Atšķirībā no lietuviešiem un igauņiem, kuriem liels fokuss ir uz to, kā investēt un nopelnīt, Latvijā bieži vien ir sajūta, ka vairāk ir fokuss uz to, kā skaisti iztērēt. Bet no kurienes tā nauda nāks, un kas par to maksās? Nozarē ir izteikts vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, kā arī veikts pārāk maz investīciju, kas tagad ir jāatgūst. Un tam ir tieša saistība ar to, kādos mājokļos cilvēki dzīvo, kādos birojos viņi strādā, kādas mums ir ražošanas un loģistikas platības.
Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
Fragments no intervijas
Lai gan pieprasījums ir liels, mājokļu būvniecībā kā aktivitātē, tā cenās atpaliekam no Tallinas un Viļņas. Kas kavē straujāku jaunu mājokļu attīstību Latvijā?
Mājokļu tirgus ir atdzīvojies pēdējos divos, trīs gados. Būtu akadēmiskas intereses vērts jautājums, kāpēc bija tā, ka Lietuvā katru gadu uzbūvēja 5000 dzīvokļu, Rīgā - 1500. Arī tagad. Nupat izskatās, ka šogad Rīgā būs kādi 2000 dzīvokļu uzbūvēti. Nav vienas atbildes uz šo jautājumu. Ja parunā ar bankām, tad vēl nesen trešdaļa vai pat puse atteikumu kredītam bija tāpēc, ka cilvēki nespēj pierādīt ienākumu legālu izcelsmi. Kā jau minēju, arī vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, ko ārvalstu investori veiksmīgi aizpilda ar lietuviešiem un igauņiem līderībā. Bet tirgus pamazām atdzīvojas, uzņem apgriezienus.
Facebook rakstījāt: lietuvieši par 100+ miljoniem nopērk Alfu, igauņi par 131 miljonu nopērk Jauno Teiku, somi Rīgā izveido 120 miljonu vērtu īres namu fondu, latvieši par 100 miljoniem pārbūvē Mežaparka estrādi. Ko varam no šī secināt?
Man nav nekādu iebildumu pret Mežaparka estrādi, man tā šķiet skaista, man ir gods pazīt cienījamo arhitektu, un viss ir kārtībā, tas ir skaisti un dārgi. Bet pieņemsim, ka ir šie 100 miljoni eiro, ko vienkārši var iztērēt. Tādā gadījumā par to varēja Rīgā uzbūvēt gan koncertzāli, gan Laikmetīgās mākslas muzeju, un dziesmusvētki estrādē varēja turpināt notikt, ja tā skatāmies. Bet tāda izvēle ir izdarīta, to ir pieņēmuši leģitīmi ievēlēti politiķi. Tas citāts vairāk bija par to, ko redzu savā ikdienā – manā organizācijā ir 32 biedri, 29 no tiem ir ārvalstu investori, pamatā uzņēmumi no Lietuvas un Igaunijas. Attiecīgi vairāk gribēju vērst uzmanību uz to, ka lietuviešiem un igauņiem ļoti liels fokuss ir uz to, kā investēt, kā nopelnīt, kā kaut ko attīstīt. Bet Latvijā bieži vien ir tā sajūta, ka vairāk ir fokuss uz to, kā skaisti iztērēt. Skaisti ir, labi skanēs droši vien, tur grūti iebilst. Bet no kurienes tā nauda nāks, un kas par to maksās?
Kuros segmentos sagaidāma attīstītāju rosība tuvākajos gados?
Tas, kur tiešām sagaidāms liels pieaugums, ir mājokļi un loģistika. Šiem diviem segmentiem ir ļoti lielas perspektīvas. Bet tikpat labi var tikt atrasti jauni un inovatīvi segmenti, par kuriem mēs tagad vēl pat nenojaušam, tai skaitā - kā varētu attīstīties, piemēram, viesnīcas.
Visu interviju lasiet Dienas Biznesa jaunākajā speciālizdevumā Nekustamais īpašums!
Žurnālu pērciet lielākajās preses tirdzniecības vietās Latvijā vai lasiet elektroniski.
Dienas Biznesa abonenti zīmola izdevumus Nekustamais īpašums, Miljonārs un TOP500 saņem bez maksas.