Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts, jo depopulācija notikusi bez kara, milzīgām dabas vai tehnogēnām katastrofām.

Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par to, ka 2024. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,863 miljoni, kas ir par 22,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada 1. aprīlī, nepārsteidz, tomēr pašlaik nav ne mazākā cerību stariņa par to, ka valsts iztukšošanās neturpināsies. Proti, šāgada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 3154 jaundzimušie, bet miris 7371 cilvēks. Skaitļi pierāda: dzimstība joprojām ir par 54% zemāka nekā mirstība. Tas nozīmē, ka perspektīvā Latvijā cilvēku – bagātību radītāju – būs vēl mazāk. Jautājums ir – kas ražos preces, sniegs pakalpojumus, maksās nodokļus valsts makā, no kura finansē sabiedrībai nepieciešamos veselības, izglītības, infrastruktūras, drošības un citus pakalpojumus? Tātad darba devējiem darbinieku nav un nebūs – tas savukārt nozīmē, ka ir liels risks, ka savus investīciju projektus bizness attīstīs citās valstīs. Savukārt Latvijā – mazāk vērtības radītāju, mazāk nodokļu naudas.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.

Vistkopis pērk aitas

„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.

Skrundas novadā audzētos cigoriņu pārstrādā kafijā Polijā

SIA BiAgro Kurzeme Skrundas novada Raņķu pagastā cigoriņus audzē 120 ha platībā. Visa izaudzētā cigoriņu raža tiek pārstrādāta SIA Granova, kas pieder vācu uzņēmumam Laroma G.m.b.H un atrodas līdzās BiAgro Kurzeme. Pēc pārstrādes cigoriņi nonāk kafijas rūpnīcā Polijā, kur no Latvijā audzētās izejvielas gatavotais ekstrakts tiek izmantots pazīstamās kafijas Inka ražošanā – to izgatavotājs eksportē uz daudzām pasaules valstīm.

SIA Granova valdes loceklis Folkers Hepners (Volker Hoeppner) stāsta, ka Latvijā sākuši darboties jau 2001. gadā, kad izveidojuši uzņēmumu un nopirkuši īpašumu Raņķu pagastā. Vēlāk sākuši iepirkt zemi, lai varētu attīstīt ražošanu. Pakāpeniski izveidotas darbnīcas, iekārtots moderns laukums tehnikai, iegādāta jaudīga tehnika, kas kalpo gan cigoriņu audzēšanai un novākšanai, gan ierīkots moderns pārstrādes uzņēmums. Pēc tam, kad Latvija 2004. gadā iestājās ES, radās iespēja arī piesaistīt Eiropas līdzfinansējumu ražošanas attīstībai.

Jo tuvāk nāk jaunā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pieņemšana, jo vairāk ir jautājumu dažādās nozarēs. Saruks Kohēzijas līdzekļi, maksājumi lauksaimniekiem, noteikti mainīsies atbalsts arī citās nozarēs, jo viena no trim lielajām donorvalstīm savienībā ir pateikusi: «Paldies par sadarbību!»

Starp citu, tieši Lielbritānijā dzīvo vismaz 200 tūkstoši latviešu. Skarbi, bet tieši Lielbritānija izstājoties ir likusi Eiropai palūkoties uz vērtīgāko resursu – cilvēku!

Eiropa pēkšņi ir attapusies, ka ilgstošā laika periodā ir notikusi iedzīvotāju aizplūšana no lauku teritorijām uz pilsētām. Vecās Eiropas valstis apjēgušas, ka, izrādās, ilgtermiņā to ekonomiskais mugurkauls ir laukos.

Laikrakstā jau publicējām Zemkopības ministrijas, Zemnieku saeimas, Zemnieku federācijas viedokļus par to, ka briest izmaiņas lauksaimniecības atbalsta politikā. Proti, lielajiem zemniekiem dot mazāk, lai mazajiem tiktu vairāk. Tad, raugi, laukos iedzīvotāji radīsies! Vai patiešām tā uzreiz būs? Šis jautājums nav provokācija, lai aizstāvētu lielsaimniekus. Nē! Ir jautājums, ko īsti vēlas visa Eiropa un Latvija tostarp. Galvenais stāsts nav par to, ka trūkst sīkzemnieku, bet par to, ka laukos vispār trūkst cilvēku.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Bez pārējo reģionu darbaspēka importa Rīgai un Pierīgai neiztikt.

