Vārenbrokas (Vārnavas) muižas īpašniece Ilga Miezaine-Mustermane nevar sūdzēties ne par entuziasma, ne par labu ideju trūkumu.
Lielākais izaicinājums un arī lielākais kavēklis pamatīgāku darbu sākšanai ir pagaidām ne īpaši sekmīgie mēģinājumi piesaistīt muižas atjaunošanai nepieciešamo finansējumu. Taču plinti krūmos neviens nemet – visam ir savs laiks, un lielie īpašuma sakārtošanas plāni pamainās vien laika nogrieznī, ne pēc satura vai būtības.
Par Vārenbrokas muižas īpašnieci Ilga kļuva vairāk apstākļu sakritības, ne tik daudz plānotas rīcības dēļ. «Muižu iegādājās mans tētis pirms aptuveni 20 gadiem. Daudzas pašvaldības tolaik mēģināja pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no šādiem objektiem, un tētis, kurš tolaik strādāja Viesītē, ieguva tiesības Vārenbroku privatizēt. Man kā bērnam tolaik tas viss maz interesēja – vien zināju, ka mums kaut kur laukos ir kaut kāds īpašums, bet tas arī viss. Tai laikā tētis aktīvi darbojās, brauca pļaut zāli, tika veikta arī muižas mākslinieciskā izpēte, taču pienāca krīze un visi lielie plāni izčibēja, un pēc kāda laika, kad biju izaugusi, sapratu, ka kaut kas ir jādara, citādi viss aizies bojā. Teicu tētim, ka esmu gatava sākt kaut ko darīt, un tā nu tiku pati pie savas muižas. Nu jau nepilnus trīs gadus tas ir mans privātīpašums, un, lai varētu to apsaimniekot un gatavot projektus, esam izveidojuši biedrību,» pieredzē dalās Ilga. Viņa atminas, ka pirmajā gadā ķērusies pie lietas ar lielu maksimālismu – licies, ka būs viegli rakstīt projektus, dabūt līdzekļus, taču līdz šim sanācis vien apdedzināties. Neviens projekts pagaidām nav apstiprināts – tie atzīti par labiem esam, bet līdzekļu nepietiek, lai tos atbalstītu.
Vārenbrokas (Vārnavas) muiža atrodas skaistā vietā Sēlijas vidienē aptuveni pusceļā starp Viesīti un Sunāksti. Muižas kungu māja ir celta XVIII gadsimta pirmajā pusē, vēlāk XVIII gadsimta beigās un XIX gadsimta pirmajā pusē tā pārbūvēta klasicisma stilā, papildinot fasādi ar masīvām koka kolonnām, bet 19. gs. beigās ēka modernizēta un paplašināta ar vairākām ķieģeļu piebūvēm. Līdz agrārajai reformai 1920. gadā muiža piederējusi fon Bēru dzimtai, kas neatsavinātajās muižas ēkās turpinājuši saimniekot arī vēl vairākus gadus brīvvalsts periodā. Pēc Otrā pasaules kara muižas kungu mājā ticis izmitināts vietējā kolhoza kantoris, kā arī ierīkots klubs, kinozāle un bibliotēka, vēlāk 70. gados te iekārtoja dzīvokļus, bet jau kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem ēka ir stāvējusi pamesta. Tā ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un šobrīd atrodas kritiskā stāvoklī.
Šobrīd Ilgai Miezainei-Mustermanei piederošo Vārenbrokas muižas īpašumu veido astoņi hektāri zemes, uz kuriem bez pašas kungu mājas izvietotas vēl citas kādreizējai muižai piederīgās ēkas jeb, pareizāk sakot, lielākoties to drupas – arī tādas, kas pat neparādoties nekādos plānos. Neviena no būvēm šobrīd nav apdzīvojama.
Ilga stāsta, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir piešķīrusi līdzekļus projekta dokumentācijas sagatavošanai, taču arī šis process neiet raiti – ņemot vērā, ka lielajiem Eiropas finansētajiem būvniecības projektiem tagad ir buma laiks, speciālisti, kas gatavo projektus, ir pārslogoti vai arī pieprasa par saviem pakalpojumiem neadekvātu cenu. «Tādi mazie pasūtītāji kā mēs nevienam šobrīd nav interesanti,» piebilst Vārenbrokas īpašniece.
Visu rakstu lasiet laikraksta Dienas Bizness izdotajā žurnālā Nekustamais īpašums!
To ir iespējams iegādāties arī elektroniski, klikšķinot šeit.
#1/51
Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!
#2/51
#3/51
#4/51
#5/51
#6/51
#7/51
#8/51
#9/51
#10/51
#11/51
#12/51
#13/51
#14/51
#15/51
#16/51
#17/51
#18/51
#19/51
#20/51
#21/51
#22/51
#23/51
#24/51
#25/51
#26/51
#27/51
#28/51
#29/51
#30/51
#31/51
#32/51
#33/51
#34/51
#35/51
#36/51
#37/51
#38/51
#39/51
#40/51
#41/51
#42/51
#43/51
#44/51
#45/51
#46/51
#47/51
#48/51
#49/51
#50/51
