Citas ziņas

Noņemt savas kultūras «brilles»

Jana Gavare,18.10.2011

Eksportam ir nepieciešamas četras lietas – komunikācija, sadarbība, prasme atrast īsto tirgu savam produktam un mārketings, un tās visas ir saistītas ar starpkultūru atšķirībām, ir pārliecinājušies Amber Training International partneris Andris Dieviņš un Intercultural Network Consulting vadītāja Elizabete Aldera-Vuerera.

Foto: Vitālijs Stīpnieks

Jaunākais izdevums

Kompetence starpkultūru izpratnē ir veiksmīga starptautiskā biznesa priekšnoteikums.

Saskaroties ar vietējā tirgus ierobežotību, daudzi Latvijas uzņēmumi ir nonākuši pie atziņas par to, ka ir nepieciešams eksportēt, un daudzi jau to veiksmīgi vai ne tik veiksmīgi dara. «Lai Latvijas uzņēmumi varētu attīstīties un nopelnīt, ir jāiet «ārā» – jāeksportē. Jebkurš eksports vistiešākajā mērā ir saistīts ar komunikāciju ar citas valsts pārstāvi. No tās ir atkarīgs sadarbības ātrums, kas finālā ietekmē arī peļņu,» norāda konsultāciju kompānijas Amber Training International partneris, farmācijas uzņēmuma Lundbeck Latvia vadītājs Andris Dieviņš.

30% neveiksmju eksportā ir izsaucis kompetences trūkums starpkultūru izpratnē, saka kompānijas Intercultural Network Consulting vadītāja Elizabete Aldera-Vuerera (Elisabeth Alder-Wuerrer), kura pati, savulaik vairāk nekā desmit gadus strādājot starptautiskajā organizācijā OPEC un pēc tam arī citos uzņēmumos, ir pārliecinājusies par to, kā kultūra ietekmē savstarpējo komunikāciju.

Viņasprāt, lai eksportētu, ir nepieciešamas četras lietas – komunikācija, sadarbība, prasme atrast īsto tirgu savam produktam un mārketings, un tās visas ir saistītas ar starpkultūru atšķirībām. «Attiecības, kas ir normālas vienā kultūrā, var tādas nebūt citā. Jums var arī nebūt pareizās izpratnes par to, kurš būs jūsu īstais pircējs citā tirgū, jo mums ir tendence uz visu skatīties caur savas kultūras «brillēm».»

Darbojas citas «programmas»

Labs bizness veidojas no cilvēciskas sadarbības un komunikācijas. Gan viens, gan otrs ir ļoti saistīti ar kultūras uzvedības normām, uzsver A. Dieviņš, kuram pašam ir darba pieredze, strādājot ar vairāk nekā desmit valstīm. «Iespējas atrast jaunus tirgus un sadarbības partnerus ir plašākas, ja zināt, kā panākt veiksmīgu sadarbību ar cilvēkiem, kuru prāts un uzskati ir citādāk «ieprogrammēti» – kuri ir izauguši citā vidē, citā pasaules valstī.»

Piemēram, biznesa sanāksmē, kurā piedalās eiropieši un japāņi, ir vērts pievērst uzmanību tam japāņu delegācijas pārstāvim, kurš ir atspiedies pret krēsla atzveltni un neko nerunā, tikai klausās, iesaka E. Aldera-Vuerera. «Eiropieši šo cilvēku parasti nepamana, jo mūsu kultūrā ir pieņemts, ka līderis daudz runā. Āzijas kultūrā līderis klusē un vēro, un izlemj klusībā. To nezinot, var pilnībā pārprast situāciju un pieņemt, ka galvenais ir jaunākais delegācijas loceklis, kurš ir uzņēmies lielāko iniciatīvu.»

Atšķirības var būt pat tik tuvās valstīs kā, piemēram, Zviedrija un Somija. «Zviedrijā pieņemtais vadības stils paredz to, ka labs vadītājs panāk uzdevumu virzību caur diskusiju ar kolēģiem – lēmums rodas tieši diskusijā, un visa grupa tam piekrīt. Savukārt Somijā, arī Norvēģijā vadības stils ir autoritārāks, gala vārds pieder vadītājam un diskusijas ar kolēģiem drīzāk būs vājuma pazīme,» stāsta A. Dieviņš.

Brāļu attiecības un pātaga

Saskarsmē ar eksotiskākām valstīm, piemēram, Indiju vai Ķīnu, latviešiem ir jābūt gatavam kultūršokam. Pirmkārt, tā ir atšķirīga laika izjūta – vienīgā lieta, ko Indijā var prognozēt ir tas, ka neko nevar prognozēt, tāpēc ir jāapbruņojas ar lielu pacietību un toleranci. Nekas nevirzīsies tik ātri, kā sākumā cerēts.

