Latvijas Tīro tehnoloģiju klastera pārstāvji vizītē Kazahstānas pilsētā Aktau piedāvās Latvijā radīto ūdensapgādes, notekūdeņu attīrīšanas, vides aizsardzības un citu tehnoloģiju izmantošanu ekoloģisko jautājumu risināšanā.

Aktau pilsētu raksturo vides piesārņojuma un tīra ūdens pieejamības problēmas, norāda Latvijas Tīro tehnoloģiju klastera pārstāvji. Latvijas Tīro tehnoloģiju klastera uzņēmumu a/s Biotehniskais centrs, SIA Ekostandarts un SIA Akorda pārstāvji piedalīsies izstādē Mangystau Oil, Gas & Infrastructure 2012, kurā piedāvās savas tehnoloģijas piesārņojuma problēmu risināšanā.

Izstāde veltīta naftas un gāzes rūpniecības attīstībai, enerģētikai, transportam un komunikācijām, infrastruktūras attīstībai, celtniecībai un dažādām ekoloģiskajām iniciatīvām.

Tāpat klastera uzņēmumu pārstāvjiem vizītes laikā Kazahstānā plānotas tikšanās ar Mangistau apgabala administrācijas pārstāvi, kura pārziņā ir komunālās saimniecības un vides attīrīšanas jautājumi, kā arī tikšanās ar Aktau ostas administrāciju.

Lai veicinātu Latvijas komersantu konkurētspēju ārvalstīs, šonedēļ līdz 28.novembrim uzņēmumiem vēl ir iespēja pieteikties Latvijas – Kazahstānas sadarbības konferencei «Pāreja uz «zaļo ekonomiku», ieviešot ekoloģiski tīras tehnoloģijas».

Konference tiek organizēta projekta Green Bridge Forum ietvaros, un to atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Rīgas Dome, Cleantech Latvia (Latvijas Tīro tehnoloģiju klasteris) un Latvijas industriālās energoefektivitātes klasteris.

Konference notiks Rīgā no 2013. gada 5. līdz 7. decembrim. Konferences fokusā ir «zaļās ekonomikas» attīstības iespējas, vides tehnoloģijas, kā arī enerģijas lietderīgāka un efektīvāka izmantošana.

Kazahstānas pusi konferencē pārstāvēs vides aizsardzības un tehnoloģiju jomas speciālisti un atbildīgo institūciju pārstāvji: nozaru ministriju, pašvaldību (akimatu) pārstāvji, kā arī dažādu uzņēmēju delegācija - lielu dabas resursu ieguves rūpniecības uzņēmumu, vides tehnoloģiju komercsabiedrību vadītāji un eksperti.

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

Lai saprastu piedāvājumu, uzņēmuma mērķus un investoru iespējas, Dienas Bizness iztaujāja Eleving Group izpilddirektoru Modestu Sudņu.

Ne pirmo reizi sniedzat interviju Dienas Biznesam, tomēr aicināšu atgādināt, kas ir Eleving Group un kas ir tā pamata bizness?

Esam eksportējošs finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas ir dibināts Latvijā 2012. gadā un kas strādā divos segmentos – transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanā. Transportlīdzekļu finansēšana veido 2/3 no mūsu biznesa, tādēļ uzskatāma par mūsu pamatdarbības jomu, ko esam izvērsuši 10 tirgos. Tikmēr patēriņa finansēšana, ko nodrošinām pamatā Āfrikā un Balkānos, veido attiecīgi 1/3 no portfeļa. Šobrīd 55% no mūsu biznesa atrodas Eiropā, 32% Āfrikā, bet atlikušos 13% veido tirgi, kas atrodas citās lokācijās, piemēram, Āzijā un Kaukāzā. Ja runājam produktu kategorijās, tad nodrošinām dažāda veida finansēšanas produktus, sākot ar tradicionāliem auto kredītiem, turpinot ar līzinga un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem un noslēdzot ar automašīnu nomu, koplietošanu un patēriņa finansēšanas produktiem. Kenijā un Ugandā mēs piedāvājam arī īpašus automašīnu un motociklu finansēšanas produktus pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, kur transportlīdzeklis ir peļņas gūšanas instruments. Kopumā strādājam 16 tirgos, fokusējoties uz augošām un gana spēcīgām ekonomikām.

Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Latvijā ir plašas.

Līdz šim ūdeņradis Latvijā izmantots vien dažu salīdzinoši nelielu projektu ietvaros, taču novembrī par iespējamiem plāniem zaļo ūdeņradi ražot rūpnieciskos apmēros publiski paziņojusi Ventspils brīvosta un aprīlī – arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd, kad Eiropas mērķis ir izveidot enerģijas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamā enerģija, Ziemeļvalstīs vērojama ļoti strauja attīstība gan AER sektorā kopumā, gan arī ūdeņraža jomā, teic Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš šajā gadījumā min Somiju, norādot, ka arī Baltijas valstīs iespējas ražot zaļo ūdeņradi pastāv un tās ir jāizmanto.

Kazahstānas tirgū notiekošās aktivitātes liecina, ka tas ir potenciāls un pateicīgs tirgus gan Latvijas pakalpojumu eksportam, gan Latvijā un citviet pasaulē ražoto tehnoloģiju inovācijām ūdens attīrīšanas, vides tehnoloģiju vai citās «zaļās ekonomikas» nozarēs. Ikvienam uzņēmumam Latvijā ir visas iespējas pierādīt sevi un uzsākt savu darbību šajā tirgū, ja vien ir stipra apņemšanās, finanšu līdzekļi, vēlme ieguldīt daudz darba kontaktu dibināšanā un uzņēmuma kompetences pierādīšanā. Bet ar ko īsti ir jārēķinās ikvienam Latvijas komersantam, kas skatās šīs valsts virzienā?

Ikviens zina, ka Kazahstāna ir dabas resursiem bagāta valsts ar milzīgiem naftas, ogļu un derīgo izrakteņu ieguves un pārstrādes uzņēmumiem, taču šī valsts ir mantojusi arī nozīmīgu vides piesārņojumu. Gandrīz visā valstī pastāv tīra dzeramā ūdens trūkums, dažādo smago metālu un naftas produktu piesārņojums to ieguves vietās, kā arī valsts atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveide ir sākumposmā. Tomēr Kazahstāna ir nospraudusi pretenciozu mērķi – līdz 2050.gadam pilnībā pāriet uz «zaļu» ekonomiku un sagatavoties pasaules mēroga izstādei EXPO 2017, kas notiks Astanā par tēmu «Nākotnes Enerģija».

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Lai radītu specifiskus produktus farmācijas, medicīnas, biotehnoloģijas, pārtikas un citās nozarēs, ir nepieciešama īpaši kontrolēta un droša darba vide jeb tīrā telpa, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā ir specifiska darba vide, kas ir paredzēta un pielāgota konkrētam mērķim. Lai varētu kontrolēt mikroklimatu, nodrošināt nemainīgu, sterilu vidi un stabilu temperatūru bez ārējās vides ietekmes, tās izveidošanā tiek izmantotas īpašas tehnoloģijas. Šādā telpā pastāvīgi tiek veikta izvēlētajam standartam atbilstoša gaisa apmaiņa, filtrācija, kā arī īpašas procedūras personālam, jo visbiežāk tieši cilvēki ir tie, kuri pārnēsā visvairāk mikroorganismu, ko satur kosmētikas un smaržu daļiņas, putekļi u.c. Tīrajām telpām piemērojamās prasības ir noteiktas ISO standartā.

