Skrundas novada domes sēdē šodien apstiprināti nomas tiesību izsoles noteikumi attiecībā uz daļu no bijušās Skrundas lokatora teritorijas Raņķu pagastā, ko plānots iznomāt uz 12 gadiem, aģentūru LETA informēja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece (LRA).

Izsolē, kas paredzēta augustā, plānots atrast nomnieku vienai no četrām bijušā lokatora teritorijas kadastra vienībām - 19 hektāriem zemes ar būvēm. Viens no izsoles nosacījumiem ir jaunu darbvietu radīšana šajā teritorijā, uzsvēra Robežniece.

Ar izsoles noteikumiem varēs iepazīties Skrundas pašvaldības mājaslapā, kur tos plānots publicēt šīs dienas gaitā.

Pašvaldība turpina sarunas arī ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), kas izrādījuši vēlmi daļā no bijušā lokatora teritorijas ierīkot savu mācību bāzi. Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā gan aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar NBS bruņoto spēku komandiera Raimonda Graubes pausto NBS ir ieinteresēti bijušās Skrundas radiolokācijas stacijas teritorijas izmantošanā, proti, šī teritorija būtu nepieciešama karavīru apmācībai operāciju veikšanai apdzīvotās vietās.

Ideja, kas iemirdzas kā zvaigzne. Tad seko fanātisks atjaunošanas darbs. Ja liktenis ir labvēlīgs, ideja saaug ar biznesu un kļūst dzīvotspējīga - aptuveni šādiem posmiem iet cauri katrs, kurš iegādājies muižu un ķēries pie tās atjaunošanas.

Tāds ir arī Liepupes muižas saimnieces stāsts. Latvijā netrūkst sendienās celtu namu, kas burtiski izdziest no mūsu zemes ainavām. Taču trūkst uzņēmīgu cilvēku, kas ir gatavi ziedot daļu savas dzīves, lai vēstures mantojumu saglābtu no droša posta.

Kultūra un graudi

«Kurš cits, ja ne es?» tā Egita nodomājusi, kad pirmo reizi apsvēra iespēju iegādāties un savest kārtībā astoņpadsmitā gadsimta vidū būvēto baroka pērli, no kuras pāri bija palikušas tikai sienas un jumts. «Neskatoties uz to, kaut kā šī vieta mani uzrunāja – ieraudzīju un iemīlēju.» Vecajā vīna pagrabā atkal glabājas vīns, zem mūra velvēm darbojas muižas spa zona ar masāžas telpu, tvaika pirti, baļļu. Muižas greznās zāles ar podiņu krāsnīm, gleznām un antīkām mēbelēm izstaro tādu mieru, ka tā, tāpat kā zaļā harmonija aiz senās ēkas logiem, šķiet kā radusies pati no sevis. Tomēr atjaunotās ēkas, trīs hektāru plašais parks ar briežu dārzu, skaistie apstādījumi un muižas saimniecība kopumā prasa lielu ieguldījumu. Ikdienas rūpes gan nav salīdzināmas ar investīcijām un entuziasmu, kas šeit ieguldīti pirms 15 gadiem, kad uzņēmēju Lausku ģimene pieņēma lēmumu glābt tolaik vienu no simt apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.

Viss īpašums ir sakārtots! Tā pēc gariem rekonstrukcijas gadiem var sacīt Mazmežotnes muižas saimniece Iveta Burkāne.

Jau sākumā sapratu, ka šī vieta jāatjauno nevis privātām vajadzībām, bet jāveido vieta, kur cilvēki var svinēt dzīvi.

Kad šeit pirmo reizi ierados pirms 12 gadiem, mani sagaidīja ar krūmiem aizaugusi vieta, apkārt mētājās sadzīves atkritumi. Visas ēkas bija nolaistas,» šeit toreiz valdošo atmosfēru uzbur Iveta. Neticami, ka muiža, kurai pieder varbūt visizteiksmīgākās ainavas Latvijā, bija mata tiesu no pazušanas un sabrukuma. Tas šķiet neticami no šodienas perspektīvas, kad muižas teritorija, dārzi un ēkas nevainojami sakārtoti un tiek atbildīgi uzturēti.

