Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

No 16,3 tūkstošiem uzņēmumu, kas tika reģistrēti 1991. gadā, šobrīd aizvien aktīvi ir 4,4 tūkstoši, liecina Lursoft apkopotie dati par uzņēmumiem, kuriem šogad aprit 30 gadi.

Vairākums no tiem ir individuālie uzņēmumi (41,86%), zemnieku saimniecības (24,32%) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (29,60%).

Šo 30 gadu laikā kopš reģistrēšanas uzņēmumi pārdzīvojuši vairākas krīzes, tostarp gan Krievijas finanšu krīzi 1998.gadā, gan globālo ekonomisko finanšu krīzi 2007. – 2010.gadā, uzņēmumus pamatīgi norūdot un pieprasot no to īpašniekiem un vadītājiem spēju reaģēt un pārorientēt darbu. Arī šobrīd jau gadu dzīvojam krīzes apstākļos, ko radījusi Covid-19 izraisītā pandēmija. Kamēr vieniem uzņēmumiem šo krīzi izdodas izmantot savā labā un pat sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus, daudzas nozares pandēmija ir būtiski ietekmējusi. Atšķirībā no iepriekš piedzīvotām krīzēm, šoreiz uzņēmējiem pieejami dažādi atbalsta pasākumi no valsts. Tos, kā parāda Lursoft pētījums, izmantojuši arī vairāki pirms 30 gadiem dibinātie uzņēmumi.

Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) topošās piebūves Nākotnes nams pamatos svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm un pateicību ziedotājiem, kuri ir snieguši artavu Nākotnes nama projekta īstenošanā.

LOM pārbūve un Nākotnes nama būvniecība tiek īstenota par valsts piešķirtajiem līdzekļiem, savukārt par ziedotāju līdzekļiem taps jauna muzeja pastāvīgā ekspozīcija un tiks nodrošināts nama iekārtojums.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs atzīmēja, ka sabiedrības atbalsts un ziedotāju uzticība bija spēks, kas iedrošināja uzsākt šo projektu. Tas arī ļāva pārvarēt projekta vilcināšanu un neziņu: «Šajā brīdī mēs godinām tos vairāk nekā 1000 ziedotājus, kuri ziedojuši, lai Nākotnes namā varētu iekārtot muzeju un ekspozīciju. Jāsaprot, ka šie līdzekļi nāk no cilvēku privātajiem līdzekļiem vai sabiedriskajām organizācijām, kuru ienākumus arī veido privāti ziedojumi.»

Sabiedrisko attiecību aģentūra Repute uzvarējusi lielākajā Austrumeiropas komunikācijas nozares konkursā Eventiada IPRA GWA 2018, saņemot divas prestižas godalgas, informē uzņēmumā.

1. vieta piešķirta kategorijā Starptautiskās tendences komunikācijā (International trends in communication), savukārt augsto 2. vietu saņēmis uz AB Dambja uzstādītais Latvijas karogs projekts kategorijā Labākā publiskā kampaņa.

1.vietas apbalvojums piešķirts par Valsts izglītības attīstības aģentūrai organizēto integrētās komunikācijas kampaņu Nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss SkillsLatvia 2018. Konkursa mērķis bija demonstrēt profesionālo izglītības iestāžu un darba tirgus sadarbību, celt profesionālās izglītības prestižu un cildināt jauno profesionāļu prasmes.

«Esam patiesi gandarīti saņemt tik prestižu nozares apbalvojumu par kampaņu, kas iezīmē profesionālās izglītības nozīmīgumu ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā. Kampaņas laikā, īstenojot daudzveidīgus un globālus komunikācijas risinājumus, spējām radīt plašāku rezonansi un rosināt diskusijas sabiedrībā par profesionālās izglītības nozīmi un tās sniegtajām iespējām, kas bija projekta galvenais mērķis,» teic Repute partnere, projektu direktore Sabīne Dzene.

