Šajā piektdienā portāls db.lv lasītājiem turpina piedāvāt ieskatīties Rūjienas uzņēmumu ražošanas aizkulisēs, apciemojot Ķoņu dzirnavas, kur tiek šūtas siltas aitu vilnas segas.
Dzirnavas šajā vietā bijušas jau aptuveni 200 gadus, tikai laika gaitā tām mainījušies īpašnieki.
Tās pagājušā gadsimta pirmajā pusē barona Menzenkampfa pēcteči pārdeva igaunim Ernestam Lāmanim. Dzirnavās turpinājās vilnas kāršana, vērpšana un šķeterēšana, labības malšana un bīdelēšana. Saimniecība pelnījās arī ar jumta dēlīšu zāģēšanu. Piemēram, 1936. gadā Ķoņu dzirnavās bija nodarbināti 4 cilvēki un gada laikā viņi pārstrādāja ap 5 tūkst. kg vilnas, gandrīz 400 tonnu labības un izgatavoja 70 tūkst. jumta dēlīšu. Kad sākās īpašumu atgūšanas laiks no kolhoza Cīņa dzirnavas atguva E. Lāmaņa dēls Arnolds Lāmanis. Viņš tajās saimniekoja septiņus gadus, taču, tā kā viņš bija ārzemnieks, tad viņu dažkārt izmantoja, jo viņš nezināja vietējo situāciju. Būdams gados, 1999. gadā viņš pārdeva dzirnavas un atgriezās pie ģimenes Austrālijā. Kopš tā laika dzirnavu īpašnieki ir Mirdza un Ilgonis Čākuri.
Nereti cilvēki atbrauc uz Ķoņu dzirnavām un jautā, kur ir vējdzirnavas, taču šeit ir otrs dzirnavu veids – ūdens dzirnavas, skaidro J. Birkava.
Kā top segas ar aitu vilnas polsterējumu, skaties galerijā augstāk!
#2/44
Tur vilna tinas starp ruļļiem, kam ir mazas metāla adatiņas un tiek uztīta uz lielā koka ruļļa.
#3/44
Tad meistars noplēš to, ieliek kausiņā un nosver materiālu, lai zinātu, cik daudz vajag izstrādājumiem un cik - jēldzijai.
#4/44
Nākamās darbības princips ir tieši tāds pats, taču tiek strādāts rūpīgāk.
#5/44
To vilnu, kas būs domāta izstrādājumiem, kad rullis būs pilns, pārgriež, satin un aiznes un uzliek uz akmeņiem.
#8/44
Otra iekārta veido jēldzijas pavedienus, taču tā vēl nav gatava jēldzija.
#10/44
Kokus ar jēldziju saliek uz iekārtas. Uz viena koka ir 30, uz visas iekārtas - 180 pavedieni.
#11/44
Katrs pavediens jāpiestiprina pie spolītēm un jāpaceļ diega piespiedējs, kas sver 1,2 kg. Tas jādara daudzas reizes dienā.
#12/44
Iekārta brauc pa sliedēm, izvelk garu pavedienu, pastāv uz vietas, sagriež, pārslēdzās un atpakaļ braucot gatavo dziju uztin uz spolītēm.
#15/44
Tomēr viss neiet tik gludi, jo pavedieni mēdz pārtrūkt, un tad tie jāsien.
#21/44
Gatavā dzija. Aitu kažoki ir ne tikai balti un pelēki, bet arī brūni, melni.
#22/44
Ķoņu dzirnavās tiek pārtstrādāta arī suņu vilna. Cilvēki ved gan paši, gan sūta pa pastu. Dzija tiek izgatavota attiecībā - viens kilograms suņu vilnas un viens kilograms aitas vilnas.
#23/44
Lai tiktu pie segas, vispirms ir jāpiegriež audums, jāizmēra tās kvadrātiņi, lai var precīzi tos sadiegt un sašūt.
#24/44
Tas, cik ilgi top sega atkarīgs gan no segas lieluma, gan šuvēja pieredzes, bet vidēji tas aizņem 3-4 stundas.
#25/44
Audums tiek iepirkts uzņēmumā Mežroze, bet aitu vilnu Ķoņu dzirnavām piegādā vietējie zemnieki, kas tās audzē.
#28/44
Ķoņu dzirnavās saimnieko arī kaķene, kas uzrauga visus procesus.
#30/44
Segas tiek šūtas gan ar attēlā redzamo šujmašīnu, gan ar tādu šujmašīnu, kam ir dubultā virzītājpēdiņa.
#31/44
Segas ciemiņi brauc lūkot uz vietas, jo tā nav prece, ko pērk katru dienu, tādēļ ir iespējams apskatīt ražošanas procesu un izlemt – pirkt vai nē.
#33/44
Vasaras mēnešos, kad ir tūristi, tad pieprasījums ir lielāks, bet gada pirmie mēneši ir tukšāki.
#34/44
Pieprasījums gan pakāpeniski pēdējo gadu laikā aug – ir gan klienti, kas iegādājušies jau šo preci un zina, kas ir šis produkts, un iegādājas atkal, un nāk klāt arī jauni klienti.
#35/44
Latvijā ir vairākas firmas, kas piedāvā līdzīgas segas, taču atšķiras tehnoloģijas – viņiem ir ieaaustā, mums ir iešūtā, skaidro J. Birkava.
#36/44
Lielākā sega, kas šūta Ķoņu dzirnavās, bijusi 2,5x3 metri.