Spoža pērle

Muižas dārza dobēs līkņā restorāna virtuves darbinieki, gatavojoties pasākumam, – tūliņ šeit uz tikšanos ieradīsies Baltijas ārlietu ministri. Mierpilnā un plašā Rundāles novada ainava no Zemgalei neraksturīga pakalna līdzās Lielupei rada neizdzēšamu iespaidu par šo vietu kā spožu ne tikai Bauskas apkaimes arhitektūras mantojuma pērļu virtenē, bet kā vienu no sakārtotākajām muižām visā Latvijā. Pāri Lielupei kā gleznā vīd Mežotnes pils stūris un blakus tai arī Mazās Mežotnes pils ēka. Vēsturiski Mežotnes pils komplekss un Mazmežotnes muiža bija viens īpašums, kur abpus Lielupes krastiem saimniekoja muižkungu Līvenu dzimta. Pēc agrārās reformas Līveniem atsavināja Mežotnes pili, augstdzimušajai ģimenei atstājot vien saimniecisko Mazmežotni. Tādējādi tika dota iespēja Šveices stilā celtajai muižas pārvaldnieka mājai kļūt par īstu kungu māju, kas pēc pamestības gadiem rekonstruēta un atguvusi tās vēsturisko veidolu. Šovasar jūlijā iznāks bagātīgi ilustrēta grāmata par Mazmežotnes muižu, «sākot no senākajiem laikiem līdz pat mūsdienām, kad varam šeit tā skaisti sēdēt», paskaidro Iveta.

Bijušo Skrundas lokatora militāro pilsētiņu jeb īpašumu Mežaine, kas atrodas Skrundas novada Raņķu pagastā, par 12 tūkstošiem eiro iegādājusies Skrundas novada pašvaldība, informē pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Didzis Strazdiņš.

Skrundas novada dome ceturtdien ārkārtas sēdē, 14 deputātiem balsojot par un vienam deputātam atturoties, nolēma iegādāties bijušo Skrundas lokatora militāro pilsētiņu.

Tā kā no īpašuma iegādes jau vairākkārt bija atteikušies atkārtoto izsoļu uzvarētāji, Skrundas novada pašvaldība kā nekustamā īpašuma parāda piedzinēja no zvērinātās tiesu izpildītājas Ineses Božes saņēma vēstuli ar ierosinājumu nekustamo īpašumu Mežaine paturēt pašvaldībai. Izvērtējot lietas apstākļus un pašvaldības finanšu līdzekļus, Skrundas novada dome piekritusi iegādāties nekustamo īpašumu par iepriekš noteikto izsoles sākumcenu – 12 000 eiro.

Gandrīz pilnībā atjaunotais Berķenes muižas komplekss Jelgavas novada Ziedkalnē ir Alda un Ilzes Melgalvju dzīves neprātīgākais (un dārgākais) piedzīvojums

«Krusta velve, kad to ieraudzījām, šķita kā pasakā. Protams, ja neņem vērā, ka zem tās bija metru biezs atkritumu un mēslu slānis,» Berķenes muižas saimnieks Aldis Melgalvis DB izdevumam Biznesa Plāns stāsta par brīnišķīgo klēti, kas, atjaunojot muižas kompleksu, iejūtīgi un harmoniski savienota ar galveno ēku. Vecā akmens klēts tagad papildina dzīvojamo ēku funkcionāli un arhitektoniski, bet iepriekš klēts namiņš līdzinājās gruvešiem – pat skaistās velves bija vairākās vietās iebrukušas. Tuvu iznīcībai.

Nav neviena foto

Sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī bija arī citas 19. gadsimta sākuma muižas kompleksa ēkas, kad muižu apskatīt ieradās tās teju aprautā dzīvības pavediena turpinātāji – Aldis un Ilze Melgalvji. Matemātiķis, kas strādājis vadošos amatos nekustamo īpašumu kompānijās, un organizācijas Papardes zieds kādreizējā vadītāja, kas paralēli muižas atjaunošanas procesam apguvusi universālo dizainu un ēku pielāgošanu senioru vajadzībām.

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu viesnīcu-restorānu, kur augšstāvā izvietoti viesu numuriņi, bet pamatstāvā virtuve, kurā viesi mācītos gatavot dažādus ēdienus pēc XVIII gadsimta pavārgrāmatām.

