Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Pašvaldība piešķirs papildu 702 870 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) VEF Kultūras pils remontdarbiem, nolēma Rīgas dome.

Dome skatīja jautājumu par grozījumiem domes lēmumā par projekta Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras piemineklī VEF Kultūras pilī Ropažu ielā 2, Rīgā īstenošanu. Kopējā summa remontdarbiem plānota 12,1 miljons eiro.

Papildināts - FOTO: VEF kultūras pils prasa neplānotus ieguldījumus viena miljona apmērā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) skaidroja, ka 2 miljonus eiro Īpašumu departaments ieguva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administrētajā atklātajā konkursā Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos, bet 4,25 miljoni eiro piesaistīti no ERAF.

Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.

Pēc Latvijas čempionvienības basketbolā «VEF Rīga» direktores Lailas Spaliņas lēmuma atstāt šo amatu kluba valde par jauno direktoru apstiprinājusi profesionālās basketbola skolas «VEF Rīga» direktoru, bijušo valstvienības spēlētāju Gati Jahoviču.

«Pēc 11 gadiem «VEF Rīga» esmu nolēmusi atgriezties politikā,» pavēstījusi Laila Spaliņa, kura vienlaikus saglabās vietu kluba valdē un turpinās pārstāvēt «VEF Rīga» arī Latvijas Basketbola savienības padomē. G.Jahovičs direktora pienākumus sāks pildīt ar 1.aprīli.

Jaunais «VEF Rīga» direktors Gatis Jahovičs bija pirmais Latvijas valstsvienības spēlētājs, kurš savulaik pievienojās «VEF Rīga» sastāvam. Savā klubu karjerā divus metrus garais uzbrucējs lielākoties pārstāvējis vadošos Rīgas klubus - «VEF Rīga», «ASK Rīga», «Skonto». Trīs gadus Jahovičs pavadīja ārzemēs, spēlējot vienā no pazīstamākajiem Polijas klubiem Vloclavekas «Anwil». Karjeras noslēdzošajā sezonā Gatis spēlēja arī «Barons/LDz» un «Liepāja/Triobet». Visilgāko laiku Jahovičs aizvadīja tieši «VEF Rīga», šajā laikā trīs reizes kļūstot par Latvijas čempionu.

Rīgas pils senākajā daļā notiek aktīvi būvdarbi un restaurācijas darbi, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Ievērojot būvniecības tradīcijas. Pils kastelas daļas sienā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes sabiedrībai.

Kapsula ievietota vēsturiskajos mūros – vietā, kur muzejam atgriežoties pilī, atradīsies vestibils - apmeklētāju uzņemšanas zona, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

VEF Kultūras pils rekonstrukcija notiek atbilstoši plānam - atjaunotā ēka tiks nodota ekspluatācijā oktobrī un jau valsts svētkos tajā notiks svinīgie pasākumi, pēc iepazīšanās ar darbu gaitu objektā pirmdien atzina Rīgas domes vadība.

«Darbi norit atbilstoši plānam un grafikam. Tagad domājam par tālāko - VEF Kultūras pils apkārtnes labiekārtošanai, kur tiks gan ieklāts bruģis, gan stādīti koki. Ēkas rekonstrukciju organizēja Rīgas domes Īpašuma departaments, bet teritorijas labiekārtošana būs Satiksmes departamenta pārziņā,» norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs.

DB jau vēstīja, ka saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču augusta sākumā secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

18.augustā Rīgas dome nolēma piešķirt papildu 702 870 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) VEF Kultūras pils remontdarbiem.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īstenotajā senākās Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves projektā pabeigti vēsturiskās fasādes atjaunošanas darbi.

Pirms diviem gadiem uzsāktais pils atjaunošanas projekts turpinās, taču vēsturiski krāšņā fasāde nu ir pilnībā atjaunota un atklāta sabiedrības aplūkošanai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atjaunotā Rīgas pils fasāde valsts svētku nedēļas ietvaros tiks izgaismota, lai iedzīvotāji un pilsētas viesi to varētu aplūkot arī diennakts tumšajā laikā.

“Restaurētā un ar lazējošo krāsu tonāli izlīdzinātā, kā arī ar perfekti atveidotām logu apmalēm piesātinātā fasāde ir atraktīvākā no visām Rīgas pils fasādēm. Tuvojoties valsts svētkiem nav labāka veida kā atgādināt Latvijas sabiedrībai par Rīgas pils un tās restaurācijas valstisko un simbolisko nozīmi, kā to īpaši izceļot un izgaismojot”, norāda Pieminekļu padomes vadītājs Ojārs Spārītis.

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Uzņēmējs Edijs Ošs jau gadu saimnieko Igates pils kompleksā. Padarīts daudz, taču tālākā pils attīstība ritēs soli pa solim.

Pērnā gada septembrī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīkotajā Igates pils kompleksa Limbažu novadā izsolē tiesības iegādāties pils kompleksu par 915 000 eiro ieguva vienīgais pretendents – SIA Palleteries, kura vienīgais īpašnieks ir Edijs Ošs. Viņš, veicot vienu soli, par 915 000 eiro ieguva tiesības uz Igates pils kompleksa – 3290 kvadrātmetru būves un 89 260 kvadrāt - metru zemes – iegādi. Kopumā Igates pils komplekss sastāv no saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku.

E.Ošs atzīst, ka pirmais uzrāviens pie pils attīstības bijis darbu pilns: “Kad pārņēmām pils atslēgas, protams, gribējās izjust, padzīvot, lai saprastu to vidi, bet uzreiz redzējām ļoti daudz darba, līdz ar to intensīvi ķērāmies klāt un ziemas, pavasara laikā esam ļoti daudz ko paveikuši”.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkotajā Igates pils kompleksa, Limbažu novadā, izsolē tiesības iegādāties pils kompleksu par 915 000 eiro ieguva vienīgais pretendents - SIA "Palleteries", informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Dalībai atklātajā elektroniskajā izsolē pieteicās viens pretendents - "Palleteries", kura, veicot vienu soli, par 915 000 eiro, ieguva tiesības uz Igates pils kompleksa - 3290 kvadrātmetru būves un 89 260 kvadrātmetru zemes - iegādi.

"Palleteries" vienīgais īpašnieks ir Latvijas uzņēmējs Edijs Ošs. Uzņēmums darbojas ražošanas un eksporta nozarē.

"Pēc publiskajā telpā izskanējušās ziņas par pils pārdošanu, radās doma Latvijas vēsturē ierakstīt arī savas rindiņas, iegādājoties Igates pili, kas arī ir sava veida mecenātisms. Tālāk pils apsaimniekošana tiks nodota meitas Sintijas Ošas un viņas komandas rokās. Divām ģimenēm - Ošiem un Lāčiem apvienojoties, īpašums tiks pārvaldīts un saglabāts tā vēsturiskais mantojums kombinācijā ar jauno, mūsdienīgo attīstības modeli. Šeit jaunajai paaudzei būs iespējas izpausties radošumā, kā arī uzkrāt biznesa zināšanas mācību procesā. Pils būs ikvienam pieejama un vērsta uz uzņēmējdarbību. Tiks turpināts darbs viesu iecienītajā Igates dzirnavu krodziņā, atjaunota pirts atpūtas māja un pielikti visi spēki, ticība un cerība vērt vaļā pils durvis jau Jaunā 2023. gada sagaidīšanai,” norāda E.Ošs.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Vairāki Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi kopā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem un kultūras centru apvienojuši spēkus, lai izveidotu inovatīvu vidi VEF apkaimē – vietu, kur strādāt, dzīvot, atpūsties un radīt, cilvēkiem, kurus aizrauj tehnoloģiju un inovāciju iespējas. VEF apkaime pilsētas attīstības plānā iezīmēta ar potenciālu attīstīties par jauno Rīgas centru.

