Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likmes pērn turpināja sarukt, sasniedzot zemāko Latvijā kopš neatkarības atgūšanas novēroto līmeni, liecina Latvijas Bankas pārskatā publicētā informāciju.

No jauna izsniegto kredītu zemās procentu likmes arvien vairāk ietekmēja esošo kredītu procentu likmes, ļaujot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām ietaupīt uz kredītu maksājumu rēķina, atviegloja kredītu atmaksāšanu, uzlaboja kredītu kvalitāti un veicināja patēriņu.

Zemo kredītu procentu likmju pozitīvo ietekmi uz nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību pieprasījumu pēc jauniem kredītiem mazināja trūkumi uzņēmējdarbības vides stabilitātē un paredzamībā, kā arī kredītņēmēju neatbilstība kredītiestāžu izvirzītajiem kredītu standartiem. Mājsaimniecību kredītu atlikuma procentu likmes 2017. gadā turpināja samazināties, taču daudz lēnāk.

Esošo mājokļa iegādei eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme 2017. gadā svārstījās 2.2–2.3% līmenī, savukārt attiecīgā patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme svārstījās 11,5–11,8% līmenī.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Izsniegto kredītu apjoms gan mājokļu iegādei, gan uzņēmumiem pēdējo 12 gadu laikā Latvijā piedzīvojis lejupslīdi, kamēr dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīs tieši pretēji – pieaudzis.

Baltijas salīdzinošās izmaiņas kredītu apjomos norāda nevis uz banku vai uzņēmēju kūtrumu, bet uz kādu kopējo spēles noteikumu aplamību, kas lēni un nepārvarami noved pie iepriekš prognozējama rezultāta.

Šādu ainu var novērot, ielūkojoties Eiropas Centrālās bankas datos. Nenoliedzami jautājums ir, kas notiek kreditēšanas segmentā un – vēl jo vairāk – kāpēc, laikam ritot, plaisa starp Baltijas valstīm tikai pieaug, nevis samazinās. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, ir eirozonas valsts, bet, raugoties uz dažādiem parametriem, šķiet, ka tās nebūt nav viena reģiona valstis, kur būtībā ir ļoti daudz līdzīgā un salīdzinoši maz atšķirīgā.

Skaitļi rāda acīmredzamo, bet neticamo

Kreditēšanas veicināšanai reģionos būtu nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma neliela apjoma mājokļa kredītiem, kā arī būtu jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un jānostiprina kredītiestāžu klātbūtne reģionos, piektdien ekspert diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Ekonomists informēja, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējā desmitgadē ir bijusi ļoti gausa - 2024.gada pirmajā ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā eirozonā vidēji.

Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, izteikts attiecībā pret IKP, pašlaik nav tālu no 2004.gada līmeņa, bet mājokļa kredītu segmentā pašreizējais līmenis ir zemākais kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un ir tuvāks rādītājiem, kuri raksturīgi zemu un vidēji zemu ienākumu valstīm, nevis augstu ienākumu valstīm, pie kurām pieskaitāmas visas eirozonas valstis, uzsvēra Vilerts.

Nodokļu izmaiņas un banku motivēšana kreditēt palielinās Latvijas konkurētspēju ārējos tirgos, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā publicētajā ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) paziņojumā.

Ministrs norāda, ka šobrīd ir aizsākušās intensīvas politiskās diskusijas par nākamā gada valsts budžetu un potenciālajām nodokļu izmaiņām, un, kā ierasts, ir gaidāma politiskā cīņa par daudzu un dažādu konkrētu valsts budžeta programmu finansējumu.

"Taču es kā ekonomikas ministrs gribētu ieskicēt kopējo ainu, vadoties pamatā no Latvijas ekonomiskās konkurētspējas viedokļa," pauž Valainis.

EM ir izstrādājusi ambiciozu Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģiju, kas paredz laikā līdz 2035.gadam dubultot valsts ekonomikas apjomu. Tas prasa ikgadēju iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4-5% apmērā.

