Pēc kārtējā Latvijas lauku ciemata apmeklējuma, sirds atkal sažņaudzās redzot, kā Marijas tante rūpīgi plāno savu budžetu, lai pietiktu gan iztikai, gan zālēm.
Tajā pat laikā zinu, ka Finanšu ministrija, valdība un parlaments ar neizprotamu vienaldzību noskatās (vai drīzāk tieši otrādi – piever acis) uz to, ka Latvijai liela daļa nodokļu aizpeld secen tikai tādēļ, ka valstī ir ārkārtīgi liberāla attieksme pret pelēkiem nodokļu plānošanas paņēmieniem. Ar gandarījumu konstatēju, ka pie līdzīgiem secinājumiem nonācis arī prezidents Zatlera kungs, kas savā uzrunā, ierosinot Saeimas atlaišanu, izsaka pārmetumus par peļņas uzkrāšanos oligarhu ofšoru kontos. Prieks, ka šo problēmu beidzot pamanījušas arī Ekonomikas un Finanšu ministrijas, kuru priekšlikumus jau 31.maijā atbalstīja MK1.
Tajā pat laikā vēl joprojām VID cenšas izspiest vairāk naudas no tiem legālajiem, kas savus ienākumus deklarē, bet nelegāļus un puslegāļus VID neprot vai negrib aiztikt, jo tā taču ir vieglāk. Šāda pieeja diemžēl tikai traucē godīgajiem komersantiem un nesarežģī dzīvi pelēkajam un melnajam sektoram, bez reāliem draudiem no kriminālatbildības par vaļībām.
Turpmāk paanalizēšu – kādas ir tipiskākās pret-izvairīšanās normas un kāds ir to statuss Latvijā? Šajā jomā diemžēl Latvijas tiesību normas būtiski atpaliek no daudzām ES valstīm. Starp citu, attiecībā uz PVN shēmām (izņemot PVN izkrāpšanu, karuseļus, u.tml.) īpašas pret-izvairīšanās normas Latvijas likumos nav nepieciešamas, jo šo jomu regulē daudzie Eiropas Savienības tiesas spriedumi.
Kuras pret-izvairīšanās normas nav Latvijas likumos?
1. Vispārīgā pret-izvairīšanās norma. (Mākslīgu darījumu, kuru vienīgais mērķis ir nodokļu labums, pārkvalificēšana; ekonomiskās būtības pārsvars pār juridisko formu, u.tml.)
Izpētot visu ES dalībvalstu pret-izvairīšanās normas, redzams, ka Latvija kopā ar Grieķiju un Slovākiju uz 2011.gada sākumu bija vienīgās valstis ES, kas nav ieviesušas šo būtiskāko pret-izvairīšanās normu! Tā galvenokārt valstīm palīdz apkarot nodokļu izvairīšanās shēmas. Būtībā tā pasaka, ka visi darījumi, kam nav ekonomiska labuma (peļņas), bet tikai nodokļu ieguvums, nodokļu seku ziņā ir skatāmi pēc to ekonomiskās būtības. Tādēļ nodokļu sekas var būtiski atšķirties no tā, kāds darījums formāli paredzēts līgumā. Piemēram, ja līgumā paredzēts aizdevums, kur procenti ir noteikta daļa no peļņas un jāatmaksā tikai tad, ja aizņēmējs gūst peļņu, Nīderlandē, piemēram, šos procentus var pārkvalificēt par dividendēm.
VID un FM šādas normas esamības gadījumā gan būtu pāragri priecāties, ka tagad jebkuru aizdomīgu darījumu varēs pārkvalificēt pēc savas patiks. Jāņem vērā, ka likuma normām jābūt ārkārtīgi precīzām, lai VID būtu tiesības sodīt nodokļu maksātāju, bet šaubu gadījumā tiesa lems par labu nodokļu maksātājam. Piemēram, nesenā (2010.gada 3.decembra) lietā AT Senāts lēma, ka nav saimnieciskā darbība (piemērojot 2006.g. likuma normas), pārdodot daudzus nekustamos īpašumus. Austrijā, piemēram, ir definēti gan objektīvie kritēriji (darījums ir neparasts), gan subjektīvie – vienīgais nodoms ir izvairīšanās (pretruna likuma jēgai), lai konstatētu prettiesisku izvairīšanos no nodokļiem.
2. Nodokļu konvenciju pirkšana
Piemēram, no Latvijas uz Nīderlandi procentu izmaksai ir 10% nodoklis, bet saskaņā ar nodokļu konvencijām no Latvijas uz Lietuvu ir 0% un no Lietuvas uz Nīderlandi arī ir 0%. Ja nav attiecīgas pret-izvairīšanās normas, var no nodokļa aizbēgt, strukturējot darījumu caur Lietuvas uzņēmumu, pateicoties Latvijas-Lietuvas nodokļu konvencijai, kurai ir pārsvars pār Latvijas likumu.
3. Patiesais labuma guvējs
Princips saistīts ar iepriekšējo. Ja iepriekšējā piemērā mākslīgi ielikts Lietuvas starpnieks, ar attiecīgām pret-izvairīšanās normām Latvijas VID varētu uzskatīt, ka starpnieka nav. Protams, pastāv veidi, kā arī šo pret-izvairīšanās normu var apiet, bet tas vairs nav tik vienkārši.
4. Kontrolēts ārvalstu komersants (angl. – Controlled Foreign Corporation) – visticamāk, iespējams ieviest, ja saistītais uzņēmums reģistrēts ārpus ES.
Šī norma parasti paredz aplikt ar UIN (Latvijas) uzņēmuma ārvalsts saistītā uzņēmuma peļņu, ja tam piemēro UIN, kas ir zemāks par noteiktu likmi, parasti aptuveni 10% vai 2/3 no (Latvijas) likmes. Šķiet, veiksmīgi šos ierobežojumus varētu piemērot ofšoriem. Ārvalstu uzņēmumiem šādos gadījumos jāpierāda arī ekonomiskā klātbūtne ārvalstīs, nevis tikai mākslīga pastkastīte. Ekonomiskās klātbūtnes u.c. CFC kritēriju izpratnei viena no nozīmīgākajām Igaunijas lietām ir Cadbury Schweppes lieta (C-196/04). Šis ir viens no priekšlikumiem, ko attiecībā uz ārzonu apkarošanu beidzot virza arī FM. Cerams, ka ierēdņi uz šo mehānismu neskatīsies tikai tik šaurā kontekstā.
5. Dubultās neaplikšanas novēršana, it sevišķi svarīgi, ja nav nodokļu konvencijas.
6. Konsultantiem ir pienākums ziņot VID par agresīvām nodokļu plānošanas shēmām, ko tie piedāvā saviem klientiem.
7. Vēl ir daudz dažādu specifisku pret-izvairīšanās normu, ar kurām «bezgalīgās paslēpju spēlītes ietvaros» valsts reaģē uz populārākajām izvairīšanās shēmām. Tā, piemēram, š.g. aprīlī Lielbritānijā ieviesta norma, ar kuru apkaro privāto pensiju mākslīgu pārnešanu uz citām valstīm, jo daļa nodokļu konvenciju paredz pensiju aplikšanu valstī, no kuras pensija izmaksāta. Ko valsts var darīt, jo konvenciju taču nav tik viegli grozīt? Elementāri – ieviestas normas, kuras nosaka, ka konvencija nav piemērojama, ja pensija pārnesta uz citu valsti ar mērķi izvairīties no IIN Lielbritānijā. Tālākais jau ir pierādīšanas jautājums.
8. Lai normalizētu no iepriekšējiem principiem izrietošu iespējamo tiesāšanos, Latvijas tiesu praksē jānovērš ieviestais Eiropas Cilvēktiesību tiesas izpratnē aplamais princips, ka nodokļu uzrēķins jāsamaksā, lai varētu tiesāties. Turklāt, paplašinot kriminālatbildības gadījumus melnajam sektoram, vajadzētu ieviest principu, ka iespējams atbrīvot no kriminālatbildības tos, kas samaksā nodokļu uzrēķinu līdz tiesai.
Kuras pret-izvairīšanās normas ir Latvijas likumos?
9. Cenas darījumos ar saistītām personām pamatošanas pienākums (angl. – transfer pricing).
Latvijā šobrīd ir viens no vājākajiem regulējumiem ES. Polijā u.c. ES šis ir viens no biežākajiem nodokļu administrācijas pārbaužu iemesliem ar lielākajiem uzrēķiniem.
10. Ierobežojumi izmantot beznodokļu un čaulas kompāniju jurisdikcijas (ofšorus).
Vājš regulējums, ko var viegli apiet. Primitīvākā nelegāla izvairīšanās shēma vienmēr ir bijusi – pārdot uz ofšoru lēti un akumulēt peļņu tur. Kā jau minēts, MK 31.maijā apstiprinātais informatīvais ziņojums «Par nodokļu piemērošanu attiecībā uz ārzonu darījumiem un iespējām šo kārtību pastiprināt» sakustinājis šo ledu, kas no 01.01.2012. paredz ieviest minēto kontrolētā ārvalstu komersanta mehānismu, kā arī liegt ofšoriem piedalīties iepirkumos. Šai sakarā tiešām pozitīva ziņa, ka FM domā ne vien par represīvām, bet arī par investīcijas veicinošām metodēm. Lieliski, ka projektā paredzēts vienlaikus izvērtēt un veicināt uzņēmumu reģionālo vadības biroju, uzņēmumu grupu finanšu vadības centru, uzņēmumu grupu autortiesību centru, holdinga sabiedrību izvietošanu Latvijā:
a. atbrīvot no UIN ieturēšanas dividendes, ko Latvijas SIA izmaksā nerezidentam,
b. samazināt no 25 līdz 10% līdzdalību, lai piemērotu atbrīvojumu no UIN no nerezidenta ienākošajām dividendēm,
c. atbrīvot no UIN ieturēšanas procentus, ko Latvijas SIA izmaksā nerezidentam,
d. atbrīvot no UIN ieturēšanas maksājumus par intelektuālo īpašumu, ko Latvijas SIA izmaksā nerezidentam,
e. atbrīvot no UIN Latvijas SIA ienākumus no akciju atsavināšanas.