Latvijas uzņēmums "UXDA" izveidojis nākotnes bankas dizaina konceptu, kas demonstrē, kā varētu izskatīties nākotnes virtuālās (VR, virtual reality) un paplašinātās realitātes (AR, augmented reality) banka.

Video redzama aina no "nākotnes". Cilvēks apsēžas kafejnīcā Doma laukumā, uzliek brilles un viņa priekšā paveras bankas hologramma, ko var pārvaldīt ar roku kustībām. Virtuālā realitāte jau ir labi pazīstama cilvēkiem, kuri nodarbojas ar videospēlēm. Tomēr nākotnē paredzams, ka virtuālā un paplašinātā realitāte kļūs par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, stāsta Aleksandrs Krēgers, UX stratēģis, "UXDA" dibinātājs un vadītājs

Izveidojot savu vīziju par to, kā varētu izskatīties nākotnes banka, "UXDA" vēlējies iedvesmot pasaules finanšu industriju.

Jautāts, cik tālā nākotnē, pēc uzņēmuma aplēsēm, ir iespēja, ka šādas tehnoloģijas tiks ieviestas reālajā banku vidē un nonāks pie patērētājiem, Aleksandrs Krēgers biznesa portālam db.lv stāsta: "AR (paplašinātās realitātes) iespējas jau tiek izmantotas inovatīvāko Fintech produktu vidū. Piemēram, ASV finanšu uzņēmums "Acorns" projicē savas mobilās lietotnes izvēlni uz maksājuma kartes. Lai to izbaudītu, jāizmanto mobilā tālruņa ekrāns. Tomēr, lai šāda veida tehnoloģijas kļūtu par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, nevis ekstru, nepieciešams attīstīt tehnoloģiskās iespējas un ierīces, piemēram, AR brilles (tādas, kādas redzamas "UXDA" izveidotajā nākotnes bankas dizaina konceptā). Šobrīd ar šādu tehnoloģiju izstrādi nodarbojas vairāki uzņēmumi un jau ir iespējams iegādāties tamlīdzīgas ierīces. Tomēr to kvalitāte un iespējas patlaban ir vēl diezgan tālu no tā, lai kļūtu par cilvēku dzīvesveida sastāvdaļu.

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvijas Būvniecības padome, būvniecības nozares lielākās nevalstiskās organizācijas un Ekonomikas ministrija ir vienojušās par Latvijas būvniecības nozares attīstības vīziju 2024. gadam un apstiprināja to padomes sēdē, informē EM.

Būvniecības nozares attīstības stratēģija apvieno nozares un valsts pārvaldes intereses un vajadzības, kā arī nosaka nozares mērķus un prioritārās aktivitātes nozares līdzsvarotai attīstībai. Stratēģijas galvenais uzdevums ir noteikt vienotu politiku ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Latvijas būvniecības nozares attīstībai.

Lai sasniegtu Latvijas būvniecības nozares attīstības vīziju, Latvijas Būvniecības padome definējusi piecus nozares stratēģiskās attīstības mērķus:

- samazināt būvniecības regulējuma birokrātiju, par 50% samazinot kopējo procesa termiņu un digitalizējot risinājumus, tādējādi nodrošinot efektīvāku būvniecības procesu;

- kāpināt nozares produktivitāti trīs reizes, lai tā sasniegtu top 10 ES dalībvalstu vidējo rādītāju;- palielināt būvniecības nozares apgrozījumu no pašreizējiem 1,5 miljardiem EUR gadā līdz 3 miljardiem EUR gadā;-

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi līgumu par Latvijas nacionālā paviljona koncepcijas izstrādi un realizāciju izstādei EXPO 2020 Dubaijā, informē LIAA. Līguma kopējā summa ir 925 887,79 eiro bez PVN.

Izstādi plānots atklāt šā gada 1. oktobrī, un tā norisināsies līdz 2022. gada 31. martam. Par labāko piedāvājumu tika atzīts trīs uzņēmumu apvienības projekts ar nosaukumu SOIL. Koncepcija paredz četrās dimensijās realizētu risinājumu, kura centrālais elements būs kūdra kā unikāls materiāls, kurš spēj savienot Latvijas vēsturi ar mūsdienām un nākotnes sasniegumiem.