Otrkārt, Indijā veiksmīga sadarbība var veidoties tikai tad, ja starp partneriem ir radušās tuvas saites. «Tādā gadījumā nebūs nekas neparasts, ja partneris sauks jūs par brāli, bet ir jāatceras, ka tad latviešiem pieņemtā pateikšanās par palīdzību var tikt uztverta kā apvainojums, jo brālis brālim nepateicas – palīdzēšana viens otram ir pašsaprotama. Šīm attiecībām arī jābūt absolūti līdzvērtīgām – tur uzņēmuma vadītājs runā ar vadītāju, īpašnieks ar īpašnieku, nevis cita līmeņa cilvēku. Turklāt nevajadzētu arī gaidīt, ka Indijas un tāpat arī vairāku citu Āzijas valstu partneri jums skaidri norādīs uz jūsu kļūdām starpkultūru komunikācijā. Tik tieša valoda tur nav pieņemama,» skaidro A. Dieviņš.

Salīdzinot ar Ķīnu, Indijas kultūra tomēr ir Latvijai tuvāka, kaut vai ar to vien, ka tur valda demokrātija. Ķīnā visu nosaka sistēma, procesus virza un regulē valsts. Tur cilvēki ir pieraduši pie stingras kontroles, un, ja, piemēram, jūs esat pasūtījuši Ķīnā saražot kādu produktu, tad bez ciešas kvalitātes kontroles un «pātagas» pastāv liela varbūtība saņemt brāķi. Jābūt ir ļoti uzticamam partnerim uz vietas, pieredzē dalās Amber Training International partneris.

Ieskatīties otra dvēselē

Plānojot eksportu, jāapzinās, ka ne vienmēr tas, kas ir labs pašu zemē, būs iekārojams citur. Jo vecāka ir produktu kategorija, jo lielākas ir to atšķirības dažādās valstīs. «Daži no produktiem, ēdiens, transports, avīzes, grāmatas u.tml., ir ļoti cieši piesaistīti vietējām tradīcijām. Jo senākas tradīcijas, jo konservatīvāka būs attieksme pret jauninājumiem. Piemēram, Austrijā ir ļoti spēcīgas kalnu slēpošanas tradīcijas. Mums Latvijā ir tapusi inovācija – ierīce, kas atvieglo slodzi uz slēpotāju kājām par 30% un ko īpaši varētu pieprasīt gados vecāki slēpotāji. Mēs tomēr pagaidām neuzdrošināmies virzīt šo produktu Austrijas tirgū ar Latvijas zīmolu, bet labāk izvēlamies sadarboties ar Austrijas partneri, jo pieņēmums, ka Latvijā, kur augstākais kalns ir 311 metri, varētu būt izgudrots kaut kas unikāls kalnu slēpotājiem, neizklausīsies pārliecinoši,» stāsta A. Dieviņš.

Mārketings un reklāma vienmēr prasa adaptāciju vietējām normām, jo vārdiem un tēliem citās valstīs var būt atšķirīga nozīme vai asociācijas. Tad ieteicams palīgā ņemt vietējo partneri, jo valodā un kultūrā pastāv daudz nozīmju, kuras no ārpuses nemaz nevaram nojaust, uzsver Intercultural Network Consulting vadītāja. «Lai mārketings būtu veiksmīgs, ir caur un caur jāpazīst pircēja dvēsele un katra jūsu lietotā vārda zemteksti. Piemēram, vienā valstī vārdu salikums «zils ūdens» var nozīmēt tīru ūdeni, bet citā tas neapzīmē neko labu, un dzeramā ūdens reklāma ar šādu saukli būs katastrofa.»

Gan sadarbības modeļi, gan arī preču patēriņš jeb pieprasījums izriet no dažādām kultūras dimensijām. «Ir četri kultūras dimensiju slāņi. Ir lietas, kuras mēs varam mainīt un pielāgoties otram, – organizāciju un ārējās kultūras dimensijas, bet ir arī lietas, kas ir dziļākas un paliks nemainīgas – mūsu personības būtība un iekšējās kultūras dimensijas, piemēram, dzimums vai rase. Tas ir jāapzinās, un nevajag ieguldīt enerģiju lietās, ko mēs nevaram izmainīt. Svarīgi ir saglabāt savu identitāti. Savukārt, lai sekmētu starpkultūru sadarbību, ir iespējams veidot atsevišķu sadarbības platformu, t.s. trešo kultūru, kurā tiek akceptētas kopējās vērtības. Protams, to var izdarīt tikai tad, ja ir kopējs mērķis,» uzsver A. Dieviņš.