11. Finansēšanas proporcija caur aizdevumu un kapitālu, lai ierobežotu procentu atskaitīšanu UIN vajadzībām izdevumos (t.s. Thin Capitaisation).
12. Speciālās pret-izvairīšanās normas:
a. uzņēmuma u.c. līgumu pārkvalificēšana par darba attiecībām,
b. nekustamā īpašuma pārdošanas pielīdzināšana kapitāla daļu atsavināšanai sabiedrībā, kur vairāk par 50% aktīvu ir nekustamais īpašums,
c. personāla noma – ārvalstu un vietējo darbinieku algas, kuras formāli apmaksā no ārzemēm, var uzskatīt par apliekamām Latvijā, ja tās faktiski apmaksā Latvijas uzņēmums,
d. pastāvīgo pārstāvniecību (UIN) un pastāvīgo iestāžu (PVN) principu ievērošana, kas paredz, kuros gadījumos ārvalstniekiem jāreģistrējas un jāmaksā nodokļi Latvijā,
e. «pievilkšanās spēka norma» UIN likumā – ja ārzemju uzņēmums «pa tiešo» Latvijā tieši veic saimniecisko darbību, tajā skaitā tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu, kas ir tāda pati saimnieciskā darbība, kādu veic šā nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, tad šā nerezidenta tiešie gūtie ienākumi, kas gūti Latvijā, ieskaitāmi Latvijā esošās pastāvīgās pārstāvniecības ienākumos un apliekami ar UIN pēc 15% likmes,
f. aizliegums pārnest zaudējumus komercsabiedrības kontroles maiņas gadījumā, ko tikko Satversmes tiesa atzina par korektu, u.tml.
Pieļauju, ka, izlasot šo materiālu, daudziem liksies dīvaini – kādēļ gan nodokļu konsultants zāģē zaru uz kura pats sēž, jo šo pret-izvairīšanās normu trūkums paver plašākas iespējas nodokļu optimizēšanai. Taču bez sākumā minētajiem morālajiem un fiskālajiem apsvērumiem daudzi piemirst, ka šo jautājumu nesakārtotība rada pelēko zonu, kas, savukārt, traucē godīgai konkurencei, jo nav skaidri un paredzami spēles noteikumi un katrs tos interpretē savādāk. Ar «katrs» jāsaprot Augstākās tiesas Senāts, kas š.g. sākumā pēkšņi nodokļu sekas interpretēja ar Civillikuma vispārējo normu palīdzību (ka darījums starp divām SIA pēc būtības uzskatāms par darba attiecībām). FM pat neko daudz šai ziņā nebūtu jāizdomā, jo ir daudz avotu, kur receptes administrācijām uzrakstītas priekšā2.
Šai ziņā gan vērojami nelieli uzlabojumi jau šobrīd. Paredzēts, ka no 2012.gada stāsies spēkā ievērojami striktāki nosacījumi par cenu noteikšanu un tās dokumentēšanu darījumos starp saistītām personām, kuru pārskata gada neto apgrozījums pārsniedz LVL 1 miljonu (likumā detalizēti būs uzskaitīts, kādos gadījumos un kādu tieši dokumentāciju pēc VID pieprasījuma jāuzrāda). Gadu vēlāk arī būšot spēkā iespēja vienoties ar VID par darījumam piemērojamo cenu (t.s. Advanced Pricing Agreement). Šie grozījumi izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Detalizētāka informācija par šiem jaunumiem arī pieejama: www.sorainen.com/lv jaunākajās nodokļu ziņās.
Būvniecības pakalpojumiem un metāllūžņu tirdzniecībai būs piemērojama reversā PVN maksāšanas kārtība (budžetā PVN maksā pircējs, nevis pārdevējs). Savukārt fiziskām personām svarīgs būs pienākums (pieņemts 19.maijā Saeimā 1. lasījumā) kopš 2012.gada deklarēt savus nereģistrētos īpašumus (t.sk. naudu) Latvijā vai ārzemēs, kuru vērtība pārsniedz LVL 10 000. Arī jau minētie EM un FM virzītie ārzonu apkarošanas paņēmieni, cerams, drīzumā tiks arī ieviesti tiesību aktos. Visām šīm izmaiņām jau jāsāk gatavoties laikus!