Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Turpinot darbu pie informācijas sistēmas "TULPE" pieejamo pakalpojumu pilnveidošanas, Valsts vides dienests (VVD) izveidojis jaunu pakalpojumu - rīku "Kalkulators dabas resursu nodokļa (DRN) aprēķināšanai".

Jaunais pakalpojums pieejams VVD mājas lapā www.vvd.gov.lv sadaļā "Kalkulatori".

Pēdējo trīs gadu statistikas dati liecina, ka vidēji ik gadu vairāki tūkstoši operatoru maksā dabas resursu nodokli par izmatotajiem dabas resursiem un mazo katlumāju apsaimniekošanā veiktajām emisijām.

Ievadot attiecīgo vielas daudzumu nepieciešamajā mērvienībā (tonnas, m3, kg), kalkulators automātiski aprēķina nodokļa apmēru

veic emisiju aprēķinu atkarībā no kurināmā materiāla veida (dabasgāze, sašķidrinātā naftasgāze, šķidrais kurināmais, koksne un kūdra), sadedzināšanas iekārtas veida un kurināmā daudzuma - atvieglo emisiju aprēķinus mazo katlu māju operatoriem, C kategorijas piesārņojošo darbību veicējiem. Izmatojot aprēķinātos emisiju daudzumus un dabas resursu nodokļa summu, tas atvieglo Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamā pārskata sagatavošanu, kā arī atvieglo vides datu sniegšanu valsts statistikas pārskatā "Nr.2- Gaiss" vienotajā vides informācijas sistēmā.

Cilvēku interese par jauno 2 eiro piemiņas monētu ir ļoti liela un no rīta Latvijas Bankas kasēs rindā gaidīja vairāki simti cilvēku, informē centrālās bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Lai nodrošinātu iespēju plašam cilvēku lokam iegādāties jauno monētu un tās suvenīriesaiņojumus, Latvijas Bankā noteikti monētu iegādes limiti, tostarp 2 eiro piemiņas monētām parastajā kalumā - līdz 50 monētām vienam cilvēkam.

Tāpat šoreiz organizētas nošķirtas kases klientiem, kuri iegādājas monētas suvenīriesaiņojumā (jo šādā gadījumā jāgatavo kases dokumenti), un tiem cilvēkiem, kuri atnākuši iemainīt 2 eiro piemiņas monētas, jo tajā klientu apkalpošanas process ir ātrāks.

Latvijas Banka atgādina, ka šīs monētas apgrozībā nonāks arī ar Latvijas komercbanku starpniecību. Turklāt pieredze ar pirmo 2 eiro piemiņas monētu rāda, ka tā bija pieejama apmaiņai Latvijas Bankas kasēs arī pēc sākotnējās ažiotāžas norimšanas.

Latvijas Bankā (LB) joprojām apmaiņai pieejamas divu eiro apgrozības monētas, informē centrālās bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Tāpat iegādei aizvien ir pieejami 2 no 3 suvenīrkomplektiem (komplekti Brilliant Uncirculated kvalitātē, kas izdoti 15 tūkstoši eksemplāru, un proof kvalitātē, kas izdoti 5000 eksemplāru; cena Latvijas Bankas kasēs ir attiecīgi 18 eiro un 50 eiro).

Visticamāk, visi šie produkti būs pieejami arī nākamnedēļ, pieļauj LB pārstāvis.

Db.lv jau rakstīja, ka LB šonedēļ sāka tirgot apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu Latvijas prezidentūra ES Padomē. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā un citās eirozonas dalībvalstīs. Pirmajās tirdzniecības dienās rindā pēc jaunajām monētām stāvēja vairāki simti cilvēku.

Monētas nacionālās puses grafisko dizainu veidojis mākslinieks Gunārs Lūsis, ģipša modeli – tēlnieks Jānis Strupulis. Jaunās 2 eiro monētas kaltas Vācijas kaltuvē Staatliche Münzen Baden-Württemberg. Šī kaltuve izgatavoja arī Latvijas eiro apgrozības monētas un pirmo 2 eiro piemiņas monētu, kas apgrozībā nonāca 2014. gada vasarā un bija veltīta Eiropas kultūras galvaspilsētai Rīgai.

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) kopīgajā preses konferencē Briselē pauda pārliecību, ka Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē būs ļoti veiksmīga.

«Latvijas prezidentūrai ES Padomē esam izvirzījuši trīs galvenās prioritātes,» preses konferencē informēja Straujuma. «Konkurētspējīga Eiropa, kurā mēs vēlamies īstenot Junkera kunga plānu ekonomikas atveseļošanai. Otrā prioritāte ir digitāla Eiropa, bet trešā - iesaistīta Eiropa,» akcentēja premjerministre, paužot gandarījumu par notikušajām diskusijām ar EK.

«Tikšanās laikā informējām arī par to, ko mēs sagaidām. Piemēram, martā notiekošajā Eiropadomē būtu jāizskata jautājumi par Eiropas enerģētikas savienību. Tāpat mēs runājām par to, kas būtu jāpārrunā jūnijā gaidāmajā Eiropadomē. Mēs sagaidām, ka tajā notiks diskusijas par digitālajiem jautājumiem. EK norādīja, ka līdz tam laikam nepieciešamie materiāli varētu būt jau sagatavoti," sarunā ar aģentūru LETA sacīja Straujuma.

Latvijas prezidentūra nozīmē brīnumu, ņemot vērā savulaik esošo vēlmi sadalīt Eiropu divās daļās, trešdien, uzrunājot Eiropas Parlamentu (EP), Strasbūrā sacīja Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers.

Viņš akcentēja, ka vēl salīdzinoši nesen neviens nevarēja iedomāties, ka Latvija būs ES prezidējošā valsts. «Latvijai ir izdevies lauzt vēstures gaitu,» teica EK vadītājs.

Junkers apstiprināja, ka EK pilnībā atbalsta Latvijas prezidentūras programmu. Viņš uzsvēra, ka Latvijas prezidentūras laikā tiks strādāts, lai risinātu gan ar enerģētiku, gan arī Eiropas digitalizāciju saistītos jautājumus. «Esmu pārliecināts, ka prezidentūra un EK varēs veiksmīgi sadarboties,» piebilda Junkers.

Latvijas prezidentūra ES Padomē norisinās šā gada pirmajā pusē. Līdz šim izvirzītas trīs prezidentūras prioritātes - informācijas sabiedrības stiprināšana un tās piedāvāto iespēju izmantošana ES nākotnes attīstībai, ES lomas stiprināšana globālā mērogā, labklājības un drošības telpas veidošana ES kaimiņu reģionos un konkurētspējīgāka ES kā pamats izaugsmei, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai un ieguldījums nākotnes attīstībā.

Latvijas Pasta pirmā 2015.gadā izdotā pastmarka tiks veltīta Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, informē pasts.

Latvijas prezidentūrai ES Padomē veltītā pastmarka izdota 200 tūkstošu eksemplāru tirāžā, un vienas pastmarkas nominālvērtība ir 0,64 eiro, kas atbilst vienkāršas pastkartes nosūtīšanas izmaksām uz jebkuru no ES valstīm.

Pastmarkas dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva, izmantojot Latvijas prezidentūras ES Padomē oficiālo logo, kuru veidojis grafiskais dizainers Gunārs Lūsis un kurā redzams arhetipisks dzirnakmens tēls.

Latvijas prezidentūra ES Padomē risināsies 2015.gada pirmajā pusē, un prezidentūru Latvija pārņems no Itālijas, bet vēlāk nodos to Luksemburgai. Katra ES dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darbu. Prezidentūra ir iespēja katrai ES dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma un iestāšanās laika ES veidot ES dienaskārtību un vadīt ES Padomi. Lai nodrošinātu savlaicīgu un kvalitatīvu Latvijas sagatavošanos ES Padomes prezidentūrai un atbilstoši kompetencei koordinētu darbu prezidentūras laikā, jau 2012.gada 1.februārī izveidots īpašs Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts.

Latvija Valsts prezidenta Andra Bērziņa oficiālās vizītes Somijā ietvaros satiksmes ministram Anrijam Matīsam trešdien bija tikšanās ar Somijas transporta ministri Paulu Risikko, informē Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba.

Abi kolēģi pārrunāja Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē aktuālos jautājumus transporta jomā, kā arī Matīss informēja par Eiropas platuma sliežu dzelzceļa projekta Rail Baltica realizācijas gaitu.

Ministrs uzsvēra, ka projekta realizācija visās trijās Baltijas valstīs norit ļoti aktīvos tempos, kā arī aicināja Somiju iesaistīties šajā procesā.

«Ņemot vērā projekta nozīmīgumu visam Ziemeļu – Baltijas reģionam, es gribētu izmantot iespēju uzaicināt Somiju aktīvi iesaistīties šī stratēģiski svarīgā projekta īstenošanā, kā arī Rail Baltica kopuzņēmuma darbībā. Somija tiek aicināta iesaistīties Rail Baltica kopuzņēmumā kā akcionārs, ko arī paredz kopuzņēmuma akcionāru līguma nosacījumi,» paziņoja Matīss.

Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā būs iekšzemes patēriņš, eksporta izaugsme būtiski atgūsies tikai nākamgad, jaunākajā EY (agrāk Ernst & Young) Eirozonas ekonomikas attīstības pētījumā Eurozone Economic Forecast paredz eksperti.

Viņi paredz, ka, neskatoties uz ģeopolitisku saspīlējumu un grūtībām eksportā, Latvijas ekonomika šogad vienalga augs par 2,9%, kas ir nedaudz straujāk kā pērn, kad IKP pieaugums bija 2,5% līmenī. Jau nākamgad EY eksperti paredz ātrāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, sasniedzot 4,1% līmeni, kam sekos trīs stabilas izaugsmes gadi 4,5 – 4,6% apmērā ik gadu.

Ņemot vērā nestabilo situāciju Austrumu tirgos un stagnējošu izaugsmi daudzās Eirozonas valstīs, ekonomikas pieaugums Latvijā būs vairāk balstīts uz iekšējo patēriņu un publiskā sektora tēriņiem, nevis eksporta izaugsmi, kas tiks atlikta līdz nākamajam gadam. EY sagaida, ka mājsaimniecību patēriņš šogad augs par 3,6% pretēji 2,5% pērn.

ES prezidentūras laikā Latvija godam parūpējusies par citu interesēm, aizmirstot savējos

Tūlīt būs noslēdzies Latvijas ES prezidentūras pusgads. Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir lepna, jo esot saņēmusi uzslavas, ka tieši Latvijas prezidentūra ir bijusi labākā, kāda vispār ES bijusi. Atceramies, ka pēdējo sešu mēnešu laikā Ministru kabineta biedri vairākkārt sajūsmināti viens otram pateicās, cik labi prezidentūras laikā viss norit. Kā izriet no Valsts kontroles ziņojuma, valsts resoriem, iespējams, tiešām bija par ko priecāties, jo Latvijai ierastā stilā varēja «apgūt» prezidentūrai paredzētos līdzekļus. Varbūt ne tieši tiem mērķiem apgūt, kam tie it kā sākotnēji bija paredzēti, taču dārgie datori VARAM, ārpus ES esošo vēstniecību remontēšana un apgāde ar jaunām automašīnām un mēbelēm, jauni logi, telefoni un citi gadžeti cilvēkiem, kas prezidentūrai pat tuvumā nestāv, visticamāk, sen jau bija nepieciešami. Kad nauda iztērēta, ko nu tur vairs – Valsts prezidents Andris Bērziņš tik nopūšas, ka varbūt jau arī varēja nedaudz lētāk tikt cauri, taču tas, ka Valsts kontroles ziņojumi jau tādi kaķa lāsti vien ir, visiem sen jau ir skaidrs. Tātad, šaubu nav, no šī aspekta Latvijas prezidentūra par nodokļu maksātāju naudu dažiem ir lieliski izdevusies.

Latvijai ES prezidentūras laikā vajadzētu censties nevis būt vislabākajam «čomam», bet gan parūpēties par savām interesēm

Mūsu prezidentūra Eiropas Savienībā ir iesākusies ar vērienīgiem iedzīvotāju brīvās kustības ierobežojumiem galvaspilsētā Rīgā, kā arī ar ieradušos ES amatpersonu draudzīgiem uzmundrinājumiem. Iespējams, tieši šie uzmundrinājumi Latvijas Prezidentam Andrim Bērziņam ļāva jūsmot par «mūsu lieliskajām attiecībām un ļoti, ļoti pozitīvajām sarunām» (BNS), bet premjerei Laimdotai Straujumai sacīt – ja mēs visi kopā kā komanda labi nostrādāsim, lai Latvijas prezidentūrai būtu rezultāts, tad viņai būšot liels prieks (Latvijas Radio). Tieši par šo rezultātu arī ir vērts parunāt, jo ir absolūti skaidrs, ka tas nebūs sasniedzams, tikai tēlojot labas namamātes un namatēvus augstajiem Eiropas ierēdņiem, kas latviešiem nenoliedzami labi padodas. Tāpat uz rezultātu nevar cerēt, tikai atkārtojot mantru, ka viss būs labi un mums kopā noteikti izdosies.

Pie Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē galvenās norises vietas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB), šodien svinīgi pacelti ES un tās dalībvalstu karogi.

Pacelšanas ceremonijā Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēvica (V) norādīja, ka prezidentūra ir atbildība, ar kuru Latvija tiks galā. Viņa arī pauda cerību, ka Latvijas iedzīvotāji izmantos prezidentūras sniegtās iespējas, lai apzinātos Latvijas spēku, veiksmi un gudrību.

LNB direktors Andris Vilks sacīja, ka tā ir pirmā reize, kad prezidentūras centrālā ēka būs tieši bibliotēka. «Latvija turpina ceļu uz Eiropas kopienu. Prezidentūra būs ļoti laba pieredze un iespēja bibliotēkai un tās darbiniekiem. Mēs esam gatavi izaicinājumiem,» sacīja Vilks.

Latvija uz sešiem mēnešiem pārņēmusi ES rotējošo prezidentūru, par savas darbības prioritātēm nosakot ES konkurētspējas un izaugsmes risināšanu, ES lomas stiprināšanu globālā mērogā, kā arī Eiropas digitālā potenciāla iespēju izmantošanu ES attīstībā.

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā Latvijas ēdinātāji nav guvuši nekādu nozīmīgu devumu biznesā, atzīst aptaujātie ēdinātāji.

Ēdināšanas kompānijas AS Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa norāda, ka, salīdzinot šī gada pirmo pusi ar tādu pašu periodu pērn, izmaiņas nav bijušas būtiskas. «Izmaiņas Lido apgrozījumā un čeku skaitā prezidentūras periodā nav bijušas tik ievērojamas, lai mēs varētu teikt, ka prezidentūra ir nesusi mums nozīmīgu devumu biznesā.»

Auziņa arī atzīmē, ka uzņēmums vēl joprojām izjūt, ka tūristu skaits ir samazinājies un neatgriežas iepriekšējā līmenī tik strauji, kā to vēlētos Lido.

Arī ēdnīcu zīmola Daily darbs Latvijas prezidentūras laikā ritējis ierastā ritmā, atzīst Daily pārvaldītājas SIA Baltic Restaurants Latvia valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars.

Rīgā 1. un 2.jūnijā, notiek neformālā ES Lauksaimniecības ministru padome, kurā Latvijas prezidentūra rosinās diskusijas par esošo situāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā un tās attīstību Eiropas Savienībā.

Neformālās Padomes laikā tās dalībnieki apmeklēja Valgundes pagasta bioloģisko saimniecību Buku audzētava. Tās darbība uzsākta 2003.gadā un patreiz iežogoti ap 250 ha platības, kas sadalīti vairākos aplokos, lai būtu iespējam organizēt selekcijas darbu un dzīvniekus varētu apskatīt un novērot, vēsta informācija uzņēmuma mājaslapā. Dzīvnieki iepirkti no savvaļas dzīvnieku dārziem Anglijā, Austrijā, Rumānijā un Ungārijā.

Zemkopības ministrija informē, ka Latvijas prezidentūras neformālās sanāksmes temats bija Bioloģiskās ražošanas ilgtspēja, izaugsme un patērētāju vajadzības pirms un pēc 2020. gada. Prezidentūra iepriekš sagatavoja diskusiju materiālu par situāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā un tās attīstību ES, minot arī nozīmīgākās problēmas, ar ko sektors patlaban saskaras.

Lauksaimnieki iespējamo aizliegumu ģenētiski modificētai dzīvnieku barībai vērtē kā belzienu konkurētspējai, kā rezultātā uzšvirkstētu cenas; Zemkopības ministrija savā pozīcijā vēl neizlēmīga, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisija (EK) likusi galdā priekšlikumus par iespēju atļaut dalībvalstīm pieņemt nacionālos lēmumus ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) izmantošanu pārtikā un dzīvnieku barībā. Latvijas prezidentūra ir aicinājusi EK prezentēt jauno regulas iniciatīvu 16. jūnija Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece. Savukārt priekšlikuma izskatīšanu Padomes darba grupās uzsāks jau Luksemburgas prezidentūra. ZM ir paredzējusi Latvijas pozīciju izstrādāt un saskaņot līdz 1. jūlijam.

ĢM lopbarības iespējamā izmantošanas iegrožošana neilgi pirms ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības noslēgšanas raisa jautājumus par lauksaimniecības produkcijas konkurētspēju, jo ASV šādi ierobežojumi nepastāv un attieksme pret ĢMO ir nesalīdzināmi liberālāka. Pašlaik ES pārtikā un dzīvnieku barībā atļauts izmantot 58 ĢMO, to vidū kukurūzu, kokvilnu, sojas pupas, eļļas rapsi un cukurbietes.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) otrās valdības 100 dienās paveiktais vērtējams neviennozīmīgi, atzina aģentūras BNS aptaujātie eksperti.

Pētījumu kompānijas Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis atzina, ka viņam ir grūti vērtēt valdības darbu, jo tā ir iesākusi to pašu kursu, ko iepriekšējais Ministru kabinets. «Tas ir zīmogs, kas nāca līdzi,» viņš sacīja.

Arī politikas eksperts Jānis Ikstens, komentējot Straujumas valdības 100 dienas, norādīja, ka valdības darba stilā vērojams «tas pats iepriekšējais rāmais stils».

«Brīžiem šķiet, ka daži ministri ir aktīvāki un izlēmīgāki par valdības vadītāju. Valdības rīcības politikā redzama svaidīšanās un neizlēmība, piemēram, jautājumā par mikrouzņēmuma nodokli,» kritizēja politologs.

Noslēdzoties pusgadu ilgušajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, ministrijas saviem darbiniekiem sākušas izmaksāt prēmijas, lai pateiktos par padarīto darbu, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Veselības ministrija (VM) ir viena no pirmajām, kas tās izmaksājusi. Prēmijas saņēmuši 28 darbinieki, kuriem kopumā izmaksāti 50 900 eiro. Prēmiju apmērs ir plašs - no 378 līdz pat 4466 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tās izmaksātas algas, pusotras vai divu algu amērā, ņemot vērā katras personas darba intensitātes pakāpi, kā to paredz valdības noteikumi, skaidro ministrijā.