Rīga un Pierīga bez darbaspēka «importa» no laukiem, kur sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā daudz darba vietu ir pazudušas, bet jaunradītās nespēj visiem darbspējīgajiem nodrošināt darba iespējas. Par to liecina Dienas Biznesa veiktais pētījums par darba vietu pieejamību pašvaldībās, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par aizņemtajām darba vietām šā gada otrajā ceturksnī un iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā (15–61 gads). Aprēķinātais darba vietu pieejamības indekss tikai kārtējo reizi apliecina reģionālās attīstības svarīgo jautājumu.

Rēķinot, ka statistika darbspējīgo vecumā iekļauj arī vidusskolēnus, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus, kā arī augstskolu studentus, var diezgan droši prognozēt, ka Rīgā un Pierīgā darbaspēka deficīts attiecībā pret šajās pašvaldībās dzīvojošajiem (deklarētajiem) darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vēl iespaidīgāks.

Jautājums par lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu primāri vietējo rokās nav viennozīmīgs. No ekonomikas viedokļa raugoties, zemes īpašnieka nacionalitātei nav nozīmes un daudz būtiskāk ir atbildēt uz citiem jautājumiem. Pirmkārt, kāda ir lauksaimniecības loma Latvijas reģionu attīstības griezumā un līdz ar to arī valsts un pašvaldību politika šajā jomā? Otrs, kāds pamats ir uzskatam, ka līdz ar zemes īpašumtiesību saglabāšanu latviešu rokās, uz tās tiks attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, dodot labumu visai Latvijas tautsaimniecībai?

Lai arī publiskajā telpā arvien vairāk izskan viedokļi par nepieciešamību specializēties, tiecoties uz ražošanu ar augstu pievienotu vērtību, piemēram, radot produktus, kuru tapšanā izmantotas pašas modernākās tehnoloģijas, ir jāapzinās, ka gudra specializācija ietver diversifikāciju. Vienkārši sakot, tas nozīmē, ka papildus ražošanai un augstām tehnoloģijām, nevajadzētu aizmirst arī par citām nozarēm, tai skaitā tradicionālajām tautsaimniecības jomām, kuras var attīstīt, izmantojot pieejamos dabas resursus. Nenoliedzami viens no šādiem, jāsaka, retajiem dabas resursiem, kas Latvijā ir pieejams, ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tas ir pietiekami vienkāršs resurss, kuru, efektīvi izmantojot, var celt Latvijas attīstību un sekmēt tautsaimniecības konkurētspēju.

SIA Pekši īpašniece Marta Vītola meklēja iespēju, kā saimniekot dzimtajā Rucavas novadā. Šis ir stāsts nevis par vieglāka ceļa meklējumu, bet gan par mērķtiecīgu un pārbaudījumiem pilnu plāna realizāciju – palikt savā dzimtajā zemē kā saimniecei, uzņēmuma īpašniecei un valsts patriotei.

Jau trīs gadus Marta Vītola audzē gaļas liellopus. Ganāmpulks pieaudzis trīs reizes, bet uz pirmo peļņu var cerēt tikai pēc gada vai diviem. Eiropas Savienības fondu atbalsts izpalicis, uz banku kredītiem nav ko cerēt. Iztiku jaunā censone nopelna, strādājot vecāku uzņēmumos, un valstij ieteic jaunos lauksaimniekus atbalstīt reāli, ne tikai vārdos.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Tajā bildē pie sienas – mazā meitene ar Gunti Ulmani – esat jūs?

Jā. Tas man ir atgādinājums, ka prezidenti brauc uz vietām, kur ir pilsoņi, pie kuriem braukt. Toreiz Latvijas prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Lietuvas prezidentu Nīcā. 1993. gads. Man bija nepilni četri gadi. Pat īsti nezinu, kā prezidents nonāca līdz vectēva Jāņa Valda Vītola saimniecībai Vecvismini, Rucavas pagastā, bet es esot bijusi ļoti aktīva saimniecības izrādītāja. Tā man atstāstīja. Pati notikumu atceros visai miglaini. Toreiz vectēvam bija daudz piena govju. Man tagad ir gaļas liellopi.

