Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.
Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.
Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.
Ražot tuvāk patērētājam
Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.
“Šajā ģeopolitiskajā situācijā Eiropa arvien vairāk sāk domāt ne tikai par AER, bet energoresursiem kā tādiem, tajā skaitā, pieprasot arī piegādātājiem diversificēt savus avotus. Īsāk sakot – jo vairāk mēs paši kā valsts spējam nodrošināt sevi ar energoresursiem, vēlams – AER, jo tas ir labāk, drošāk un stabilāk. Mēs ļoti skaidri apzināmies, cik liela loma ir elektroenerģijas sadales sistēmas sagatavošanai elektrības pašražošanai un arī izkliedētajai ģenerācijai lielākos apjomos, piemēram, nelieliem saules parkiem, un tā ir mūsu prioritāte,” atzīst S. Jansons.
Apjomi dubultojas
Jau iepriekš novērojām, ka sabiedrības interese par iespējām uzstādīt mikroģeneratorus strauji aug, skaidro Sadales tīkla valdes priekšsēdētājs. “Pašlaik kopējais sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits ir tuvu 2500 ar kopējo jaudu vairāk nekā 16 megavati (MW), no tiem 99% ir saules mikroģeneratori.
Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, pašlaik vēl esam iedzinējos, taču interese par mikroģenerāciju Latvijā šobrīd ir sprādzienveida. No kopējā mikroģeneratoru skaita, kas pieslēgti sadales sistēmai, nedaudz virs 450 iekārtām ar kopējo jaudu 2,9 MW tika uzstādītas 2020. gadā, bet 2021. gadā – jau ap 1040. Tātad gada laikā mikroģenerācijas apjomi dubultojušies, un nav šaubu, ka tie strauji augs arī turpmāk,” pauž eksperts. Viņš stāsta, ka, ņemot vērā šo tendenci, šobrīd tiek prognozēts, ka 2022. gada laikā tiks uzstādīti vairāk nekā 2000 mikroģeneratoru ar kopējo jaudu ap 13 līdz 15 vai pat vairāk MW.
“Līdz ar to kopējais sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits 2022. gada nogalē varētu pārsniegt 4000, kopējai ražošanas jaudai tuvojoties vai pat pārsniedzot 30 MW. Interesi par mikroģenerāciju pašlaik veicina arī valsts atbalsta pasākumi saules paneļu uzstādīšanai, savukārt elektroenerģijas cenas rekordi ievērojami saīsina to atmaksāšanās periodu,” atgādina S. Jansons.
Gatavi būvēt
Par vietējo resursu aktīvāku izmantošanu domā arī lielie enerģētikas uzņēmumi, tajā skaitā AS Latvenergo, kas tuvāko gadu laikā Latvijā nolēmusi attīstīt vairākus vēja parkus. Mārtiņš Čakste, Latvenergo valdes priekšsēdētājs, stāsta, ka vēja projektu tālākai attīstībai ir vairāki posmi, kas paredz svarīgu aspektu izvērtēšanu, tajā skaitā iespējamo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un drošību, iedzīvotāju attieksmi pret vēja elektrostacijām kopumā, infrastruktūras pietiekamību un vēja potenciālu.
“Ir veikta sākotnējā izpēte par iespēju izbūvēt vēja parkus, un šobrīd tiek sperts pirmais praktiskais solis, uzsākot ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, kā arī padziļināti pētot iespējas un nosacījumus vēja elektrostaciju būvniecībai piecos Latvijas novados – Aizkraukles, Balvu, Limbažu, Ventspils un Ludzas. Jau ir notikušas attālinātas tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem, un sarunas ir bijušas veiksmīgas, novērtējot Latvenergo iniciatīvu,” teic M. Čakste, piebilstot, ka līdztekus Latvenergo intensīvi strādā ar AS Latvijas valsts meži (LVM), lai izveidotu kopuzņēmumu vēja parku attīstīšanai.
“Darbosimies kā divi komercuzņēmumi, tas ir – atbilstoši tirgus principiem. LVM ir eksperts savā nozarē, tajā skaitā mežsaimniecībā un meža ceļu izbūvē. Tas šajā gadījumā ir īpaši svarīgi, jo mēs vēlamies šo projektu izveidot ar lielu atbildību pret sabiedrību un vidi. Kopuzņēmuma proporciju sadalījums pret abiem partneriem vēl joprojām ir atvērts, un šo projektu attīstīsim bez starpniekiem,” stāsta M. Čakste.
Jāstiprina neatkarība
2021. gadā elektroenerģijas tirgus cenas Baltijā palielinājās vairāk nekā divarpus reižu, salīdzinot ar 2020. gadu, atgādina M. Čakste.
