Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Banku sektorā notikušo pārmaiņu rezultātā septembrī ir būtiski mainījies iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis, stāsta Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Kādai komercbankai, nododot daļu sava korporatīvā kredītportfeļa ārvalstu mātes bankas rīcībā, kopējais kredītu atlikums samazinājies, un arī tā gada pārmaiņu temps atgriezies negatīvajā sektorā.

Latvijas tautsaimniecību šīs pārmaiņas gan nav iespaidojušas, jo saņemtos kredītus uzņēmumi turpina izmantot, veicinot tālāku ekonomikas izaugsmi. Savukārt, ja iepriekšminētās strukturālās pārmaiņas neņem vērā, tad kredīti gada skatījumā būtu turpinājuši augt. Banku piesaistītie noguldījumi septembrī saruka, jo uzņēmumi savos banku kontos uzkrājumus ir samazinājuši, bet mājsaimniecības, tieši otrādi, tos ir palielinājušas.

Lai gan kopējais un nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums formāli saruka, mājsaimniecībāmizsniegtie aizdevumi septembrī palielinājās (par 0.5%, t.sk. patēriņa kredīti par 0.6%; gada pārmaiņu temps attiecīgi ir bijis -0.4% un +4.9%).

Pēc īslaicīgā decembrī piedzīvotā sezonālā kredītportfeļa samazinājuma, janvāra dati apstiprināja, ka kopējā kreditēšanas kāpuma tendence nav mainījusies, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī izaugsme nefinanšu uzņēmumu un arī patēriņa kreditēšanā saglabājas stabila. Samazinājums gada pirmajā mēnesī ierasti bija vērojams piesaistīto noguldījumu apjomā – mēreni saruka nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību, straujāk – finanšu starpniecības uzņēmumu noguldījumi bankās.

Iekšzemes kredītu atlikums janvārī palielinājās par 0.2%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem augot par 0.2% un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām – par 1.5%. Palielinājās arī finanšu iestādēm izsniegtie kredīti, savukārt neliels samazinājums turpinājās mājokļa kreditēšanā.

Iekšzemes kredītu gada pārmaiņu rādītāji turpināja būtiski uzlaboties - kopējais kredītu gada pieauguma temps sasniedza 3,8%, tostarp nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem, gada skatījumā pieaugot par 2.6%, bet mājsaimniecībām izsniegtajiem patēriņa kredītiem – par 8,4%. Mājokļa kredītiem gada laikā sarūkot par 1,8%, mājsaimniecībām izsniegto kredītu kopējais gada samazinājuma temps uzlabojās līdz mīnus 1,4%.

Straujākā tempā pieaug uzņēmumu noguldījumi, savukārt mājsaimniecību uzkrājumi dilst, pieaugot apkures izdevumiem.

Janvārī kļuva izteiktāka jau apmēram pusgada garumā iezīmējusies mājsaimniecību noguldījumu stagnācijas tendence, iepretī salīdzinoši straujam uzņēmumu noguldījumu kāpumam, norāda Latvijas Bankas (LB) eksperti.

Acīmredzot gada sākumā, pēc svētkiem sastopoties ar kraso apkures izmaksu kāpumu, iedzīvotāju tēriņi vairāk balstījās uz iepriekšējo uzkrājumu izmantošanu, uzsver centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš, piebilstot, ka uz to daļu mājsaimniecību virzīja arī sezonālais bezdarba pieaugums janvārī. Tomēr uzņēmēju ienākumi turpināja augt, jo patērētāju noskaņojums iekšzemē bija optimistisks un arī ārējā tirgū pasliktinājuma tendences nebija vērojamas.

