Lielbritānijas lielākās bankas HSBC Šveices filiāle ir palīdzējusi bagātiem klientiem izvairīties no nodokļiem miljoniem eiro apmērā, teikts Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija (ICIJ) ziņojumā, atsaucoties uz noplūdinātiem slepeniem bankas dokumentiem.

Koncorcija reportieru analizētie dokumenti parāda, ka HSBC nodrošinājusi kontus starptautiskiem noziedzniekiem, korumpētiem uzņēmējiem, politiķiem un slavenībām.

«HSBC guva peļņu no darījumiem ar ieroču tirgotājiem, .. asiņainu dimantu kontrabandistiem un citiem starptautiskiem noziedzniekiem,» ziņoja ICIJ.

Noplūdinātajos dokumentos ir minēti bijušie un esošie politiķi no Lielbritānijas, Krievijas, Indijas un vairākām Āfrikas valstīm, Saūda Arābijas, Bahreinas, Jordānijas un Marokas karaļnamu pārstāvji, un mirušais Austrālijas preses magnāts Kerijs Pakers.

Piezīmes šajos dokumentos liecina par to, ka HSBC darbinieki zinājuši par klientu nodomiem slēpt naudu no savu valstu finanšu iestādēm.

Lielbritānijas un Eiropas lielākā banka HSBC piektdien paziņoja, ka sākusi izskatīt iespējas pārvietot tās galveno biroja ēku ārpus Lielbritānijas, ņemot vērā aizvien bargākus noteikumus valsts finanšu sektorā.

Pārsteidzošā paziņojumā mazāk nekā divas nedēļas pirms Lielbritānijas vispārējām vēlēšanām HSBC kārtējo reizi paudusi bažas par valdības īstenoto politiku, lai norobežotu Lielbritānijas banku privātpersonu apkalpošanas pakalpojumus no to investīciju struktūrvienībām.

Bankas valde «lūgusi vadībai izvērtēt, kur varētu būt vislabākais HSBC galvenās biroja ēkas izvietojums, ņemot vērā regulējošās un strukturālās reformas,» norāda HSBC priekšsēdētājs Duglass Flints.

«Šis jautājums ir sarežģīts un ir pāragri sacīt, cik ilgs būs šis process vai kādi būs secinājumi, taču darbs ir sācies,» piebilst Flints.

Izmeklētāji trešdien veica kratīšanu Lielbritānijas bankas HSBC birojā Ženēvā saistībā ar izmeklēšanu par aizdomām, ka banka ir palīdzējusi klientiem izvairīties no nodokļu nomaksas miljonu eiro vērtībā, paziņoja Šveices prokuratūra.

«Pēc nesenajiem atklājumiem saistībā ar [Šveices banku] HSBC Private Bank (Switzerland) prokuratūra paziņo par kriminālprocesa sākšanu pret banku.. par naudas atmazgāšanu vainu pastiprinošos apstākļos,» teikts Ženēvas prokuratūras paziņojumā.

Kratīšana notika HSBC galvenajā birojā Šveicē un to vadīja Ženēvas kantona ģenerālprokurors Olivjē Žorno, kuram palīdzēja augsta ranga prokurors Ivs Bertosa.

Prokuratūra norādīja, ka ir sākusi izmeklēšanu pret pašu banku, bet «atkarībā no novērtējuma izmeklēšanu varētu paplašināt, lai iekļautu fiziskas personas, kas tiek turētas aizdomās par naudas atmazgāšanas darbību pastrādāšanu vai piedalīšanos tajās».

Lielbritānijas un Eiropas lielākā banka HSBC piektdien paziņoja, ka aplūko iespējas pārdot Brazīlijas biznesu, tādējādi turpinot samazināt izdevumus.

«HSBC apstiprina, ka tā izvērtē dažādas stratēģijas bankas darbībām Brazīlijā, tostarp iespējamu biznesa pārdošanu,» norāda banka.