Informācijai

Starpkultūru izpratnes trūkuma pazīmes

* Darbs nenotiek vai norit lēni

* Ideja, uzdevums netiek uztverta vai saprasta

* Elementāri konflikti (pārliecības cīņas)

* Netiek pārvarētas «ieejas barjeras»

* Stūrgalvīga turēšanās pie savām vērtībām

* Dažādību potenciāls netiek izmantots

* Inovācijas tiek apslāpētas

* Partnerības ir formālas vai nav vispār

* Darbs prasa lielu piepūli un enerģiju

* Organizācijas attīstība ir smagnēja

* Mazinās uzticēšanās (palielinās izdevumi)

Avots: Amber Training International

Mūsdienās biznesā ir ne vien jāprot tikt galā ar dažādām cilvēku atšķirībām, bet arī jāspēj tās izprast un veiksmīgi izmantot. Kādas ir atšķirību priekšrocības – par to tiks runāts starptautiskajā seminārā Rīgā 20. oktobrī. Seminārā varēs iepazīt Austrijas, Nīderlandes, Grieķijas, Igaunijas, Indijas un ASV ekspertu pieredzi un, koncentrējot uzmanību uz Latvijas atšķirībām, iegūt praktiskas iemaņas starpkultūru saskarsmē un kulturālo dažādību izmantošanā. Vairāk informācijas un pieteikšanās – konferences.db.lv

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Metropoleoptika.lv / Metropole

Sasniedzot 40 gadu slieksni, redzes problēmas vairs nav retums, turklāt redzi bieži vien vajag koriģēt gan tālumā, gan tuvumā. Šādā gadījumā ierasts risinājums ir vairākas brilles, vienas no tām izmantojot lasīšanai, citas – lai labi redzētu tālumā, un dažkārt vajadzīgs arī trešais briļļu modelis darbam pie datora. Nemitīga briļļu nomaiņa var būt visai nogurdinoša, tāpēc ir vērts iepazīt alternatīvu – progresīvās jeb multifokālās brilles, par kurām pastāstīsim raksta turpinājumā!

Kas ir progresīvās brilles?

Atšķirībā no brillēm, kurām lēcas viscaur ir ar vienādām dioptrijām jeb lēcu stiprumu, progresīvajām brillēm optiskais stiprums pakāpeniski mainās, tādējādi sniedzot iespēju izmantot vienas brilles, lai nodrošinātu optimālu redzamību ikvienā attālumā. Proti, briļļu augšējā daļa ļauj skaidri saskatīt tālumā esošus objektus, bet, acis nedaudz nolaižot, ass attēls būs vidējā zonā. Savukārt lēcas apakšējā daļa ļaus strādāt tuvumā un lasīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Piemērām brilles, tām nepieskaroties

Jānis Vēvers,13.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai virtuāla briļļu uzlaikošana ir tikpat uzticama, kā īstu, sataustāmu rāmju uzlikšana uz acīm?

Pāris mēneši izolācijā krietni pamainījuši cilvēku paradumus. Lietas, kas vēl ziemā šķita neiedomājamas, pavasara nogalē jau ir pašsaprotamas. Kāds sācis pasūtīt uz mājām pārtiku, kāds attālināti apmeklējis dakteri un vēl kāds virtuāli trenējas sporta klubā, nepārkāpjot mājas slieksni. Šajā jaunumu plūdumā iespēja internetā piemērīt un pasūtīt brilles vairs pat nešķiet ievērības cienīga, lai gan vēl pērn tika drīzāk uztverta kā eksperiments uz neikdienišķāku rīcību tendētajiem.

Cik "dzīvotspējīga" ir šāda ideja tagad? To nolēmām pārbaudīt, notestējot uzņēmuma "Smart Vision" piedāvāto virtuālās 3D briļļu piemērīšanas platformu. Tā darbojas kopš pagājušā gada, solot palīdzēt pircējiem piemeklēt piemērotus briļļu rāmjus un lēcas, un saņemt tās, neejot uz veikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Satrauc Latvijas iedzīvotāju redzes veselība

Kristīne Stepiņa,19.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

44% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pēc 40 gadu vecuma novēro redzes problēmas, bet vecumā no 45 līdz 49 gadiem, viņu īpatsvars jau sasniedz 57%, liecina briļļu lēcu ražotāja "Essilor" un Baltijas acu aprūpes uzņēmuma "OC VISION" veiktais pētījums. Tas nozīmē, ka redzes problēmas ir aktuālas lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo 65% no ir vecuma grupā virs 40 gadiem.

Cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma nereti grūtības rada lasīšana tuvumā – 71% no respondentiem virza tekstu tālāk no acīm, lai spētu to izlasīt. Tikai 10% aptaujāto iedzīvotāju līdz 45 gadu vecumam atzinuši, ka izmanto lasīšanas briļļu palīdzību, savukārt mazāk nekā puse respondentu, kuriem ir jau pāri 45 gadiem, šīs brilles izmanto regulāri.

Sasniedzot pusmūža vecumu, kad parādās pirmās redzes pasliktināšanās pazīmes, cilvēki nepievērš tām pienācīgu uzmanību un brilles sāk lietot novēloti, pie tam joprojām pastāv mīti par briļļu nēsāšanu, secina pētījuma veicēji. Viņus satrauc fakts, ka uzticēšanās progresīvajām lēcām pieaug tikai līdz ar vecumu un šādas brilles galvenokārt iegādājas cilvēki vecumā no 50 līdz 55 gadiem, lai gan daudziem tās vajadzētu sākt nēsāt krietni agrāk. Pētījums atklāja, ka tikai 6% respondentu vecumā virs 40 gadiem lieto brilles ar progresīvajām briļļu lēcām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Jaunākie tehnoloģiskie risinājumi un ZEISS briļļu lēcas – izcilai redzes kvalitātei

Reklāmraksts,27.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: visioncenter.lv

Brilles ir viens no populārākajiem redzes korekcijas līdzekļiem, ko visā pasaulē lieto vairāk nekā 4 miljardi iedzīvotāju. Brillēm mūsdienu cilvēka dzīvē ir nozīmīga loma, jo tās ne tikai nodrošina skaidru redzi, bet aizsargā acis no kaitīgā UV starojuma un ierīču izstarotās zilās gaismas, vienlaikus kalpojot par gaumīgu aksesuāru. Pateicoties mūsdienu tehnoloģiskajiem risinājumiem, ir iespējama mūsdienīgu un individualizētu briļļu lēcu izgatavošana. Raksta turpinājumā noskaidro, kādas brilles redzes uzlabošanai piedāvā pasaulē atpazīstamais ZEISS zīmols!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne,09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Google demonstrē, kā nākotnē varētu darboties paplašinātās realitātes brilles

Gunta Kursiša,05.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Google atklājusi vairāk informācijas par paplašinātās realitātes brillēm Project Glass, kuras patlaban attīsta kompānija.

Sociālajā portālā Google+ ievietotajos attēlos redzamas brilles ar minimālistisku dizainu, kas aprīkotas ar mikrofonu un daļēji caurspīdīgu video ekrānu, kas atrodas virs briļļu nēsātāja labās acs.

Līdz šim šis projekts ir ticis nodēvēts par «atklātu noslēpumu», tomēr patlaban Google ir laidusi klajā video, kurā redzams, kā nākotnē šādas brilles varētu darboties.

Kā noprotams no portālā Google+ ievietotā video, briļļu lietotājs varēs tajās redzēt informāciju par laikapstākļiem, lasīt saņemtos ziņojumus, Google Maps uzzināt tuvāko ceļu nokļūšanai no punkta A uz punktu B, tāpat «paplašinātās realitātes brilles» atgādinās par veicamiem darbiem, respektīvi, pildīs plānotāja funkcijas, kā arī varēs uzņemt attēlus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Optikas preču vairumtirdzniecības un progresīvo briļļu lēcu ražotāja SIA Liko-R plāno paplašināt savu eksporta tirgu uz Zviedriju, Krieviju un Baltkrieviju, kā arī turpina sarunas ar Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) esošo uzņēmumu Pixel Optics, lai, iespējams, jau nākamgad Baltijā ieviestu pasaulē pirmās elektroniski fokusējošās brilles EmPower stāsta SIA Liko-R vadītājs Linards Kovaļevskis.

Progresīvās briļļu lēcas, kas tiek izgatavotas pēc individuāla pasūtījuma, no citām briļļu lēcām atšķiras ar to, ka tās nav paredzētas masveida ražošanai. Piemēram, cilvēks var izmantot divas brilles - vienas, lai labāk redzētu tālumā, otras - lasīšanai. Pircējiem ir pieejamas arī tā sauktās bifokālās briļļu lēcas, kurās vizuāli ir redzams nodalītais lēcas lodziņš, kas paredzēts lasīšanai. Taču progresīvajās briļļu lēcās šie risinājumi ir apvienoti. Proti, pēc būtības tās veic to pašu funkciju, bet uz lēcas šī pāreja nav redzama.