Skaidrās nauda apgrozībā mēneša laikā samazinājusies par 2,1%, un tās gada pārmaiņu temps pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā kļuva negatīvs, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Februārī naudas piedāvājuma kāpums bija visai mērens – nedaudz palielinājās uzņēmumu noguldījumi, savukārt mājsaimniecību noguldījumu pieaugums lielā mērā korespondēja ar skaidrās naudas daudzuma apgrozībā samazināšanos, līdz ar to maz ietekmējot kopējo naudas masu. Iekšzemes kredītu dinamikā pārmaiņu praktiski nebija – mājokļa kredītu atmaksas noteica nelielu kopējā kredītportfeļa samazināšanos, bet uzņēmumu kreditēšana saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī.

Turpināja augt iekšzemes noguldījumi uz nakti, noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanuun - pirmo reizi pēdējo deviņu mēnešu laikā – arī noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem, bet samazinājās skaidrās naudas apjoms apgrozībā.

Februārī naudas rādītāju dinamika nemainījās. Mēreni audzis banku piesaistīto noguldījumu apjoms un nedaudz uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tā rezultātā galveno naudas rādītāju gada pārmaiņu tempa rādītāji joprojām atrodas pozitīvajā sektorā.

Iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums februārī palielinājās par 0,1%, bet mājsaimniecībām izsniegto – samazinājās par 0.2%, savukārt kopējais iekšzemes kredītu apjoms praktiski nemainījās. Nemainīgs (3,8%) saglabājās arī iekšzemes kredītu gada pieauguma temps, lai gan tas uzlabojās gan nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem (līdz 2.8%), gan mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem (līdz –1,3%). No jauna izsniegto kredītu (neskaitot pārskatītos kredītus) apjoms februārī par 14,6% pārsniedza (t.sk. mājsaimniecībām izsniegto – par 10,3%) iepriekšējā gada atbilstošā mēneša rādītājus.

Saglabājoties vāja ārējā pieprasījuma fonam un augot banku un uzņēmēju piesardzībai, kreditēšanas rādītāji novembrī pasliktinājās gan kopumā, gan uzņēmumu kreditēšanas jomā, un ierasto nelielo kāpumu saglabāja vien mājokļa kredītu portfelis, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Līdz ar to iekšzemes kredītu gada pieauguma temps sarucis līdz 0.8% – zemākajam līmenim kopš 2017. gada. Iekšzemes noguldījumu atlikums novembrī nedaudz samazinājās, sarūkot uzņēmumu, bet augot mājsaimniecību noguldījumu atlikumam.

Novembrī iekšzemes kredītportfelis saruka par 0.8%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 1.4%, bet mājsaimniecību kredītportfelim gandrīz nemainoties (mājokļa kredīti nedaudz pieauga, bet patēriņa – samazinājās). Kredītportfeļa pārmaiņas galvenokārt noteica iepriekš izsniegto kredītu atmaksa, kā arī vāja jauno kredītu dinamika – uzņēmumiem tie novembrī izsniegti būtiski mazāk nekā oktobrī (gada pirmajos 11 mēnešos – par 9.2% mazāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā), bet mājsaimniecībām – līdzīgā apjomā kā gada iepriekšējos mēnešos (11 mēnešos kopā – par 4.7% mazāk nekā gadu iepriekš).

Eirozonā kopumā šā gada jūlijā pieprasījuma noguldījumu gada pieauguma temps bija 5,8%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem samazinājās par 4,4%, savukārt Latvijā attiecīgi skaitļi bija 12,8% un mīnus 13,1%.

Līdzīga tendence gan uzņēmumu, gan it īpaši mājsaimniecību sektorā bija vērojama gandrīz visās eiro zonas valstīs, stāsta Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Latvija ir viena no līderēm termiņnoguldījumu sarukumā, ko iespaido tas, ka noguldījumu likmes gan mājsaimniecību, gan nefinanšu sabiedrību termiņnoguldījumiem ir rekordzemas pat visas eirozonas mērogā un nav samērojamas pat ar jau tā zemo inflācijas līmeni. Līdz ar to reālā noguldījumu procentu likme ir negatīva un nav stimula līdzekļu izvietošanai citādi, kā vien norēķinu kontos.