Šī teritorija būs Latvijas kā viedvalsts modelis, kur iesaistītie partneri veidos un pilsētvidē izmēģinās jaunākās digitālās tehnoloģijas, vienlaikus nesot Latvijas vārdu pasaulē.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Latvijas Mobilais Telefons, Accenture, Mikrotik, kā arī Jaunās Teikas kvartāls, komercīpašumu pārvaldītājs New Hanza Capital, VEF Kultūras pils un tirdzniecības uzņēmums Elkor vienojušies kopīgam darbam. Iniciatīvai aicināti pievienoties arī citi uzņēmumi un iestādes.

«Apkaime abpus Brīvības ielai vēsturiski ir vieta, kur koncentrējušies tehnoloģiju un inovāciju uzņēmumi. Šajā teritorijā strādājošo uzņēmumu profils, mērogs un speciālistu koncentrācija nodrošina nepieciešamo cilvēkresursu un tehnoloģiju klātbūtni, lai pieteiktu Rīgu kā inovatīvu un daudzsološu pilsētu gan reģionālā, gan starptautiskā kontekstā. Šobrīd apkārtni ap bijušās VEF rūpnīcas ēkām, VEF Kultūras pili un Jaunās Teikas teritoriju par savu mājvietu sauc daudzi lielākie valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumi, kur kopā strādā vairāk nekā 3500 augsta līmeņa speciālistu,» stāsta kvartāla attīstības projektam piesaistītais pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš, uzsverot, ka likumsakarīgi tieši VEF apkaime ir vieta, kur šāda iniciatīva ir radusies un iedzīvojusies.

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, aģentūrai LETA pauda ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā.

Viņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms trīs gadiem paustā iecere izveidot jaunu darbinieku komandu ir īstenota, un viņam nav šaubu par muzeja nākotni. Lancmanis skaidroja, ka tolaik bažījās, vai jauniem cilvēkiem gribēsies dzīvot laukos, kā arī vai viņiem ir interese par pašu Rundāles pili un seno mākslu kopumā. Taču pašlaik, pēc Lancmaņa domām, tā vairs nav problēma.

Lancmanis pauda, ka vēlas, lai kandidāti būtu gatavi turpināt iesākto vadības stilu, kas netiecas uz muzeja komercializēšanu.

Uz jautājumu, vai konkursā uz viņa amatu kandidēs kāds no pašreizējiem muzeja darbiniekiem, Lancmanis norādīja, ka viņam ir zināma viena persona, kas izvirzīs savu kandidatūru. «Nenāku ar nervoziem uzstādījumiem vai noliegumiem. Gribu redzēt, ko nesīs konkurss. Mums ir zināma viena kandidatūra, bet vēlos redzēt kopainu,» sacīja Lancmanis.

Rīgas pils senākās daļas jeb kastelas būvdarbu gaitā atklāts jauns objekts. Eksperti lēš, ka tas varētu būt ap 600 gadus vecs pils virtuves pavards jeb krāsns.

Šobrīd notiek vēsturiskā atraduma atsegšanas un attīrīšanas darbi, pēc tiem tiks uzsākta padziļināta izpēte, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rīgas pilī R korpusā pagraba atsegtās konstrukcijas šobrīd ir otrs nozīmīgākais atklājums pēc iepriekš pils D korpusā atklātajiem sienu gleznojumiem.

“Lai saglabātu Latvijas kultūras mantojumu, pret katru atradumu izturamies atbildīgi. Būvdarbi Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc paralēli būvdarbiem turpinās pētniecības darbi. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs cieši pasūtītājiem sadarbojoties ar būvnieku, arhitektiem un kultūras mantojuma saglabāšanas ekspertiem. Pēc projekta īstenošanas tam būtu jāieņem 1.vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā,” norāda R. Griškevičs.

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi atklātu, elektronisko izsoli vēsturiskajam Igates pils kompleksam Limbažu novadā.