Lauku tūrisms Latvijā daļēji atkopjas no krīzes un uzņem aizvien vairāk viesus no Vācijas un Krievijas. Pēdējo divu gadu laikā īpaši strauji pieaudzis krievu tūristu skaits Latvijas laukos, atzina asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Sarunā ar Latvijas radio viņa stāstīja, ka visvairāk tūristu Latvijas laukos ir no Vācijas, tam strauji tuvojas tūristu daudzums no Krievijas. Līdzīgi kā tūrisma pieaugums vērojams Rīgā, tas atspoguļojas arī uz situāciju laukos, norādīja A. Ziemele.

Lauku ceļotājs prezidente skaidroja, ka pirms desmit gadiem tūristu no Krievijas Latvijas laukos bija ļoti maz, bet pēdējo divu gadu laikā šis skaits ir strauji kāpis. Lielākoties tie ir cilvēki no Krievijas lielajām pilsētām, kuri labprāt izbauda dabu un paliek ilgāku laiku laukos. Krievijas tūristi bieži prasa ļoti dārgus produktus, kurus neatļaujas atbraucēji no citām valstīm.

Savukārt Latvijas tūristi biežāk izvēlas slēpošanu, braukšanu ar kamanām, savukārt vasarā svin kāzas un svētkus. Asociācijas prezidente arī norādīja, ka krīze daļu lauku tūrisma uzņēmēju situsi ļoti bargi. Tāpēc virkne viesu māju šajā laikā pārdotas vai bankrotējušas. Tikmēr tiem uzņēmējiem, kas labi izturas pret viesiem un piekopj pareizu cenu politiku, sokas visai labi.

«Visu var izdarīt – vajag tik rakt! Un pašam nemitīgi būt apritē, komunicēt ar cilvēkiem,» ir pārliecināts 23 gadus vecais Toms Kornets, kurš kopā ar draudzeni Līgu Lilientāli (22) saimnieko Alsviķu pagasta Līdumniekos. Jaunieši atzīst, ka viņiem patīk dzīvot un saimniekot laukos, tādēļ ir apņēmības pilni paplašināt un attīstīt saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Pirms diviem gadiem man saimniecībā nebija neviena traktora un no tehnikas neko nesapratu – tagad ir sava tehnika un šo to esmu jau apguvis. Darba ir ļoti daudz, vajag tikai strādāt,» saka T. Kornets.

Četrus gadus viņš dzīvo un saimnieko vecāku saimniecībā, kas saņemta mantojumā. Šobrīd Līdumniekos ir 5 zīdītājas govis, teļi, 15 aitas, lielākoties Latvijas tumšgalves. T.Kornets atzīst, ka viņa sirdslieta un pamatnodarbošanās saistās ar mežiem – pats ir izmācījies par mežsaimnieku Ogres meža tehnikumā. Šobrīd viņš apsaimnieko aptuveni 50 hektārus, no kuriem 16 hektāri ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, pārējais – mežs. Pats sagatavo un pārdod malku.

«Laukos jādara viss, lai mazos veikalus saglabātu, kas veicinātu lauku apdzīvotību»

Tā mazo lauku veikalu slēgšanas problēmu komentē Latvijas Tirgotāju savienības (LaTS) vadītājs Raimonds Okmanis. Saskaņā ar Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) sniegtajām ziņām, laukos vēl ir aptuveni 500 mazo veikalu, kas neietilpst nevienā no veikalu kooperācijām un to finansiālā situācija ir sarežģīta.

Proti, aizvien vairāk cilvēku no laukiem dodas prom labākas dzīves meklējumos, un tādējādi lauki iztukšojas, līdz ar to sarūk arī pircēju skaits. «Laukos ir skarbi. Jāņem vērā, ka veikals ir dzīvotspējīgs pie noteikta apgrozījuma un, ja tas netiek sasniegts, tas veras ciet,» skaidro R. Okmanis. Tā vietā parādās prakse, ka laukos preces piedāvā autoveikali, taču jāņem vērā, ka tajos preces ir dārgākas un otrs jautājums - kas notiek ar nodokļu nomaksu? Otrs iemesls lauku veikalu slēgšanai, pēc R. Okmaņa paustā, ir tas, ka veikalu «īpašnieki ir labākajos gados un nedzīvo saules mūžu, tāpēc nav kas pārņem veikalus, jo bērni ir aizbraukuši prom».

29. jūlijā no pulksten 10:00 līdz 12:00 Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Kuldīgas filiālē (Piltenes ielā 5a) norisināsies akcijas Darbs laukos! pirmais lauksaimniecības vakanču tirgus pasākums, liecina medijiem sniegtā informācija.