"Latvijas paviljonu EXPO 2020 vēlamies veidot kā stāstu par Latviju, no vēstures uz tagadni un nākotni. SOIL komandas piedāvājums mūs uzrunāja ar sava koncepta plašo pielietojumu. Kūdra ir ļoti simbolisks un Latviju raksturojošs materiāls. Tas radīs paviljonā īpašu auru un Tuvo Austrumu reģionam neierastu vidi. Ar šī piedāvājuma starpniecību mēs varēsim akcentēt valsts tēla vērtības un sekmīgi prezentēt mūsu uzņēmumu piedāvājumu. EXPO 2020 šogad Dubaijā pulcēs vairāk nekā 190 valstis. Kā prioritārās jomas EXPO kontekstā esam definējuši informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, farmāciju un medicīnas aprīkojumu, inovatīvos būvniecības materiālus un tehnoloģijas, transportu un loģistiku, kā arī pārtikas segmentu, bet iespēja sevi apliecināt būs arī citu nozaru uzņēmējiem," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš Reaton Pārtikas Profesionāļu dienās, kas norisinājās 13. un 14. februārī Rīgā, pavārmākslas meistarklasē par Burrata sieru, ko Latvijā atzītais pavārs raksturoja kā īpaši romantisku un universālu. Līdzās šefpavāra meistarklasei Profesionāļu dienās interesenti varēja baudīt daudzas vietējo un ārzemju ekspertu meistarklases un lekcijas par nozarei aktuālām tēmām.

“Es esmu veģetārietis. Ejot uz restorāniem, man parasti piedāvā kazas sieru, bietes vai risotto, bet Burrata ir viens no maniem mīļākajiem sieriem, jo to var ēst daudz,” meistarklasē skaidroja šefpavārs Rītiņš, piebilstot - ja var apēst tikai pāris gramu cita siera, tad mierīgi var apēst 150 vai 200 gramu Burratas. Tas būtībā ir mocarellas siers, kas pildīts ar krējumu un rikotu, svaigo sieru.” Sanākušajiem klausītājiem Rītiņš Burratas sieru raksturoja kā visai romantisku un pat sievišķīgu, jo taustei siers atgādina silikonu.

“Burrata mani uzrunā vairāk kā citi sieri. Man patīk tā elegantā, bagātā, svaigā vienkāršība,” tā Rītiņš.

Labākais veids, kā pasniegt Burrata sieru, ir to pagatavot kopā ar tomātiem un baziliku, skaidroja šefpavārs. Taču šis siers ir gana universāls, jo to var pasniegt gan ar grauzdētām čabatas maizītēm, gan picas, gan arī ar makaroniem. Rītiņš gan vērsa uzmanību uz to, ka sieru nekad nevajadzētu pasniegt uzreiz no ledusskapja, tāpēc, ja tas pēkšņi nepieciešams, ieteicams sieru pirms tam ielikt siltā ūdenī.

Šogad Latvijas vannu ražotājs «PAA» svin 25. dzimšanas dienu. Pirmo vannu uzņēmuma vadītājs izgatavoja kopā ar draugiem, bet šodien «PAA» sniedz darbu teju 100 cilvēkiem. Uzņēmuma rūpnīcā, kas atrodas Ķekavas novadā, dienā vidēji tiek saražotas 20 vannas, 20 izlietnes un 120 dušas paliktņi.

Zīmola stāsts skatāms raksta galerijā!

Pie sasniegtā uzņēmums nedomā apstāties – iecerēta jauna ceha būvniecība un esošo ražošanas telpu modernizēšana. «Plānojam iegādāties ražošanas iekārtas, aprīkot un modernizēt esošās fabrikas telpas un darba vidi padarīt mūsdienīgāku, tuvāko pāris gadu laikā attīstībā investējot vairāk nekā miljonu eiro,» nodomus atklāj «PAA» dibinātājs un īpašnieks Pēteris Treicis.