«Par labi padarītu darbu, tas ir viens. Bet es gribētu uzsvērt arī to, ka Veselības ministrijas darbinieki ir vieni no viszemāk atalgotajiem ministriju līmenī. Un, ņemot vērā to, lai motivētu savus darbiniekus, šīs prēmijas tika izmaksātas,» komentēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Biznesa pasaulē izdevīgus līgumus izsist paradušais Donalds Tramps arī prezidenta amatā spēlēs pēc sev saprotamiem noteikumiem

Donalda Trampa prezidentūra ne tuvu nav pasaules gals. Iemesls tam ir vienkāršs – pasaule ir apaļa, tāpēc tai nemaz nav gala. Vēstures izpratnes un ekonomikas lineārums, kas visās jomās ir ieviesis arī progresa terminu, Rietumos ir pamatīgi iegājies, un tas nav slikti vai pilnīgi aplami. Nē, tas acīmredzami darbojas, un tam ir arī liela jēga. Tomēr tā nav absolūta patiesība, un tādi sistēmas «gļuki» kā Brexit vai Trampa kungs Ovālajā kabinetā mums to atgādina. Lietas nav pašsaprotamas un predestinētas, un aktīviem cilvēkiem ar tendenci uz brīvu darbošanos brīvā tirgū, kādi noteikti ir arī DB lasītāji, tā ir laba ziņa.

Latvijas Banka rīt, 1. decembrī, laidīs apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu ar stārķa attēlu, informē centrālās bankas pārstāvji.

Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā un citās eiro zonas dalībvalstīs. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā monēta būs pieejama apmaiņai no otrdienas, 1. decembra. 2 eiro piemiņas monētas Stārķis tirāža ir viens miljons eksemplāru. Latvijas Bankas pieredze liecina, ka šāda tirāža ir pietiekama, lai monētas apmaiņai pietiktu visiem interesentiem vismaz vairākas nedēļas. 10 tūkstošus monētu būs iespējams iegādāties Brilliant Uncirculated kvalitātē īpašā suvenīriesaiņojumā (cena Latvijas Bankas kasēs – 7,30 eiro), tāpat būs pieejami īpaši eiro apgrozības monētu komplekti ar astoņām Latvijas eiro apgrozības monētām, kā arī stārķa piemiņas monētuBrilliant Uncirculated kvalitātē (10 000 eksemplāru). Šo komplektu cena Latvijas Bankas kasēs – 19 eiro.

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

9. jūlijā - dienu pirms Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sveica diasporas uzņēmējus, kas ieradušies Latvijā apspriest eksporta veicināšanas, investīciju piesaistes un ekonomiskās attīstības perspektīvas, informē Ārlietu ministrija.

Uzrunājot pasākuma dalībniekus, ministrs uzsvēra trīs galvenās valdības un ārlietu dienesta prioritātes: «Pirmā - Latvijas un Baltijas reģiona drošības nostiprināšana, otrā - ekonomisko sakaru veicināšana gan ES, gan ārpus tās, trešā - saiknes stiprināšana ar Latvijas diasporu ārvalstīs.» Ministrs E. Rinkēvičs pateicās par diasporas ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, tās izaugsmes veicināšanā, kas ik gadu sasniedz ap 600 miljonu eiro.

«Prezidentūra ir noslēgusies, bet ārlietu dienests turpina aktīvi darboties. Nopietni strādājam pie vēstniecību tīkla paplašināšanas, kas arī ir būtiski, lai stiprinātu saikni ar diasporu. Šobrīd Latvijas pilsoņi dzīvo 120 pasaules valstīs», atzīmēja ministrs.

Latvija ir viena no labākajām vietām, kur attīstīt biznesu, atklājot Latvijas un Polijas biznesa forumu Varšavā ceturtdien sacīja Latvijas premjers Māris Kučinksis.