Patlaban sāk parādīties arī pirmie prototipi briļļu lēcām, kurās ir iestrādāti šķidrie kristāli. Šādu produktu piedāvā ASV uzņēmums PixelOptics, kas ir patentējuši šo tehnoloģiju un piedāvā šāda veida brilles ASV tirgū jau no 2011.gada augusta. Tās ir pasaulē pirmās elektroniski fokusējošās brilles - EmPower. «Liko-R ar šo uzņēmumu jau ir nodibinājuši kontaktus. Šī gada pavasarī jau bija plāns piedāvāt šīs briļļu lēcas arī Eiropā, sākot ar Francijas tirgu. Taču patlaban viņiem ir iekavējusies šī produkta ieviešana Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samsung jaunākās paaudzes virtuālās realitātes iekārtu Gear VR papildinājis ar plaukstā turamu vadības pulti

Aizritējis pusotrs gads, kopš pasaulē lielākais mobilo viedierīču ražotājs Samsung laida tautās pirmās masu tirdzniecībai paredzētās pašu izgatavotās virtuālās realitātes brilles. Tolaik tirgū bija manāms optimistisks satraukums, ka salīdzinoši lētās Gear VR varētu iedot pamatīgu spērienu snaudošajai daudzsološajai izklaides sfērai. Lai arī zināms progress ir novērojams, kopumā ar virtuālās realitātes iedzīvināšanu masās nav veicies tik labi, kā varētu vēlēties. Tādēļ Samsung atkal mēģina uzkurināt patērētāju interesi, laižot klajā Gear VR 2 jeb virtuālās realitātes briļļu otro paaudzi.

Dizains

Uzreiz jāapbēdina visi, kuri gaidīja kaut ko jaunu, neredzētu un revolucionāru. Gear VR 2 pamatvilcienos ir priekšgājēja klons. Tāda pat ar elastīgām saitēm uz galvas uzliekama plastmasas kastīte, kurā var ievietot kādu no pēdējo trīs gadu Samsung flagmaņu sēriju telefoniem. Brilles joprojām ir diezgan masīvas. 20 centimetrus platas, gandrīz 10 augstas un 12 centimetrus izvirzītas uz priekšu. Vienas pašas tās sver 345 gramus, bet ar ievietotu tālruni svars pārsniedz puskilogramu. Lai korpuss turētos pie sejas pietiekami stingri, siksnas jāpievelk diezgan cieši. Te glābj apmaļu mīkstā auduma apdare, kas pasargā no plastmasas iespiešanās ādā. Tomēr pat ar visu to brilles nav gluži tik ērtas, lai skraidītu pa istabu un fiziski līdzdarbotos virtuālās pasaules izklaidēs. Taisnības labad jāsaka, ka pagaidām pieejamais saturs paredz minimālas lietotāja kustības – grozīt visapkārt galvu, sasvērties, ietupties, pastiepties. Tas arī viss. Sapņi par īstu virtuālo realitāti, kurā var jozt pa tukšu laukumu un mānīt sevi ar domu, ka apkārt ir pasaules sporta zvaigznes, visādi mošķi vai citi spēļu varoņi, jāatliek uz tālāku nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kāda būtu iepirkšanās izmantojot Google paplašinātās realitātes brilles?

Jānis Rancāns,12.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Nebraskas štata Omahas pilsētas pārtikas kompānija ConAgra Foods, sadarbībā ar Google radījusi ieskatu iepirkšanās procesā, izmantojot Google paplašinātās realitātes brilles Google Glass, vēsta Mashable.

Izmantojot Google Glass būs iespējams saņemt informāciju par pārtikas produktu sastāvu, atgādinājumus par to, kas ir jānopērk, kā arī norādījumus, kur meklējama nepieciešamā prece.

Savukārt Teksasā notiekošajā izklaides nozares konferencē SXSW Google iepazīstinājusi ar paplašinātās realitātes briļļu lietojumprogrammām. Kompānija prezentējusi laikraksta New York Times lietojumprogrammu, kas balsī nolasa interesējošo rakstu. Tāpat konferences apmeklētāji iepazīstināti ar populārās piezīmju lietojumprogrammas Evernote Google Glass versiju un prezentējusi ar balsi kontrolējumu Gmail e-pasta lietojumprogrammu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA OC VISION grupas uzņēmumu apgrozījums šī gada pirmajā pusē, sasniedza 10,26 milj. eiro, teikts paziņojumā medijiem.

Latvijā vadošās optikas preču un pakalpojumu uzņēmumu grupas apgrozījums pret pagājušā gada attiecīgo periodu pieaudzis par 1,5 miljoniem eiro jeb 17%. Tāpat par 16% ir audzis arī mazumtirdzniecības apgrozījums (Latvijas tirgū 14%, Lietuvas tirgū 22%). Kopējais izgatavoto briļļu skaits OC Vision grupas uzņēmumos audzis par 6%. Pieaugums galvenokārt ir saistīts ar veikalu tīklu paplašināšanos un jaunu klientu piesaisti esošajos veikalos.