Uzņēmums ražo vairāk nekā trīsdesmit modeļu vannas no trīs dažādiem materiāliem – akrila, akmens masas un «PAA» patentētā cēlā materiāla SilkStone. «Ražojam tikai pēc pasūtījuma, gatavo produkciju tikpat kā neuzglabājot noliktavā. Mūsu galvenā priekšrocība ir elastība – varam piedāvāt vannu, izlietni vai dušas paliktni gandrīz jebkuram mājoklim vai komercobjektam,» stāsta ražotnes vadītāja Diana Imaka.

SIA Kurbads un Ko valdes priekšsēdētājs, hokeja kluba Kurbads vadītājs Andis Pikāns ar ledus halles būvniecību Rumbulas degradētajā teritorijā ir tikai sācis atvēzēties, viņa mērķis ir tur izveidot modernu infrastruktūru sportistiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

A. Pikāns atzīst, ka ir perfekcionists un tiekšanās uz izcilību nav pat pašmērķis, bet organiska vēlme izdarīt lietas pēc iespējas kvalitatīvāk. Ieejot hokeja hallē, par pārsteigumu degunā neiecērtas sviedru nepatīkamais aromāts, bet gan svaigas gumijas smarža. A. Pikāns teic, ka perfekcionista gēns viņu dzen uzturēt augstu latiņu it visā, arī halles gaisa un ledus kvalitātē. Viņš ar sirdi un dvēseli ielec visās sev svarīgās dzīves disciplīnās – hokejā, moto braucienos, kino veidošanā un, protams, arī loģistikas biznesā, kas ir galvenais instruments, kas ļauj īstenot sociālos un sirds projektus.

Tuvākajos gados lielākais projekts – attīstīt degradēto teritoriju Rumbulā, kura varētu kļūt par pievilcīgu vietu ne tikai hokejistiem, bet arī daiļslidotājiem, šorttrekistiem un pat tenisistiem. Lai gan šīs sporta disciplīnas šķiet gana nesaistītas, A. Pikānam ir sava saistviela – paša azarts uz sportu, kas sliecas gan hokeja, gan tenisa virzienā.

Tehnoloģiju jaunuzņēmumi šī brīža situācijai ir gatavāki nekā citi, jo jau ikdienā to darbs ir lielā mērā digitāls un strādāt attālināti tiem nav jāmācās. Uzņēmumi, kas nodrošina attālinātā darba iespējas arī citiem, pašlaik svin uzvaras gājienu.

"Skaidrs, ka šis visiem ir ļoti turbulents laiks, tomēr tehnoloģiju uzņēmumu ikdienas darbu tas skar mazāk. Jā, pārdošanas apjomi samazinās, jo visiem uz brīdi budžeti ir iesaldēti, tāpat daudzi jaunuzņēmumi ir apturējuši darbinieku piesaisti. Taču darba organizācijas ziņā jaunuzņēmumi ir vislabāk sagatavojušies.

Atšķirībā no citām organizācijām, to darbs jau ikdienā norit digitāli un attālināti, līdz ar to ikdienas darbības ziņā jaunuzņēmumu darbs tiek skarts vismazāk. Protams, biznesa attīstībai tuvākais laiks būs lēnāks, jo neviens nezina, kā šī situācija atrisināsies," biznesa portālam db.lv teic Diāna Lāce, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Iznācis laikraksta Dienas Bizness jaunākais žurnāls Dzīves Garša.

Jaunajā izdevumā Dzīves Garša lasiet interviju ar Latvijas Modes palātas prezidenti Ditu Danosu par situāciju lielajā modes pasaulē un to, kādas ir Latvijas modes dizaineru izredzes uz globālās biznesa skatuves.