Padures muiža, kas atrodas netālu no Kuldīgas, ir īpaša ar to, ka tās vēsture saistāma ar skotu, nevis baltvācu (kā Latvijā ierasts) muižniecību. Latvijas brīvvalsts periodā Padures muižas ēkā darbojās lauksaimniecības skola, Otrā pasaules kara laikā īsu brīdi te bija izvietots vācu hospitālis, savukārt pēc kara pilī tika izvietota Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, kas pastāvējusi līdz pat 1995. gadam. No 2007. gada Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns, kurš, kā pats atklāj, muižu iegādājās izsolē par 200 tūkstošiem latu. Viņš stāsta, ka padomju laikā muiža tikusi ļoti labi uzturēta, cokolstāvā un mansardā bija ierīkoti nelieli dzīvokļi, ēka bijusi kopta un kārtīgi apsaimniekota. Lielākais posts Padures muižai, līdzīgi daudzām citām muižām, ticis nodarīts tieši 90. gados, kad viss tika pamests, piegružots un izdemolēts.

Abgunstes muiža trīs gados no pamestas saimniecības ir pārvērtusies par viesmīlības un radošuma saliņu Zaļenieku pagastā – svētki, viesi un radošās darbnīcas ir šejienes ikdiena.

Abgunstes muižu Jelgavas novada Zaļenieku pagastā 2016. gada jūnijā sāka apsaimniekot Jānis un Asnāte Avotnieki – tobrīd vēl bijusī muižas kungu māja bija pamesta, bez ūdens, elektrības un apkures. Muižu ģimene iegādājās tiesu izpildītāja izsolē, jo iepriekšējam īpašniekam ar tās apsaimniekošanu pagalam nebija veicies. Kā atminas Jānis, muižai bija pieteikušies vēl seši citi solītāji, taču zvaigznes sastājušās tā, ka neviens no tiem citiem Avotniekus nepārsolīja. Muižas iekštelpās jaunie īpašnieki gan varējuši ienākt tikai pēc izsoles – līdz tam drīkstēts tikai ieskatīties pa logiem. «Kad te ienācām, pirmais, ko ieraudzījām, bija padomju laika interjers un atkritumu kalni, kuru izvākšana tad arī bija mūsu pirmais darbiņš šeit – pirms vēl ieguvām pirmā projekta apstiprinājumu un varējām nolīgt brigādi, lai veiktu fundamentālākus darbus,» stāsta Asnāte.

Vārenbrokas (Vārnavas) muižas īpašniece Ilga Miezaine-Mustermane nevar sūdzēties ne par entuziasma, ne par labu ideju trūkumu.

Lielākais izaicinājums un arī lielākais kavēklis pamatīgāku darbu sākšanai ir pagaidām ne īpaši sekmīgie mēģinājumi piesaistīt muižas atjaunošanai nepieciešamo finansējumu. Taču plinti krūmos neviens nemet – visam ir savs laiks, un lielie īpašuma sakārtošanas plāni pamainās vien laika nogrieznī, ne pēc satura vai būtības.

Par Vārenbrokas muižas īpašnieci Ilga kļuva vairāk apstākļu sakritības, ne tik daudz plānotas rīcības dēļ. «Muižu iegādājās mans tētis pirms aptuveni 20 gadiem. Daudzas pašvaldības tolaik mēģināja pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no šādiem objektiem, un tētis, kurš tolaik strādāja Viesītē, ieguva tiesības Vārenbroku privatizēt. Man kā bērnam tolaik tas viss maz interesēja – vien zināju, ka mums kaut kur laukos ir kaut kāds īpašums, bet tas arī viss. Tai laikā tētis aktīvi darbojās, brauca pļaut zāli, tika veikta arī muižas mākslinieciskā izpēte, taču pienāca krīze un visi lielie plāni izčibēja, un pēc kāda laika, kad biju izaugusi, sapratu, ka kaut kas ir jādara, citādi viss aizies bojā. Teicu tētim, ka esmu gatava sākt kaut ko darīt, un tā nu tiku pati pie savas muižas. Nu jau nepilnus trīs gadus tas ir mans privātīpašums, un, lai varētu to apsaimniekot un gatavot projektus, esam izveidojuši biedrību,» pieredzē dalās Ilga. Viņa atminas, ka pirmajā gadā ķērusies pie lietas ar lielu maksimālismu – licies, ka būs viegli rakstīt projektus, dabūt līdzekļus, taču līdz šim sanācis vien apdedzināties. Neviens projekts pagaidām nav apstiprināts – tie atzīti par labiem esam, bet līdzekļu nepietiek, lai tos atbalstītu.