Lielbritānijas lielākās bankas HSBC akcijas cena pirmdien Āzijas biržā nokritusies līdz 25 gados zemākajam līmenim saistībā ar bažām, ka banka varētu tikt iekļauta Ķīnas valdības veidotajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas radot draudus valsts drošībai.

Tāpat akcijas vērtību negatīvi ietekmējusi atklātībā nonākusi informācija, ka banka pieļāvusi krāpnieciski iegūtas naudas atmazgāšanu. HSBC akcijas cena tirdzniecībā Āzijā vienu brīdi nokritās par vairāk nekā 4% līdz 29,6 Honkongas dolāriem, kas ir zemākais līmenis kopš 1995.gada, ņemot vērā investoru bažas par bankas spēju turpināt veikt darbību Ķīnā un Honkongā, kas nodrošina milzīgu daļu tās ienākumu.

Laikraksts "Global Times" vēstī, ka HSBC varētu būt viens no pirmajiem uzņēmumiem, kuru Ķīnas valdība varētu iekļaut "neuzticamu juridisku personu sarakstā". Laikraksts norāda uz bankas iesaistīšanos Vašingtonas izmeklēšanā pret Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju "Huawei".

Londona var elpot mierīgi - tā turpinās būt Eiropas «finanšu plaušas», sacījis Lielbritānijas bankas Barclays vadītājs Džess Stelijs (Jes Staley), ziņo BBC.

Lai gan viņš atzīst, ka bankai varētu būt jāpārceļ daļa aktivitāšu uz Dublinu vai Vāciju, viņš tomēr ticot, ka lielākā daļa no Eiropas darbības joprojām norisināsies Lielbritānijā.

«Es neticu, ka Eiropas finanšu centrs pametīs Londonu,» uzsvēris Barclays vadītājs. Viņš atzinis, ka citu Eiropas valstu galvaspilsētas izrāda aktīvu interesi par to, lai banka pārvietotu savu darbību.

Kā vēstīts, Lielbritānijas un Eiropas lielākā banka HSBC, visticamāk, simtiem darbavietu pārvietos no Londonas uz Parīzi, ziņoja Deutsche Welle. Šāds solis esot loģisks, Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde Šveicē un Francijā interesējas par britu bankas HSBC skandālā iesaistītajiem klientiem no Latvijas, ceturtdien ziņoja raidījums LNT ziņas.

Pēc izskanējušajām ziņām par britu bankas HSBC Šveices struktūrvienības klientiem no Latvijas, kas to izmantojuši, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, Finanšu policija vērsusies pēc informācijas pie kolēģiem Šveicē un Francijā.

«Finanšu policijas starptautiskās sadarbības daļa pēdējo nedēļu laikā ir sākusi aktīvu saziņu ar kolēģiem un radniecīgiem dienestiem gan Šveicē, gan Francijā, lai mēs vispār iegūtu kādu informāciju - kādas izmeklēšanas tiek veiktas, kādi ir sensitīvie dati un kādā veidā mēs šos datus vispār varētu tiesiskā ceļā iegūt. Protams, ka mūs interesē šīs personas, vai tie ir Latvijas rezidenti, vai nerezidenti,» stāstīja VID Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš.

Starptautiskās bankas HSBC Ņujorkas filiālē šonedēļ darbu sācis robots, kura nosaukums ir Pepper, raksta MarketWatch.

Jaunā darbinieka pienākumi būs sagaidīt klientus, kad tie ienāk bankas filiālē un jautāt, vai viņiem nepieciešama palīdzība.

«HSBC iepazīstina ar robotu, lai piesaistītu klientus filiālei un radītu atmiņā paliekošu pieredzi,» sacījis HSBC privātpersonu apkalpošanas un aktīvu pārvaldes vadītājs Ziemeļamerikā Pablo Sančezs.