Valainis norāda, ka valsts budžets un nodokļi šobrīd ir galvenie instrumenti, kas ir valdības un Saeimas rīcībā, no kuriem ir atkarīgs, kā izdosies ekonomiku uzlikt uz straujākas attīstības vektora. Kā norāda eksperti, izšķirošais šajā procesā būs investīciju un eksporta apjoma palielinājums.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz 31.12.2017. salīdzinājumā ar 31.12.2016. ir pieaudzis par 16,01%, sasniedzot 612,21 milj. eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats.

Portfeļa pieaugums vērojams praktiski visās kreditēšanas jomās, savukārt jauno kredītu izsniegšanā jāuzsver būtiski augušais bez maksas izsniegto distances kredītu skaits un apjoms, likumsakarīgi, arī pagarināto kredītu skaits.

Apkopotā informācija liecina, ka 2017. gada 31. decembrī Latvijā darbojās 59 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Distances kreditēšanas pakalpojumus sniedza 22 sabiedrības, patēriņa kredītus sniedza 21 sabiedrība, kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus) sniedza 19 sabiedrības, Hipotekāros kredītus sniedza 13 sabiedrības, līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītus kredītus sniedza 14 sabiedrības.

Latvijas Bankas sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku katru ceturksni veiktais banku apsekojums liecina, ka 2016. gadā kāpis klientu kredītu pieprasījums, bet kredītu izsniegšanas prasības kredītiestādes nav būtiski mainījušas, liecina informācija centrālās bankas gada pārskatā.

Nefinanšu sabiedrību kreditēšanas sektorā Latvijas kredītiestādes kompensēja kredītu procentu likmju kritumu ar augstākām ar procentu likmēm nesaistītām maksām. Vienlaikus augošās konkurences ietekmē nefinanšu sabiedrībām izsniegtajiem kredītiem kredītiestādes noteica mazāk stingras, piemēram, ķīlas prasības, kas uzlaboja nefinanšu sabiedrību iespējas iegūt kredītresursus.

2016. gadā Latvijas tautsaimniecībā iezīmējās jauna tendence – kredītiestādēm pakāpeniski atjaunojot tautsaimniecības kreditēšanu, ar martu sāka augt iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis, bet ar aprīli arī kredītu atlikuma gada pieauguma temps kļuva pozitīvs. Gadā kopumā iekšzemes finanšu iestādēm, nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis palielinājās par 3% (kredītiestāžu kredītportfeļa pirmais pieaugums kopš 2008. gada).

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats par specialo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai saņēmušo uzņēmumu kreditēšanas darbības rādītājiem liecina, ka to pārvaldītais kreditēšanas portfelis uz 2020.gada 30.jūniju ir krities.

Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju portfelī uz 2020.gada 30.jūniju bija 733,22 milj. eiro, kas ir par 4,07% mazāk, nekā 2019.gada 31.decembrī. Portfeļa samazināšanās vērojama pēc septiņu gadu (kopš 2014.gada) vienmērīgās tendences portfelim pieaugt, un tas noticis dēļ strauja jaunu aizdevumu skaita un izsniedzamo apjomu samazinājuma.

Jauno darījumu skaits un izsniegto summu apjoms 2020.gada 1.pusgadā salīdzinājumā ar 2019.gada 1.pusgadu samazinājās visos kredītu veidos.

2020.gada martā Covid-19 krīze ietekmes rezultātā jaunu aizdevumu izsniegšana, pretēji iepriekšējo gadu tendencei izsniegto aizdevumu summu kopējam apjomam pieaugt, šogad attiecībā pret februāri samazinājās par 13,32% līdz 39,56 milj. EUR. Vēl straujāks jaunu aizdevumu izsniegšanas apjoma samazinājums vērojams 2020.gada aprīlī, kad izsniegšana salīdzinājumā ar martu pēc apjoma saruka par 36,70% un bija vien 25,04 milj. EUR apmērā, kas kopš 2013.gada ir viena mēneša izsniegšanas absolūti zemākais rādītājs. 2020.gada maijā kredītu izsniegšana atjaunojās un šī tendence turpinājās arī 2020.gada jūnijā.

