Latvijas darba tirgū pieprasītākās specialitātes un prasmes, piemēram, būvniecībā un viesmīlības sektorā, ir tieši tās, kurās ir nodarbināti ļoti daudzi no aizbraukušajiem un ārzemēs strādājošajiem latviešiem.

«Atvainojiet par pesimismu, bet variants ir tikai viens – vai nu mēs panākam darba tirgus atjaunināšanu Latvijā ar remigrāciju, vai arī šīs vakances šeit aizpildīs iebraucēji,» tā Ārlietu ministrija notikušajā diskusijā par Latvijas darba tirgus informācijas pieejamību diasporai sacīja vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts. Viņa vērtējumā tieši darbaspēka pieejamība ir arī Latvijas tautsaimniecības lielākais izaicinājums jau tuvākajā laikā, kas šo jautājumu padara politiski jo aktuālāku.

Attiecīgās diskusijas ass bija Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra (DMPC) veiktā pētījuma «Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai» publiskošana. Autoru grupas veiktais pētījums (https://www.diaspora.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/diaspora/petijumi/LU_DMPC_zinojums_darbiekartosanas.pdf) uzrāda ļoti augstu darba tirgus aspekta nozīmi latviešu remigrācijas plānos. 73% emigrantu atgriezties attur tas, ka Latvijā nav iespējams atrast viņiem pieņemamu darbu, bet 63% ‒ priekšstats, ka Latvijā viņiem nav profesionālās izaugsmes vai uzņēmējdarbības iespējas.

Gandrīz trešā daļa jeb 30% aizbraukušo tautiešu neplāno atgriezties Latvijā, liecina Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas rezultāti, kurā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm.

Kā žurnālistiem pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Inta Mieriņa, 4% ārvalstīs dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo Latvijā varētu atgriezties tuvāko sešu mēnešu laikā, 12% to plāno darīt tuvākajā piecgadē, 14% atzinuši, ka Latvijā atgriezīsies vecumdienās, bet 40% minējuši, ka varētu atgriezties noteiktu apstākļu gadījumā.

Kā uzsvēra Mieriņa, pētījuma rezultāti liecina, ka Latvija emigrācijā dzīvojošo tautiešu vidū «nav norakstīta pavisam». «Situācija varētu mainīties, ja cilvēkiem būs iespēja nodrošināt ģimeni. Tad arī varētu atgriezties vairāk tautiešu, nekā to patlaban plāno,» stāstīja pētniece.

Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centrs publicējis pētījumu Atgriešanās Latvijā par remigrantu pieredzi, lai apzinātu, kas un kādēļ atgriežas, kā iekļaujas Latvijas darba tirgū un sabiedrībā, un kāda palīdzība viņiem būtu nepieciešama. Pētījumā, kas tapis ar Ārlietu ministrijas atbalstu, piedalījušies vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku. Rezultāti apliecina, ka lielākajai daļai no tiem, kuri ir atgriezušies Latvijā, ir izdevies veiksmīgi iekļauties Latvijas darba tirgū.

Atgriešanos respondenti pamatā motivē ar ilgām pēc draugiem, ģimenes un Latvijas kopumā. Darbu vairākums meklē jau pēc atgriešanās Latvijā, un tas prasa zināmu laiku. Daļa atgriežas Latvijā, papildinājuši savu izglītību, ieguvuši specifisku darba pieredzi vai vispārējo kompetenci. Aptauja liecina, ka ārvalstīs iegūto pieredzi lielākā daļa uzskata par vērtīgu – tā sniegusi lielāku pārliecību par savām spējām, kā arī ir citi ieguvumi. Ap 40% strādājošo remigrantu ļoti lielā vai lielā mērā pēc atgriešanās Latvijā pielieto ārzemēs iegūtās zināšanas. Gandrīz tikpat daudz uzskata, ka viņu nozares darba devēji lielā mērā vai vismaz zināmā mērā novērtē ārzemēs gūto pieredzi.

Liels vairums no plašsaziņā redzamās atgriezeniskās saiknes pēc Eiropas Latviešu kongresa (ELK) četrām dienām (ja skaitām arī diskusiju dienu Saeimā) Rīgā, Stokholmā un uz prāmja starp abām pilsētām ir sabiedrības stereotipu atainojums. Cilvēkiem patīk lasīt kaut ko atpazīstamu, sevišķi, ja tas ir uz «sliktie viņi» nots. Attiecīgās publikācijas atstāj iespaidu, ka ir noticis kaut kāds tūdaliņu saiets, kamēr diasporas latvieši no dzimtenes apzināti atsvešinās, bet valsts tik apgūst Eiropas naudu bez sajēgas par tās reālo labumu saviem ļaudīm.

Kaut ne bez iemesla radušies, tie tomēr ir stereotipi – tā ir realitātes daļa, tomēr ne visa patiesība. Man ir gadiem ilgas saiknes ar diasporu, bet līdz nesenam laikam tie bija vien individuāli kontakti. ELK ir pirmais organizētais diasporas pasākums, kurā jebkad esmu piedalījies, un gluži etnogrāfiskam sarīkojumam es tik daudz laika veltījis nebūtu. Ar šo gribu norādīt uz saviem pēdējā laika (apmēram divu gadu) novērojumiem, ka Latvijas diasporā notiek būtiska pārbīde par labu lietišķai un profesionālās attiecībās pamatotai komunikācijai ar dzimteni dažādos privātā un publiskā sektora līmeņos.

Kultūra, sevišķi latviešu valoda, aizvien paliks goda vietā attiecībās ar diasporu, kur tai pamatoti ir arī jābūt. Tomēr nepārprotama ir īpaši jaunās diasporas jeb atgūtās neatkarības laikā aizbraukušo profesionāļu griba un arī aizvien fokusētākā prasība pēc viņu biznesa, ekonomikas un pārvaldības globālo kompetenču ņemšanas vērā. Un ELK lielā ziņa manā uztverē bija tieši šī prasība un arī Latvijas publiskā sektora principiālā atvērtība tai.

Latviešu diaspora kā investīciju avots Latvijas ekonomikai ir potenciāls, kas reizē aug un mazinās

Ārpus Latvijas dzīvojošie latvieši gatavi ieguldīt Latvijā, bet, vairāk domājot par Latvijas pagātni, nekā rūpējoties par tautsaimniecību. Ārzemju latvieši dedzīgi ziedo Likteņdārzam vai Okupācijas muzejam, bet šāda degsme nav vērojama to ieguldījumos ekonomikā. Trimdas nauda aizplūst pieminekļiem, nevis ražotnēm. Kā skaidro paši diasporas pārstāvji, no ieguldījumiem uzņēmumos vai inovācijās viņus attur vecā, labā korupcija un neuzticēšanās tiesu sistēmai. Šajos uzskatos viņi neatšķiras no citiem ārvalstu investoriem, kuru nauda Latvijai met līkumu. Tie latvieši, kuru ģimenes dzimteni pameta kara gados, varbūt saskata kādus pienākumus pret pagātnes rēgiem, bet viņiem nav izveidojusies saikne ar šodienas Latviju no ekonomiskā aspekta. To bremzējusi valsts pati, raidot par sevi signālus kā par investīcijām nedrošu vietu, gan ar valdības rokām gādājot par nestabilu nodokļu politiku, gan ar nespēju sakārtot valsts reputācijai tādas vitāli svarīgas institūcijas kā Valsts ieņēmumu dienestu vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Pēdējais piepūš vaigus un sašņorē vienu vai otru mēru, bet ikdienā, politiķu piesegts, trūd no iekšpuses. Premjers Māris Kučinskis, vakar uzrunājot ārzemju latviešus Pasaules Brīvo latviešu apvienības 60 gadu jubilejā, taisnojās, ka uzsāktās reformas esot atslēga uz naudas atmazgāšanas un kontrabandas apkarošanu un gadījumā, ja reformas transformēsies par veiksmes stāstu, tikšot sperti nākamie soļi. Politiķiem gan vajadzētu izsargāties no šī vārdu salikuma lietošanas, jo pārāk bieži Latvijas «veiksmes stāstiem» ir bijušas smagas blaknes.

Darbu sākusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ekonomiskā pārstāvniecība Austrālijā, Melburnā, informē LIAA pārstāvji.

LIAA direktors Kaspars Rožkalns norāda, ka lēmums par ekonomiskās pārstāvniecības izveidi Austrālijā sekoja kā loģisks turpinājums Latvijas vēstniecības atklāšanai Kanberā 2022.gada augustā.