«Sakopt vidi, savu tuvāko apkārtni latviešiem ir goda lieta. Tā ir laba, jau vēsturiski izveidojusies tradīcija – līdzīgi kā sacensties par sakoptākās lauku sētas vai pagasta titulu. Taču vides sakopšana ir arī dzīves nepieciešamība, un tās pašvaldības, kas vēlas ieguldīt šajā jomā, to arī dara,» apliecina Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

Citviet Latvijā lapu grābšanas sezona jau rit pilnā sparā, turpretim Skrundā koki tikai sāk krāsoties. Ko darīt ar nobirušajām lapām – katrā vietējā saimniecībā ir savs atšķirīgs viedoklis. Viesojoties Igaunijā, Skrundas novada domes vadītāja novērojusi, ka kaimiņzemē rudens lapām piebiris parks šķiet dabisks process, kurā iejaukties nav obligāti. «Latvieši savukārt gatavi sagrābt katru lapiņu. Esam izveidojuši speciālu lapu laukumu,» stāsta L. Robežniece. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām lapu laukums jāierīko pēc līdzīgiem tehniskajiem noteikumiem kā šķirotajiem atkritumiem – teritorijai jābūt nožogotai, ar cieto segumu. «Vides pārvalde pašvaldībām iesaka veidot šādus laukumus, un mēs bijām radoši – atradām piemērotu vietu ražošanas teritorijā, sadarbībā ar Skrundas komunālo saimniecību startējām Vides investīciju fonda projektu konkursā, saņēmām atbalstu un laukumu izveidojām uz vecā angāra pamatiem,» stāsta Skrundas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Zane Eglīte. Projekta realizācija gan prasījusi kārtot daudz formalitāšu. Z. Eglīte norāda: «Mazām pašvaldībām lapu laukumu ierīkošanai nevajadzētu piemērot tādas pašas prasības kā lielajiem šķiroto atkritumu poligoniem. Vajadzētu vērtēt pēc situācijas.»

No februāra bijušajā Skrundas lokatora pilsētiņā ir ieviesta ieejas maksa, iepriekš informēja Skrundas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Didzis Strazdiņš.

Pēdējo mēnešu laikā aizvien vairāk cilvēku vēlas apskatīt Skrundas novada pašvaldības īpašuma Mežaine teritoriju jeb tā dēvēto Skrundas lokatora pilsētiņu. Lai novērstu nepiederošu personu uzturēšanos un vandalisma gadījumus pašvaldības īpašumā, kā arī veicinātu teritorijas sakārtošanu, Skrundas novada domes deputāti šā gada pirmajā domes sēdē pieņēma lēmumu pašvaldības amatu sarakstā iekļaut jaunu - teritorijas Mežaine uzrauga - amatu. Domes sēdē tika arī apstiprināta maksas ieviešana par ieeju bijušās lokatora pilsētiņas teritorijā.

Ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finansējuma atbalstu Elejas muižas parkā būs iespējams restaurēt autentisko Tējas namiņu un arkveida mūra žogu, kas patlaban ir kultūrvēsturiskie pieminekļi avārijas stāvoklī.

Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone informēja, ka Jelgavas novada pašvaldība ir saņēmusi apstiprinājumu projektam, ko iesniedza EEZ finanšu instrumenta programmā Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana.

Ar šīs programmas atbalstu būs iespējams restaurēt Elejas muižas parka ansambļa autentisko kādreizējās Elejas pils Tējas namiņu un Zemgales reģionā tik reto arkveida mūra sienu, kas ir kultūrvēsturiskie pieminekļi un patlaban nonākuši avārijas stāvoklī.

Kaņepona skaidroja, ka Elejas muižas ansamblis - savulaik Kurzemes klasicisma pērle, izcilais būvniecības paraugs Eiropā - ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet diemžēl patlaban tā objekti ir avārijas stāvoklī.

Ērmaņu muiža Alūksnes novada Malienas pusē ir Prauliņu dzimtas īpašums jau no pagājušā gadsimta 20. gadiem.

Pēc padomju laikā atņemto īpašumtiesību atjaunošanas tagad šeit jau apmēram 10 gadu saimnieko komponists Uģis Prauliņš un viņa dzīvesbiedre arhitekte Inga Prauliņa, kuri palēnām atjauno seno ēku, kā arī rūpējas par Ērmaņu muižas aktīvu iekļaušanos kultūras dzīves apritē.

U. Prauliņš zina stāstīt, ka viņa vecvectēvs Dāvids Praule šai vietā ieradies ap 1913. gadu kā muižas rentnieks (pēc citām ziņām – kā pārvaldnieks). Uzvārds Praule bijis mantots no dzimtas Vidzemes lībiešu priekštečiem; tas ticis latviskots kaut kad Latvijas brīvvalsts laikā – visticamāk, uz vispārējā nacionālā pacēluma viļņa.