Saistībā ar redzes veselību, optikas nozarē iezīmējas divas augošas iedzīvotāju grupas. Demogrāfiskās novecošanās rezultātā palielinās cilvēku skaits, kam ir vajadzīgas lasāmās brilles, kas ir ikdienišķs redzes korekcijas līdzeklis pēc 45 gadu vecuma un no kura izvairīties ir diezgan sarežģīti. Statistika liecina, ka cilvēku vecums, kurā parādās vajadzība pēc pirmajām lasāmajām brillēm pēdējo 20 gadu laikā samazinājies par aptuveni 5 gadiem, līdz ar ko mūsdienās ar redzes problēmām saskaras jau no 40 gadu vecuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kultūras ministre: Gaismas pils projekts tapa laikā, kad vārds «energoefektivitāte» nebija darba kārtībā

Andrejs Vaivars, BNS, speciāli DB,16.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Db.lv viesojas atjaunotajā VEF Kultūras pilī

Rūta Lapiņa,10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums "UXDA" izveidojis nākotnes bankas dizaina konceptu, kas demonstrē, kā varētu izskatīties nākotnes virtuālās (VR, virtual reality) un paplašinātās realitātes (AR, augmented reality) banka.

Video redzama aina no "nākotnes". Cilvēks apsēžas kafejnīcā Doma laukumā, uzliek brilles un viņa priekšā paveras bankas hologramma, ko var pārvaldīt ar roku kustībām. Virtuālā realitāte jau ir labi pazīstama cilvēkiem, kuri nodarbojas ar videospēlēm. Tomēr nākotnē paredzams, ka virtuālā un paplašinātā realitāte kļūs par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, stāsta Aleksandrs Krēgers, UX stratēģis, "UXDA" dibinātājs un vadītājs

Izveidojot savu vīziju par to, kā varētu izskatīties nākotnes banka, "UXDA" vēlējies iedvesmot pasaules finanšu industriju.

Jautāts, cik tālā nākotnē, pēc uzņēmuma aplēsēm, ir iespēja, ka šādas tehnoloģijas tiks ieviestas reālajā banku vidē un nonāks pie patērētājiem, Aleksandrs Krēgers biznesa portālam db.lv stāsta: "AR (paplašinātās realitātes) iespējas jau tiek izmantotas inovatīvāko Fintech produktu vidū. Piemēram, ASV finanšu uzņēmums "Acorns" projicē savas mobilās lietotnes izvēlni uz maksājuma kartes. Lai to izbaudītu, jāizmanto mobilā tālruņa ekrāns. Tomēr, lai šāda veida tehnoloģijas kļūtu par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, nevis ekstru, nepieciešams attīstīt tehnoloģiskās iespējas un ierīces, piemēram, AR brilles (tādas, kādas redzamas "UXDA" izveidotajā nākotnes bankas dizaina konceptā). Šobrīd ar šādu tehnoloģiju izstrādi nodarbojas vairāki uzņēmumi un jau ir iespējams iegādāties tamlīdzīgas ierīces. Tomēr to kvalitāte un iespējas patlaban ir vēl diezgan tālu no tā, lai kļūtu par cilvēku dzīvesveida sastāvdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar optikas salonu tīkla Metropole īpašnieku Jāni Kossoviču

Lelde Petrāne,12.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild optikas salonu tīkla Metropole īpašnieks Jānis Kossovičs. «Uzņēmums, kas balstās uz ģimenes vērtībām. Īsts ģimenes uzņēmums. Uzņēmumus, kas balstās uz cilvēcīgajām vērtībām. Biznesu rada un veido cilvēki, ar kuriem strādāju,» tā savu uzņēmumu raksturo J. Kossovičs. 23 optikas saloni Metropole izvietojušies 18 Latvijas pilsētās.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, ka Google pērk Motorola, varētu būt liels jaunums tehnoloģiju jomā, bet tas nav ne tuvu tik jautri kā uzņēmēja Roba Ianelli jaunākais izgudrojums, vēsta ibtimes.com.

Ianelli nesen pārdošanā laidis brilles Brewsees - polikarbonāta rāmja brilles ar polarizētām lēcām, kas nodrošinot 100 procentu UV aizsardzību. Un papildus tam Ianelli brillēs integrējis pudeļu atveramos.

Saskaņā ar Ianelli teikto viņš pirmoreiz par Brewsees iedomājies pirms aptuveni pieciem gadiem, bet tas bija «daudzus alus vēlāk», kad jaunais uzņēmējs sāka produkta ražošanu un tirdzniecību.