Tāpat žurnālā atklājam, ar kādām kārtīm spēlē masu zīmolu milži, kā par vietu zem saules cīnās lielie modes nami un kādas uzvaras un zaudējumi tiek piedzīvoti interneta šopinga aizkulisēs. Bez tam izdevumā var izlasīt interviju ar iepirkšanās pasākuma Andele Mandele vadītāju Līvu Jaunozolu un gūt ieskatu bērnu modes industrijā.

Šobrīd visi DB žurnāli ir pieejami tikai laikraksta abonentiem.

Taču izdevumu Dzīves Garša ir iespējams iegādāties arī DB klientu servisā:

Restorānu tīkls «McDonald’s» šogad svin 25 gadu jubileju Latvijā. «McDonald’s» darbību Latvijā uzsāka 1994.gadā, atverot restorānu Vecrīgā, kas bija pirmais visās Baltijas valstīs.

«Šogad aprit 25 gadi kopš «McDonald’s» pirmā restorāna atklāšanas Rīgā, vecpilsētā, un tas joprojām ir vispopulārākais un apmeklētākais «McDonald’s» restorāns Baltijā. 25 gadu laikā «McDonald’s» ir sasniedzis vērienīgu izaugsmi, un šobrīd Latvijā ir jau 13 restorāni, kurus ik gadu apmeklē vairāki miljoni viesu,» stāsta Vladimirs Janevskis (Vladimir Janevski), «McDonald’s» rīkotājdirektors Baltijas valstīs.

«McDonald’s» investīciju apjoms biznesa attīstībā pēdējo piecu gadu laikā bijis 5,6 miljoni eiro, un restorānus 2018.gadā apmeklēja rekordliels skaits viesu - 4,6 miljoni.

«McDonald’s» ir viens no vadošajiem darba devējiem ēdināšanas nozarē, nodrošinot darba vietas 660 cilvēkiem. 2019.gadā «McDonald’s» plāno investēt vairāk nekā 300 000 eiro darbinieku izaugsmē, apmācībās un motivācijas programmās Latvijā.

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport”, kas šogad svin desmit gadu jubileju, ir paspējis no neliela uzņēmuma kļūt par vienu no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs un neslēpj savas ambīcijas kļūt par nozares līderi.

UAB „Linėja Transport”, kas atteicās pārvadāt tālsatiksmes kravas un nolēma koncentrēties uz pārvadājumiem Baltijas valstīs un Polijā, viegli atrod klientus, kurus apmierina ne tikai pārvadājumu cena, bet arī apkalpošanas kvalitāte.

Lietuvā dibinātajam uzņēmumam UAB „Linėja Transport” pirmajā pastāvēšanas gadā savas valsts tirgū kļuva par šauru, tāpēc sāka paplašināties kaimiņvalstu tirgos. Latvijā viņi drīz atrada klientus, kuri novērtēja viņu pakalpojumu cenas un kvalitāti.

Saņemiet atbildi vienā mirklī

SIA „Agrochema Latvia” loģistikas nodaļas vadītājs Jānis Skripčenoks stāsta, ka viņu uzņēmums katru gadu no Lietuvas ieved vairāk nekā 70 tūkst. tonnu kravas.

Ādažos 9.septembrī svinīgi atklāta jaunā “Laimas” ražotne, kuras izveidē, kā arī zīmola “Laima” turpmākajā attīstībā pēdējo trīs gadu laikā investēti 20 miljoni eiro.

Šīs ir vienas no lielākajām investīcijām pārtikas nozarē Latvijā.

Ražotnes kopējā platība ir vairāk nekā 7200 m2. Tā ir moderna un energoefektīva ražotne ar precīzi un ērti plānotu ražošanas plūsmu, kas nodrošina efektivitāti un augstu produktu kvalitāti. Tāpat tā ir funkcionāla un ērta darba vide vairāk nekā 100 ražotnē strādājošajiem.

Papildus tam, šajā ražotnē ir izbūvēta arī mūsdienīga produktu attīstības laboratorija, kas ļaus attīstīt un pilnveidot arvien jaunus produktus saldumu zīmola “Laima” klāstā, ko baudīt ģimenēm gan Latvijā, gan arī citviet pasaulē.

