uztura kompānija Herbalife šogad svin savu 15 gadu jubileju Latvijas tirgū. Lai atzīmētu šo notikumu, Herbalife atklājis jaunu tirdzniecības un klientu apkalpošanas centru Rīgā, Baltijas Industriālā parkā, Piedrujas ielā 7a.

Jaunā centra kopējā platība ir 764 m2, no kā lielākā daļa paredzēta noliktavai, kā arī zvanu centram, biroja un konferenču telpām. Jaunais centrs kalpos kā vieta, kur tiks īstenotas dažādas darbības Baltijas līmenī kā preču iepakošana un izplatīšana, klientu apkalpošana un zvanu centra pakalpojumi.

Baltijas Industriālais parks ir viens no tehniski attīstītākajiem A klases noliktavu, biroju, ražošanas un tirdzniecības telpu kompleksiem Rīgā, kas tādējādi sniegs priekšrocības kompānijas darbībām.

Herbalife NVS valstu, Mongolijas, Ukrainas un Baltijas Vecākā direktore Olga Solntseva uzsver:

“2017. gads mūsu kompānijai Latvijā ir īpaši nozīmīgs, jo pirms 15 gadiem uzsākām savu darbību šajā tirgū. Vēlot teikt paldies mūsu Neatkarīgajiem partneriem un vadītājiem, kuru mērķtiecīgā darba un entuziasma dēļ sabalansēta uztura paradumi un veselīgs dzīvesveids ir ieguvuši popularitāti sabiedrībā. Vēlētos sveikt mūsu partnerus Latvijā un novēlēt turpmāku attīstību, ētisku un uz lojalitāti balstītu augsta līmeņa servisu, kā arī atcerēties par mūsu kopīgo mērķi – mainīt cilvēku dzīves uz labāko pusi.”

Kvalitatīvi, dabīgas izcelsmes, nedārgi un vienkārši pagatavojami zivju produkti - vai tiešām ir iespējams šāds savienojums? Mūsdienās, kad neierobežotās iespējas ļauj baudīt dažādus eksotiskus ēdienus no visas pasaules, nav viegli tos visus pārzināt un izvērtēt. Tādēļ esam kļuvuši piesardzīgāki un izvērtējam rūpīgāk ražotāju reputāciju un produktu izcelsmes vietu, jo vides piesārņojuma sekas liek sevi manīt. Īpaši tas attiecināms uz zivīm, jo būtiskas ir ne tikai to garšas īpatnības, bet arī izcelsmes vieta un ieguves veids. Un tas patiešām ir svarīgi, jo no šiem faktoriem atkarīga ir gan produktu kvalitāte, gan garša un ietekme uz cilvēka veselību.

VIČI SNOW CRAB šajā ziņā ir izcils piemērs – tas ir gatavots no Aļaskas mintaja, kas nāk no tīras, nepiesārņotas vides, nav mākslīgi audzēts un barots, turklāt tā nozvejas reģionos tiek saglabāta un uzturēta ūdenstilpņu ekosistēma. Mintajs atbilst visaugstākajām prasībām attiecībā uz to, ko varam sagaidīt no zivju ēdieniem – liels olbaltumvielu un minerālvielu daudzums, maz taukvielu.

Tīrā, dabiskā vidē augušas zivis

Zivju delikatešu cienītājiem arvien grūtāk atrast produktus ar lielisku garšu un samērīgu cenu, kas nākušus no tīras, ekoloģiski nepiesārņotas vides. Viens no šādiem produktiem ir krabju nūjiņas jeb surimi, kuru gatavošanā tiek izmantots Aļaskas mintajs - VIČI SNOW CRAB. Mintajs pie mums gan ir mazāk zināma, tomēr ļoti vērtīga zivs, jo īpaši, ja tā nāk no Aļaskas reģiona.