Pārmaiņas šajā situācijā, saglabājoties tik zemai naudas cenai arī starpbanku tirgū, tuvākajā laikā nav gaidāmas, jo samērā neaktīvā kreditēšanas tirgus apstākļos bankas par naudas resursiem nav gatavas maksāt vairāk.

Martā nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma kāpums bija straujākais pēdējo četru mēnešu laikā, tādējādi nodrošinot arī kopējā iekšzemes kredītportfeļa pieaugumu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Lai gan auga banku piesaistītie nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumi, nebanku finanšu iestāžu noguldījumu kritums noteica nelielu iekšzemes noguldījumu kopapjoma sarukumu.

Iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums martā palielinājās par 0.4%, bet mājsaimniecībām izsniegto – samazinājās par 0.2%, savukārt kopējais iekšzemes kredītu apjoms auga par 0.1%. Bāzes efekta iespaidā (pērnā gada martā finanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu portfeli krasi palielināja kādas bankas finansējums savai meitas līzinga kompānijai) iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps samazinājās līdz 2.8%. Vienlaikus nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada pieauguma temps pieauga līdz 5.1% un mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada sarukuma temps uzlabojās līdz -1.1%". No jauna izsniegto kredītu (neskaitot pārskatītos kredītus) apjoms martā par 5.4% (t.sk. nefinanšu uzņēmumiem izsniegto par 5.1% un mājsaimniecībām izsniegto – par 6.0%) pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā mēneša rādītājus.

Izpaliekot septembrī vērojamo vienreizējo faktoru ietekmei, oktobrī naudas rādītāju dinamikā atjaunojās ierastās tendences, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Kāpums bija vērojams gan banku piesaistītajiem uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumiem, gan uzņēmējiem un patēriņam izsniegtajiem kredītiem, līdz ar to uzlabojās arī atbilstošie gada pārmaiņu rādītāji.

Iekšzemes kredītportfeļa apjoms oktobrī palielinājās par 1.4%. Lauvas tiesu pieaugumā veidoja nebanku finanšu iestāžu kreditēšana, tomēr auga arī nefinanšu sabiedrību kredītportfelis un patēriņa kredīti mājsaimniecībām (abi par 0.4%).

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi oktobrī palielinājās par 2.0%. Tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 5.7% un mājsaimniecību noguldījumi par 0.8% (gada kāpuma temps attiecīgi 4.4% un 8.5%).

Noguldījumu kāpums noteica arī Latvijas devuma eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 palielināšanos (par 2.5%; gada pieauguma temps 2.8%). Eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti auga par 3.3% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 0.4%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka par 3.8%.

Gada otrajā pusē kreditēšanas izaugsme Latvijā varētu paātrināties, Latvijas Bankas (LB) uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē makroekonomika.lv prognozē centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

«Pēdējo mēnešu faktiskie dati rāda ļoti mērenu kreditēšanas atkopšanos, tomēr gada otrajā pusē kreditēšanas izaugsme varētu paātrināties, dodot lielāku stimulu tautsaimniecības izaugsmē. Līdztekus zemajam kredītu procentu likmju līmenim un uzņēmēju augošajai interesei par attīstības projektu īstenošanu un investīciju piesaisti ārējā pieprasījuma nostiprināšanās apstākļos, kreditēšanu veicinās arī vairākas Attīstības finanšu institūcijas Altum aktivitātes,» norāda Purviņš.

Tāpat viņš atzīmē, ka arī augošie mājsaimniecību uzkrājumi bankās varētu pozitīvi ietekmēt kredītu pieejamību, piemēram, lai veiktu pirmo iemaksu, pretendējot uz mājokļa kredītu.