Bankas filiāļu skaits ASV 12 mēnešu laikā (līdz 2017.gada jūnijam) ir sarucis par vairāk nekā 1700, kas ir lielākais samazinājums vēsturē, liecina Wall Street Journal dati.

Robots palīdzēs klientiem ar tādiem tematiem, kā piemērotākās kredītkartes atrašanu vai noguldījumu veikšanu, tādējādi, vismaz teorētiski samazinot klientu gaidīšanas laiku. Ja klientiem viņš patiks, tad arī citās filiālēs darbu sāks roboti.

Astoņas no 15 lielākajām ASV un Eiropas bankām šā gada pirmajā pusgadā darbinieku skaitu palielinājušas par 19 tūkstošiem, liecina "Bloomberg" apkopotie dati.

Visstraujāk darbinieku skaitu palielinājusi "Barclays" - par vairāk nekā 7000, savukārt visvairāk darbinieku atlaidusi "HSBC" - gandrīz 3000.

Darbinieku skaitu laika posmā starp janvāri un jūniju palielinājušas "Barclays", "Wells Fargo", "Bank of America", "Citi", "UBS", "Credit Suisse", "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs".

Dažu banku nosaukumus redzēt šajā sarakstā nav pārsteigums. Tā, piemēram, "Mongan Stanley" izpilddirektors Džeimss Gormans bija viens no pirmajiem banku vadītājiem, kurš piemēroja vispārēju moratoriju darbinieku samazināšanai, savukārt "Citi" jau janvārī paziņoja, ka investīciju baņķieru un treideru segmentā plāno pieņemt darbā 2500 IT speciālistus. Savukārt "Bank of America" paziņoja, ka martā pieņēmusi darbā 2000 cilvēku, bet 3000 darbinieku pārvirza jaunos amatos patēriņa un mazā biznesa nodaļās.

Briti likumdošanā iestrādā amatpersonu privātu atbildību par banku nedarbiem; vadītāji saka – «tad nu bez mums» , ceturtdiena raksta laikraksts Dienas Bizness.

Divi no britu finanšu pakalpojumu holdinga HSBC valdes locekļiem taisās iet prom no darba, jo acīmredzot bažījas par riskiem saistībā ar jauno likumdošanu, kas paredz vadītāju personīgu atbildību par viņu kompāniju pastrādātajām nelikumībām, raksta Financial Times (FT).

Londonas Sitijā notiekošais varētu būt pavērsiena punkts Rietumu tieslietu praksē, kas līdz šim ir bijusi ļoti saudzīga pret finanšu institūciju vadītājiem personīgi, arī ja to iestādes bijušas vainīgas finanšu manipulācijās un trakulībās, izraisot neuzticību sabiedrībai tik svarīgajai industrijai un arī globālo finanšu krīzi. Līdz šim bijis spēkā princips «par lielu, lai iespundētu» (too big to jail), kas ir parafrāze par cita veida līdzšinējās pielaidības pret bankām raksturojumam – «par lielu, lai caurkristu» (too big to fail).

Daudzi analītiķi steidz paaugstināt savas ASV dolāra cenas prognozes , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik, runājot par tendencēm finanšu tirgū, viens no galvenajiem tematiem ir ASV dolāra vērtības pieaugums. Līdz ar to, ka tendences ASV tautsaimniecībā ir visai pārliecinošas, bet daudzviet citur pasaulē ekonomiskā aktivitāte bremzējas, arvien vairāk analītiķu samērā krasi maina savas iepriekš izteiktās prognozes attiecībā uz vairākiem valūtu pāriem.