Viņš pats šīs brilles, kuras pārdod savā tīmekļa vietnē par 39,99 ASV dolāriem, raksturo kā «labākās alus pudeles atverošās saulesbrilles, kādas jebkad bijušas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

ASV Google Glass valkātājiem varētu liegt piedalīties ceļu satiksmē

Jānis Rancāns,26.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju kompānijas Google topošās paplašinātās realitātes brilles Google Glass izmantošana, vadot automašīnu, ASV varētu tikt aizliegta. Rietumvirdžīnijas štata likumdevēji izstrādājuši nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, kas liegs autovadītājiem izmantot šādu tehnoloģiju.

Štata likumdevēju sagatavotājā priekšlikumā teikts, ka automašīnas vadītājam būs aizliegts «izmantot valkājamu datoru ar uz galvas liekamu ekrānu». Lai gan priekšlikumā netiek pieminētas Google Glass paplašinātās realitātes brilles, dokumenta autors, Rietumvidžīnijas Pārstāvju palātas deputāts Garijs Hovels (Gary Howell), sarunā ar CNN norādījis, ka viņš iedvesmojies tieši no topošā interneta milža produkta.

Gadījumā, ja Rietumvirdžīnijas likumdevēji piekritīs šādam liegumam, štats var kļūt par pirmo ASV, kurā autovadītājiem tiktu aizliegta Google Glass izmantošana. «Galvenais [aizlieguma] iemesls ir saistīts ar drošību. Ierīce var jūsu redzes laukā projicēt attēlu. Es domāju, ka tam ir milzīgs uzmanības novēršanas potenciāls,» skaidrojis priekšlikuma autors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Tehnoloģiju apskats: Samsung kamera Gear 360

Teksts – Jānis Vēvers, Foto – publicitātes materiāli,04.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada Samsung kamera Gear 360 sniedz lietotājam iespēju svarīgos notikumus bez piepūles iemūžināt 360 grādu video un izdzīvot tos vēlreiz virtuālās realitātes brillēs

Pašreizējo pusaudžu bērnība dāsni dokumentēta tūkstošiem digitālās fotogrāfijās, šajā desmitgadē dzimušie bērni kādu dienu varēs atcerēties pirmos soļus, skatoties video un GIF failus, bet nākamās desmitgades mazuļu piedzīvojumi, visticamāk, jau tiks iemūžināti 360 grādu ierakstos un atskaņoti virtuālās realitātes brillēs. Scenārijs ir diezgan ticams, ņemot vērā jaunākās tendences un ražotāju, jo īpaši Samsung, apņemšanos sagādāt klientiem šādu iespēju. Korejiešus var saprast. Viņi ar pilnu krūti metušies virtuālās realitātes jomas attīstīšanā, taču tajā saturs neaug tik ātri, kā gaidīts. Tādēļ atliek tā veidošanā iesaistīt pašus lietotājus, iedodot viņiem attiecīgu instrumentu. Un tā ir 360 grādu leņķī filmējoša kamera Gear 360, kas šogad piedzīvo jau otro paaudzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šogad kompānija Google varētu uzsākt jauna produkta – «viedo briļļu» - tirdzniecību. Jaunā ierīce spēs projicēt dažāda veida informāciju uz speciālām briļļu lēcām.

Pagaidām gaidāmo Google produktu ir redzējuši tikai nedaudzi, jo zinātnieki pie tā strādā slepenās Google laboratorijās jeb tā dēvētajos Google X birojos, kur, pēc New York Times vēstītā, zinātnieki strādā vēl pie daudz dažādām citām nākotnes tehnoloģijām, tostarp robotiem. Arī tie, kuri redzējuši Google jauno produktu, par to runāt nedrīkst.

«Tas izskatīsies ļoti dīvaini, kad cilvēki šīs brilles valkās, jo jūs, protams, neredzēsiet to, ko redz viņi aiz brillēm. Tādējādi sagaidāms, ka varēsim novērot dīvainu ķermeņa valodu,» komentējot jauno Google tehnoloģiju, sacīja Maiami Universitātes Datorzinātņu un programmatūras inženierijas departamenta vadītājs Viljams Brinkmens (William Brinkman), kura darbs saistās ar paplašināto realitāti jeb informācijas slāņa projicēšanu uz fiziskiem objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piektdien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju.

Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.

Dombrovskis aicina nacionālo apvienību izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu, kā arī aicina nacionālo apvienību uz konstruktīvu darbu valdībā.

Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi.

Dombrovskis norādīja, ka šis nav pirmais ministres konflikts. «Diemžēl mēs redzam, ka šādi gadījumi atkārtojas un dialogs ar nozari nevedas,» teica premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VK: Sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas

Žanete Hāka,09.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts politika kultūras pieminekļu aizsardzības jomā nav skaidri definēta un netiek konsekventi īstenota, līdz ar to sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Uz to norāda revīzijas laikā atklātās nepilnības un nenoteiktība Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbībā.