Akcijas Darbs laukos! ietvaros notiks zemnieku saimniecību pārstāvju tikšanās ar darba ņēmējiem, būs iespēja noklausīties darba devēju stāstījumus par savu saimniecību, darba specifiku, atalgojumu, transporta un dzīvošanas iespējām, kā arī iegūt citu informāciju, kas nepieciešama darba attiecību veiksmīgai uzsākšanai. Darba meklētāji varēs pieteikties uz brīvajām darba vietām zemnieku saimniecībās un piedalīties darba intervijās.

Pasākumā Kuldīgā piedalīsies šādi darba devēji:

z/s Garīši, kuras pamatnodarbošanās ir kāpostu un citu dārzeņu audzēšana, pārstrāde;

z/s Biezaiši, kas pārstāv lopkopības nozari un graudaugu audzēšanu;

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2014. gadā bija vidēji 299 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 1,24 eiro jeb 0,4% mazāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,6%, patēriņa izdevumi saruka par 1,0%.

Patēriņa izdevumu kāpums 2014. gadā turpinājās tikai galvaspilsētā – Rīgā. Mājsaimniecības Rīgā 2014. gadā tērēja 377 eiro – par 3,3% jeb 12 eiro vairāk nekā 2013. gadā.

2014. gadā pilsētu mājsaimniecību tēriņi pieauga par 0,1% un sasniedza vidēji 322,95 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt mājsaimniecību patēriņa izdevumi laukos bija vidēji 250 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī – par 1,9% mazāk nekā 2013. gadā.

Mājsaimniecības atturīgi izmantoja patēriņam savā rīcībā esošo ienākumu. To varēja ietekmēt gan Latvijas pievienošanās eirozonai, gan ekonomiskā nestabilitāte, kā arī citi faktori. Patēriņa izdevumu samazinājumu laukos papildus ietekmēja lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenu kritums un Krievijas ieviestie importa ierobežojumi.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Nepārdomāti realizējot 119 milj. Ls vērto platjoslas projektu, mazajiem operatoriem var būt neizdevīgi piedāvāt internetu lauku iedzīvotājiem, raksta Dienas bizness.

Saistībā ar VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) iecerēto kopumā 119 milj. eiro vērto platjoslas ieviešanas projektu Latvijas laukos daļa nozares ekspertu pauž bažas, ka var izveidoties situācija, kad optikas infrastruktūra lauku teritorijās ir izbūvēta, bet mazajiem operatoriem var būt neizdevīgi piedāvāt pakalpojumus gala klientiem – lauku iedzīvotājiem. «Tās nav bažas, tā ir dzīves realitāte,» asākus vārdus velta Baltcom vadītājs Pēteris Šmidre. Lai šāda situācija neizveidotos un Latvijas laukos būtu pieejams kvalitatīvs interneta pieslēgums par adekvātu maksu, jau šobrīd ir jārisina aktuālie jautājumi, DB atzīmēja Corporate Solutions grupas vadītājs Aigars Ceruss. Proti, ja optikas līnija tiek izbūvēta posmā Iecava-Vecumnieki, tad mazajam operatoram, lai tas varētu datu pārraides pakalpojumus piedāvāt apkaimes iedzīvotājiem, būs jāatrisina divi jautājumi. Pirmais, kā no optikas pieslēguma nodrošināt piekļuvi līdz iedzīvotāja dzīves vietai; otrais – kā nodrošināt tīkla savienojumu ar Rīgu. «Ja mazie operatori netiks maģistrālē, tad tas var radīt apdraudējumu,» DB piekrita LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Neko nedarot šajā virzienā, turpmāk tikai pilsētu iedzīvotāji var cerēt saņemt ātrgaitas interneta pieslēgumu par pieņemamu cenu, pārliecību pauda A. Ceruss.

Daļa banku klientu pauduši aizdomas par kredītiestāžu īstenoto teritoriālo diskrimināciju, jo tās negribīgi piešķir vai vispār atsaka hipotekāros kredītus lauku māju un lauku viensētu iegādei. Iedzīvotāji banku filiālēs reģionos saņēmuši kreditēšanas atteikumus ar skaidrām norādēm, ka izvēlētie lauku īpašumi pārsniedzot vēlamo kilometru skaitu attālumā no pilsētas vai novada centra, vēsta raidījums LNT TOP10.