Laika gaitā šādas telpas kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu arī biotehnoloģijas, pārtikas u.c. nozarēs. Pērn tīrās telpas ieguva klīnikas iVF Rīga cilmes šūnu centrs, kurā tika izveidota nacionālā cilmes šūnu banka. Pētniecības un elektronikas preču ražošanas nolūkiem kontrolētā un monitorētā vide radīta arī Ventspils augsto tehnoloģiju parkā.

Baltijas valstu atjaunīgās enerģijas ražotājs SIA Evecon noslēdzis vienošanos ar investīciju fondu pārvaldības uzņēmumu Modus Asset Management par vienu no vērienīgākajiem zaļās enerģijas projektu iegādes darījumiem Latvijā. Darījuma ietvaros Modus Asset Management Tīrās enerģijas infrastruktūras fonds no SIA Evecon iegādāsies 10 saules enerģijas parku portfeli ar kopējo jaudu 55 MW.

Saskaņā ar līguma nosacījumiem portfeļa iegādes darījuma vērtība netiek izpausta.

Darījuma ietvaros iegādātais saules enerģijas portfelis bija viens no lielākajiem šāda veida investīciju portfeļiem Latvijā. Parki aprīkoti ar jaunākās paaudzes fotovoltāžas divpusējiem saules paneļiem, un tajos izmantoti gan vienas ass saules izsekotāji, gan arī fiksētā slīpuma tehnoloģijas. Darījuma portfelī esošie saules enerģijas projekti jau ir pilnībā sagatavoti būvniecības stadijas uzsākšanai. Evecon grupas uzņēmums WiSo Engineering OÜ turpinās īstenot tālāko projektu attīstību, nodrošinot visus tālākos inženiertehniskos, iepirkumu un būvniecības pakalpojumus.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums «Aerones» ir piesaistījis investīcijas 2,7 miljonu eiro apmērā no «InnoEnergy» investīciju platformas, lai turpinātu tehnoloģiju attīstību

«Aerones» padomes loceklis Zigmārs Reklaitis stāsta, ka finansējums ir paredzēts gan pētniecības aktivitātēm, gan arī ražošanas platformas izveidei ar mērķi realizēt franšīzes biznesa modeli globālā mērogā. ««InnoEnergy» atbalsts ir nozīmīgs solis «Aerones» attīstībā, jo ļaus turpināt attīstīt esošās dronu tehnoloģijas un jaunizgudrotos robotiskos risinājumus vēja turbīnu apkalpošanai. Veiksmīgi uzsāktais vēja turbīnu mazgāšanas pakalpojums ar droniem tiks paplašināts, izmantojot robotizētas sistēmas, kas ļaus veikt arī vēja turbīnu tehnisko apkopi un uzraudzību. Savā segmentā tas ir unikāls pakalpojums pasaules līmenī,» viņš apgalvo.

«Expansion Capital AIFP» valdes priekšsēdētājs Ēriks Fricsons piebilst, ka, pateicoties sākotnējam «Expansion Capital AIFP» fonda un «Altum» atbalstam 2,2 miljonu eiro apmērā, «Aerones» meitas uzņēmums «Aerones Nordic» esot kļuvis par faktiski vienīgo uzņēmumu pasaulē, kas spēj nodrošināt «vienas pieturas» pakalpojumus vēja turbīnu īpašniekiem. Izmantojot papildu finansējumu no «InnoEnergy», pakalpojums tiks paplašināts ar robotizētiem risinājumiem vēja turbīnu tehniskajai apkopei un attiecīgi būšot vēl interesantāks vēja parku īpašniekiem. «Pirmie pilotprojekti ir veiksmīgi realizēti šā gada sākumā Latvijā un «Aerones Nordic» ir jau uzsācis pakalpojumu sniegšanu Vācijā. Kompānija plāno strauju ekspansiju arī citos Eiropas lielākajos vēja turbīnu tirgos kā Spānija, Lielbritānija un Francija,» norāda Ē. Fricsons.