Pati Ērmaņu muižas kungu māja ir būvēta ap 1823. gadu un sākotnēji piederēja fon Fītinghofu dzimtai, vēlāk tā pārdota Konstantīnam fon Knoringam, vēl pēc tam nonākusi Apes muižas īpašnieka barona Aksela fon Delviga īpašumā, kura meita ap 1920. gadu esot pārdevusi muižu Latvijas valstij, no kuras to vēlāk 20. gadu otrā pusē atpirkuši agrākie rentnieki (vai pārvaldnieki) Prauliņi.

Depkina jeb Rāmavas muižas nomas tiesības izsolē ieguvusi SIA "Pine Cargo", informē Ķekavas novada pašvaldība.

Kopumā izsolē piedalījās trīs dalībnieki. Nomas tiesības uz 10 gadiem piešķirtas "Pine Cargo", kas piedāvāja maksu 4490 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa.

Plānots 15 darba dienu laikā parakstīt līgumu ar izsoles uzvarētāju.

"Pine Cargo" reģistrēta 2015.gadā. Uzņēmums vienādās daļās pieder Uģim un Līvai Priedēm. Pērn tas strādāja ar 9850 eiro apgrozījumu un 1120 eiro zaudējumiem. Kā darbības veidi uzņēmumam norādīta kravu pārvadājumi pa autoceļiem un reklāmas aģentūru darbība.

Muižas nomas izsole notika 18.janvārī. Objekta sākumcena bija noteikta 2090 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa.

Īpašuma lietošanas mērķis paredzēts rekreācijas pakalpojumu sniegšana, publisku pasākumu, tai skaitā kāzu un svinīgu svētku organizēšana.

Par spīti COVID-19 karantīnai līdz 6.aprīlim turpinās ziedojumu vākšanas kampaņa Padures muižas portika atjaunošanai, pastāstīja Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns.

Šī projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā sadarbībā ar Francijas pūļa finansēšanas platformu tiek vākti līdzekļi kādam no Latvijas kultūras un arhitektūras pieminekļiem.

Pašlaik saziedoti 694 eiro. Kopumā 27 ziedotāji ir no 5 valstīm.

Visu ziedotāju vārdi tiks ielikti kapsulā un iemūrēti muižas sienā, tā saglabājot piemiņu par viņu palīdzību. Minimālā ziedojuma summa ir 5 eiro.

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu 

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu...

Padures muižas kungu māja ir viena no skaistākajām klasicisma stila ēkām Latvijā, kura ir saglabājusies nemainīga cauri gadu simtiem. Apskates vērti ir zīmējumi uz sienām, kas ir visās istabās. Pie muižas ir vēsturisks parks ar simtu astoņdesmit gadus vecu liepu aleju. Ēka ir uzskatāma par unikālu 19. gadsimta 2. ceturkšņa būvmākslas paraugu Latvijas mērogā, kā arī tās arhitektonisko vērtību vairo 19. gadsimta 2. puses un 20. gadsimta sākuma interjeru apdares.

Padures muižā kopš 2015.gada notiek atjaunošanas darbi, kā arī kopumā notikuši 48 kultūras un izklaides pasākumi.

Par lielākiem ziedojumiem ir paredzētas pateicības dāvanas. Ziedojot 15 EUR vai vairāk, būs iespēja doties muižas apskatē kopā ar tās īpašnieku un saņemt pateicības pastkarti, par 50 EUR un vairāk ziedotājs saņems 2 kredītkartes aizsargājošus maciņus ar Padures muižas attēlu, par 100 EUR - vīna degustāciju muižā, kuras laikā būs iespēja nobaudīt Smilškalnu saimniecības vīnus un klausīties aizraujošos stāstos par to pagatavošanu.

Ja summa pārsniegs 500 EUR, tad ziedotāju sagaidīs neaizmirstama nakšņošana muižā un putnu dziesmas no rīta, baudot uz terases pasniegtās brokastis, savukārt par 999 EUR un vairāk – 4 cilvēku kompāniju gaidīs ekskluzīvas vakariņas Padures muižas dārza terasē.

Dartagnans.fr ir franču pūļa finansēšanas platforma, kuru 2015. gada septembrī izveidoja Romāns Deloms (Romain Delaume) un Bastiens Gulards (Bastien Goullard) ar mērķi saglabāt Francijas kultūrvēsturisko mantojumu. Kopš tās dibināšanas, pūļa finansēšanas platforma ir sākusi atbalstīt arī starptautiskus projektus. Plašāku atpazīstamību platforma ieguva, pateicoties veiksmīgajām "Mothe-Chandeniers" un "Ébaupinay" piļu renovācijām Francijā. Līdz šim tajā ir īstenoti vairāk kā 400 projekti, kuriem ir izdevies piesaistīt 8 miljonus eiro lielu finansējumu.

Kopš šā gada maija darbu uzsākusi mājražotāju, amatnieku un tūrisma biedrības «Skrundas KLĒTE» tirdzniecības vieta Skrundas tirgus laukumā, kuras mērķis ir vienkopus apvienot novada mazos uzņēmējus.

Biedrības pārstāve Aiga Tomanoviča pastāstīja,ka pašlaik biedrībā iestājusies tikai neliela daļa uzņēmēju, tāpēc aicināti tiek arī pārējie, lai kopā būtu lielākas iespējas laist savus ražojumus pasaulē.

««Skrundas KLĒTE» meklē un ceļ gaismā novadā atrodamās pērles, jo patiesi esam lepni par to, ka mūsu vietējie cilvēki spēj radīt tik skaistus, gaumīgus un kvalitatīvus darbus, lai priecētu savus līdzcilvēkus,» komentēja A.Tomanoviča.

Tirdzniecības vietā atrodami mājražotāju un amatnieku piedāvājumi: keramika, rotaslietas, koka izstrādājumi, bērnu apģērbs, metālkalumi, dizaina un citas lietas, kā arī šitaki sēnes no Rudbāržiem, sukādes un dārzeņu konservi.

Līdz ar bijušā Skrundas lokatora pilsētiņas nodošanu valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas (AM) personā tā pārtaps Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bāzē. Tas nozīmē, ka iepriekš tūristiem pieejamajā pilsētiņā iekļūšana būs liegta.

AM Preses nodaļā skaidroja, ka nekustamajā īpašumā tiks izveidota pastāvīga NBS bāze un apmācību vieta kaujai apbūvētā teritorijā. Pēc īpašuma pārņemšanas valdījumā ministrija plāno veikt infrastruktūras uzlabošanas darbus, lai nodrošinātu īpašuma izmantošanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai.

Tūristu apmeklējumus arī šajā objektā, tāpat kā citās militārajās bāzēs un apmācību vietās, drošības nolūkos nav plānots atbalstīt. «Tūristiem iekļūšana būs liegta ne tikai ikdienā, bet vispār. Jāņem vērā, ka ilgtermiņā īpašums mainīsies, līdz ar to zaudēs arī savu pievilcību tūristu vidū. Protams, arī Skrundā, kad tā tiks atjaunota kā NBS objekts, notiks atvērto durvju dienas, kad tā būs pieejama galvenokārt skolēniem un vietējiem iedzīvotājiem, tāpat kā citi bruņoto spēku objekti,» skaidroja AM.

Latvijas teritorijā dažādos laika posmos ir bijis vairāk nekā 1800 dažādu muižu, bet liela daļa to vēl gaida, kad kāds tās atjaunos. Viena no muižām, kuras atjaunošanas nākamā posma veikšanai rasta Latvijā vēl nebijusi pieeja, ir Padures muiža. Tās īpašnieks Jānis Lazdāns sadarbībā pūļa finansēšanas platformu CrowdedHero uzsācis investīciju piesaistes kampaņu, kuras ietvaros ikvienam ir iespēja kļūt par "līdzmuižnieku".

Iniciatīva paredz muižas restaurēšanu un pārbūvēšanu ar mērķi izveidot gardēžu viesnīcu un norises vietu īpašiem svētkiem (kāzām, uzņēmumu pasākumiem u.c.). Kungu mājas atjaunošanas kopējās izmaksas pārsniedz miljonu eiro, bet šajā posmā plānots savākt 180 tūkstošus eiro ūdensvada, kanalizācijas, elektrības un apkures sistēmas izbūvei. Tas uzlabos komforta līmeni un ļaus muižu efektīvāk izmantot gada aukstajā sezonā, kā arī būs pamats tālākai muižas atjaunošanai.

