Par 2 950 000 eiro piedāvā iegādāties Krimuldas muižas ēku kompleksu, liecina sludinājums nekustamo īpašumu portālā «City24.lv».
Muižas galvenās ēkas platība ir 2735 kvadrātmetri, tai ir trīs stāvi, pagrabs, kā arī veranda. Zemesgabala platība ir 53 hektāri, bet muižas ēku kompleksa kopējā platība ir aptuveni 7000 kvadrātmetru.
Sludinājumā minēts, ka Krimuldas muiža kā firstu Līvenu dzīvojamā māja celta 1822.gadā. Lielākā daļa saimniecības kompleksā esošo ēku tapušas laika posmā starp 1893. un 1902. gadu. No kādreizējās muižas kompleksa apskatāma pārvaldnieka māja, stallis – ratnīca, klēts, kalte un kādreizējā Šveices māja ar kokgriezumiem. Šveices māja ir viens no retajiem ēku paraugiem pansijas tipa būvei, kas bija raksturīga Siguldas, Krimuldas un Turaidas pusei 19. gadsimtā.
Seni rakstu avoti liecina, ka jau 15. gadsimtā starp viduslaiku pili un vēl tagad parkā redzamajiem dīķiem bija izveidojusies amatnieku pilsētiņa. Gadsimtu vēlāk Krimuldas muiža izveidojās par feodālu īpašumu ar patstāvīgu saimniecisku vienību – muižu, kas tika būvēta pils aizsarggrāvja pretējā pusē – agrākās priekšpils vietā. Muižas īpašnieki un saimnieki mainījās līdz pat 1817. gadam, kad muižu vairāksolīšanā iegādājās grāfs, vēlākais firsts, Johans Georgs Līvens. Viņš Krimuldā uzbūvēja dzimtas statusam atbilstošu mājokli un iekopa ap to parku.
Laika posmā no 1920.-1924. gadam Latvijā tika īstenota agrārā reforma, un 1921. gadā valsts pārņēma Krimuldas muižu, kas pēcāk nonāca Latvijas Sarkanā Krusta pārziņā un tur izveidoja Latvijā tolaik vienīgo kaulu tuberkulozes ārstniecības iestādi. Šveices mājā tika ierīkots atpūtas nams karavīriem, bet vēlāk ierīkoti dzīvokļi sanatorijas darbiniekiem. Arī pēc otrā pasaules kara Krimuldas muižai tika saglabāta ārstniecības funkcija.
Pašlaik Krimuldas muižā darbojas sertificēta rehabilitācijas iestāde, un tiek piedāvāta iespēja pārnakšņot Krimuldas muižas viesnīcas vai hosteļa tipa apartamentos.
Krimuldas muižu tiek piedāvāts iegādāties ar «SEB bankas» hipotekāro kredītu un kredīta ikmēneša maksājums paredzēts 9908 eiro apmērā.
Zemesgrāmatas informācija liecina, ka 13 ēku un sešu zemesgabalu ar kopējo platību 27,86 hektāri īpašnieks ir SIA «Rehabilitācijas centrs «Krimulda»».
2018.gadā «Rehabilitācijas centrs «Krimulda»» strādāja ar 615 650 eiro apgrozījumu un cieta 22 177 eiro zaudējumus. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 268 900 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir SIA «Krimuldas projekts». «Rehabilitācijas centrs «Krimulda»» patiesais labuma guvējs ir Arturs Jeresjko, informē ziņu aģentūra LETA.
Ukraiņu izcelsmes uzņēmējs Jeresjko ir daudznozaru kompānijas «Grata» prezidents, strādā ar nekustamajiem īpašumiem, importu, eksportu, krievu medijiem. Savulaik bijis «Ogres komercbankas» un vairāku ārzemju banku padomēs, darbojas arī apdrošināšanas biznesā.