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

Inflācijas un Euribor likmes kāpums dažādi ietekmējis Eiropas valstu kredītu tirgu, kamēr dažviet kreditēšana pērn būtiski sabremzējās, citviet aizdevumu apmērs auga.

Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī patēriņa kredītu skaits palielinājies par 6,7 %, tikmēr izsniegto hipotekāro kredītu apjoms samazinājies par 9,9 % salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā, liecina “Kredītinformācijas Biroja” dati.

Polijā hipotekārā kreditēšana aug trīskārtīgi

Pagājušā gada beigās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs kreditēšanas dinamika bijusi ļoti atšķirīga. Piemēram, Čehijā un Rumānijā izsniegto kredītu apjoms būtiski audzis – patēriņa kredīti attiecīgi par 62,7 % un 38,5 %, bet hipotekārie kredīti par 44,1 % un 28,5 %, salīdzinot ar 2022. gada pēdējo ceturksni. Tas liecina par spēcīgu pieprasījumu un labvēlīgiem kreditēšanas nosacījumiem šajās valstīs. Savukārt Polijā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms audzis pat trīskārtīgi, jo valsts uzsāka subsīdiju programmu pirmā mājokļa iegādei. Tikmēr Austrija un Nīderlande saskārās ar būtisku kreditēšanas tirgus samazinājumu, liecina “Kredītinformāciju biroju asociācijas” (ACCIS) apkopotā informācija.

Kreditēšanas apjomi nebanku sektorā 2018.gada 1.pusgadā turpinājuši augt. Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis šā gada 30.jūnijā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 7,11%, sasniedzot 655,82 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati.

Portfeļa pieaugums īpaši vērojams distances, patēriņa, līzinga un citu ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītiem kredītiem.

Nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2018.gada 1.pusgadā patērētājiem no jauna izsniedza kredītus 309,04 miljonu eiro apmērā, kas ir par 28,45 miljoniem eiro (10,14 %) vairāk nekā 2017. gada 1.pusgadā. No jauna izsniegtajos kredītos 2018. gada 1.pusgadā turpina dominēt distances kredīti ar 126,65 miljoniem eiro jeb 41% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas, kam seko līzings un citu ar transportlīdzekli vai citu objektu nodrošinātie kredīti ar 94,36 miljoniem eiro jeb 30%.

Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa šogad pirmajā pusgadā augusi par 19,3%, otrdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

2022.gada pirmajā pusgadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 311,37 miljonu eiro apmērā, savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā no jauna izsniegto kredītu summa veidoja 260,925 miljonu eiro, bet 2020.gada pirmajā pusgadā - 233,21 miljonu eiro.

Kopumā patērētāju (nebanku) sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2022.gada pirmajā pusgadā ar patērētājiem noslēdza 454 040 jaunu darījumu, kas skaitā ir par 24 500 darījumiem jeb 5,7% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā.

Vienlaikus Priedītis atzina, ka patērētāju kreditēju skaits turpina samazināties. 2022.gada 1.janvārī, pēc paša iniciatīvas, patērētāju kreditēšanas tirgu pameta viens komersants, līdz ar to 2022.gada pirmajā pusgadā Latvijā spēkā bija 42 speciālās atļaujas jeb licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Savukārt tām trim sabiedrībām, kurām speciālā atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija apturēta no 2022.gada 1.janvāra uz laiku līdz sešiem mēnešiem, komersantiem nespējot izpildīt normatīvos noteiktās prasības, licences anulētas 2022.gada 1.jūlijā.

Līdz šim kopumā stimulējošās ECB monetārās politikas sniegtās iespējas kredītiestādes Latvijā nav pilnībā izmantojušas, to veiktajai kreditēšanai attīstoties gausi, liecina jaunākais Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskats.

Tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās pagaidām nav būtiski ietekmējusi naudas rādītāju – piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu atlikuma gada pārmaiņu – dinamiku, tomēr ārējās vides riski un izaugsmes palēnināšanās turpinās kavēt kredītportfeļa palielināšanos, savukārt piesardzība nākotnes vērtējumā stimulēs uzkrājumu veidošanu, uzņēmējiem un mājsaimniecībām palielinot noguldījumu atlikumu norēķinu kontos.

Kredītiestāžu piedāvāto procentu likmju līmenis saglabājās labvēlīgs kreditēšanas attīstībai. ECB veiktie monetārās politikas pasākumi nodrošinās labvēlīgas kredītu nosacījumu attīstības tendences, veicinot to uzlabošanos. Vienlaikus kredītu nosacījumus arvien vairāk sāk ietekmēt tas, cik veiksmīgi jaunu nišu spēj atrast kredītiestādes, kuras iepriekš bija specializējušās ārvalstu klientu apkalpošanā.

Pēdējos gados Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir iezīmējusies atpalicība no Lietuvas un Igaunijas, un nupat publiskajā telpā arvien biežāk tiek aktualizēts jautājums par nepieciešamību veicināt aktīvāku kreditēšanu Latvijā.

Latvijas Banka apgalvo, ka jau vairāk nekā 10 gadus esam ieslīdējuši hroniskā kreditēšanas mazspējā, tiek norādīts uz pārāk zemu konkurenci banku nozarē, un no politiķu puses izskan idejas par papildus nodokļa ieviešanu. Kopējais banku kredītportfelis kopš 2008. gada tiešām būtiski ir sarucis un, ja kaimiņos kreditēšanas dinamika ir pozitīva jau vairākus gadus, tad Latvijā kopējais izsniegto kredītu apjoms ir sācis augt tikai pērn.

Tas gan nenozīmē, ka bankas nevēlas kreditēt. Ir daudz strukturālie un citi no bankām neatkarīgie apstākļi, kas ierobežo kreditēšanas pieaugumu Latvijā. No ekonomikas izaugsmes viedokļa gan ir svarīgi uzsvērt, ka ražojošo nozaru kreditēšanā starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm nav nekādas atšķirības. Piemēram, rūpniecībai un lauksaimniecībai izsniegto kredītu apjoms Latvijā 2022. gada beigās bija 2,3 miljardi eiro, kas ir tieši tik pat, cik Lietuvā un tikai par 0,1 miljardu mazāk nekā Igaunijā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā.

Minētā summa – 358,57 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad tika uzsākta pārskatu sagatavošana.

Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.

Turpinoties vairāku iepriekšējo mēnešu tendencei, banku iekšzemes kredītportfelis sarucis arī pērnā gada decembrī, liecina Latvijas Bankas (LB) dati.

Aizvien rūpīgāks banku izvērtējums par klientiem, kas vēlas aizņemties, un augošā uzņēmēju piesardzība, raugoties tautsaimniecības attīstības perspektīvā, kā arī būtiskas agrāk izsniegto aizdevumu atmaksas decembrī noteikušas gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma sarukumu, un neliels pieaugums saglabājies vien mājokļa kreditēšanā.

Līdz ar to iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal nonācis negatīvajā sektorā, bet neliels pozitīvs gada kāpums saglabājies tikai mājsaimniecību kreditēšanā, norāda LB ekonomists Vilnis Purviņš.

Iekšzemes noguldījumu atlikuma kāpums pērn decembrī bija sezonāli straujākais gada laikā, tomēr, tautsaimniecības izaugsmei palēninoties, tas nedaudz atpaliek no iepriekšējā gada decembra rādītāja. Decembrī iekšzemes kredītportfelis saruka par 2,3%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 4,1%, bet mājsaimniecību kredītportfelim – par 0,2%. Kredītportfeļa kritumu galvenokārt noteica iepriekš izsniegto īstermiņa kredītu atmaksa vairākām lielākajām Latvijas komercbankām. Salīdzinājumā ar rekordzemajiem novembra līmeņiem, decembrī nedaudz uzlabojās jauno kredītu dinamika, tomēr gan decembrī, gan gadā kopumā tie izsniegti mazāk nekā gadu iepriekš – uzņēmumiem par 23,8%, mājsaimniecībām – par 4,7% mazāk.