Lai arī VKPAI ir izstrādāts pietiekami efektīvs darbības regulējums, tas netiek konsekventi ievērots, secinājusi VK. VKPAI iekšējos normatīvos apņēmusies reizi divos gados apsekot katru kultūras pieminekli, tomēr tas netiek darīts. Tāpat VK secinājusi, ka vairāku gadu garumā nav tikušas izmantotas tiesības deleģēt pašvaldībām vairākas funkcijas attiecībā uz vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Lai arī VKPAI izstrādājusi stingru regulējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā, VK revīzijā konstatēja atkāpes no tā inspekcijas rīcībā bez skaidra un saprotama pamatojuma. Tas nerada pārliecību, ka VKPAI pati konsekventi ievēro izstrādātos normatīvus un ļauj apšaubīt, ka visi kultūras pieminekļu īpašnieki saskarsies ar vienlīdzīgu attieksmi no inspekcijas puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas ierosinājums nepiemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kultūras pasākumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldības kultūras iestādes, atsevišķiem privātā sektora pasākumu organizatoriem varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tādu viedokli pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš norādīja, ka šo izmaiņu ietekmē biļešu cenas celsies. Viņaprāt, īpaši tas skars biļešu segmentu, kas ir no pieciem līdz 20 eiro. "Tā ir lauvas tiesa no visiem pasākumiem, īpaši ārpus Rīgas," sacīja Putniņš.

LaPPA pārstāvis arī norādīja uz risku, ka pasākumu skaits, to daudzveidība un kvalitāte, mainot PVN likmi, varētu būtiski samazināties.

Putniņš uzskata, ka nav pieļaujama dažādu PVN likmju piemērošana privātajiem komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, uz ko norāda arī Konkurences padome.

Arī Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova sacīja, ka, nosakot PVN likmi 21% apmērā, biļešu cenas noteikti palielināsies un ietekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību, jo "cilvēkiem vairāk naudas nepaliks".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts - FOTO: VEF kultūras pils prasa neplānotus ieguldījumus viena miljona apmērā

Lelde Petrāne,09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien bija iespēja iepazīties ar kultūras pilī VEF paveiktajiem būvdarbiem un restaurācijas darba gaitu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kopš darbu uzsākšanas, pagājušā gada maijā, ir paveikti apmēram 80 % no projektā paredzētajiem būvdarbiem. Praktiski visā kultūras pils VEF veikti visi restaurācijas darbi līdz pirmajai krāsošanai. Ir atjaunota fasāde un veikti galvenie jumta seguma izbūves darbi. Tuvākā laikā ir plānots uz jumta novietot vēsturisko VEF zīmi. Šobrīd notiek granīta pakāpienu un cokola elementu montāžas darbi,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Būvdarbu veikšanas laikā ir konstatēti vairāki trūkumi un defekti, kuru novēršana paredz neplānotu papildu darbu veikšanu un ieguldījumus. Būtiskas nepilnības tika konstatētas esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstībā ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Veicot esošo koka grīdu konstrukciju stāvokļa novērtējumu, tika pieņemts lēmums izbūvēt sausā betona grīdas. Ir mainīta arī Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, ņemot vērā esošo pakāpienu neapmierinošo stāvokli. Papildu ir izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie un skaņas risinājumi lielajā skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Tāpat ir nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Par papildu nepieciešamajiem ieguldījumiem lems tuvākajā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki desmiti cilvēku pie Saeimas pulcējušies, lai protestētu pret plānoto 21% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu kultūras un izklaides pasākumiem.

Pasākumā piedalās vairāki Latvijas mūziķi un ar kultūras nozari saistīti cilvēki, piemēram, Intars Busulis, Guntars Račs, Elita Mīlgrāve, Liene Šomase, Ralfs Eilands, Kapars Bindemanis, Lauris Reiniks, Rūta Dūduma, Kārlis Kazāks un citi.

Cilvēkiem, kuri pulcējušies uz protesta akciju, pie apģērba ir uzlīme ar norādi - 21%. Vairākiem akcijas dalībniekiem līdzi ir arī mūzikas instrumenti.

Pie protestētājiem iznāca arī vairāki deputāti, galvenokārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvji. Sagaidot parlamentāriešus, Mīlgrāve viņus uzrunāja, norādot, ka lēmums par 21% PVN kultūrai ir sasteigts, nav atbalstāms un «apturēs mūsu dziesmas». Viņa aicināja deputātus pārdomāt šo situāciju pirms lēmuma pieņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru