Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.
Lai gan šogad veldre ir ietekmējusi lielāko daļu lauku, it sevišķi rudzus, O.Balodis skaidro, ka tas arī ir viens no labas ražas rādītājiem un cenas sevišķi neietekmēs. «Rudzi ir sakrituši veldrē, taču tie lauki, kurus izdevās novākt pirms lietavām, arī ir ar maizes kvalitātes īpašībām. Diemžēl tiem, kas bija nokrituši ļoti agri, ir sācies nīkšanas process, un tie ir derīga tikai lopbarībai. Bet, tā kā ražas ir salīdzinoši augstas, es domāju, ka rudzi tirgū netrūkst, līdz ar to mēs neplānojam, ka maizes cena varētu kāpt», skaidro O.Balodis.
Pērn graudaugu cena paaugstinājās, taču šī gada sākumā, pateicoties labai ražai, tā saka pazemināties, taču šobrīd precīzu cenu vēl esot pāragri minēt. «Rīgas Dzirnavnieka» direktore Anita Skudra pauž cerības, ka cenas varētu nostabilizēties un būt tādā līmenī kā pirms pāris gadiem. A.Skudra min, ka šogad pirmo ienākušo kviešu cena sasniedza 160 eiro/t, kā arī kaimiņvalstī Lietuvā pirms nedēļās kulto auzu cena sasniegusi 132-165 eiro par tonnu, atkarībā no kvalitātes. Latvijā auzu kulšanas sezona iesākusies tikai tagad.
Zemkopības ministrijas pārstāve Dace Freimane informē, ka Eiropas Savienība prognozē labu ražu kopumā, neskatoties, ka dažas dalībvalstis piemeklēja sausums, citas - pārlieks mitrums un nokrišņi. Graudu ražošana Eiropā ir pieaugusi par apmēram 5,5% un Latvija ir to valstu skaitā, kur novērojams pieaugums 5-10% apmērā, salīdzinot ar pērno gadu. Graudaugu audzēšana ir ļoti būtiska lauksaimniecības nozare eksporta ziņā, kas stabili saglabājas 2. vietā visā nozarē eksporta ziņā. Kvieši veido gandrīz 80% no graudaugu apjoma.
Z/S «Lauciņi» saimnieks Ainārs Stiliņš stāsta, ka maija un aprīļa karstums negatīvi ietekmēja ražu, taču kopumā šobrīd raža ir laba un ražas kvalitāte ir augstā līmenī. A.Siliņš stāsta: «Šogad raža ir laba, salīdzinot ar pagājušo gadu. Jāņem vērā, ka iepriekšējais gads, sausuma dēļ, bija stipri neražīgs, bet ja salīdzinām ar 2 gadiem iepriekš - ražas lielums ir apmēram tāds pats. Ziemāji virs 5t/ha, un, neskaitot rapsi, vasarāji nedaudz zem 5t/ha. Mūsu apvidū jūtam to, ka raža nav tāda, kā gribējām, bet, neteiksim, ka raža bijusi slikta.» Arī veldres skartie kviešu lauki, pateicoties labiem laika apstākļiem, izrādījās piemēroti pārtikas ražošanai. Sadarbībā ar «Rīgas Dzirnavnieku» Z/S «Lauciņi» ir uzsākuši jaunu auzu audzēšanas programmu, kuras ietvaros graudu audzēšanā tika samazināti minerālu un pesticīdu apjomi. Rezultātā raža nav tik liela, taču tas ir pamats tīrākas pārtikas ražošanā, sadarbībā ar vietējo ražotāju. Z/S «Lauciņi» apsaimnieko 700ha zemes, un tās saimnieks A.Siliņš min, ka «Lielākā daļa no saimniecības graudiem arī aiziet eksportā. Mēs izaudzējam daudz vairāk par mūsu pašu patēriņu.»
Arī pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas pieaug. O.Balodis stāsta, ka arī bioloģiskos lauksaimniekus šajā sezonā piemeklējuši izaicinājumi. Rudenī rudzu lauki izskatījušies lieliski, taču tā kā augu aizsardzībai netiek izmantoti pesticīdi, laukus ziemā smagi skāra ziemas pelējums, lauki tā rezultātā arī ievērojami izretojušies. Taču kopumā arī šogad paredzama lielāka raža bioloģiskajos laukos.
SIA «Ulbroka» pārstāvis Andris Kokts stāsta: «Izskatās, ka šogad raža būs labākā kā iepriekšējā gadā. Laba raža bija rapšiem, izdevās iegūt 4,2 t/ha, kas ir ļoti labs rezultāts. Rudziem arī salīdzinoši laba raža - tuvu 7t/ha. Un kviešiem redzēsim drīzumā.» Saimniecība graudaugus kā kvieši, mieži un rudzi cenšas izmantot paši savā saimniecībā, lopbarības ražošanai. Taču uzņēmums seko līdz graudu biržas cenām un izdevīgos brīžos arī realizē graudaugu tirdzniecību. SIA «Ulbroka» šogad audzēja kviešus, rudzus un rapšus un kopumā apsaimnieko 250ha lauksaimniecības zemi Ropažu novadā.