“Mazinoties Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem, pasaulē būtiski pieauga pieprasījums pēc elektroenerģijas, tajā skaitā arī Baltijas valstīs elektroenerģijas patēriņš palielinājās par 4%. Resursu pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, nepieciešamība pēc atjaunīgo resursu jaudu palielināšanas, kas vienlaicīgi risinātu klimatneitralitātes īstenošanu, ir kļuvusi daudz aktuālāka,” atzīmē M. Čakste, piebilstot, ka Latvenergo koncerns zaļās enerģijas attīstīšanā raugās trīs virzienos.
“Pirmkārt, nepieciešams modernizēt Daugavas hidroelektrostacijas (HES), otrkārt, principiāli jāattīsta jauni AER biznesi, primāri – vēja enerģētiku, un, treškārt, jādomā par jauniem elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumiem. Jāteic, ka Latvija starp Baltijas valstīm šobrīd ir vislabāk nodrošināta ar enerģijas ražotnēm, jo mūsu lielās HES un modernās termoelektrocentrāles sniedz iespēju lielāko daļu enerģijas saražot pašiem. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka kopumā vidēji Baltijā spējam saražot vien aptuveni pusi no patēriņa. Tas nozīmē, ka drošai apgādei jāveic lielas investīcijas jaunu spēkstaciju būvniecībā. Iespējams, nav jāsasniedz 100% nodrošinājums, ja tas kļūst par ārkārtīgi dārgu pašmērķi, taču palikt ar 50% nodrošinājumu nav ilgtspējīgi,” uzskata M. Čakste.
Ir, kur tiekties
Atjaunojamajiem un vietējiem resursiem ir milzīga nozīme, un tā tikai pieaugs, piekrīt Andris Vanags, SIA Gren biznesa vadītājs Latvijā. “AER izmantošana enerģijas ražošanā mazina ne tikai klimata pārmaiņas, bet nodrošina arī pilsētu, reģionu un Latvijas valsts enerģētisko neatkarību un drošību, kā arī mazina globālo resursu tirgus cenu svārstību ietekmi uz iedzīvotāju un uzņēmumu maksājumiem par siltumenerģiju un elektroenerģiju. Latvijā mēs jau šobrīd siltumenerģijas ražošanā plaši izmantojam koksnes biomasu, savukārt Salaspilī sekmīgi tiek izmantota arī saules enerģija. Tāpat virkne Latvijas centralizētās siltumapgādes (CSA) uzņēmumu jau ir investējuši šķeldas, granulu un saules siltumenerģijas ražošanas risinājumos, kuros atkarība no dabasgāzes nav liela. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka dabasgāzes īpatsvars lokālajā un CSA joprojām ir liels un tas būtu jāsamazina par 80 līdz 90%. To var panākt, vēl vairāk palielinot šķeldas, koksnes granulu un brikešu, malkas, saules, siltumsūkņu, elektroenerģijas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, kā arī lietderīgi izmantojot atlikuma siltumu no rūpnieciskajiem procesiem un veicot ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus,” pauž A. Vanags, piebilstot, ka Gren uzņēmums jau vairāk nekā desmit gadus ir mērķtiecīgi strādājis, lai mazinātu atkarību no importētās dabasgāzes.
“Jelgavā siltumenerģija tiek ražota Latvijā lielākajā biomasas koģenerācijas stacijā no vietējiem, atjaunojamiem resursiem, nodrošinot līdz pat 95% no Jelgavas pilsētai gadā nepieciešamās siltumenerģijas apjoma. Dabasgāze tiek izmantota vien trīs lokālajās katlumājās, kā arī maksimuma slodžu nodrošināšanai centralizētās siltumapgādes sistēmā. Lai vēl vairāk samazinātu dabasgāzes izmantošanu Jelgavā, šogad plānojam veikt rekonstrukcijas darbus, lai jau nākamajā apkures sezonā uzsāktu granulu izmantošanu lokālajās katlumājās. Turpinām strādāt pie siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projekta, kas paredz kurināmā diversifikāciju biomasas koģenerācijas stacijā, esošajam kurināmajam – šķeldai – pievienojot līdz 35% no atkritumiem iegūtu kurināmo jeb NAIK. Jebkurā gadījumā mēs turpinām sekot līdzi ģeopolitiskajiem notikumiem un tehnoloģiju attīstībai, lai investētu piemērotākajos siltumapgādes risinājumos un ilgtermiņā spētu piedāvāt mūsu klientiem ērtus, drošus un cenas ziņā konkurētspējīgus siltumapgādes pakalpojumus,” atzīmē A. Vanags.