Enerģijas, mobilitātes, tīro tehnoloģiju un viedo pilsētu jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kuri darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā novērojusi, ka enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas šobrīd ir ļoti aktuāli temati un šajā jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kas darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Kā piemēru L. Kuplā min "Aerones", kas piedāvā vēja turbīnu tīrīšanas un labošanas tehnoloģijas starptautiskā mērogā. Ir arī vairāki citi mēģinājumi jaunuzņēmumu vidū attīstīt biznesa idejas tādās jomās kas, piemēram, saistītas ar vēja ģeneratoriem, gazifikācijas sistēmām, enerģijas ieguves no otrreiz pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Liepājas higiēnas preču ražotājs «iCotton» ar bankas «BlueOrange» un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) programmu finansējumu jaunas ražošanas ēkas būvniecībā un ražošanas iekārtu iegādē investēs 5,79 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Ēkas celtniecību plānots sākt mēneša laikā un pabeigt 2020.gada pavasarī. Jaunais ražošanas korpuss atradīsies Liepājā, Pulvera ielā 4A – teritorijā, kurai blakus patlaban jau atrodas «iCotton» rūpnīcas un noliktavu komplekss 15 000 m2 platībā. Jaunās ēkas platība būs 4916,8 m2, papildinot «iCotton» kopējo ražošanas platību līdz gandrīz 25 000 kvadrātmetriem. Pateicoties jaunā ražošanas korpusa izbūvei un ražošanas modernizācijai, uzņēmums tuvākajos gados plāno palielināt gada vidējo apgrozījumu līdz 30 miljoniem eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2018.gadā.

«Ražošanas jaudas paaugstināšana, energoefektīvu risinājumu izmantošana un rūpnīcas modernizācija, izmantojot jaunākās kokvilnas šķiedras apstrādes tehnoloģijas, ļaus iCotton nostiprināt savas tirgus pozīcijas Baltijā un Eiropā. Jau šobrīd uz Eiropas valstīm tiek eksportēti aptuveni 40% procenti mūsu produkcijas,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis.

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Imprimatur sēklas fonds Imprimatur Capital Seed Fund piešķīris 200 tūkstošu eiro lielu investīciju jaunam uzņēmumam SIA ThermCERT LV, informē Latvijas Garantiju aģentūras pārstāvji.

Tā ir sēklas fonda 15. investīcija kopš fonda darbības uzsākšanas 2010.gadā vidū. ThermCERT izstrādā novatoriskus siltuma audita rīkus, balstoties uz satelītu datiem no kosmosa un pielieto attālinātas izpētes tehnoloģijas, lai identificētu un uzraudzītu siltuma zudumus no ēkām un pilsētu vidē.

Centieni samazināt oglekļa emisijas sniedz spēcīgu potenciālu energoefektivitātes nozarei, jo esošo nekustamo īpašumu un citu objektu energoefektivitātes uzlabošana izmaksu ziņā ir daudz efektīvāka, nekā tīras enerģijas ražošana, lai samazinātu oglekļa emisijas. Nākamo septiņu gadu laikā līdz 2020.gadam ES plāno tērēt 17 miljardus eiro līdzfinansējuma energoefektivitātes tehnoloģijām un saistītajām aktivitātēm. Tomēr pastāv bažas par dažu pašreizējo energoefektivitātes pasākumu lietderību, jo trūkst ticamas mērīšanas sistēmas, kas uzraudzītu un precīzi aprēķinātu šādu investīciju pamatotību. Investīcijas energoefektivitātē ir grūti novērtēt gan pirms, gan sekojošos gados pēc to izdarīšanas, norāda LGA.

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Ir sākusies pieteikšanās Eiropas lielākā ilgtspējīgas enerģijas inovāciju fonda "EIT InnoEnergy" rīkotajām sacensībām "PowerUp! Challenge".