Līdzīgi kā decembrī - arī janvārī turpināja samazināties gan nefinanšu uzņēmumu, gan mājsaimniecību kredītportfelis, kredītu gada pārmaiņu tempam sasniedzot 2,8% kritumu, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt banku piesaistīto noguldījumu kāpums kopumā, tai skaitā uzņēmumu sektorā, janvārī turpinājās, toties mājsaimniecības sezonāli augstos decembra ienākumus sāka tērēt, tāpēc to noguldījumi saruka.

Iekšzemes kredītportfeļa apjoms janvārī samazinājās par 0,1%, nefinanšu sabiedrību kredītportfelim sarūkot par 0.6% un kredītiem mājsaimniecībām - par 0.2%. Auga tikai nebanku finanšu iestādēm izsniegtie aizdevumi. No jauna izsniegto kredītu apjoms gan atpalika no decembra rādītāja, tomēr ievērojami pārsniedza pērnā gada janvāra līmeni (nefinanšu sabiedrībām par 41,8%, mājsaimniecībām – par 35.9%).

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi janvārī palielinājās par 0.4%, tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 1.3%. Savukārt mājsaimniecību noguldījumi saruka par 0.7% (gada kāpuma temps attiecīgi 4.4% un 8.1%).

Aprīlis iezīmējies ar sen gaidītu un nu beidzot sagaidītu notikumu – iekšzemes kredītu gada pieauguma temps atgriezies pozitīvajā sektorā, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Otro mēnesi pēc kārtas audzis arī banku iekšzemes kredītportfeļa apjoms. Ja martā to noteica vienas bankas darījums finanšu sektora ietvaros, tad aprīlī auga arī nefinanšu sabiedrībām izsniegtie kredīti un nedaudz – arī mājokļa kredīti mājsaimniecībām. Vienlaikus atjaunojās banku piesaistīto noguldījumu kāpums.

Banku kredītu atlikums iekšzemes uzņēmumiem un mājsaimniecībām aprīlī palielinājāspar 0.5%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 1%, kredītiem finanšu iestādēm – par 0,6% un mājokļa kredītiem mājsaimniecībām - par 0,02%. Kopējo iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps uzlabojās par 0.7 procentu punktiem, sasniedzot 0,1%, kaut gan kredītiem nefinanšu uzņēmumiem un kredītiem mājsaimniecībām vēl saglabājās negatīvs (attiecīgi -1,9% un -4%).

Septembra norises banku un kredītu saņēmēju attiecībās apstiprināja senā latviešu sakāmvārda Izsalkušam viss gardi vārīts patiesību, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Pat nelielais izsniegto kredītu kāpums pēc aizdevumiem izsalkušajai tautsaimniecībai vērtējams kā kārtējais gardais kumoss, kas stiprinās Latvijas ekonomikas veselību. Septembrī pieauga gan kopējais iekšzemes kredītportfelis un no jauna izsniegto kredītu apjoms, gan arī nefinanšu sabiedrību kreditēšana.Nedaudz augot uzņēmumu banku kontos esošajiem līdzekļiem, palielinājās arī banku piesaistīto noguldījumu atlikums.

Banku iekšzemes kredītu atlikums septembrī palielinājās par 0,2%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 0.1%, kredītiem finanšu iestādēm – par 2,2% un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām - par 0.3%. Jau ceturto mēnesi vienā tempā (par 0,2%) saruka mājokļa kredītu atlikums. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps septembrī sasniedza 2%, tostarp nefinanšu sabiedrībām izsniegto – 0.1%, savukārt mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada krituma temps samazinājās līdz 2.7%. Pievēršoties no jauna izsniegtajiem kredītiem (neskaitot pārskatītos kredītus), to apjoms septembrī par 12.3% pārsniedza augusta un par 34,7% - pērnā gada septembra rādītāju.