Plāni skaidri
Virzību uz zaļo enerģiju jau iepriekš, plānojot attīstību, izvirzījusi arī AS Rīgas siltums (RS). Svarīgākais attīstības virziens šajā gadījumā ir jaunu biokurināmā – koksnes šķeldas – siltumavotu izbūve, kas samazinātu dabasgāzes patēriņu, stāsta Normunds Talcis, RS valdes priekšsēdētājs. “Šobrīd biokurināmā izmantošana ir nozīmīga alternatīva dabasgāzei, kas paliks kurināmā bilancē vairāk pīķa slodžu nodrošināšanai. Lielu ieguldījumu dos arī lielas jaudas siltumsūkņu izmantošana zema potenciāla siltumenerģijas izmantošanai. Tāpat tiek attīstīta arī saules enerģijas izmantošana, uzstādot saules paneļu elektrostacijas. Papildus jau uzstādītajām stacijām uz ēku jumtiem plānojam ierīkot lielākas jaudas uz zemes siltumcentrāļu teritorijās. Papildus tam izvērtējam arī ūdeņraža ražošanas iespējas ar biokurināmo,” atzīmē N. Talcis.
Viņš stāsta, ka jau šobrīd RS kurināmā bilancē 50% siltuma tiek saražots, izmantojot AER. “Uzņēmums plāno turpināt Eiropas Zaļo kursu, realizējot efektīvu siltuma ražošanu, pārvadi un piedāvājot kvalitatīvus un energoefektīvus pakalpojumus. Līdz 2030. gadam iecerēts, ka 90% siltumenerģijas tiks saražots no AER. Tāpat plānots, ka pieaugs arī AER izmantošana pilsētā kopumā. Pašlaik esam intensificējuši savus plānus, jau šogad izbūvējot vairākus biokurināmā siltumavotus. AER siltumavoti 2022. gadā taps Bauskas ielas rajonā, Nautrēnu ielas apkaimē un Vecmīlgrāvī, un to kopējā jauda plānota 12 MW. Savukārt, 2023. gadā iecerēts izbūvēt divas biokurināmā katlu mājas Bolderājā ar kopējo jaudu 18 MW. Tiek izskatīts arī alternatīvs variants ar vienas lielākas jaudas katlu mājas būvniecību Bolderājā un vērienīgu siltumtīklu rekonstrukciju,” atzīmē N. Talcis.
Jārīkojas tagad
Domājot par nākamo apkures sezonu, ģeopolitiskās situācijas maiņa prasa tūlītēju rīcību, domā Gren biznesa vadītājs Latvijā. “Pašvaldībām sadarbībā ar siltumapgādes uzņēmumiem jāizvērtē to rīcībā esošie resursi, par prioritāti izvirzot vietējo resursu izmantošanu un neatkarību no globālā tirgus svārstībām. Lai sekmētu pāreju no fosilajiem resursiem uz AER centralizētajā siltumapgādē un pārslēgtu centralizētās siltumapgādes katlumājas no fosilās dabasgāzes uz AER, piemēram, šķeldas kurināmo, pašvaldībām jau no šā gada aprīļa būs pieejams 68,81 miljonu eiro liels atbalsts no Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programmas. Šāds atbalsts ir ļoti būtisks, jo investīcijas iekārtās, kas izmanto AER, uz vienu saražotās enerģijas vienību ir būtiski lielākas nekā dabasgāzes katliem. Savukārt kurināmā izmaksas ir būtiski mazākas. Šī iemesla dēļ droši var apgalvot, ka investīcijas pārejai uz AER izmantošanu atmaksāsies un nodrošinās patērētājiem zemāku siltumenerģijas cenu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā,” atzīmē A. Vanags, piebilstot, ka ES fondu atbalsta programmām gāzes aizvietošanai ar vietējiem resursiem siltumapgādē ir jābūt pieejamām ilgstoši, vairāku gadu garumā, lai neveidotos naudas apgūšanas sastrēgumi ar nekvalitatīviem projektiem.
“Gāzes loma jebkurā gadījumā siltumapgādē saglabāsies energoapgādes drošības vajadzībām un maksimuma slodžu segšanai, bet ir skaidrs, ka gāze netiks pirkta no Krievijas,” paredz A. Vanags.
Arī N. Talcis piekrīt, ka ES līdzfinansējuma piesaistei ir liela nozīme Zaļā kursa attīstībā. “Jāatzīmē, ka AER iekārtu cenas ir dārgākas nekā dabasgāzes sadedzināšanas iekārtas. Līdz šim brīdim atbalsts tika piešķirts vienādi visiem komersantiem, kas strādā siltumapgādē, taču, ņemot vērā, ka Rīgas centralizētā siltumapgādes sistēma veido 54% no visas Latvijas, tad proporcionāli Rīga līdz šim ir saņēmusi mazāk atbalsta nekā pārējās sistēmas,” secina N. Talcis.