““Laima” ir tradīcijām bagāts un Latvijā patiesi iemīļots saldumu zīmols, kas šogad svin savu 151. jubileju. Pusotra gadsimta laikā ir bijuši neskaitāmi nozīmīgi notikumi un pavērsieni gan uzņēmuma, gan saldumu ražošanas nozarē. Šodien mēs kopīgi baudām darba augļus, pie kura “Orkla” komanda kopā ar sadarbības partneriem strādāja pēdējos pāris gadus, lai “Laimai” būtu jaunas mājas. Viss līdz šim iecerētais būvniecības procesā un attīstības plānā ir veiksmīgi paveikts, un ar šo jauno “Laimas” ražotni mēs ne vien pāršķirsim jaunu lapaspusi Latvijas saldumu rūpniecības vēsturē, bet uzsāksim jaunu nodaļu,” norāda Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Biķernieku ielā, Rīgā durvis klientiem vērusi jauna "Pica Lulū" picērija. “Pica Lulū” Mežciemā ir uzņēmuma astoņpadsmitā picērija Latvijā, un ar tās atklāšanu, uzņēmums ieskandina savu trīsdesmit gades svinību gadu.

“Pilnīgi neticami, bet šogad “Pica Lulū” svin 30 gadu jubileju. Visai iespaidīgs skaitlis, ko varam atzīmēt ar 18. picēriju! Šo gadu laikā esam izveidojuši picu gaumi Latvijā. Un to mūsu picmīļiem nodrošinām, atbalstot vietējos pašmāju ražotājus, kas rūpējas par izejvielām mūsu picām,” atklāšanā uzsvēra viens no “Pica Lulū” dibinātājiem Elmārs Tannis.

Šī ir sešpadsmitā “Pica Lulū” Rīgā, vēl pa vienai picērijai atrodas Jūrmalā (Lielupē) un Ādažos.

"Pica Lulū" Mežciemā kopumā ieņem 218 kvadrātmetru lielu platību. Picērija varēs uzņemt līdz pat 60 klientiem vienlaikus, vasaras sezonā paredzēts izveidot arī āra terasi. Ģimeņu ērtībām restorāna telpās izvietots arī bērnu stūrītis.

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība 

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs 

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

MyTaxi, Moia, e-mobilitāte, autonomās mašīnas – runājot par digitalizāciju, mobilitāte ir sektors, kas šobrīd mainās un attīstās visstraujāk. Nākotnes mobilitātes sadaļa izstādē CEBIT apvienos mobilitātes pionierus, kā arī vizionāru un stratēģu prezentācijas par nākotnes mobilitātes risinājumiem.

ADAC uzsāk ilgtermiņa sadarbību ar CEBIT

CEBIT biznesa festivāla sadarbības partnera, Eiropas lielākā automobiļu kluba ADAC stendā no 11. līdz 15. jūnijam apmeklētājiem būs iespēja apskatīt virkni inovāciju un aktuālo modeļu. ADAC ir CEBIT Startup Scale 11 platformas kopienas kapteinis, kas uzņems mobilitātes sektora jaunās kompānijas. Papildus tam uz d!talk skatuvēm mobilitātes kluba eksperti dalīsies ar prezentācijām un viedokļiem par mobilitāti, mārketingu un digitālajām pārmaiņām.

Deutsche Bahn prezentēs dzelzceļa transporta nākotni

50 miljoni papildu pasažieru un tūkstošiem jaunu vilcienu – tādas milzu iespējas Deutsche Bahn attīstībai piedāvā digitālās pārmaiņas transporta jomā. CEBIT nākotnes mobilitātes arēnā būs iespēja uzzināt par turpmākajiem Deutsche Bahn attīstības virzieniem, tai skaitā par kompānijas plāniem nākotnes reģionālo vilcienu atpūtas telpās rādīt FIFA pasaules čempionāta mačus.