Pirmajā ceturksnī bija vērojama nerezidentu noguldījumu pieauguma tempa palēnināšanās, tomēr otrajā ceturksnī nerezidentu noguldījumi pieauga straujāk – par 336 miljoniem eiro jeb 3,6%, sasniedzot 9,7 miljardus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Kopējais rezidentu un nerezidentu noguldījumu apjoms bankās otrā ceturkšņa laikā palielinājās par miljardu eiro jeb 5,3%, pirmoreiz pārsniedzot 20 miljardus eiro.

Rezidentu noguldījumi pieauga par 673 miljoniem eiro jeb 6,9%, sasniedzot 10,4 miljardus eiro, tai skaitā, valdības noguldījumi palielinājās par 708 miljoniem eiro (ECB noteiktā negatīvā procentu likme veicināja Valsts Kases līdzekļu izvietošanu komercbankās) un mājsaimniecību noguldījumi - par 110 miljoniemeiro, savukārt uzņēmumu noguldījumi saruka par 150 miljoniem eiro.

Rezidentu noguldījumos īstermiņa noguldījumu apmērs pieauga straujāk par pieprasījuma noguldījumiem, kā rezultātā pieprasījumu noguldījumu īpatsvars samazinājās līdz 63,5% (2014. gada 1. ceturksnī 66,9%).

Jūlijā kopējais naudas piedāvājums samazinājās, ko galvenokārt noteica šim vasaras mēnesim neierasts apgrozībā esošās latu skaidrās naudas samazinājums, stāsta Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Nedaudz saruka arī uzņēmumu noguldījumu atlikums, savukārt mājsaimniecību uzkrājumi bankās auga jau sesto mēnesi pēc kārtas.

Kredītiestāžu kopējais iekšzemes kredītu portfelis nedaudz saruka mājokļa kredītu atmaksas, kā arī slikto kredītu norakstīšanas iespaidā. Nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums saglabājās praktiski nemainīgs.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, jūlijā samazinājās par 0,8%, savukārt tā gada pieauguma temps bija 1,8%. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, pieauga iekšzemes noguldījumi uz nakti un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, bet saruka noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem. Saistībā ar galīgā lēmuma pieņemšanu par Latvijas pievienošanos eirozonai, jūlijā šim mēnesim neierasti strauji samazinājās skaidrās naudas pieprasījums – skaidrās naudas apjoms apgrozībā mēneša laikā saruka par 34,3 miljoniem latu un jūlija beigās jau par 9,7% atpalika no pērnā gada atbilstošā perioda līmeņa, skaidro LB eksperts.

Gatavojoties gada nogales tēriņiem, novembrī būtiski auguši gan uzņēmēju, gan mājsaimniecību uzkrājumi banku kontos, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt kreditēšanas izaugsme kopumā joprojām bijusi vāja, vien nedaudz palielinoties nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem un mājokļa kredītiem.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi novembrī palielinājās par 1.8%, tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 1.7% un mājsaimniecību noguldījumi par 1.0% (gada kāpuma temps attiecīgi 4.7% un 8.0%).

Noguldījumu kāpums noteica arī Latvijas devuma eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 palielināšanos (par 1.7%; gada pieauguma temps 2.8%). Nemainījās noguldījumu termiņstruktūras dinamika: eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti auga par 2.2% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 0.7%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka par 2.4%.

Pēdējo mēnešu laikā izraisījušās diskusijas par Latvijas ekonomikas iespējamo kustību pārkaršanas draudu virzienā. Ja piedāvājuma pusē noteiktas uzkaršanas pazīmes tiešām vērojamas, tad pieprasījuma puses faktoros tādu šobrīd nav, ko apliecina arī naudas rādītāju dinamika, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Lai gan augustā audzis no jauna izsniegto kredītu apjoms, kredītportfeļa atlikums praktiski nav mainījies, un arī tā gada pārmaiņu temps jau ilgāku laiku ir tuvs nulles līmenim (augustā nefinanšu uzņēmumiem +0,4%, mājsaimniecībām -1%). Līdz ar to kredīti nav faktors, kas nozīmīgi ietekmētu naudas daudzumu apgrozībā. Banku piesaistīto noguldījumu kāpums gan ir nedaudz straujāks, pateicoties investīciju un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūdei, kā arī eksporta kāpumam, tomēr arī tas gada skatījumā augustā veidoja vien +2,7%.Kopējais iekšzemes kredītu atlikums augustā nemainījās, mazliet sarūkot nefinanšu uzņēmumiem (par 0.2%), bet pieaugot mājsaimniecībām (par 0,1%) izsniegtajiem aizdevumiem. Iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps augustā bija 0,8%.