Savu dalību konkursam aicināti pieteikt Centrāleiropas un Austrumeiropas jaunuzņēmumi, ātri augošie uzņēmumi (scale-ups) un mazie un vidējie uzņēmumi. "PowerUp! Challenge" sacensību mērķis ir sekmēt uzņēmumu attīstību, sniedzot finansiālu atbalstu investīciju veidā, kā arī rodot iespēju konsultēties ar dažādu nozaru un "InnoEnergy" plašā partneru tīkla ekspertiem.

"Uzņēmumi, kuri piedalās "InnoEnergy" rīkotajās "PowerUp!" sacensībās, nodrošina sev neatsveramu starptautisku pieredzi un sagatavojas turpmākām biznesa attīstības iespējām. Pērn "PowerUp!" Latvijas finālā jaunuzņēmums "Atlant 3D" plūca laurus, nodrošinot sev ceļazīmi uz lielo "PowerUp!" finālu Krakovā, kur, sacenšoties ar 14 valstu labākajiem jaunuzņēmumiem, ieguva godpilno 2. vietu un 10 tūkstošu eiro naudas balvu.

Jaunuzņēmumi, ātri augoši uzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi no visas Latvijas līdz 6. martam var pieteikties "PowerUp! Challenge"

Šā gada sacensību tēmas ir enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas, taču ir iespēja pieteikt arī citas idejas.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) fonda "InnoEnergy" rīkotās sacensības "PowerUp! Challange" norisināsies Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs – pirmajā kārtā dalībnieki sacentīsies reģionāli un katras valsts uzvarētājs saņems ceļazīmi uz finālu Krakovā, kur varēs sacensties par naudas balvām līdz 65 tūkstošiem eiro.

"InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā uzsver, ka organizācijas galvenais mērķis šo sacensību rīkošanā ir sekmēt uzņēmumu attīstību, sniedzot finansiālu atbalstu investīciju veidā, kā arī rodot iespēju konsultēties ar dažādu nozaru un "InnoEnergy" partneru tīkla ekspertiem. Organizācija darbojas vairākās Eiropas Savienības valstīs un L. Kuplās novērojumi rāda, ka uzņēmējdarbībā svarīgi savu ideju prezentēt jebkādai auditorijai, jo katra biznesa ideja var palīdzēt atrisināt kādu problēmu sabiedrībā. Iepriekš viņa norādījusi, ka uzņēmumi, kuri piedalās šajās sacensībās, nodrošina sev starptautisku pieredzi un sagatavojas turpmākām biznesa attīstības iespējām

SIA Aerones Nordic piesaista 2,25 miljonu eiro riska kapitāla investīcijas vēja ģeneratoru turbīnu mazgāšanas pakalpojuma attīstīšanai Ziemeļeiropā.

«Iegūtais līdzfinansējums no riska kapitāla fonda mums dod iespēju ātrāk attīstīt biznesu. IT un augstās tehnoloģijas attīstās tādos tempos, ka bez papildu investīcijām tā vienkārši būtu muļļāšanās,» saka Jānis Zemītis, SIA Aerones Nordic valdes priekšsēdētājs. Ar investīcijas palīdzību Aerones Nordic plāno attīstīt industriālo dronu pakalpojumu eksportu Skandināvijas un Baltijas valstīs.

Skandināvijas valstis būs galvenais eksporta tirgus, jo tur pašreiz jau ir uzbūvētas vairāk kā 5 tūkstoši vēja turbīnas. Piemēram, Zviedrija plāno tuvāko 20 gadu laikā pilnībā pāriet uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu un ir viena no vadošajām Eiropas Savienības valstīm vēja enerģijas ražošanā.

Covid-19 bijis šoks visai viesmīlības nozarei, un būtiski ietekmējis daudzu viesnīcu biznesu, taču eksperti prognozē, ka, neskatoties uz situāciju nākotnē, cilvēki vienmēr vēlēsies patverties no ikdienas rutīnas, tādēļ būtiski, kā viesnīcas spēs pielāgoties jaunajai situācijai, raksta "Marketwatch".

