Hipotekārās kreditēšanas liktenis izšķirsies Saeimas plenārsēdē, kad tiks skatīti grozījumi četros likumprojektos, kas var mainīt arī parādu dzēšanas termiņus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Par deputātu iespējamo balsojumu, kas steidzamības kārtā mainītu nodomu no 1. marta ieviest nolikto atslēgu principu hipotekāro kredītu ņēmējiem, piedāvājot izvēles iespējas, pašlaik vēl nav skaidrības. Šodien ir paredzēta ZZS Saeimas frakcijas sēde, kurā iecerēts uzklausīt Latvijas Bankas un komercbanku viedokli. Steidzamības kārtā, iespējams, līdz 1. martam varētu tikt izdarīti nepieciešamie grozījumi likumprojektos, kurus rosinājuši valdošās koalīcijas smagsvari – Gaidis Bērziņš un Einārs Cilinskis no Nacionālās apvienības, Augusts Brigmanis un Edgars Putra no ZZS un Kārlis Šadurskis no Vienotības.
To, ka mājsaimniecību kreditēšana ir nozīmīgs kanāls, pa kuru tautsaimniecībā ieplūst nauda, uzskata arī Latvijas Bankas padomes loceklis Eduards Kušners. Viņš norāda, ka mājsaimniecībām izsniegto kredītu apmērs ir 5,6 miljardi eiro, savukārt uzņēmējiem - 6,5 miljardi eiro. «Latvijā ir novērojams tautsaimniecības kreditēšanas kritums salīdzinājumā ar līdzīgā ekonomiskajā situācijā esošo Lietuvu,» skaidro E. Kušners. Viņš arī norādīja, ka bankām nav problēmu ar naudas resursiem, kādas ir, piemēram, Eiropas dienvidos esošajām valstīm. «Mājsaimniecību kreditēšānā pamatproblēma ir tiesiskais ietvars,» atgādināja E. Kušners. Viņaprāt, ņemot vērā ekonomikas atdzišanas risku Latvijā, ir jārunā par tiesiskā ietvara izmaiņām.
Dubulta iemaksa
«Maksātnespējas likuma grozījumi no 1. marta paredz ieviest tā dēvēto nolikto atslēgu principu hipotekārajā kreditēšanā, kas arī būs galvenais šķērslis šo kredītu izsniegšanai, jo bankas vēlēsies lielāku šāda kredīta pirmo iemaksu nekā pašlaik, kas daudzām mājsaimniecībām liegs saņemt šādus aizdevumus,» skaidro Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis. Viņš atgādina, ka aptuveni 50 000 mājsaimniecību būtu ieinteresētas mājokļa iegādē, remontā vai paplašināšanā. 2013. un 2014. gadā no tām hipotekāro kredītu (ar pirmo iemaksu 15 līdz 20% no kopējās īpašuma iegādes vērtības) varēja atļauties 5000 līdz 10 000 mājsaimniecību. Savukārt, ja nekas netiek mainīts, tad no 1. marta pirmās iemaksas apmērs pieaugs vismaz 25 līdz 30% līdz pat 40% no kopējās īpašuma iegādes vērtības, kas būtiski samazinās to mājsaimniecību skaitu, kuras varēs saņemt hipotekāro kredītu.
Visu rakstu Noliktās atslēgas pārmals Saeimas dzirnavas lasiet 11. februāra laikrakstā Dienas Bizness.