Biznesa pasaulē izdevīgus līgumus izsist paradušais Donalds Tramps arī prezidenta amatā spēlēs pēc sev saprotamiem noteikumiem
Donalda Trampa prezidentūra ne tuvu nav pasaules gals. Iemesls tam ir vienkāršs – pasaule ir apaļa, tāpēc tai nemaz nav gala. Vēstures izpratnes un ekonomikas lineārums, kas visās jomās ir ieviesis arī progresa terminu, Rietumos ir pamatīgi iegājies, un tas nav slikti vai pilnīgi aplami. Nē, tas acīmredzami darbojas, un tam ir arī liela jēga. Tomēr tā nav absolūta patiesība, un tādi sistēmas «gļuki» kā Brexit vai Trampa kungs Ovālajā kabinetā mums to atgādina. Lietas nav pašsaprotamas un predestinētas, un aktīviem cilvēkiem ar tendenci uz brīvu darbošanos brīvā tirgū, kādi noteikti ir arī DB lasītāji, tā ir laba ziņa.
Tāpēc Trampa prezidentūra nav pasaules gals; tā vienkārši ir drusku cita pasaule, cita spēle, un arī tas var pavērsties uz labu. Proti, ir maz ticams, ka prezidenta Trampa ārpolitikā būs tik pamatīga atsaukšanās uz kopējām vērtībām, kā tas ASV, Latvijas un Rietumu sabiedroto vispār attiecībās ir bijis līdz šim, bet tas jau nenozīmē, ka šīs vērtības tiek atceltas. Nē, vērtības tiek pārvērtētas, un tas ir veselīgi tīri principiāli, kā arī šai konkrētajā gadījumā ir jāņem vērā, ka Trampa kunga ausīs vārds «vērtība» ir ar ļoti konkrētu skanējumu. Tāpēc starptautiskajās attiecībās, kur, salīdzinot ar valsts iekšpolitiku, ASV prezidentam ir pat lielāka teikšana, vārda «vērtības» skanējums nākamos četrus gadus būs semiotiskajā laukā starp monētu šķindoņu un banknošu čaukstēšanu. Un tas nav cinisms. Konkrēti šobrīd tas ir pat labi, jo atgādina par vārda «vērtība» pamata nozīmi, un tā nudien ir starp monētu šķindoņu un banknošu čaukstēšanu. Tāpēc amerikāņiem par to otru vērtību izpratni, kas saistās ar ideāliem un aksiomātiskām nostājām, ir teiciens – vai tu liksi arī savu zuteni tur, kur ir tava mute?
Pirmais konkrētais zuteņa un mutes savietojamības vingrinājums jau notiek – Latvija beidzot un apņēmīgi kāpina aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Lielos vilcienos tā arī ir prezidenta Trampa prasība Rietumu partneriem vispār, un tā ir ļoti saprātīga prasība, citādi bijām jau ļoti ērti iekārtojušies dažādu kopējo vērtību midziņā: Vašingtona mums garantē drošību, Brisele – lauksaimniecību, būvniecību un ko tik vēl ne, un Maskavai ir pienākums apēst mūsu ne visai augstas pievienotās vērtības ražojumus, jo tiem taču ir sentimenta garša. Nu, to kopējo vērtību, vienvārdsakot. Un visai pasaulei ir pienākums vest savas mantas uz Krieviju un atpakaļ caur Latviju, jo atkal jau – mēs tam esam tradicionāls tilts.
Man ir daudz kas kritisks sakāms par prezidenta Trampa ekonomiskās politikas un ekonomiskās diplomātijas ieskatiem (piem., DB 08.11.), un tam vēl būs gana laika un diemžēl arī paredzami jaunas iespējas. Šeit es aicinu neizniekot labu krīzi, kāda mums neapšaubāmi ir, bet – tā ir pašā laikā. Vērtības, tāpat kā džemperus, plauktā vajag laiku pa laikam pacilāt un papurināt, lai tad, kad ir klāt spelgonis, kožu saēstais kamzolis nesairst rokās. Galu galā tās jau ir mūsu vērtības. Tad nu arī stāvēsim par tām un atradīsim veidus, kā nopelnīt, lai varētu savas vērtības atļauties.