Eiro cena ASV dolāros kopš maijā sasniegtā līmeņa ir samazinājusies jau vairāk nekā par 9% – līdz 1,267 ASV dolāru atzīmei. Jāpiebilst, ka kopējās valūtas cena pagājušās nedēļas sākumā pakavējās arī 1,25 ASV dolāru atzīmes tuvumā, lai gan no tik zema līmeņa eiro/dolāru atbīdīja spekulācijas, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) tomēr vēlāk varētu lemt par savu dolāra likmju paaugstināšanu. Arī eksperti norāda, ka šis īslaicīgais cenas atlēciens nav vis eiro stiprums, bet drīzāk ir īslaicīgs dolāra vājuma brīdis. «ASV FRS iepriekšējās sēdes protokols parādīja uzmanības pievēršanu ASV ekonomikas izaugsmi apdraudošajiem riskiem, kas liecina par ļoti piesardzīgu attieksmi pret procentu likmju celšanu. Tomēr FRS piesardzīgo noskaņojumu kompensē labi ASV ekonomikas dati. Kontrastam – Vācijas eksports mēneša laikā samazinājies par 5,8% un par 4% sarukuši arī šīs valsts ražošanas apjomi,» skaidro SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andris Lāriņš.

Lielbritānijas un Eiropas lielākā banka HSBC, visticamāk, simtiem darbavietu pārvietos no Londonas uz Parīzi, vēsta Deutsche Welle. Šāds solis esot loģisks, Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības.

Runājot no Pasaules ekonomikas foruma Davosā, HSBC vadītājs Stjuarts Gulivers pavēstījis, ka runa ir par 1000 darbavietām un Francijai šajā gadījumā ir priekšrocības, salīdzinot ar citām ES valstīm.

«Mēs iegādājāmies Credit Commercial de France 2002. gadā, tāpēc mums ir pilna servisa universāla banka Francijā,» viņš skaidrojis piebilstot: «Līdz ar to - mums tā ir Francija.»

Šajā gadā Ķīnas akciju tirgū var gaidīt 30% pieaugumu, jo valsts amatpersonas samazinās finansējuma izmaksas un īstenos reformas, uzskata Ķīnas starptautiskās kapitāla korporācijas eksperti, kas precīzi paredzēja pieaugumu pērn.

Kā raksta Bloomberg, pērn Shanghai Composite indekss pieauga par 53%, bet trešdien tas sasniedza 5,5 gadu augstāko atzīmi. Tiesa gan. Indekss aizvien ir par 45% zemāks nekā vēsturiski augstākā atzīme, ko tas sasniedza 2007. gadā un uzņēmumu novērtējumi joprojām ir zemi, norāda uzskata Ķīnas starptautiskās kapitāla korporācijas Huans Haižou.

Eksperts pirms gada prognozēja, ka Ķīnas akciju cenas pērn pieaugs par 20%. Viņš norāda, ka akciju cenu tirgus pieaugums turpināsies vairākus gadus un patlaban vēl ir laiks akciju iegādei.

Pērn Ķīnas akciju tirgus uzrādīja labākos rezultātus, pārspējot Japānu. Tirgus indeksu pieaugumu veicināja runas investoru vidū, ka amatpersonas turpinās mīkstināt monetāro politiku, lai veicinātu izaugsmes bremzēšanos.

Pēdējo sešu gadu laikā bankas visā pasaulē darbinieku skaitu samazinājušas par vairāk nekā 425 tūkstošiem, taču reālais skaits ir lielāks, ņemot vērā, ka daudzas mazāka izmēra bankas šādus datus neatklāj, raksta "Bloomberg".

Pērn vien bankas visā pasaulē atlaidušas vairāk nekā 77,7 tūkstošus darbinieku, kas ir lielākais skaits pēdējo četru gadu laikā, liecina banku un nodarbinātības aģentūru sniegtā informācija. Lielāku skaitu darbinieku bankas atlaida 2015.gadā - 91,45 tūkstošus.

Kopumā par darbinieku skaita samazināšanu pērn paziņojušas vairāk nekā 50 starptautiskās bankas, turklāt 82% no tām pārstāv Eiropu.