Primāri viesnīcām jāvērš uzmanība uz tīrības un drošības prasību ievērošanu, tāpat arī tehnoloģijas būs nozīmīgs rīks, kā gūt panākumus, norāda "JLL Hotels and Hospitality Group" vadītāja Gilda Pereza-Alvarado.

Covid-19 atgādināja viesnīcām biznesa pamatprincipu: ieklausīties klientā. "Ļaut viesiem justies komfortabli, neskatoties uz situāciju, ir bijis un vienmēr būs viesnīcas un tās darbinieku galvenais mērķis," norāda tehnoloģiju, drošības un konsultāciju kompānijas "Guidepost Solutions" reģionālais direktors Terijs Kings.

"Vairāk nekā iepriekš šī situācija liek fokusēties uz pamatlietām, uz to, ko klients vēlas," norāda arī "Hilton Worldwide Holdings" pārstāvis Fils Kordels. Viesnīcu tīkls vairāk pievērsis uzmanību, lai pārliecinātos, vai klienti var uzticēties visam viesnīcas zīmolam, nevis konkrētai viesnīcai, un visas tās ir tīras un drošas.

Nupat publiskajā telpā izskanējusi ziņa, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros plāno sniegt atbalstu 4500 eiro apmērā jaunu elektroauto iegādei, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Tas noteikti būs lielisks pamudinājums svārstīgajiem, kurus no elektroauto iegādes attur cena, kaut arī jau pērn Latvija bija viens no Eiropas elektroauto tirgus pirmrindniekiem. Ekoloģiskais aspekts ir būtisks arguments, izdarot izvēli par labu šādām automašīnām. Taču līdzās virknei ieguvumu vēl jāatrisina vairāki izaicinājumi, lai Latvija varētu apgalvot, ka uz elektromobilitāti patiešām iet kopsolī ar Eiropu.

Pērn pandēmijas un citu apstākļu ietekmē kritušies jaunu automašīnu pārdošanas apjomi gan Baltijā, gan citviet Eiropā. Tikmēr elektrisko transportlīdzekļu pārdošanas rādītāji, salīdzinot ar 2019. gadu, Eiropā auguši vidēji par 137%. Latvijā pērn piedzīvots pat 358% pārdošanas apjoma palielinājums. Tas nav pārsteigums – elektroauto popularitāte Eiropā aug, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem.

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.

Investējot 18 miljonus eiro, AS «Dobeles dzirnavnieks» uzsācis Baltijā pirmās bioloģisko graudu pilna realizācijas cikla infrastruktūras izveidi. Projektu paredzēts īstenot līdz 2020. gada beigām, informē uzņēmumā.

Plānots, ka piecu gadu laikā pēc tā īstenošanas bioloģisko graudu pārstrādes apjomi uzņēmumā pieaugs līdz 40 tūkstošiem tonnu, palielinoties aptuveni četras reizes.

Topošajā Baltijā lielākajā bioloģisko graudu pilnas pārstrādes cikla infrastruktūrā tiks ietverta laboratorija, bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un uzglabāšanas torņi, kā arī atsevišķa bioloģisko graudaugu pārslu ražotne. Paredzams, ka 95% produkcijas tiks eksportēta.

«Latvijā ik gadu pieaug bioloģiski sertificēto saimniecību skaits un saražoto graudaugu apjoms, taču līdz šim nozares attīstību lielā mērā kavējis infrastruktūras trūkums bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes jomā,» saka AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot: «Mūsu realizētais projekts var nospēlēt izšķirošu lomu Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības ilgtermiņa izaugsmes iekustināšanai. Tas ir arī būtisks signāls vietējiem zemkopjiem, ka bioloģiski graudi ir nākotnes prece un to audzēšanā ir vērts ieguldīt. Patlaban no mūsu valstī saražotajiem graudiem tikai 3,2% ir bioloģiski, tāpēc šai jomai ir liels potenciāls attīstīties un būtiski kāpināt īpatsvaru kopējā apjomā».