Bankas uzsver, ka primārie faktori hipotekārā kredīta piešķiršanā vai noraidīšanā ir cilvēku maksātspējas izvērtēšana, pirmās iemaksas apmērs un īpašuma tirgus vērtība, tomēr raidījumā apkopotās atsevišķās individuālās pieredzes liecina par nepieciešamību īpašumam būt 5 kilometru rādiusa robežās ap pilsētām.

Piemēram, raidījumā intervētajai kurzemniecei Ervitai Stasei kreditēšanu atteikušas trīs bankas, tiklīdz uzzināja īpašuma atrašanās vietu – Medzes pagasts, kas ir 17 kilometrus no Liepājas: «Mēs esam gandrīz atmetuši sapni par lauku māju, jo bankām ir uzstādījums, ka īpašumam ir jābūt 5 kilometru rādiusā ap pilsētu. Viņiem neinteresē, cik ir īpašumam zeme klāt, kāds ir stāvoklis mājai. Viņiem interesē principā šis rādiuss.»

Novecošana kā Ķīnā tā Latvijā ir pārāk apjomīga, lai to «paslaucītu zem tepiķa». Ar šausmu žanram piederīgajām ragaviņām, kurās saskaņā ar dažu folkloras artefaktu vecie aizlaikos tikuši aizvesti uz mežu, arī neies cauri – pensionāri ir spēcīga elektorāta daļa. Tāpēc jautājums ir – kā un kur dzīvosim, kad novecosim? Un kā to laikus plānot, lai neiznāk kā Ķīnā.

Šīs pārdomas veicināja biznesa žurnāla Bloomberg Businessweek publikācija par dramatisko situāciju Ķīnā, kur sabiedrības novecošana ir tikpat liela kā Japānā 1990. gados. Tikai, kā raksta autors, ar to lielo atšķirību, ka Ķīna kļūs veca pirms pagūs kļūt bagāta.

Latvijas ķīnieši apstiprina tendenci

Novecošana pati būtu pusbēda, bet Hārvarda universitātes pētnieks Džozefs Dž. Kristians, kas specializējas Ķīnas senioru mājokļu jautājumos, saka senajā Viduszemē mūsdienās praktiski ir izzudusi tai tradicionālā daudzu paaudžu kopdzīve, mainot pilsētu un apdzīvoto vietu «sejas» un dzīves telpas plānojumu. Pierēķinot klāt visai neattīstīto pensiju sistēmu un viena bērna politikas un oficiālās izaugsmes (lasi – peļņas) ideoloģijas dēļ aizvien skaudrāk redzamo paaudžu atsvešināšanos un bezcerīgi briestošo veco ļaužu īpatsvaru, iegūstam sociālo katastrofu.

Ar biškopību var nodarboties ne vien laukos, bet arī Rīgā, piemēram, Mežaparkā un Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kur to dara Baltu dravas bitenieks Jānis Šnikvalds

Kādu laiku Jānis Šnikvalds dzīvoja savrupā ēkā Mežaparkā. Hobija līmenī viņš vēlējās nodarboties ar biškopību, pagalmā turēt dažus stropus. Sākotnēji mājas saimniece to atļāva, bet tad, kad stropi jau bija klāt, viņa pārdomājusi, un Jānim nācās izlemt, ko ar tiem iesākt. Ar Mežaparka apsaimniekotāja SIA Rīgas meži atļauju Jānis vienojās turēt bites Mežaparkā – netālu no Dziesmu svētku lielās estrādes. «Sapratu, ka Mežaparkā un pilsētā kopumā pie labiem laika apstākļiem varam iegūt lielu daudzumu un augstas kvalitātes medu. Pirmajā gadā, kad sāku darboties, man bija mute vaļā, ka īsā laika periodā pilsētā var ievākt tik gardu liepziedu medu,» saka Jānis. Tas viņu pamudināja meklēt iespējas attīstīties un nodarboties ar biškopību plašākā mērogā. Viņš nolēma piedalīties projektu konkursā Brigāde un bija viens no tiem, kam piešķirts finansējums idejas attīstībai. «Šis ir vairāk kultūrā balstīts projekts – stropi ir izdekorēti ar latvju zīmēm, vienam ir lodziņi, pa kuriem publika var vērot bišu darba procesu. Ar Brigādes finansējumu bija iespēja atsperties, palielināt apgriezienus. Ir pagājuši divi gadi un esmu sasniedzis to, cik sākotnēji biju iecerējis. Negribas apstāties,» stāsta Jānis.

