Nepārdomāti realizējot 119 milj. Ls vērto platjoslas projektu, mazajiem operatoriem var būt neizdevīgi piedāvāt internetu lauku iedzīvotājiem, raksta Dienas bizness.
Saistībā ar VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) iecerēto kopumā 119 milj. eiro vērto platjoslas ieviešanas projektu Latvijas laukos daļa nozares ekspertu pauž bažas, ka var izveidoties situācija, kad optikas infrastruktūra lauku teritorijās ir izbūvēta, bet mazajiem operatoriem var būt neizdevīgi piedāvāt pakalpojumus gala klientiem – lauku iedzīvotājiem. «Tās nav bažas, tā ir dzīves realitāte,» asākus vārdus velta Baltcom vadītājs Pēteris Šmidre. Lai šāda situācija neizveidotos un Latvijas laukos būtu pieejams kvalitatīvs interneta pieslēgums par adekvātu maksu, jau šobrīd ir jārisina aktuālie jautājumi, DB atzīmēja Corporate Solutions grupas vadītājs Aigars Ceruss. Proti, ja optikas līnija tiek izbūvēta posmā Iecava-Vecumnieki, tad mazajam operatoram, lai tas varētu datu pārraides pakalpojumus piedāvāt apkaimes iedzīvotājiem, būs jāatrisina divi jautājumi. Pirmais, kā no optikas pieslēguma nodrošināt piekļuvi līdz iedzīvotāja dzīves vietai; otrais – kā nodrošināt tīkla savienojumu ar Rīgu. «Ja mazie operatori netiks maģistrālē, tad tas var radīt apdraudējumu,» DB piekrita LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Neko nedarot šajā virzienā, turpmāk tikai pilsētu iedzīvotāji var cerēt saņemt ātrgaitas interneta pieslēgumu par pieņemamu cenu, pārliecību pauda A. Ceruss.
«LVRTC ir sastapies ar izaicinājumu, lai viņu izbūvētā infrastruktūra darbotos rentabli, ir nepieciešams optimāls skaits savstarpēji konkurējošu telekomunikāciju uzņēmumu, bet, lai tie būtu ieinteresēti, uzņēmumiem jātiek pie pietiekami lēta maģistrālo telekomunikāciju resursiem, kurus praktiski savā īpašumā tur tikai Lattelecom,» pamatoja A. Ceruss. Pēc viņa domām, LVRTC būtu jāpanāk, ka Lattelecom sniedz pakalpojumus par tirgum pievilcīgiem tarifiem. Otrs risinājums, pēc A. Cerusa teiktā, būtu Lattelecom privatizācijas gadījuma nodalīt Lattelecom mazumtirdzniecību no vairumtirdzniecības, tādējādi vairumtirdzniecībai būtu pašai jānopelna biznesa attīstībai, kas palīdzētu radīt pieņemamāku tirgum tarifu struktūru. Taču tas būtu jādara realizējot Lattelecom privatizāciju, nevis kā atsevišķu pasākumu.