"Šobrīd finiša taisnē ir sarunas starp Eiropas Savienību (ES) un Austrāliju par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu, kas būtiski samazinās tarifus dažādu preču eksportam uz Austrāliju. Kā papildus stimuls ekonomiskās sadarbības stiprināšanai ar Austrāliju ir aktīvā un plašā Latvijas diaspora šajā valstī," pauda Rožkalns.

Viņš arī atzīmē, ka tālo tirgu apgūšana ir viens no lielākajiem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem, jo tas būtiski paplašinās uzņēmēju manevra iespējas dažādu ekonomisko krīžu laikā.

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Jaunveidotā platforma Team Latvia būs «viens telefons, uz kuru var piezvanīt diasporai un tad piekļūt jau tās dažādajām kompetencēm», par Londonā notikušajā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forumā panākto konceptuālo vienošanos saka Eiropas Latviešu apvienības (ELA) valdes locekle Elīna Pinto.

No Latvijas izceļojušie un ārvalstīs par savu jomu profesionāļiem kļuvušie uzņēmēji, augstskolu mācībspēki, pētnieki un Eiropas un globālo institūciju ierēdņi ir bagāts, bet pienācīgi neapgūts, intelektuālais, kā arī investīciju un biznesa iespēju resurss. Londonā notikušajā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forumā ir panākta konceptuāla vienošanās starp nozīmīgām Eiropas diasporas un saistītām organizācijām Latvijā un Latvijas publisko sektoru, ka turpmāk šo attiecību un iespēju efektivizēšanai tiek izveidota jumta organizācija – Team Latvia.

To veido ELA, Lielbritānijas-Latvijas Uzņēmēju klubs (UKLBN), Norvēģijas latviešu organizācija Team Latvia, no kuras jaunā sadarbības platforma ir arī guvusi savu nosaukumu, biedrība Ar pasaules pieredzi Latvijā, Digital Freedom Festival jaunā iniciatīva Digital Diaspora un Latvijas eksporta atbalsta kustība Red Jackets. Praktiski šī sadarbība nozīmē, ka «mēs savas aktivitātes Latvijas saistībai ar diasporu turpmāk zīmolosim kā Team Latvia, un turpmāk veidosim jau strukturētu platformu sadarbībai ar Latvijas partneriem tieši ekonomikā,» skaidro E. Pinto.

Saeima ceturtdien, 26. oktobrī, konceptuāli atbalstīja 2018. gada valsts budžeta projektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 26 likumos un divu jaunu likumu projektus, informē Saeimas Preses dienests.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,95 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada budžetu nākamgad plānotie budžeta ieņēmumi palielināsies par 725 miljoniem eiro, bet izdevumi pieaugs par 624 miljoniem eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 0,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Preses dienestā norāda, ka 2018. gada valsts budžeta projekts ir izstrādāts atbilstoši šī gada jūlijā Saeimā apstiprinātajam nodokļu politikas ietvaram, kas cita starpā paredz būtisku darbaspēka nodokļu samazinājumu un sociālās atbildības pasākumus, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Nākamā gada valsts budžeta projekts jaunas būtiskas izmaiņas nodokļos neparedz.

Vaiola Luelina (Viola Llewellyn) ir Kamerūnā izveidojusi aizdevumu platformu Ovamba Solutions, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniedz islāma šariata likumiem atbilstīgu finansējumu. Tie atšķiras no Rietumu kreditēšanas principiem, jo nepieļauj procentlikmes par aizdevumiem. Rīgā starptautisku atzinību guvusī uzņēmēja viesojās tehnoloģiju konferencē TechChill 2018.

Jūsu aizdevumu platformas viena no idejām ir Āfrikas diasporas iesaiste kontinenta ekonomiskajā attīstībā un demokratizācijā ar finanšu tehnoloģiju palīdzību. Kā tas sekmējas?

Doktore Harnete Bokreziona (Dr. Harnet Bokrezion) Maincas universitātē ir pētījusi Āfrikas diasporas potenciālu un kāpēc gan viņi paši neuzņemas atbildību par kontinentam nepieciešamo izaugsmi un investīcijām, lai Āfrikai pašai dotu spēju (empower) augt un attīstīties, nevis pastāvīgi būt atkarīgai. Mēs Ovamba sākumā arī domājām, ka nu tik varēsim izmantot visu tā kapitāla potenciālu, kas saskaņā ar Pasaules Banku no diasporas nonāk Āfrikā. Tie ir triljoni dolāru – vairāk nekā Āfrika saņem dažāda veida palīdzībā. Bet mēs drīz vien sapratām, ka tas nav tik vienkārši. Izrādījās, ka reti kurš par savu uz dzimteni sūtīto naudu domā kā par investīciju, un šie cilvēki diasporā arī dzīvo ļoti izkaisīti. Tas vienkārši nebija ticams biznesa modelis.