Situācija ar darbaspēku laukos joprojām ir dramatiska, savukārt «simtlatnieku» programma nav attaisnojusi cerības un nav veicinājusi darba tirgus atkopšanos, secināts diskusijā ar Smiltenes novada uzņēmējiem.

«Situācija ar darbaspēku ir dramatiska, un uzņēmēji cits citu gatavi vai nožņaugt, pūloties pārpirkt kvalificētu darbinieku. Diemžēl bieži vien tālāko novadu - pat Balvu vai Gulbenes - uzņēmējs pārpērk Smiltenes uzņēmumā sagatavoto darbinieku, kurā esmu investējis 36 mēnešus, nevis izvēlas nodarbināt kāda tehnikuma absolventu,» norādīja ceļu būves uzņēmuma SIA 8 CBR valdes priekšsēdētājs Andris Lancbergs.

Arī zemnieku saimniecības Rožkalni īpašnieks Ivars Ādamsons atzina, ka lauksaimniekiem katastrofāli trūkst fermas strādnieku.

«Maksā kādu algu gribi, neviens nenāk, jo negrib strādāt netīru darbu. Tikmēr svešumā - Īrijā vai Anglijā - cilvēkiem acīmredzot parādās lielāka atbildības sajūta. Viņi jūtas kā izmesti okeānā un jākuļas kā nu māk. Tur jāstrādā jebkurš, arī netīrs darbs, kamēr šeit var parazitēt uz pabalstu rēķina,» sacīja Ādamsons.

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Ekonomikas lejupslīdes dēļ visai būtiski ir mainījies mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējums – ir palielinājies mājsaimniecību skaits, kas savu materiālo situāciju vērtē negatīvi.

Ja 2008. gadā savu materiālo stāvokli negatīvi vērtēja katra ceturtā mājsaimniecība, tad 2009. gadā – jau katra trešā mājsaimniecība atzina, ka ir nabadzīga vai atrodas uz nabadzības sliekšņa, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Mājsaimniecību budžetu apsekojuma 2009. gada provizoriskie dati.

Dominējošais sava materiālā stāvokļa subjektīvais novērtējums joprojām ir «neesam ne bagāti, ne nabadzīgi», taču pēdējo septiņu gadu laikā tas pirmo reizi ir samazinājies (salīdzinājumā ar 2008. gadu – par 4,8 procenta punktiem). Par 3,6 procenta punktiem ir krities arī vērtējuma «neesam bagāti, bet dzīvojam labi» īpatsvars. Tajā pašā laikā strauji palielinājies (par 7,1 procenta punktu) mājsaimniecību īpatsvars, kas sniedza vērtējumu «neesam nabadzīgi, bet esam uz nabadzības sliekšņa».

Facebook domubiedru grupas «Māja meklē cilvēku/Dzīve laukos» izveidotāji rosina biedrus apsvērt iespēju izveidot pašiem savu no komercbankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību vai fondu, lai palīdzētu finansēt lauku māju vai lauku viensētu iegādi, tā otrdien vēstīja raidījums 900sekundes.

Facebook grupā šīs idejas nepieciešamība tiek pamatota ar svētdien raidījumā «LNT Top10» aktualizēto problēmu, ka bankas mēdz atteikt kreditēt lauku māju un lauku viensētu iegādi.

Krājaizdevu sabiedrības vai fonda izveide būtu iespēja vai nu pilnībā apiet bankas vai arī ar šo pūļveida finansējumu mazināt banku hipotekārā kredīta piešķiršanas šķēršļus, norāda grupas izveidotāja Inta Blūma: «Tas palīdzētu tiem cilvēkiem, kam nav uzreiz lielas pirmās iemaksas, vai vispār nav naudiņas, lai iegādātos īpašumu laukos, bet sirds deg par laukiem.»

Viens no variantiem paredzētu finanšu krājaizdevu sabiedrību, kad «grupas dalībnieki piedalās ar 5 eiro maksājumu, palīdzot cilvēkiem tikt pie mājām laukos un palīdzēt laukiem tikt pie cilvēkiem,» norāda Blūma. Nepieciešams izstradāt kritērijus, pēc kādiem šī krājaizdevu sabiedrība funckionētu, piemēram, atbalstāmo lauku māju pieteikumu izvēlēšanās un cik lielu summu no kopējā uzkrājuma piešķirt katram pretendentam.