Saskaņā ar SIA “VCG Ekspertu grupa” 2022.gadā veikto kompleksa vērtējumu, tā vērtība šobrīd ir 910 000 eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Valstij piederošais Igates pils komplekss, kas atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Igatē, sastāv no būvēm ar 3290 m2 platībā un zemes gabala 89260 m2 platībā - saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku.

Īpašums ir piemērots viesmīlības uzņēmējdarbības veidošanai, pils telpās atrodas 23 viesu numuri.

Blakus kungu mājai atrodas 19. gadsimta beigās veidots romantisks ainavu parks ar dīķiem un senām ūdensdzirnavām. 2022.gada pirmajā pusē neatkarīgs vērtētājs - SIA “VCG Ekspertu grupa” veikusi kompleksa novērtēšanu, saskaņā ar ekspertu lēmumu tā tirgus vērtība šobrīd ir 910 00 eiro.

Siguldas Jaunajā pilī pēc vērienīgās rekonstrukcijas notiek labiekārtošanas darbi, lai, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, tā atkal vērtu durvis apmeklētājiem, informē Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc pils restaurācijas laikā īpaša vērība pievērsta tieši unikālā pils interjera saglabāšanai un atjaunošanai, jo Latvijas arhitektūras vēsturē tas vērtējams kā unikāla nacionālā romantisma interjera pērle. Siguldas Jaunās pils pastāvēšanas laikā tā pārbūvēta vairākas reizes, taču šobrīd tā atjaunota kā precīza kopija 1937. gada pārbūvei, kas noritēja izcilā arhitekta Alfrēda Birkhāna vadībā, pilī saimniekojot Latvijas preses biedrībai. Tolaik pils interjera veidošanā tika iesaistīti zināmi Latviešu mākslinieki, kuru darbi pilī skatāmi vēl šobrīd. Pils svētku zāles četrās koka intarsijās skatāmi latviešu glezniecības vecmeistara Niklāva Struknes darbi, savukārt sienu gleznojumu vidū ir tādi autori kā Kārlis Sūniņš un Teodors Ozoliņš.

Lai VEF apkaimi attīstītu kā viedpilsētas pilotteritoriju, kurā tiks izmēģināti un ieviesti jaunākie tehnoloģiskie risinājumi, apkaimes uzņēmumi apvienojušies inovāciju kustībā «VEFRESH».

Šodien, parakstot kopīgu memorandu ar Ekonomikas ministriju un Rīgas domi, kustības dalībnieki ir apņēmušies VEF apkaimi padarīt ne tikai par Rīgas un Latvijas, bet reģiona pilsētvides inovāciju centru.

Viedā transporta pietura un ar viedajām tehnoloģijām aprīkotas gājēju pārejas, mobilitātes punkts ar velosipēdiem pārvietošanās iespējām uz attālākām Rīgas vietām, apstādījumi un parki ar piknika zonām, spēļu laukumi un publiskās darba stacijas darbam brīvā dabā, kā arī labiekārtota infrastruktūra kājāmgājējiem un riteņbraucējiem – šie ir tikai daži no risinājumiem, kurus kopīgiem spēkiem vēlas īstenot inovāciju kustības «VEFRESH» dalībnieki, tehnoloģiju uzņēmumi LMT un «Accenture», nekustamo īpašumu attīstītājs «New Hanza Capital» un pilsēta pilsētā «Jaunā Teika», kā arī VEF Kultūras pils.

Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbu gaitā, pielāgojot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LVVM) vajadzībām, atklātas jaunas dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Atklājumi radušies demontāžas un izpētes darbu gaitā, piemēram, atsegtas saglabājušās virsmas, vēsturiskās velves un sijas. Vēsturiskie atklājumi būvdarbu procesā prasa padziļinātu izpēti un atbilstošus precizējumus sākotnējos projekta risinājumos, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pērn rudenī uzsāktie Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbi pašlaik norisinās atbilstoši plānotajam. “Rūpējamies, lai saglabātu vēstures liecības un atjaunotu šo unikālo objektu, lai tas kalpotu nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu. Jāatzīst, ka būvdarbu veikšana Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc šeit būvdarbu gaitā turpinās padziļināti pētniecības darbi. Kapelas un remtera telpās atklātas saglabājušās dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares virsmas, kur kopā ar Rīgas pils atjaunošanas padomes ekspertiem tiek diskutēts par to eksponēšanas risinājumiem. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs, kur cieši sadarbojas visas būvniecībā iesaistītās puses – būvuzņēmējs, arhitekti, pasūtītājs un kultūras mantojuma saglabāšanas eksperti. Pēc projekta īstenošanas Rīgas pilij būtu jāieņem 1. vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā, “ atklāj R. Griškevičs.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pieaugot darbinieku skaitam, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture atvēris jaunu biroju ar 500 darba vietām Rīgā, Jaunajā Teikā, biroju ēkā Teodors.

Šobrīd uzņēmumā Latvijā kopumā strādā vairāk nekā 1550 darbinieki.

Accenture ir trīs lieli biroji Rīgā, katrā ap 500 darba vietām. Divi uzņēmuma biroji atrodas VEF apkaimē, bet trešais Gunāra Astras ielā. Viens uzņēmuma birojs ir ārpus Rīgas – Ventspilī.

Lai IT speciālists varētu pildīt darba pienākumus, jānodrošina trīs lietas

«Katram birojam ir savs raksturs, bet visos ir vienota identitāte. Viens birojs ir modernā korporatīvā stilā ieturēts, otrs – avangardisks un jauneklīgāks, bet trešais – moderns ar mājīgu gaistoni darba videi. IT nozare ir dinamiska, līdz ar to mūsdienīgai darba videi ir ļoti liela loma, kas balstās racionālos lēmumos,» skaidro Inga Zvaigzne, Accenture darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Latvijā.

Aizvien skaidrākās aprisēs iezīmējas noslēgums vienam no pēdējā desmitgadē iespaidīgākajiem atjaunošanas darbiem Latvijas mērogā - Rīgas pils kastelas atjaunošanas projektam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

No būvniecības darbiem uz šo brīdi jau pabeigti 96% darbu.

No būvdarbu saraksta šobrīd jau paveikta lielākā daļa darbu. Pabeigti grīdu un sienu apdares darbi vēsturiskajā remtera zālē, inženierkomunikāciju iestrāde, logu un virsmu restaurācija, metāla konstrukciju montāža, kāpņu montāža un atjaunošana, dolomīta plākšņu, cementa flīžu, durvju montāža kastelas dienvidu korpusa telpās. Rīgas pilī kopumā ikdienā strādā vidēji 100 strādnieki, to vidū augsti kvalificēti restauratori.

Rīgas Pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Dr. habil. art. Ojārs Spārītis: “Pēc dažiem mēnešiem noslēgsies Rīgas pils konventa ēkas (kastelas) restaurācijas un remontdarbu otrā kārta un daudzkārt pārbūvētā rezidence kā varas simbols visiem laikiem pārtaps Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā ar visplašāko jelkad iespējamo mūsu zemes vēstures liecībām veltīto ekspozīciju. Lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un kosmētisku atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vitrīnām, eksponātiem un izstādēm. Īpaši izceļamas ir divas telpu grupas, par kurām karsti diskutēja gan arhitekti, restauratori, gan kultūras mantojuma speciālisti un darbu veicēji, meklējot iespējami labāko veidu viduslaiku substances izcēlumam un daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu retušēšanai, kas ļautu nepārprotamā veidā eksponēt un uztvert telpu sākotnējo tēlu, celtniecības materiāla, konstrukciju un apdares unikālo raksturu. Tas ir izdevies viduslaiku pagrabstāvā un divās galvenajās pils telpās - kapelā un svētku ēdamzālē jeb remterī. Šajās telpās ikviens varēs pārliecināties par seno celtniecības paņēmienu izmantojumu sarežģītu konstrukciju radīšanai, kā arī par mūsdienu restauratoru veikumu atgūstot vienotu priekšstatu par viduslaiku arhitektūras telpisko un stilistisko cildenumu.”