Augusts iezīmējies ar nelielu pozitīvu kustību kreditēšanas jomā. Pēc diviem soļiem atpakaļ (jūnijā un jūlijā) augustā solītis uz priekšu sperts nefinanšu uzņēmumu kreditēšanā, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Šo kredītu portfelis audzis gandrīz par 60 miljoniem eiro, līdz ar to nedaudz palielinot arī banku kopējo iekšzemes kredītportfeli. Nedaudz audzis arī banku piesaistīto noguldījumu atlikums, turpinot palielināties uzņēmēju uzkrājumiem banku kontos. Uz norēķinu kontu pieauguma rēķina mazliet kāpis arī Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas piedāvājumā M3.

Augustā banku iekšzemes kredītportfelis palielinājās par 0,4%, tajā skaitā, kredīti nefinanšu sabiedrībām - par 0,9% (straujākais mēneša kāpums pēdējo trīs gadu laikā) un aizdevumi finanšu iestādēm – par 1,1%, bet kredīti mājsaimniecībām turpināja sarukt ierasti mērenajā tempā.

Lai gan decembrī vairākas bankas ziņoja par jaunizsniegtiem liela apjoma kredītiem, kopējais dzēsto un norakstīto kredītu apjoms izrādījās lielāks un kredītportfeļa atlikums saruka, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt banku piesaistīto noguldījumu kāpums bija sezonāli straujš mājsaimniecību, bet neliels nefinanšu uzņēmumu sektorā. Tas apstiprināja pērn vērojamo tendenci, ka mājsaimniecību uzkrājumu kāpums apsteidz patēriņa pieaugumu, toties aug imports un investīcijas.

Iekšzemes kredītportfeļa apjoms decembrī samazinājās par 0.5%, nefinanšu sabiedrību kredītportfelim sarūkot par 0.2% un kredītiem mājsaimniecībām - par 0.6%. Portfeļa sarukumu noteica gada nogalei raksturīgais lielais slikto kredītu norakstīšanas apjoms, kā arī sezonāla īstermiņa kredītu atmaksa. Vienlaikus decembrī nefinanšu uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apjoms bija rekordliels, tomēr arī tas nespēja kompensēt kopējā portfeļa sarukumu.

Jūnijā, nedaudz augot gan iekšzemes finanšu, gan nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelim, jau ceturto mēnesi pēc kārtas turpinājās kopējā rezidentiem izsniegto kredītu atlikuma kāpums, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt banku piesaistīto noguldījumu atlikums auga trešo mēnesi pēc kārtas.

Banku iekšzemes kredītu atlikums jūnijā palielinājās par 0,1%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 0,1%, kredītiem finanšu iestādēm – par 1.4% un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām - par 0,5%. Nedaudz samazinājās vien kredīti mājokļa iegādei. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps sasniedza 1,4%, tostarp jūnijā tas kļuva pozitīvs arī kredītiem nefinanšu uzņēmumiem (+0,02%), bet zem nulles (-3,3%) saglabājās vien kredītiem mājsaimniecībām.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi jūnijā pieauga par 0,8%, to gada kāpuma tempam veidojot 12,4%. Mājsaimniecību noguldījumi palielinājās par 1,7% (gada pieauguma temps 7,3%), bet uzņēmumu noguldījumi saruka par 0,3% (gada pieaugums jūnijā 18,9%).