“Mēs dodam iespēju atrast investorus dažādu profila biznesa vīzijām – šis projekts ir spilgts tā apliecinājums, jo finanšu piesaiste tiek apvienota ar komūnas veidošanu. Par muižas līdzīpašnieku kļūt un iegūt virkni priekšrocību var ikviens, ieguldot relatīvi nelielu naudas summu. Bez tam, kopā ar saviem starptautiska līmeņa vēstnešiem un speciālistiem katram projektam veicam rūpīgu izaugsmes potenciāla novērtējumu. Arī šajā gadījumā redzam investīciju atdeves potenciālu ilgtermiņā,” norāda Crowdedhero vadītājs Jānis Blaževičs.

Patiesība ir skaudra – muiža prasa nepārtrauktas rūpes un ieguldījumus, bet ar peļņas nešanu nesteidzas , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šķita, ka vecās un kādreiz tik krāšņās muižu ēkas drīz vien tiks pārdotas, atjaunotas un pārveidotas par prestižām viesnīcām, saietu namiem un dzīvojamām ēkām, bet tagad ir redzams, ka šī Latvijas kultūrvēstures daļa tiek pakļauta arvien lielākiem pārbaudījumiem un lielākā daļa no tās acīmredzot lemta pazušanai.

Cita sistēma

Atbilstīgi to senatnīgajai godībai muižas nespēj uzturēt ne pašvaldības, ne privātīpašnieki un vēl jo vairāk to apgrūtina arhitektūras pieminekļa statuss. Līdz ar agrāro reformu pagājušā gadsimta divdesmitajos gados praktiski tika iznīcināta muižas kā saimnieciski neatkarīgas lauksaimnieciskas vienības pastāvēšana, un neviens no DB aptaujātajiem privātajiem muižu īpašniekiem nespēja pat iedomāties, kā muiža mūslaikos varētu funkcionēt tās vēsturiskajā veidā. «Agrāk bija tā ‒ jo muižai vairāk zemes, jo vairāk tā izsūca no vides, lauksaimniecības un īpašuma, bet šodien tas ir otrādi – jo tev ir lielāka muiža, jo vairāk tā izsūc no tevis,» tieši tik skaudra ir Zēlustes muižas, Lāņu muižas un Ēdoles pils īpašnieka Kaspara Viškinta atziņa.

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm atļāva Aizsardzības ministrijai (AM) sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu Skrundas militārā poligona paplašināšanai.

Lai paplašinātu Skrundas tuvumā esošā poligona «Mežaine» teritoriju, valdība atļāva AM sākt fizisko un juridisko personu īpašumā esošo nekustamo īpašumu Skrundas un Kuldīgas novadā atsavināšanu, kā arī pārņemt no Zemkopības ministrijas AM valdījumā valsts īpašumā esošos nekustamos īpašumus Skrundas un Kuldīgas novadā.

AM iecerētie zemes gabali atrodas Raņķu, Rudbāržu un Laidu pagastos.

Patlaban netiek atklāts, cik lielas zemes platības plānots atsavināt.

Jau ziņots, ka 2018.gada janvārī AM no Skrundas novada pašvaldības pārņēma poligona «Mežaine» teritoriju, lai nodrošinātu īpašuma izmantošanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai, veidojot reģionālo poligonu.

Interesi investēt Skrundas radiolokācijas stacijas pilsētiņā jau izrādījuši trīs uzņēmēji, aģentūrai BNS pastāstīja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

«Pašvadības mērķis - iegādāties pilsētiņu - ir izraisījis interesi uzņēmējos jau nepilnu trīs nedēļu laikā. Tas ir ļoti labs rādītājs. (..) Šajā brīdī ir trīs uzņēmēji, kas ar mums ir runājuši, bet es negribētu šajā brīdī runāt par konkrētiem uzņēmējiem, jo mēs vēlamies nostiprināt šīs īpašumtiesības,» pauda Robežniece, piebilstot, ka šobrīd Skrundas novada dome jau ir samaksājusi visu pirkuma summu.

Pēc viņas teiktā, ieinteresētie uzņēmēji gatavi iesaistīties ražošanas, tūrisma un mītņu pakalpojuma nodrošināšanā.

Tostarp Robežniece pastāstīja, ka ir notikušas sarunas arī ar Sadales tīklu par elektroenerģijas jaudas palielināšanu radiolokācijas stacijas pilsētiņā. «Viņi ir gatavi 2017.gadā Skrundā celt apakšstaciju, kas patiesība mūsu novadam būtu ļoti svarīgs ieguldījums, lai mēs tiešām šos uzņēmumus nodrošinātu,» pauda Robežniece.