ASV nodibināta konsultāciju kompānija Latvijas biznesa atbalstam; Lielbritānijā uzsvars uz e-pakalpojumiem

Pēc Latvijas līdz šim lielākā biznesa foruma ASV Spotlight Latvia, kas norisinājās pērnruden (DB 31.10.2017.), viens no Latvijas–ASV Tirdzniecības kameras (LatCham) līdzdibinātājiem Pēteris Freimanis ir nodibinājis uzņēmumu The PGF Group ar mērķi atbalstīt Latvijas kompāniju ieiešanu ASV tirgū un otrādi – konsultēt Amerikas uzņēmējus, kas interesējas par Latviju un ES.

«Esmu jau kādu laiku strādājis šādā veidā, bet nolēmu to darīt arī oficiāli, jo saredzu, ka ir šāda veida uzņēmuma trūkums ASV,» lēmumu par uzņēmuma dibināšanu DB komentē P. Freimanis. Līdz ar šo Latvijas uzņēmumiem The PGF Group sniedz trīs veida pakalpojumus – reprezentāciju, konsultācijas un biznesa apkalpošanu.

Diasporas locekļiem ir iespēja brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai, lai saņemtu vecuma pensiju, informē Labklājības ministrija.

To paredz 13. augustā Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi noteikumos «Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai».

Tagad ikvienam no Latvijas diasporas ir šāda iespēja, iesniedzot elektroniski vai klātienē iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā par brīvprātīgu pievienošanos valsts pensiju apdrošināšanas sistēmai. Šie noteikumi stājas spēkā vispārējā kārtībā pēc to pieņemšanas Ministru kabinetā.

Saskaņā ar Diasporas likumu diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi.

Nākamnedēļ varētu tikt izvēlēts jaunās Latvijas Zinātnes padomes (LZP) vadītājs, bet nozares pārstāvji norāda, ka, tā kā Izglītības un zinātnmes ministrijas (IZM) rīkotais konkurss uz šo amatu izslēdz veselīgu konkurenci un labākā kandidāta izvēli, ir jārīko jauns konkurss, pārskatot tā noteikumus un piedāvāto atalgojumu. Iespējams, tieši neadekvātā atalgojuma dēļ, konkursā ir pieteicies tikai viens pretendents.

"Šobrīd piedāvātais LZP direktora atalgojums ir aptuveni 2,2 tūkstoši eiro (bruto), kas ir aptuveni tikpat, cik saņem pēcdoktorantūras pētnieki, tātad, jaunie zinātnieki ar svaigi iegūtu doktora grādu. LZP pārvaldība ir ļoti atbildīgs administratīvs darbs, ko nevarēs apvienot ar pētniecību, turklāt konkursa nolikums izslēdz kandidātus pensijas vecumā," skaidro Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa, norādot, ka par Latvijas zinātnes vides sakārtošanu un jaunās institūcijas veiksmīgu iedzīvošanu lielā mērā atbildīgs būs tieši jaunās LZP direktors.

Arī Valsts zinātnisko institūciju asociācijas valdes priekšsedētājs Osvalds Pugovičs uzskata, ka konkursa pretendentu vērtēšanas komisijai vajadzētu anulēt konkursa rezultātu un nopietni izanalizēt cēloņus, kas varētu būt izraisījuši tik mazu interesi par prestižo LZP direktora amata vietu.

Lai nodrošinātu šobrīd, kā arī iepriekš Gērnsijā dzīvojošo un strādājošo Latvijas valstspiederīgo sociālās tiesības, valdība 18. augusta sēdē lēma par Latvijas Republikas valdības un Gērnsijas valdības līguma sociālās drošības jomā parakstīšanu un iesniegšanu apstiprināšanai Saeimā, informē Labklājības ministrija.