ASV zinātnieki paziņojuši par izrāvienu, kas gūts vadāmās kodolsintēzes tehnoloģiju jomā.

Zinātnieki jau desmitgadēm ilgi centušies attīstīt vadāmās kodolsintēzes tehnoloģijas, lolojot cerības, ka tās nākotnē pavērs neierobežotas iespējas tā dēvētās tīrās enerģijas ieguvei.

Otrdien zinātnieki paziņojuši, ka pārvarēts lielākais šķērslis, kodolsintēzes eksperimentā iegūstot vairāk enerģijas, nekā patērējot tā veikšanai.

Tomēr eksperti brīdina, ka vēl būs nepieciešams zināms laiks, lai sāktu ražot enerģiju patēriņam.

Eksperiments veikts ASV Nacionālajā Lorenca Livermolas laboratorijā Kalifornijā.

Kodolsintēzes laikā no vieglākiem atoma kodoliem tiek sintezēti smagāki kodoli, kas ir pretējs šobrīd atomelektrostacijās izmantotajam kodolu dalīšanas procesam, kad smagāki atomu kodoli tiek sašķelti vieglākos.

Mūsdienīga ekonomika balstās zināšanās un tehnoloģijās, kā arī ar to saistītā plaša mēroga elektrifikācijā.

Ne velti pamatjautājums, ko uzdod lielu datu centru vai industriālo kompleksu investori ir: “Cik pie Jums maksā elektroenerģija?”. Lai Latvija ekonomiski attīstītos, ir strauji jāpāriet uz lētas un ilgtspējīgas enerģijas ražošanu un izmantošanu, kur atjaunīgās enerģijas uzņēmumiem ir būtiska loma, tostarp, nodrošinot atbalstu gan vides mērķu, gan enerģētiskās neatkarības sasniegšanā. Patlaban likumdevēju dienaskārtībā ir enerģētikas pamatdokuments – Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), kurā tiek iestrādāti vērtīgi un nozari sakārtojoši punkti. Tomēr diemžēl virzītie grozījumi nozares sasāpējušās problēmas risinās tikai daļēji, turklāt atsevišķi plānotie likuma panti radīs jaunus riskus, kas var negatīvi atspoguļoties gan Latvijas konkurētspējā, gan elektroenerģijas cenā un iedzīvotāju maciņos.

Pirmdien, 21. novembrī, Rīgā notika Latvijas – Turkmenistānas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) 3.sēde, kuru no Latvijas puses vadīja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, bet no Turkmenistānas puses – ekonomikas un attīstības ministra vietnieks Šamirats Mustafajevs.

«Lai arī Latvijas un Turkmenistānas tirdzniecības apjomi pašlaik ir nelieli, pastāv zināms potenciāls divpusējās sadarbības attīstīšanai, piemēram, tādās jomās kā transports un loģistika, IKT, izglītība, tīrās tehnoloģijas, farmācija. Apliecinājums sadarbības paplašināšanai ir arī Latvijas uzņēmēju arvien pieaugošā interese veidot kontaktus un uzsākt sadarbības projektus ar Turkmenistānu», uzrunājot klātesošos uzsvēra Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Starp Latviju un Turkmenistānu šobrīd ir noslēgti nozīmīgākie sadarbības nolīgumi, t.sk. ekonomiskās sadarbības nolīgums, vienošanās sadarbībai gaisa satiksmes jomā, nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanai attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, sadarbībai izglītības jomā, kā arī sadarbībai starptautisko automobiļu satiksmes jomā. Tāpat ir noslēgta vienošanās starp Jūrmalas un Turkmenbaši pašvaldībām. Līgumtiesiskās bāzes pilnveidošanai puses strādā pie virknes starpinstitūciju vienošanos, t.sk. arī vienošanās par sadarbību starp abu valstu ekonomikas ministrijām, kuru plānots parakstīt tuvākajā laikā.