Līderi atlaisto darbinieku skaita ziņā ir "Deutsche Bank" un "HSBC", kas 2019.gada otrajā pusē atbrīvojušās no 30 tūkstošiem darbinieku. Pērnā gada jūlijā "Deutsche Bank" uzsāka nozīmīgu darbības restrukturizāciju, kas ietvēra plānus atlaist 18 tūkstošus darbinieku. Savukārt oktobrī "HSBC" ziņoja par 10 tūkstošu darbinieku atlaišanu.

Spānijas tiesa nolēmusi, ka trauksmes cēlājs, kura nopludinātie bankas HSBC dati visā pasaulē izraisīja izmeklēšanu par izvairīšanos no nodokļiem, nav izdodams Šveicei, kur viņš par ekonomisko spiegošanu nonāktu cietumā.

Datoreksperts Ervē Falčāni 2015.gadā Šveicē aizmuguriski tika notiesāts par to, ka viņš nopludinājis datus par ietekmīgās bankas HSBC klientiem, kas šīs bankas Šveices filiāli izmantoja, lai izvairītos no nodokļiem. Šveicē Falčāni piespriesti pieci gadi cietumā.

Trīs tiesnešu kolēģija Spānijas Nacionālajā tiesā otrdien nobloķēja Falčāni izdošanu Šveicei, spriedumā norādot, ka jau iepriekšējais izdošanas pieprasījums noraidīts 2013.gadā, jo «ekonomiskā spiegošana vainu pastiprinošos apstākļos» Spānijā nav noziegums.

Tiesneši arī norādīja, ka Falčāni nav nodevis atklātībai nekādus noslēpumus, jo informāciju nodevis tikai varasiestādēm, kas uzsāka izmeklēšanu vairākās valstīs, arī Spānijā.

Deviņas lielās pasaules bankas par krāpšanu valūtas tirgū piekritušas samaksāt divus miljardus ASV dolāru (1,79 miljardu eiro) lielu kompensāciju, lai izlīgtu ar investoriem, ceturtdien paziņoja procesā iesaistītā juristu kompānija.

Investori panākuši vienošanos ar Bank of America, Barclays, BNP Paribas, Citi, Goldman Sachs HSBC, JPMorgan, RBS un UBS, ziņoja juridiskā kompānija Hausfeld. Bankas tiek vainotas kopīgi plānotā valūtas tirgus manipulācijā.

Pagaidām nav zināms, kā summa tiks sadalīta.

Jūnijā kāds avots vēstīja, ka Barclays maksās 375 miljonus, HSBC - 285 miljonus, BNP Paribas gandrīz 100 miljonus un Goldman Sachs" apmēram 130 miljonus dolāru, taču norādīja, ka šie skaitļi var mainīties.

Dažas no bankām jau iepriekš bija vienojušās maksāt konkrētu summu.

ASV gigants JP Morgan Chase piekrita maksāt 99,5 miljonus janvārī, un tam sekoja Bank of America, kas nolēma maksāt 180 miljonus, Citigroup ar 394 miljoniem un Šveices UBS ar 135 miljoniem dolāru.

Starptautiskā banka HSBC investēs 130 miljonus ASV dolāru filiāļu aprīkošanai ar jaunākajām tehnoloģijām, tostarp, darbinieku aprīkošanai ar viedpulksteņiem, raksta Business Insider.

Kompānija pilotprojekta ietvaros sadarbosies ar Samsung, piešķirot filiāļu darbiniekiem viedpulksteņus, kas ļaus viņiem sūtīt un saņem ziņas vai arī sarunāties ar kolēģiem, izmantojot mazus mikrofonus.

Pirmie viedpulksteņus Samsung Gear S3 ar speciāli pielāgotu programmatūru saņems Ņujorkas filiāles darbinieki.