Gada laikā kreditēšanas jomā ir vērojami atsevišķi uzlabojumi, tomēr kopumā vēl ir daudz iespēju progresam, teikts Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu pieejamības pārskatā 2024", kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu pieejamība Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo gadu laikā.

Viens no pārskata autoriem, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts akcentē, ka labi funkcionējoša finanšu nozare, kas uzņēmumiem un mājsaimniecībām nodrošina stabilu piekļuvi aizdevumiem, ir svarīgs nosacījums veselīgai tautsaimniecības izaugsmei. Uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu, savukārt atsevišķos kreditēšanas segmentos, piemēram, mājokļa kredītu segmentā, ir vērojama neliela situācijas uzlabošanās.

Mājokļa kredītu pievienotās procentu likmes ir samazinājušās, lai gan joprojām ir augstas. 2018.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto procentu likmi aptuveni 2,4% apmērā, bet 2024.gada sākumā vidējā pievienotā procentu likme bija 1,6%.

Komercbanku izsniegto aizdevumu apjoms juridiskām personām 2023.gada laikā ir bijis stabils un kopējā uzņēmumiem izsniegto kredītu summa gada beigās pārsniedza deviņus miljardus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati.

Visvairāk pērn pieaudzis aizdevumu apjoms mākslas, izklaides un atpūtas jomā (par 53%), komunālo pakalpojumu nozarē (par 36%), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (par 19%), valsts pārvaldes un aizsardzības (par 15%), kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (par 15%).

Kopējais izsniegto kredītu apjoms uzņēmumiem pagājušā gada laikā samazinājās par 0,1%, bet, salīdzinot ar 2023.gada 30.jūniju, izsniegto kredītu apjoms gada beigās bija par 1,4% lielāks.

Vērtējot juridisko personu kreditēšanas tendences pagājušajā gadā, redzams, ka vislielākais aizdevumu apjoma atlikums uz 2023.gada beigām bija nekustamā īpašuma nozares uzņēmumiem (1,6 miljardi eiro), kam seko lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare (0,9 miljardi eiro), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozare (0,6 miljardi eiro) un apstrādes rūpniecība (0,6 miljardi eiro).

Šī gada pirmajos mēnešos virknē plašsaziņas līdzekļu publicēta informācija par konkurences iespējamajām problēmām Latvijā, kas varētu būt viens no augstās (un ilgstoši noturīgās) inflācijas iemesliem. Daļā no ziņām piesauktas arī komercbankas, kas Latvijā esot pārāk atturīgas un piesardzīgas kreditēšanā.

Kopumā piekrītot, ka diskusija par Latvijas ekonomikas un konkurētspējas veicināšanu ir vērtīga, vēlos sīkāk pakavēties tieši pie tēzes par komercbankām un to kreditēšanas apstākļiem Latvijā.

Rakstā apskatīšu dažas no problēmām un jautājumiem, kas skar biznesa kreditēšanas tirgu Latvijā. Ikviena uzņēmuma, tai skaitā, bankas mērķis ir pelnīt sabalansējot un vadot riskus, kas ir atbildīgs un ilgtspējīgs biznesa modelis. Ņemot vērā, ka banku nozare ir viena no visvairāk regulētajām ne tikai no vietējām uzraudzības iestādēm, bet arī Eiropas Centrālās bankas, kuras noteikumi ir iekļauti risku modeļos, tas ietekmē aizdevuma cenu. Strādāt Latvijā (ar tādu vēsturisko pieredzi, kas ir bijusi tieši šeit), nozīmē strādāt augstāka riska un mazāk pievilcīgas biznesa vides apstākļos. Neskatoties uz visu minēto, banku spēja un vēlme kreditēt, kā arī pēdējo gadu pieaugošie izsniegto jauno kredītu apjomi liecina, ka kreditēšanas tirgus attīstās.