«Mēs nekādā veidā neliekam paralēles man un veikalam, jo mēģinam panākt rezultātus ar saturu. Kā piemērs pasaules praksē kalpo arī vairāki zināmi urbānās kultūras zīmoli, kuri ir bijuši nosaukti savu īpašnieku vārdos, kā piemēram - G Unit, Snoop Dogg, Outkast, tas ilgtermiņā var būt kā piektais ritenis. Labāk, ja tā ir neatkarīga lieta,» biznesa portālam Db.lv saka apģērba veikala Hood shop īpašnieks, mūziķis Ozols jeb Ģirts Rozentāls.

Ar veikala telpām Brīvības ielā skatuves mākslinieks saistīts aptuveni 15 gadus. Iepriekš mūziķim piederēja veikals «Street shop», taču izteikts hip-hop veikals bija zaudējis savu aktualitāti gan tā īpašniekam, gan patērētājiem. Nāca laiks, kad «snīkeru» apavu kultūra sāka kļūt aizvien populārāka, gan pasaulē, gan Austrumeiropā. «Man laicīgi atnāca informācija no kosmosa, jutu, ka kaut kas ir jāmaina un aiztaisījām ciet veikalu Street shop, kas bija darbojies desmit gadus un atvērām šo – Hood shop,» atceras Ģ.Rozentāls. Šogad veikals svin piecu gadu pastāvēšanas jubileju. Par godu tam, ik pa laikam veikals izlaidīs preces ar dizainu, kas saistīts ar šiem gadiem.

Viens no lielākajiem elektronisko iekārtu izplatītājiem Baltijā ACC Distribution šī gada aprīlī svin 20 gadu jubileju. Uzņēmums ir ieguvis pasaules ievērojamāko IT un elektronikas preču ražotāju atzinību un uzticēšanos un plāno nostiprināt pozīcijas Baltijas valstīs, nodrošinot visinovatīvākās tehnoloģijas.

ACC Distribution valdes priekšsēdētājs Reģimants Božus (Regimantas Buožius) skaidro, ka uzņēmuma galvenais mērķis ir radīt pievienoto vērtību saviem klientiem: „Vienmēr esam koncentrējušies uz mūsu klientu vajadzībām, pielāgojoties ražotājiem un cenšoties iespējami ātri pieņemt lēmumus.”

Uzņēmums pārstāv vairāk nekā 200 tehnikas ražotāju, tostarp Asus, Dell, Intel, Lenovo, Microsoft un citus slavenus zīmolus. „Pašlaik uzņēmumā strādā 300 darbinieku, kas apkalpo vairāk nekā 4 000 klientu Baltijā, Gruzijā, Baltkrievijā un Kaļiņingradā. 2017. gadā mūsu uzņēmums ir sasniedzis rekordlielu apgrozījumu — 230 miljonus eiro,” par panākumiem informē ACC Distribution direktors Žīmants Baušis (Žymantas Baušys).

CBF SIA Binders ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorija šogad svin 10 gadu jubileju.

Tā nodrošina ceļu būvniecībai nepieciešamo materiālu testēšanu, izdodot sertificētus pārskatus, ko var izmantot Latvijā un Eiropā izvirzīto kvalitātes prasību kontrolei. Laboratorija testē tādu materiālu kvalitāti kā: smilts, šķembas, asfalts, bitumensun citu ceļu segumu izbūvei nepieciešamos materiālus un novērtē no šiem materiāliem izbūvētās konstrukcijas. Materiāli tiek testēti ne tikai uzņēmuma Binders vajadzībām, bet arī citu klientu pasūtījumiem.

Pēdējo 10 gadu laikā laboratorijair ievērojami izaugusi, piedāvājot vairāk nekā 50 pakalpojuma veidus. 10 gadu laikā laboratorija ieviesusi 27 jaunas testēšanas metodes un izsniegusi aptuveni 22 tūkstošus pārskatus.