HSBC ASV inovāciju filiāles vadītājs Džeremijs Balkins uzskata, ka tādējādi tiks paaugstināta darbinieku produktivitāte, uzlabojot komunikāciju. Ņemot vērā, ka filiālei ir trīs stāvi un daudz telpu, nereti ir grūti saprast, kur atrodas nepieciešamie kolēģi un ir grūti viņus atrast, ja atnāk kāds no viņu klientiem vai nepieciešams aizvietot kādu no darbiniekiem.

Šā gada jūnija beigās lielākās bankas Eiropā pēc tirgus kapitalizācijas bijušas HSBC Holdings un Banco Santander, saglabājot savas pozīcijas kopš pērnā gada beigām, liecina jaunākais SNL Financial jaunākais pētījums.

30. jūnijā HSBC tirgus kapitalizācija bija par 5,72% zemāka nekā iepriekšējā pētījumā pērnā gada nogalē un akcijas cena pirmajā pusgadā saruka par vairāk nekā 10%. Tomēr, neskatoties uz kritumu, šī Lielbritānijas banka saglabājusi līdera pozīcijas kā Eiropas lielākā banka pēc tirgus kapitalizācijas.

20 lielākās Eiropas bankas pēc tirgus kapitalizācijas iespējams aplūkot galerijā augstāk!

#1/20

1. HSBC Holdings

Vieta pērnā gada beigās: 1.
Valsts: Lielbritānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 141,3 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -5,72%

Foto: Reuters/Scanpix

#2/20

2. Banco Santander

Vieta pērnā gada beigās: 2.
Valsts: Spānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 89,6 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +21,5%

Foto: Reuters/Scanpix

#3/20

3. Lloyds Banking Group

Vieta pērnā gada beigās: 4.
Valsts: Lielbritānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 66,3 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -2,1%

Foto: Reuters/Scanpix

#4/20

4. BNP Paribas

Vieta pērnā gada beigās: 3.
Valsts: Francija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 61,6 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -12,4%

Foto: Reuters/Scanpix

#5/20

5. Banco Bilbao Vizcaya Argentaria

Vieta pērnā gada beigās: 8.
Valsts: Spānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 54,7 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +5,86%

Foto: Reuters/Scanpix

#6/20

6. UBS AG

Vieta pērnā gada beigās: 7.
Valsts: Šveice
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 50,3 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -3,42%

Foto: Reuters/Scanpix

#7/20

7. Royal Bank of Scotland Group

Vieta pērnā gada beigās: 10.
Valsts: Lielbritānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 46,8 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +1,88%

Foto: Reuters/Scanpix

#8/20

8. Allied Irish Banks Plc

Vieta pērnā gada beigās: 5.
Valsts: Īrija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 46,6 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -20,2%

Foto: Reuters/Scanpix

#9/20

9. Barclays Plc

Vieta pērnā gada beigās: 6.
Valsts: Lielbritānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 43,7 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -17,08%

Foto: Reuters/Scanpix

#10/20

10. Nordea Bank AB

Vieta pērnā gada beigās: 12.
Valsts: Zviedrija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 41,5 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +5,67%

Foto: Reuters/Scanpix

#11/20

11. Sberbank of Russia

Vieta pērnā gada beigās: 9.
Valsts: Krievija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 39 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -18,64%

Foto: Reuters/Scanpix

#12/20

12. Intesa Sanpaolo

Vieta pērnā gada beigās: 17.
Valsts: Itālija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 36,8 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +26,12%

Foto: Reuters/Scanpix

#13/20

13. Standard Chartered

Vieta pērnā gada beigās: 11.
Valsts: Lielbritānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 36,774 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -7,08%

Foto: Reuters/Scanpix

#14/20

14. UniCredit SpA

Vieta pērnā gada beigās: 16.
Valsts: Itālija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 35,8 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +15,11%

Foto: Reuters/Scanpix

#15/20

15. Deutsche Bank

Vieta pērnā gada beigās: 14.
Valsts: Vācija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 35,4 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +0,28%