«Acīm redzot, ne visi nozares uzņēmumu pārstāvji pārzina un izprot nozares regulēšanas principus un kārtību, kura detalizēti ir aprakstīta Elektronisko sakaru likumā un Regulatora izstrādātajos noteikumos, metodikās un pieņemtajos lēmumos,» DB vērtēja Lattelecom Regulēšanas lietu nodaļas direktors Aivars Kreilis. Proti, EK ieteikumi nosaka regulējamos vairumtirdzniecības tirgus nozarē, kuros, atbilstoši Regulatora veiktajai tirgus analīzei, tiek izvērtēta konkurences pietiekamība un, ja konkurence nav pietiekoši attīstīta, tiek noteikts komersants ar būtisku ietekmi tirgū, kuram, iepriekš lēmumus saskaņojot gan ar visu ES dalībvalstu regulatoriem, gan Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde, tiek noteiktas visas vai daļa no likumdošanā paredzētajām speciālajām saistībām. «Speciālo saistību apjomā var noteikt komersantam pienākumus veikt atdalītu finanšu uzskaiti, attiecināt un aprēķināt sniegtā pakalpojuma izmaksas atbilstoši Regulatora metodikai, saistības tuvināt tarifus izmaksām, piemērot vienlīdzīgu attieksmi u.c. Minētās saistības, ja tādas ir noteiktas, var nodrošināt vairumtirdzniecības pakalpojumu pieejamību visiem ieinteresētajiem komersantiem līdzvērtīgi un to izpildi uzrauga Regulators,» turpināja A. Kreilis. Savukārt uz jautājumu, vai Lattelecom atbalstītu principu, kurš paredz, ka vairumtirdzniecības tarifus diktētu SPRK, viņš atbild, ka tiešā veidā šāds princips neatbilst ES un Latvijas normatīvo aktu regulējumam. «Ja nacionālā likumdošana to tā paredzētu, tad pret Latviju, visticamāk, tiktu uzsākta pārkāpuma procedūra, prasot to novērst. Šā brīža princips – auditēts pakalpojumu izmaksu aprēķins un prasība tarifus tuvināt izmaksām, tai skaitā Regulatora tiesības noteiktā kārtībā apturēt piemērojamos tarifus un noteikt tarifu grieztus ir pietiekošs nodrošinājums tarifu regulēšanai,» tā viņš. «Elektronisko sakaru nozarē SPRK uzraudzību un regulēšanu veic, balstoties uz tirgus analīzi. Ja kādā no jomām tiek konstatēts, ka, piemēram, kāds komersants izmanto dominējošu stāvokli, regulators var noteikt kādus ierobežojumus, pielietot regulēšanas mehānismus,» DB viedokli sniedza SPRK sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane, vienlaikus vēršot uzmanību, ka attiecīgais projekts vēl ir ieviešanas stadijā, par to informācijas ir maz, tāpēc SPRK nevar komentēt, kā tas darbosies un vai ir pamats kādām bažām. «Ko vispār Regulators pēdējo piecu gadu laikā ir izdarījis tirgus liberalizācijai?» jautā P. Šmidre. Reizēm viņam ir sajūta, ka valsts Lattelecom uzlūko tikai kā peļņas ieguves avotu, lai gan vajadzētu skatīties uz to, kā vislabāk ar vislabākajiem nosacījumiem varētu nodrošināt pakalpojumus iedzīvotājiem, savukārt Regulatoru, pēc uzņēmēja ieskatiem, vajadzētu aizsūtīt atvaļinājumā.
Laukos, lai varētu dažādot nodarbinātību, internets ir akūti nepieciešams, jo pārvietošanās iespējas kļūst dārgākas – degvielas cenas pieaug, DB skaidro z/s Lojas īpašnieks Mareks Bērziņš. Turklāt šobrīd ir iespēja darījumus kārtot ar interneta starpniecību, kas atvieglo dzīvi lauku uzņēmējiem. Viņš uzsver, ka interneta pieslēgums un ātrums šobrīd jau kļuvuši par uzņēmējdarbībai nepieciešamo nosacījumu laukos. Vidzemē interneta pieslēgums un kvalitāte, pēc viņa pieredzes, esot laba un nav iemesla sūdzībām, tiesa, vienmēr var vēlēties lētāku pakalpojumu. M. Bērziņš lēš, ka kopumā viņa saimniecībā maksa par interneta pakalpojumiem sasniedz 35–40 Ls mēnesī, jo tiek izmantoti gan Lattelecom, gan mobilo sakaru tīklu pakalpojumi. Arī Jaunpiebalgas z/s Jāņukalns saimniece Dagmāra Seņavska atzīst, ka cena un ātrums ir svarīgi faktori. Tiesa, lai gan internets saimniecībā ir pieejams, taču, pēc viņas teiktā, «tas ilgi nāk».
.png)