Īsi pirms jaunā gada uzsākta pamesto militāro būvju demontāža Skrundas novadā, bijušā Skrundas lokatora apkaimē. Pašlaik tiek demontētas divas būves ar 1200 kvadrātmetru lielu apbūves platību. Darbu pasūtītājs ir AS Latvijas valsts meži un izpildītājs Demontāža.lv.

Demontāžas darbus paredzēts veikt trīs mēnešu laikā, līguma summa ir 23 tūkstoši eiro.

«Darbu veikšanā izmantojam speciālo tehnisko aprīkojumu - ekskavatorus ar hidrauliskajām demontāžas šķērēm un hidrauliskajiem āmuriem, frontālo iekrāvēju un mobilo drupināšanas iekārtu. Būvgruži pēc tam tiks pārstrādāti betona šķembās, kuras izmantos autoceļu un laukumu segumu izbūvē, bet nojaukto ēku vietā sakoptajā teritorijā paredzēts ierīkot mežu,» stāsta Mārtiņš Mālnieks, uzņēmuma Demontāža.lv direktors.

Skrundas lokators jeb Skrundas radio lokācijas stacija (RLS) bija militārs padomju armijas objekts, kas atradās Skrundas pilsētas tuvumā. Ar kontrolētu sprādzienu 1995. gada 4. maijā tika nojaukta RLS jaunā ēka un šim notikumam piedēvēta simboliska nozīme, atbrīvojoties no padomju armijas militārā mantojuma. RLS pilsētiņas teritorijā atradās vairākas dzīvojamās mājas, kazarmas, administratīvās ēkas, katlumāja, bērnudārzs, vidusskola un daudzi citi objekti.

Iepriekš aizmirstībā grimusī izcilā arhitektūras pērle atdzimst, pirmie sakārtoti vīna pagrabi, kur šogad sāks rūgt jaunizveidotās Kabiles vīna darītavas sidrs un augļu vīns

Sidra ražotni Kabiles muižā attīsta arhitekte Agate Eniņa un tāllēcēja Lauma Grīva. Agate ikdienā ir sertificēta arhitekte birojā Mark arhitekti un docētāja Rīgas Tehniskajā universitātē, bet muižas restaurācija ir viņas «saldais ēdiens».

Muižas atdzimšana ir Agates «ģimenes kopprojekts », kā viņa pati to definē. Muižu ģimene iegādājusies pirms diviem gadiem (īpašnieks ir Agates patēvs, zviedrs Jans Gustafssons), lēnā garā izejot projektēšanas procesu, un tagad sākušies reālie atjaunošanas darbi. Pagaidām muižas teritoriju no parka ainavas atdala žogs, kas vēlāk, ģimenei šeit uzturoties biežāk, tiks aizvākts, jo arī vēsturiski tā šeit nav bijis.

Odzienas muiža nav ne lepnā Rundāle, ne Mežotne, tomēr tai ir savs īpašais šarms un, pats galvenais, liela perspektīva. Ilgus gadus pamestajā Odzienas muižas pilī nu atkal skan mūzika, logos deg gaisma, un uz svētkiem aizvien biežāk pulcējas cilvēki

Varbūt mazliet banāli ir salīdzināt Odzienas muižu un pili ar Fēniksu, kas atdzimst no pelniem, tomēr ļoti tālu no patiesības tas nav. Varam arī vilkt paralēles ar kādu vecu anekdoti „ar bārdu”, sakot, ka Odzienā beidzot ir sākusies 1905. gada revolūcijas un Pirmā pasaules kara postījumu novēršana. Un arī tas nav tālu no patiesības, jo pēc 1905. gada lielās dedzināšanas Odzienas muižas pils tā arī nekad vairs nav tikusi atjaunota kādreizējā godībā, lai gan visos laikos tā tikusi kaut daļēji apsaimniekota. Pēdējos gados pils ēka bija pamesta likteņa un laikapstākļu varā, un tas, protams, nav palicis bez sekām.

Tagad, 21. gadsimta otrajā desmitgadē, pilī un citās senajās muižas ēkās atgriežas cilvēki un dzīvība. 2014. gada rudenī pils labā spārna logos pirmoreiz pēc ilgiem gadiem atkal iedegās gaisma – un, lai arī tie tobrīd esot bijuši tikai celtnieku gaismekļi, dažam labam, kas to pamanīja, šis skats licis pat pa asarai nobirdināt. Muižas pils ir tikusi pie otrās elpas, un tai līdzi arī vecais muižas krogs, alus brūzis, mantu klēts un citas ēkas, kas vēl saglabājušās no tiem – vecajiem labajiem – laikiem.