Jaunais ministrs var nozari un savu partiju gan celt, gan gremdēt, samilzušās problēmas vai nu risinot, vai turpinot ielaist

Pēc tam, kad, aizkulisēs vienojoties par fondu naudas apguves un sadales galvenajiem jautājumiem, jaunā valdība būs sastiķēta un kāds politiskais spēks uzņēmies atbildību par transporta, tranzīta un loģistikas jomas pārraudzību, jaunajam ministram nāksies bez ieskriešanās pieņemt vairākus svarīgus lēmumus, kā arī domāt par briestošo problēmu risināšanu. Redzot Zaļo un zemnieku savienības neremdināmo vēlmi iegūt kontroli pār naudīgo Satiksmes ministriju, nav izslēgts, ka amatā pēc dažu gadu pārtraukuma mēs atkal varētu redzēt Uldi Auguli.

Kādreizējā un tagadējā Labklājības ministra iespējamo atgriešanos satiksmes ministra amatā var uztvert ar dalītām jūtām. No vienas puses, viņa ministrēšanas gads (03.11.2010.‒24.10.2011.) nav palicis atmiņā ar kaut ko tādu, kas liecinātu par viņa gribēšanu un varēšanu rast risinājumus daudzajām ielaistajām nozares un tajā darbojošos valsts kapitālsabiedrību problēmām. No otras puses, šī būtu otrā iespēja zaļzemniekiem nodemonstrēt savu varēšanu dažādu pretrunīgu interešu plosītās nozares «savākšanā» kopēja mērķa, tostarp Latvijas tranzīta koridora konkurētspējas veicināšanas labad.

Kad pirms pusotra gada kārtējam jaunu vilcienu iepirkumam pieteikušies pieci pretendenti tika atzīti par gana labiem esam, lai startētu otrajā kārtā, pat rūdītu ciniķu prātos varēja iezagties šaubas.

Līdzšinējie konkursi gan bija izgāzušies viens pēc otra politizētā procesa un nesamierināmo dažādu politiķiem pietuvināto ļaužu interešu dēļ. Taču šī reize varēja izrādīties savādāka, laupot ciniķiem baudu noniecināt valsts pārvaldi un tās kapitālsabiedrību vadību. Bet – kas tev deva ‒ labu gribošajiem latvju bāleliņiem ceļā nostājās sausie Briseles statistiķi, liedzot Latvijas iedzīvotājiem ilgi gaidīto braukšanas komfortu. Nu vismaz tā to droši vien gribētu traktēt Satiksmes ministrijas un Pasažieru vilciena vadība, kurai pirms konkursa izsludināšanas būtu vajadzējis zināt, ka valsts dikti dotētās un tai piederošās kapitālsabiedrības miljoniem vērta aizņemšanās atstās tiešu negatīvu ietekmi uz valdības iespēju izmantot budžeta naudu citiem mērķiem. Izgāzās arī Finanšu ministrija, kas vismaz publiski nebrīdināja, ka par Pasažieru vilciena parāda summu samazinās t.s. fiskālā telpa, un tas nozīmē, ka līdzekļus šādā apjomā nevar novirzīt pensijām, skolotāju un ārstu algām vai investīcijām.

Pašvaldības nesteidz pieteikties uz finansējumu klientu apkalpošanas centriem, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Cilvēki dodas uz valsts un pašvaldības iestādēm ne tikai, lai iedotu tām savu iesniegumu, bet arī lūgtu profesionāla cilvēka padomu. Vairākiem pašvaldību vadītājiem ir šaubas, vai topošo vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieki būs tik zinoši, lai sniegtu prasīto informāciju par vairāku valsts iestāžu kompetencē esošiem jautājumiem. Tas ir tikai viens no iemesliem, kāpēc pašvaldības nesteidz pieteikties uz valsts finansējumu klientu centru izveidei.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) otrdien, 21. jūlijā, beigsies pieteikšanās uz valsts budžeta dotāciju, kas paredzēta Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru izveidei. Šim mērķim budžetā šogad kopā ir atvēlēti 919 739 eiro, kurus pašvaldības varēs izmantot centru iekārtošanai, darbavietu uzturēšanai un nodarbināto atlīdzībai, taču tām būs jāpiedalās projekta īstenošanā ar savu līdzfinansējumu 30% apmērā. Nākamajos divos gados ir plānota līdzīga summa. Pakāpeniski iecerēts izveidot šādus centrus visās pašvaldībās.