Pēc mēneša pārtraukuma jūnijā atkal audzis banku piesaistīto noguldījumu atlikums, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Uz termiņnoguldījumu pieauguma rēķina vienlaikus pieauga Latvijas devums eirozonas kopējā naudas piedāvājumā M3. Lai gan banku iekšzemes kredītportfelis nedaudz samazinājās, kredītu gada samazinājuma temps uzlabojās līdz 3,6%.

Jūnijā kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums pieauga par 0,8%, to gada pieauguma tempam veidojot 7,3%.

Mājsaimniecību noguldījumi mēneša laikā palielinājās par 0,8% un pārsniedza pērnā gada attiecīgā mēneša līmeni par 9,4%. Arī uzņēmumu noguldījumi jūnijā auga par 0,8% un to gada pieauguma temps veidoja 4,8%.

Pievēršoties Latvijas devuma pārmaiņām eirozonas kopējā naudas rādītājā M3, eirozonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs jūnijā samazinājās par 0,3% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu – par 0,5%, toties noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem pieauga par 4.3%. Šis kāpums atsvēra ne tikai minēto atsevišķu noguldījumu veidu samazinājumu, bet arī skaidrās naudas daudzuma apgrozībā samazināšanos. Līdz ar to kopējā Latvijas ietekme uz eiro zonas naudas piedāvājumu bija pozitīva, Latvijas devumam M3 par 8,5% pārsniedzot iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.

Maijā uzņēmumi un iedzīvotāji turpināja mazināt latu skaidrās naudas uzkrājumus - skaidrās naudas apjoms apgrozībā saruka par 1,3% un maija beigās par 2,8% atpalika no pērnā gada atbilstošā perioda līmeņa, liecina Latvijas Bankas dati.

Naudas piedāvājuma samazinājums maijā norāda uz iespējamu ārējā pieprasījuma dinamikas ietekmi, kas turpmāk varētu pastiprināties, pieļauj centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Viņš uzskata, ka skaidrās naudas pieprasījuma sarukumu pastiprinās Eiropas Komisijas (EK) atzinums par Latvijas gatavību pievienoties eiro zonai, apstiprinot, ka pienācis laiks iespējami ērtākai latu skaidrās naudas uzkrājumu pārveidei. Tomēr augošo ieņēmumu stimulētais iekšzemes pieprasījums varētu kompensēt ārējā pieprasījuma iespaidu, kopumā naudas piedāvājumu tuvākajos mēnešos saglabājot tuvu esošajam līmenim. Tautsaimniecības attīstībai pozitīva ziņa ir kreditēšanas krituma apstāšanās uzņēmējdarbības sektorā, tādēļ jau pārskatāmā nākotnē varam gaidīt uzņēmumu kreditēšanas nozīmīgāku izaugsmi.

Luminor Bank neto peļņa šā gada 3. ceturksnī sasniegusi 16,9 miljonus eiro, kas ir par 26,3 miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. Deviņos mēnešos banka nopelnījusi 49,9 miljonus eiro. 2018.gada attiecīgajā periodā peļņa bija 120 miljoni eiro.

Baltijā Luminor kredītportfeļi turpināja samazināties un gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 10,8 miljardus eiro. Baltijas līmenī sadalījums ir nedaudz mainījies, palielinoties aizdevumiem mājsaimniecībām no 50% uz 53% un samazinoties aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām no 48% uz 45%. Luminor kreditēšanas tirgus daļa pēdējo divpadsmit mēnešu laikā Baltijā samazinājās no 22,4% uz 19,5%. Kreditēšanas portfelis 3.ceturksnī samazinājās par 9,2%, taču palielinājās tīro procentu ienākumu un aizdevumu attiecība no 2,2% uz 2,3%. Kopējie darbības izdevumi trešajā ceturksnī bija 71,4 miljoni eiro un tas ir par 17,3 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā.