Darba grupu, ekspertu un konsultantu piesaukšana līdztekus drudžainai darbībai ir viņu firmas zīme
Nu jau dažus gadus Dienas Biznesā rakstot pamatā par transporta un loģistikas jomā notiekošo, šī komentāra autors ir konstatējis kādu pazīmi, kas visai bieži liecina par runātāja kompetences līmeni, kā arī vēlmi vai spēju uzņemties atbildību. Stāsts ir par to, kā deputāti, ministri, ierēdņi vai valsts kapitālsabiedrību darbinieki reaģē uz kādu problēmu vai arī pieiet kāda sarežģīta jautājuma risināšanai. Nereti izrādās, ka aicinājums veidot darba grupu, pieaicināt konsultantus, kuri tad visu rūpīgi izpētīs un dos savu slēdzienu, ir kā trauksmes sirēna, kas, no vienas puses, brīdina – nupat kaut kas ir sagājis grīstē un nebūs labi. Un, no otras puses, vairo bažas, ka sekos nevis nopietna iedziļināšanās lietas būtībā, bet «zinātnisks» ekspertu pamatojums tam, kāpēc par ievārīto putru atbildīgie tomēr nekādu atbildību par notikušo neuzņemas.
Šīs bezatbildības un diletantisma vai arī jautājuma politizācijas (vēlamā risinājuma virzienā) iezīmes redzamas daudzās jomās – sākot, piemēram, ar kārtējo komisiju kārtējā KNAB vadītāja izvērtēšanai un beidzot ar bērnu ģībšanas izmeklēšanu dziesmu un deju svētkos. Jo, kas maksā (nolīgst konsultantus), tas pasūta mūziku. Transporta jomā par neskaitāmajām darba un ekspertu grupām varētu veselus sējumus sarakstīt. Gan par to, kā drudžainas darbības aizsegā norakt izmaiņas ostu pārvaldībā, kaut arī tā rezultātā tiek iešauts kājā tranzīta jomas konkurētspējai reģionālā mērogā. Gan par to, kā viena uzņēmuma vienas vadības līgti juristi saka, ka jaunu vilcienu pirkšanas līgumam nav ne vainas, bet nākamajiem tā paša uzņēmuma vadītājiem top skaidrs, ka šis pats līgums jau ož pēc krimināllietas.
Ir, protams, valsts pārvaldē arī kadri, kuri argumentē «mēs esam gudrie, bet jūs muļķi» stilā. Tieši pēc šāda principa valdība šonedēļ pieņēma Finanšu ministrijas virzītos noteikumus, kas skar viltotu preču konstatāciju, izņemšanu un iznīcināšanu. Cik noprotams, premjeres aicinājumu jautājumu vēlreiz izdiskutēt ar tranzīta nozares pārstāvjiem, atbildīgās ministrijas cilvēki formāli arī izpildījuši. Diemžēl nopietni iedziļināties komersantu norādēs uz normatīvā akta nepilnībām vai pat pretrunām ar regulu, kurā tas pamatojas, valsts puse pagaidām nav nobriedusi. Tā ka paliek spēkā iepriekš finanšu ministra paustais, ka «mūsu viedoklis ir atbalstāms», jo ministrijas speciālisti ir tulkojuši un interpretējuši visas direktīvas un regulas. Viens no šī konkrētā stāsta tālākas attīstības scenārijiem ir šāds: kad nu Latvijas un/vai Eiropas Savienības tiesas būs pateikušas, ka minētie noteikumi regulai lāgā neatbilst, tad tiks lemts par darba grupas izveidi, lai normatīvo aktu pilnveidotu. Bet, kamēr drudžaini saaicinās vienkopus gudrākos ekspertus un ķeksīša pēc arī nozares pārstāvjus, tranzīta kravu nosūtītāji arvien lielākā skaitā metīs Latvijai līkumu.