Viņš norādījis, ka pēdējos trīs gados ir daudz paveikts, lai stiprinātu valsts konkurētspēju - 2014.gadā Latvija pievienojās Eirozonai, 2015.gadā tika sekmīgi novadīta pirmo prezidentūra Eiropas Savienībā, pagājušajā gadā Latvija kļuva par OECD dalībvalsti, savukārt nesen publiskotajā reprezentatīvajā Doing Business reitingā Latvija pacēlusies uz augsto 14.vietu, informē M.Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Uzrunājot klātesošos, M.Kučinskis norādīja, ka globālā ekonomikas transformācijas procesā arvien svarīgāku lomu ieņem pakalpojumi, jo īpaši tādi, kas pat šobrīd vēl nav radušies - un tas vistiešāk ir saistīts ar tehnoloģisko un datu atvērtības revolūciju.

Starptautiskajās organizācijās strādājošie tautieši ar savām zināšanām un pieredzi ir ļoti nepieciešami Latvijai, piektdien atklājot neformālās sadarbības forumu starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

«Kopā mēs spējam īstenot lielus projektus, un spilgts piemērs tam ir pirmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.» I.Mūrniece aicināja uz vēl ciešāku sadarbību starp Latvijā un starptautiskajā vidē strādājošajiem tautiešiem.

Fotogalerijā skatiet attēlus no neformālā sadarbības foruma starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem!

Mūrniece norādīja, ka latvieši Latvijā un pasaulē ir vienots veselums, un mūs visus vieno kopīga vēlme atbalstīt savu valsti. «Mēs ļoti augstu vērtējam ārzemēs dzīvojošo Latvijas pārstāvju pieredzi un pienesumu Latvijai, stiprinot Latvijas tēlu un nesot mūsu valsts vārdu pasaulē,» sacīja I.Mūrniece.

Ekonomikas transformācija ir veids, kā pārvarēt Latvijas strukturālo atpalicību, šodien uzrunājot Saeimas deputātus pēdējā pavasara sesijas sēdē, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzīmēja, ka īstermiņā tas nozīmē atgūt konkurētspēju, bet ilgtermiņā - kalpot Latvijas ilgtspējīgai attīstībai Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā. Prezidenta ieskatā, ilgtspējīga attīstība ir atslēga nevienlīdzības mazināšanai.

"Nevienlīdzība Latvijā ir ievērojami augstāka kā vidēji Eiropā, taču risinājums nav esošā kopprodukta pārdale. Tas var būt tikai plāksteris. Risinājums nevienlīdzības mazināšanai var būt vienīgi ievērojams kopprodukta pieaugums, un tam ir jābūt straujākam kā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs un straujākām kā Eiropā vidēji," pauda valsts pirmā persona.

Levits sacīja, ka tas ir iespējams tikai un vienīgi rūpīgi piestrādājot pie katra no elementiem un to sazobes. Šie elementi ir skolas izglītība, augstākā izglītība, zinātne, pētniecība, inovācija, ražošana un eksports. Prezidents akcentēja, ka tieši šādā kārtībā galarezultāts ir pastāvīgi augošs nacionālais kopprodukts.

Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā tiks turpināts aktīvs darbs, lai panāktu progresu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidē, pasažieru tiesību stiprināšanā, Eiropas dzelzceļa vienotās telpas izveidē, kā arī TEN-T transporta tīkla attīstības jautājumos, lai dotu pienesumu kopējā ES ekonomikas konkurētspējas attīstībā.

Par to ceturtdien satiksmes ministrs Anrijs Matīss informēja Transporta komisāri Violetu Bulcu.

Viena no Latvijas kā prezidējošās valsts ES Padomē 2015. gada pirmajā pusē prioritātēm transporta jomā būs arī Dzelzceļa Ceturtās paketes sekmīga virzība, lai efektīvi tuvotos Eiropas Dzelzceļa vienotas telpas izveidei. Tiks turpinātas diskusijas par iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanas un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības priekšlikumiem, kas ir daļa no Dzelzceļa Ceturtās pakotnes Politiskā pīlāra. Turpmākais politiskā pīlāra progress ir cieši saistīts ar tehniskā pīlāra virzību un Latvijas Prezidentūra strādās pie sarunu pabeigšanas ar Eiropas Parlamentu par tehnisko pīlāru, balstoties uz iepriekšējo prezidentūru sasniegto ievērojamo progresu.