Foto: Reuters/Scanpix

#16/20

16. Credit Suisse Group

Vieta pērnā gada beigās: 13.
Valsts: Šveice
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 33,2 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -6,5%

Foto: Reuters/Scanpix

#17/20

17. Societe Generale

Vieta pērnā gada beigās: 17.
Valsts: Francija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 29,7 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -9,23%

Foto: Reuters/Scanpix

#18/20

18. Credit Agricole

Vieta pērnā gada beigās: 18.
Valsts: Francija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 26,4 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +14%

Foto: EPA/LETA

#19/20

19. CaixaBank

Vieta pērnā gada beigās: 23.
Valsts: Spānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 25,2 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +32,41%

Foto: Reuters/Scanpix

#20/20

20. Svenska Handelsbanken

Vieta pērnā gada beigās: 19.
Valsts: Zviedrija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 22,7 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +0,37%

Foto: Svenska Handelsbanken

Skatīties pārējos attēlus

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Investoru uzmanība vērsta uz zeltu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tuvojoties ASV prezidenta vēlēšanām, visai labi vērtības pieauguma ziņā veicies zeltam. Tā cena kopš oktobra pirmās puses ir pieaugusi par aptuveni 4% un pietuvojusies 1300 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Turklāt vairāki šīs jomas eksperti lēš, ka zelta cenas pieaugums pārskatāmā periodā turpināsies.

Piemēram, britu bankas HSBC dārgmetālu stratēģis Džeimss Stīls paudis pārliecību, ka zelta cenai par labu nāktu gan Hilarijas Klintones, gan Donalda Trampa triumfs ASV prezidenta vēlēšanās. Tiesa gan, analītiķis piebilst, ka straujāk dzeltenā dārgmetāla vērtība pieaugtu, ja par ASV prezidentu kļūtu D. Tramps. «Šīs ASV vēlēšanas būs sevišķi svarīgas, pēc kurām iezīmēsies šīs valsts ekonomiskais un politiskais kurss. Tādējādi notiekošais būs labvēlīgs zelta vērtībai, jo visi izaicinājumi ir ļoti lieli,» spriež minētais analītiķis un paredz, ka jebkura ASV galvenās amatpersonas kandidāta uzvaras gadījumā zelta vērtība palielināšoties vismaz par 8%.

Šajā gadā banku atlaisto darbinieku skaits sasniedzis 60 tūkstošus, turklāt vairums no tiem ir Eiropā, raksta Bloomberg.

Darbinieku skaita samazināšanu veicina negatīvās likmes un ekonomikas izaugsmes bremzēšanās.

Starp bankām, kas samazinājušas darbinieku skaitu, ir arī Commerzbank, kas nupat paziņojusi, ka plāno likvidēt 4300 pozīcijas, pastiprinot restrukturizāciju, kas tika uzsākta pirms trim gadiem. Tādējādi kopējais atlaisto darbinieku skaits, par ko ziņojušas bankas, šogad sasniedz aptuveni 58,2 tūkstošus, turklāt 90% no tiem ir Eiropā.

Db.lv jau rakstīja, ka Deutsche Bank līdz 2022.gadam plāno darbinieku skaitu samazināt par 18 tūkstošiem jeb gandrīz 20% no kopējā darbinieku skaita. Tāpat tūkstošiem darbinieku atlaiž Spānijas Banco Santander SA, Lielbritānijas HSBC Holdings un Barclays, kā arī Francijas Societe Generale.

Pasaules pelnošākā kompānija Saudi Aramco publicējusi sīkāku informāciju par plānoto akciju tirdzniecības uzsākšanu biržā, raksta BBC.