2018. gadā turpināsies neliela kopējā un nefinanšu sabiedrību kredītportfeļa palielināšanās (gada skatījumā – neņemot vērā kredītportfeļa nodošanas ārvalstu mātes bankai ietekmi), tomēr lēnākas uzņēmumu kreditēšanas ietekmē izaugsmes prognoze ir pazemināta, jaunākajā Makroekonomikas norišu pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

Galvenie faktori – ES fondu līdzekļu aktīvāka izmantošana, augoša ārējā un iekšējā pieprasījuma noteikta jaudu palielināšanas nepieciešamība, augošs uzņēmumu kapitāls un to gatavība investīcijām.

Mājsaimniecību kreditēšanas gada pieaugums atjaunojies 2018. gada 1. pusgadā, valdībai turpinot valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei un paplašinot garantiju saņēmēju loku ar jaunajiem speciālistiem, kā arī augot patēriņa kredītu pieprasījumam.

Kredītportfeļa pieaugums 2018. un 2019. gadā pamazām atjaunosies, tomēr tas būs lēnāks, nekā gaidīts iepriekš. Galvenie uzņēmumu kreditēšanas kāpumu veicinošie faktori būs ES fondu līdzekļu izmantošana un jaudu palielināšanas nepieciešamība, bet kredītu pieprasījumu mazinās nevēlēšanās uzņemties riskus. Mājsaimniecību kreditēšanā turpināsies līdzšinējās tendences, uzskata eksperti.

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Latvijas ekonomikas attīstību joprojām pārsvarā nodrošina uzņēmēju pašu līdzekļi, kamēr banku devums kredītu veidā gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību finansēšanā aug vien minimāli, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Vienlaikus turpinās iekšzemes noguldījumu ikmēneša pieaugums.

Martā kredītportfelis pieauga gan nefinanšu uzņēmumu (par 0.3%), gan mājsaimniecību (par 0.1%) sektorā (mājokļa kredītu kāpums bija 0.1%, patēriņa kredītu – 0.6%). Tomēr kāpums bija niecīgs – kopumā vien par 0.1%, un iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps būtiski nemainījās, veidojot -4.0%, t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem -4.7% un kredītiem mājsaimniecībām -4.8%. Izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pārmaiņu temps visos sektoros saglabājās pozitīvs – kopumā 1.4%, t.sk. nefinanšu uzņēmumiem 1.2% un mājsaimniecībām 0.8%.

Martā nedaudz uzlabojās no jauna izsniegto kredītu rādītāji – gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms martā sasniedza lielāko vienā mēnesī izsniegto kredītu apmēru šogad. Līdz ar to šā gada 1. ceturkšņa jauno kredītu kopapjoma rādītājs vairs neatpaliek no pērnā gada atbilstošā perioda līmeņa.

Kopējie banku darbības rādītāji 2019. gadā parāda stabilitāti, līdz ar to ir noslēdzies banku sektora pārmaiņu posms, kura laikā būtiski mainījās noguldījumu un banku klientu struktūra, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

”Bankas, kas iepriekš fokusējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, izstrādāja un uzsāka ieviest jaunus biznesa modeļus. Kopumā bankas ir labi kapitalizētas un likviditātes rādītāji ir augsti. Tas ir labs drošības spilvens ekonomikas izaicinājumiem, ar kuriem sastopamies šobrīd – Covid-19 izplatības laikā. Notikumu attīstība Latvijā un pasaulē, kuru šobrīd vēl grūti precīzi prognozēt, rādīs, kā attīstīsies Covid-19 ietekme uz finanšu, it īpaši banku sektoru.”

2019. gada beigās Latvijā darbojās 13 bankas un piecas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu banku filiāles. Gada sākumā noslēdzās kopš 2017. gada rudens Baltijas valstīs īstenotā "DNB Bank ASA" un "Nordea Bank AB" apvienošanās, kā rezultātā apvienotā banka "Luminor Bank AB" Latvijā un Lietuvā turpināja darboties kā Igaunijas "Luminor Bank" AS filiāles.