Snēpelē – nomaļā apdzīvotā vietā Kuldīgas novadā – top zīmola Mazo lāču putra produkcija, kas atšķiras tirgū, jo nesatur cukuru un gatavota no bioloģiski sertificētiem, pārsvarā Latvijā audzētiem augļiem, dārzeņiem un graudaugiem.

Uzņēmuma Latfood LP īpašniece, kuldīdzniece Laura Prūse meklējusi nelielajai ražotnei piemērotas telpas savā pilsētā, taču «jaunam ražotājam Kuldīgas piedāvājumam ir astronomiskas cenas», tāpēc viņa izmantoja Snēpeles pārtikas veikala īpašnieka piedāvājumu piepildīt ar rosību ēkas neizmantoto daļu. Tā jau vairāk nekā gadu Snēpelē tiek aktīvi šķēlēti un kaltēti ķirbji un citi dārzeņi un augļi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Putru biznesa ideja dzimusi 2015. gadā, brīdī, kad vajadzēja piebarot pašas bērnu. «Sāku mājās eksperimentēt, šķita, ka izdodas labi, un tad ienāca prātā doma – kāpēc gan to nedarīt plašāk?» atceras Laura.Juristes izšķiršanās Laura, kurai ir juristes izglītība, bijusi izšķiršanās priekšā – pilnveidoties juridiskajā karjerā vai darīt ko citu. Bērna piedzimšana palīdzēja nosvērties par labu tam, ka līdzšinējā jomā atgriezties viņa negrib. Interese darboties uzņēmējdarbībā bijusi jau pusaudžu gados, tagad viņa novērtē, ka beidzot toreizējo mērķi ir sasniegusi.

Gaļas ražotāja Forevers uzjundītais skandāls rezultējies saprotamākos pārtikas produktu marķēšanas noteikumos , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc DB martā atklātajām kļūdām jaunās pārtikas marķēšanas regulas latviskajā tulkojumā, Brisele labo tās tekstu, DB jau vēstīja 27.05.2015. Tagad DB rīcībā nonācis Eiropas Padomes lingvistu kļūdas labojums, kurā bez laikrakstā iztirzātā punkta par sojas un piena olbaltumvielu obligātu uzrādīšanu produkta nosaukumā, mainīti vēl daži punkti pēc Zemkopības ministrijas ierosinātajiem labojumiem. Labojumi stāsies spēkā tuvāko nedēļu laikā. Gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Forevers uzjundītais skandāls pēc tam, kad uzņēmums bija veltījis resursus ačgārni tulkotās regulas apzinīgai ieviešanai, rezultējies saprotamākā skaidrojumā ražotājiem – kas un kā jānorāda marķējumā, tostarp – produkta nosaukumā, informējot pircējus par produkta sastāvu.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju vērtīgās tropu mikroaļģes spirulīnas audzēšanai Latvijā un gatavi paši to pārvērst biznesā, informē RTU.

Biznesa ideja prezentēta pasaulē vadošajā videi draudzīgo biznesa ideju konkursā «ClimateLaunchpad 2018» Skotijā.

Konkursā ar biznesa ideju «SpirulinaNord» pasauli iepazīstināja RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva. Viņa kopā ar kolēģiem ir radījusi inovatīvu tehnoloģiju spirulīnas audzēšanai Latvijas klimatiskajos apstākļos, piedāvājot izejvielu veselīgām maltītēm.

Spirulīna ir augu valsts izcelsmes omega-3, olbaltumvielu un antioksidantu avots. Vērtīgo īpašību dēļ tā tiek dēvēta par superēdienu, piemēram, olbaltumvielu spirulīnā ir 2-3 reizes vairāk nekā gaļā vai pākšaugos. Tradicionāli šo tropu mikroaļģi audzē seklos dīķos Āfrikā, rūpnieciskos mērogos – tuksnešainos apgabalos ASV un Ķīnā. Tās audzēšanai vēsā klimatā RTU zinātnieki izveidojuši speciālu reaktoru, kurā notiek visu spirulīnai nepieciešamo audzēšanas parametru stingra kontrole – ar noteiktu ūdens temperatūru, apgaismojumu un barības vielām jeb aļģu «ēdienkarti».

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas uzņēmuma Zekants ražotnē Jelgavas novadā, kur, manifestējot pākšaugu atgriešanos uztura līderpozīcijās, top lauka pupu uzkodas Pupuchi.

Pupuchu tapšanas procesu skaties raksta galerijā!

Lielu daļu Jaunsvirlaukas pagasta Dzirnieku ciemata aizņem puspamesta industriāla teritorija, tāpēc amatnieku centrs, kur iekārtota arī cūku pupu grauzdētava, ir kā dzīvi apliecinošs gaismas stars. Arī ideja grauzdēt lauka pupas (bez taukvielām!) izrādījās visai gaiša – pieprasījums pēc mūsu tirgum jaunā produkta ir. No šā gada Pupuchi grauzdētās mini pupas pieejamas Narvesen tirdzniecības vietās. Vienošanos ar Narvesen par vienu no biznesa veiksmes mirkļiem šajā gadā sauc uzņēmuma līdzīpašniece un ražošanas tehnoloģijas autore Kristīne Ozoliņa, ar kuru kopā izstaigājam ražotni un izgaršojam grauzdēto pupu garšas nianses. Pupuchi produkcija pieejama arī citos pašmāju veikalos, piemēram, Rimi Klēts un ceptuves Lāči tirdzniecības vietās. «Pašlaik esam vienīgie Eiropā, kas pēc šādas tehnoloģijas grauzdē pupas. Būtiski, ka grauzdēšanas procesā neizmantojam eļļu,» uzsver K. Ozoliņa.

Brokastis ir dienas pirmā ēdienreize, kurai jānodrošina aptuveni 20-30% no dienā ieteicamā kopējā uzturvielu daudzuma. Bērniem un skolas vecuma pusaudžiem veselīgas brokastis ir īpaši svarīgas, jo apgādā organismu ar normālai attīstībai, funkcionēšanai un ikdienas aktivitāšu veikšanai nepieciešamo enerģiju. Kārtīgas brokastis samazina vēlmi aizstāt tās ar neveselīgām uzkodām.

Veselīgas brokastis – svarīgākie pamatlikumi

Veselīgu brokastu pamatā ir labi sabalancētas uzturvielas, kas nodrošina dienā nepieciešamo enerģijas daudzumu un veicina vielmaiņu bez izsalkuma sajūtas. Ideālā rīta maltītē jāiekļauj olbaltumvielas, saliktie ogļhidrāti, tauki, kā arī vitamīni un minerālvielas.

• Olbaltumvielas – veido, atjauno un aizsargā organisma audus, uztur muskuļu masu un rada sāta sajūtu. Veselīgu brokastu pagatavošanai, nepieciešami produkti ar augstu obaltumvielu saturu piem: olas, biezpiens ar zemu tauku saturu, bezpiedevu jogurts, piens.

• Saliktie ogļhidrāti – nodrošina enerģiju un ir svarīgs šķiedrvielu avots gremošanas sistēmai. Ogļhidrātu avoti: pilngraudu maize, auzu pārslas, putraimi, brūnie rīsi un svaigi augļi.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.

Banka Citadele piešķīrusi 4,5 miljonu eiro aizdevumu “Baltic Dairy Board”, kas ir viena no lielākajām piena/sūkalu proteīnu ražotnēm Ziemeļeiropā un daļa no “Vilvi Group”, kas ir viena no Lietuvas piena pārstrādes tirgus līderēm.

“Baltic Dairy Board” ir viena no lielākajām piena/sūkalu olbaltumvielu ražotājām Ziemeļeiropā un viena no retajām ražotnēm, kas ar moderno tehnoloģiju palīdzību ražo GOS koncentrātu/pulveri, kas vēlāk tiek izmantots zīdaiņu pārtikas ražošanā. Tāpat Bauskā bāzētajā uzņēmumā tiek pārstrādāti piena produkti (tajā skaitā bioloģiskais piens), lai tos pēc tam varētu izmantot sviesta, piena, siera, piena olbaltumvielu pulvera, kā arī piena laktozes koncentrāta un citu produktu ražošanā. Uzņēmums, kuru Latvijā vada viens no valdes locekļiem Kaspars Kazāks, aizvadītajā gadā strādāja ar peļņu 1,47 miljonu eiro apmērā.

Latvijas uzņēmuma kontrolpaketi 2021. gada aprīlī iegādājās Lietuvas piena pārstrādes spēlētājs “Vilvi Group”, kā sastāvā ietilpst seši uzņēmumi, kas ražotos piena, siera un proteīna produktus eksportē uz vairāk nekā 60 valstīm visā pasaulē.

Ņemot vērā pasaulē arvien pieaugošo pieprasījumu pēc zirņu proteīna, arī Latvijā pēdējo piecu gadu laikā zirņu sējumu platība Latvijā ir dubultojusies. Ja 2019. gadā tika apsēti 13,9 tūkstoši hektāru, tad pērn jau 37,6 tūkstoši hektāru.

Pasaulē arvien pieaug pieprasījums pēc alternatīviem olbaltumvielu avotiem, kas var aizvietot dzīvnieku izcelsmes produktus. Līdz ar to viena no pieprasītākajām izejvielām gaļas un piena aizvietotājproduktu ražošanā šobrīd ir zirņu proteīna izolāts. Tas nozīmē, ka zirņiem ir arvien pieaugošs pārstrādes potenciāls.

“Lai gan šobrīd viss viss liecina, ka zirņu “zvaigžņu stunda” Latvijā vēl ir tikai priekšā gan to audzēšanas īpašību, gan lielā pārstrādes potenciāla dēļ, ir skaidrs – pie mums ir iespējams iegūt augstas un kvalitatīvas zirņu ražas. Protams, tas nenozīmē, ka zirņu audzēšanas apjoms Latvijā varētu pārsniegt kviešu apjomus. Kvieši nemainīgi saglabās savu vietu kā pasaulē pieprasītākā un lauksaimniekiem ekonomiski visizdevīgākā kultūra. Taču redzams, ka zirņu sējplatības Latvijā strauji pieaug,” stāsta Ģirts Ozols, “Latraps” agronoms.

Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

Latvijas likumdevēji jau kopš dzīvokļu un zemes privatizācijas nokļuvuši sprukās, mēģinot izstrēbt pašu radīto jucekli.

Privatizācijas gaitā dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās nonāca iedzīvotāju īpašumā, bet zeme zem šīm mājām daudzos gadījumos tika atdota vēsturiskajiem īpašniekiem. Zemes nomas attiecības sāka regulēt ar piespiedu nomu. Valsts, mēģinot atvieglot nomas slogu iedzīvotājiem, pērn noteica nomas maksas samazinājumu, bet Satversmes tiesa to atcēla. Vieni nevēlas maksāt, otri vēlas iedzīvoties. 6% no zemes kadastrālās vērtības – daudz vai maz? Tieši argumentāciju apstrīd Satversmes tiesas lēmums, bet Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti ir apņēmības pilni piespiedu nomas vietā pilnībā likvidēt dalīto īpašumu, kas, viņuprāt, atrisinātu problēmu. Neskaitāmi «bet», «vai» un «tomēr» ir pašos deputātu piedāvājumos, kā likvidēt dalīto īpašumu. Ideāli būtu, ja zemi atpirktu dzīvokļu īpašnieki. Šo risinājumu apšauba viņu pārstāvji. Naudas pirkumiem nav. Pensionāri nereti atbild vienkārši: «Mūsu mūžam pietiks ar to, kā ir, tālāk kaut ūdensplūdi!»

Izdarot eirozonai pakalpojumu Grieķijas nākamās aizdevumu programmas apstiprināšanai, vajadzētu patirgoties arī par savu saistību restrukturizāciju

«Par velti kokos tikai putni čivina» – šī atziņa neattiecas vien uz kinematogrāfiskiem dialogiem, bet gan ir skaudra dzīves patiesība.

Šāda principa ievērošana Latvijai būtu visai lietderīga eirozonas līmenī, risinot jautājumu par jauno aizdevuma kārtu Grieķijai.

Sevišķi vēl tad, ja atgūt aizdoto ir visai mazas cerības, kas savukārt nozīmē to, ka no 86 miljardu eiro aizdevuma garantēšanas no galvotājiem varam paši kļūt par daļas no šī apjomīgā kredīta maksātājiem.

Netiekot pie jauna aizdevuma vai vismaz apjomīgas parāda norakstīšanas un atlikušās aizņēmuma daļas atmaksas termiņa atlikšanas, Grieķija uzreiz kļūtu maksātnespējīga. Tādēļ faktiski var teikt, ka Baltijas valstis, piekrītot jaunajai aizdevuma programmai, zināmā mērā palīdz izstrēbt to, ko Eiropas lielvalstu līderi «savārīja» iepriekšējās desmitgades beigās un šīs desmitgades sākumā. Pie varas esošie Vācijā krietni vien papluinītu savu vēlētāju uzticību, ja izrādītos, ka aizdevumi eirozonas perifērijai ir bijusi simtos miljardu eiro mērāma kļūda.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss amatu pamet, jo Rīgas dome nesniedz atbalstu to «Rīgas satiksmes» (RS) problēmu risināšanā, kas nav paša uzņēmuma pārziņā un kuru novēršana ir iespējama tikai ar pašvaldības lēmumiem.

Skaidrojot savu lēmumu atstāt RS pagaidu valdes vadītāja amatu, Matīss aģentūrai LETA sacīja, ka lielāks pašvaldības atbalsts būtu nepieciešams, piemēram, apstiprinot jauno biļešu pašizmaksu, pārskatot RS un «Rīgas mikroautobusu satiksmes» maršrutus, lemjot par tarifu maiņu un citām praktiskām lietām.

«Daudzas lietas nav tikai »Rīgas satiksmes« kompetencē, piemēram, maršrutu pārskatīšana ar »Rīgas mikroautobusu satiksmi«,» uzsvēra Matīss, «tāpat arī auditoru ziņojumā konstatētie trūkumi - tie būtu jānovērš, bet akcionārs atsūta mums audita ziņojumu atpakaļ un liek pašiem izstrādāt priekšlikumus. Mums nav atbalsta izdevumu samazināšanas jomā, līgumu pārskatīšanas jomā, un uzņēmums pats to atrisināt nevar. Tāpat arī akcionāram jāpieņem lēmums par zaudējumu piedziņu no bijušās valdes un to nevar dot darīt man.»

Par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) pagaidu vadītāju Anrija Matīsa vietā iecelts pagājušajā nedēļā uzņēmuma valdē apstiprinātais Ernests Saulītis no Rīgas domes Īpašumu departamenta, otrdien preses brīfingā paziņoja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Viņš sacīja, ka par Matīsa lēmumu atstāt RS valdes priekšsēdētāja amatu uzzinājis vienīgi no plašsaziņas līdzekļiem. Pēc mēra domām, Matīsa lēmums bijis ļoti emocionāls, un viņam to ir grūti komentēt.

RS darbība un problēmu risināšana tikšot turpināta saskaņā ar iepriekš kopā ar Matīsu apstiprināto plānu.

Rīgas domes Īpašuma departaments šonedēļ izsludinās atklātu konkursu, lai izraudzītos kompāniju, kuras pienākums būs atlasīt jaunu RS valdi un padomi, pastāstīja Ušakovs.

Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonu deklarācijas liecina, ka Saulītis 2000.gadu sākumā strādājis par policistu Rīgas pašvaldības policijā, bet 2001.gadā sācis karjeru Rīgas domes Īpašuma departamentā, kur sākotnēji bijis speciālists-inspektors, bet pēc tam Iepirkuma komisijas loceklis. Vēlāk Saulītis kļuva par Īpašuma nodrošināšanas pārvaldes priekšnieku, bet patlaban ir Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieks.

Lai arī grāmatveži ar jauno algas aprēķināšanas kārtību jau apraduši, viņi vēl joprojām strebj nodokļu reformas seku putru; prognozē jaunu neskaidrības vilni.

«Karstais kartupelis» ir saistīts ar fizisko personu sociālo spriedzi, kuras iesniedza savas privātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarācijas ar cerību atgūt pārmaksāto nodokli, nevis kļūt par nodokļu parādniekiem.

«Vairākkārt esmu teikusi, ka tas nestrādās un nesīs milzīgu apgrūtinājumu gan grāmatvežiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kam arī deviņu mēnešu laikā vajadzēja ieviest ačgārno aprēķina metodi,» sašutumu neslēpj Lienīte Caune, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) Publiski nozīmīgu struktūru komitejas vadītāja.

Nenogatavināta nodokļu skalai

Pirms nodokļu reformas VID visiem strādājošajiem gada laikā piemēroja vienādu neapliekamo minimumu, taču pārmaiņu ietvaros mainīta neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība un apmērs. No 2018. gada darbavietā darba samaksai tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums. Atsevišķos gadījumos, kad ienākumi bijuši mainīgi, iespējama situācija, ka VID prognozētais neapliekamais minimums ir noteikts lielāks, proti, nodokļos gada laikā maksāts mazāk nekā nepieciešams. Tādā gadījumā, gadam noslēdzoties, var nākties piemaksāt trūkstošo IIN. Tas var notikt, piemēram, ja gada laikā ir ievērojami palielinājušies personas ieņēmumi, tā atgriezusies no bērna kopšanas atvaļinājuma vai darba gaitas ir sāktas nesen. Turklāt katram pašam ir jāseko līdzi saviem ienākumiem. Ja tie ir mainīgi, ikviens, izmantojot savu EDS kontu, jau savlaicīgi var novērst papildu nodokļa maksājumu. Lai arī puto neizpratnes vilnis, VID informē, ka no grāmatvežu puses nekādu pastiprinātu pretreakciju nav novērojis. Par šo tematu tiek jautāts tikpat daudz, cik par citiem. Tomēr, iespējams, tas tāpēc, ka VID vaina te maza.

Augustā būs divi gadi, kopš SIA A.K.S. Grupa Alsviķu pagastā pievērsusies vistu audzēšanai. Lai gan uzņēmuma pamatnozare jau daudzus gadus ir kokapstrāde, laiks tiek atrast arī vistkopībai, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Uzņēmuma īpašniece Kristīne Vindela atzīst, ka doma par vistu audzēšanu bijusi jau sen, bet netika īstenota. Piedzimstot mazākajai meitiņai, abi ar vīru sapratuši, ka tas ir īstais mirklis ieceres īstenošanai. «Meita atteicās ēst veikalā pirktās vistu olas. Arī man ir ļoti izteikta smaržu izjūta, nevaru ieēst veikalā pirktās vistu olas, jo tām ir izteikts zivju un izmantotās barības aromāts. Cepot šīs olas, visa māja sāk smaržot pēc zivīm... Sākām ar domu pamēģināt savām vajadzībām un iegādājāmies septiņas vistas Madonas audzētavā. Tās bija divas pērļu vistiņas, divas Andalūzijas zilās - skaistas, zilganpelēku spalvu vistas - un trīs Kučinskaja Jubiļeinaja, » stāsta K.Vindela.

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

Darba grupu, ekspertu un konsultantu piesaukšana līdztekus drudžainai darbībai ir viņu firmas zīme

Nu jau dažus gadus Dienas Biznesā rakstot pamatā par transporta un loģistikas jomā notiekošo, šī komentāra autors ir konstatējis kādu pazīmi, kas visai bieži liecina par runātāja kompetences līmeni, kā arī vēlmi vai spēju uzņemties atbildību. Stāsts ir par to, kā deputāti, ministri, ierēdņi vai valsts kapitālsabiedrību darbinieki reaģē uz kādu problēmu vai arī pieiet kāda sarežģīta jautājuma risināšanai. Nereti izrādās, ka aicinājums veidot darba grupu, pieaicināt konsultantus, kuri tad visu rūpīgi izpētīs un dos savu slēdzienu, ir kā trauksmes sirēna, kas, no vienas puses, brīdina – nupat kaut kas ir sagājis grīstē un nebūs labi. Un, no otras puses, vairo bažas, ka sekos nevis nopietna iedziļināšanās lietas būtībā, bet «zinātnisks» ekspertu pamatojums tam, kāpēc par ievārīto putru atbildīgie tomēr nekādu atbildību par notikušo neuzņemas.