Publicētajā prospektā ziņots, ka ne tikai lielajiem institucionālajiem investoriem, bet arī privātajiem investoriem būs iespēja iegādāties akcijas. Taču 600 lappušu plašajā prospektā netiek atklāts, cik akciju tiks piedāvāts investoriem un arī netiek minēts potenciālais tirdzniecības uzsākšanas datums. Prospektā minēts, ka līdz 0,5% no kompānijas piedāvātajām akcijām tiks atvēlētas privātajiem investoriem, taču Aramco vēl nav paziņojis, cik liels īpatsvars tiks paredzēts lielākajiem institucionālajiem investoriem.

Tajā pašā laikā prospektā minēti iespējamie riski, tostarp, valdības kontrole pār naftas ražošanas apjomiem un teroristu uzbrukums.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien četrām bankām kopumā piemēroja 344 miljonu eiro naudassodu saistībā ar to iesaistīšanos valūtas tirdzniecības kartelī.

EK sodījusi britu banks "Barclays", HSBC un "Royal Bank of Scotland", kā arī Šveices "Credit Suisse".

Komisija secinājusi, ka kartelī iesaistījusies arī Šveices bankas UBS, taču tai naudassods ticis atcelts, jo tā brīvprātīgi sadarbojusies ar regulatoriem.

Šie naudassodi ir daļa no izmeklēšanas, kas ilgusi kopš 2013.gada un kurā jau 2019.gadā tika piemērotas soda naudas vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā.

Izmeklēšanā secināts, ka brokeri, kuri bijuši atbildīgi par tūlītējiem ārvalstu valūtas maiņas darījumiem un kuri darbojušies britu un Šveices banku uzdevumā, koordinējuši savas tirdzniecības stratēģijas.

ASV, Lielbritānijas un Šveices regulatori piemērojuši 3,3 miljardu dolāru lielu sodu piecām starptautiskajām bankām, raksta Bloomberg.

Šveices UBS būs jāmaksā visvairāk – 800 miljoni dolāru, Citigroup – 668 miljoni dolāru, JP Morgan Chase&Co – 662 miljoni dolāru, Royal Bank of Scotland – 634 miljoni dolāru un HSBC Holdings – 618 miljoni dolāru. Paziņojumā tiek minēts, ka lieta uzsākta pret 11 UBS darbiniekiem.

ASV Tieslietu departaments un Lielbritānijas krāpšanas biroja pārstāvji izmeklē iespējamo krāpšanu valūtu tirgū, kura apgrozījums ir 5,3 triljoni dienā.

Nākotnē sodu varētu saņemt vēl vairāk banku un privātpersonu, jo turpinās 17 mēnešus ilgā izmeklēšana, kurā tiek apsūdzēti lielāko banku brokeri par vienošanos ar konkurentiem no citām kompānijām, lai manipulētu ar pamatlikmēm, ko izmanto fondu pārvaldnieki.

Eiropas banku vadītāji šajā gadā pieņēmuši daudz skarbu lēmumu, ievērojami samazinot darbinieku skaitu, un potenciālā nozares konsolidācija var likt atlaist vēl vairāk darbinieku, raksta Financial Times.

Eiropas banku darbību aizvien sarežģītāku padara Eiropas Centrālās bankas jau Ilgu laiku piemērotā negatīvā procentu likme, ekonomikas izaugsmes bremzēšanās, Brexit un augošās regulatora prasības. Tādējādi kredītiestādes Vācijā, Lielbritānijā, Francijā, Spānijā un Šveicē kopumā šogad atlaidušas jau vairāk nekā 60 tūkstošus darbinieku.

Desmit lielāko Eiropas banku (vērtējot pēc tirgus vērtības) darbinieku skaits kopš 2008.gada ir sarucis par piektdaļu. Salīdzinājumam - ASV desmit lielāko banku darbinieku skaits šajā laika periodā ir sarucis par aptuveni 7%.

Visdramatiskāk darbinieku skaits sarucis Deutsche Bank, tam sarūkot par 18 tūkstošiem. Francijas Societe Generale darbinieku skaitu samazinājusi par 1600.