Minētais līgumprojekts Latvijas valstspiederīgajiem paredz tiesības uz vecuma pensiju un ar to saistītajiem pabalstiem. Piemēram, tie, kas jau ir atgriezušies Latvijā, bet iepriekš ilgāk par gadu veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas Gērnsijā, varēs Latvijā saņemt vecuma pensiju no Gērnsijas, jo Līgums ļaus summēt apdrošināšanas periodus tiesību noteikšanai uz vecuma pensiju. Tas nozīmē, ja katrā no iesaistītajām pusēm atsevišķi cilvēkam, sasniedzot pensijas vecumu, vēl nerodas tiesības uz vecuma pensiju, tad būs iespēja abās valstīs uzkrātos periodus summēt kopā. Gērnsija un Latvija katra savu vecuma pensiju maksātu proporcionāli veiktajām iemaksām. Līguma noslēgšana ir Labklājības ministrijas un Ārlietu ministrijas iniciatīva, ievērojot diasporas intereses.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Uz šī gada noslēdzošo Eiropas virtuālo tikšanos 16.decembrī aicināts pulcēties ikviens Latvijas izcelsmes uzņēmējs, kuru interesē gūt noderīgas, praktiskas zināšanas, uzklausīt īstus pieredzes stāstus un dibināt kontaktus ar iespējamiem sadarbības partneriem un jauniem klientiem.

Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālā tīklošanās notiks jau piekto reizi, un arī šoreiz aicināti piedalīties gan diasporas, gan Latvijas uzņēmēji vai tie, kuri tikai vēl prāto par savu ideju iespējamu realizāciju un vēlas gūt zināšanas un iedrošinājumu.

Decembra pasākuma galvenā lekcija būs par tēmu “Autentiska līderība”.

Virtuāli klātesošajiem būs iespēja uzzināt, kā pilnveidot līderības prasmes; kā izvēlēties piemērotākos darbības virzienus un veidot izcilu komandu; kā ietekmīgi komunicēt, lai sadzird darbinieki un sadarbības partneri.

Meistarklasi par šiem jautājumiem vadīs Inga Ezera, starptautiski pieredzējusi biznesa, līderības un personības attīstības trenere ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi augsta līmeņa amatos. Ierasta un dalībnieku iecienīta sadaļa uzņēmēju tīklošanās pasākumos ir praktiskie pieredzes stāsti. Šoreiz ar to dalīsies Šveicē mītošā Liene Poriete. Viņa nesen sākusi realizēt savu radošās uzņēmējdarbības ideju, projektu “fine art plate”, apvienojot divas lielās aizraušanās – vizuālo un kulinārijas mākslu. Ceļš līdz savam sapnim bijis garš un interesants, un tajā gūtas atziņas un pieredze, kas var noderēt arī citiem diasporā dzīvojošajiem, kas vēl tikai prāto par savu ideju realizēšanu. Līdzīgi kā iepriekšējā reizē, dalībniekiem būs iespēja īsumā prezentēt sevi, savu piedāvāto produktu vai pakalpojumu un pastāstīt, kādu sadarbību šobrīd meklē.

Politiskā un biznesa gatavība sola izvēršanos Latvijai attālajos tirgos, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Austrumāzijas visstraujāk augošajā Latvijas eksporta tirgū Korejā nule kā iesniegta diplomātiskā nota misijas atvēršanai, «lai tuvāko divu trīs mēnešu laikā mūsu pirmais diplomāts varētu ierasties Seulā sākt praktiskus darbus un nākamajā gadu mijā varētu arī akreditēt Latvijas pirmo rezidējošo vēstnieku Korejā,» sarunā ar DB saka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Tas sakrīt ar šonedēļ Rīgā notiekošo «Āzijas nedēļu», kā to raksturo diplomāts – Āzijas-Eiropas sanāksmēm (ASEM jeb Asia-Europe Meeting) izglītības un zinātnes un satiksmes ministru līmenī. «Tik plaša mēroga starptautiski sarīkojumi Latvijā nekad nav bijuši, kad tiekas 52 dalībvalstu un vēl vairāku starptautisko organizāciju pārstāvji.

Šobrīd daudziem uzņēmējiem kardināli jāmaina sava biznesa darbība, jāpārskata partnerības, piegāžu ķēdes, noieta tirgus. Teju visi arī vēlas atbalstīt Ukrainu savu iespēju robežās.

Kā to labāk un mērķtiecīgāk darīt, ar kādiem biznesa riskiem un iespējām šobrīd rēķināties un kā pārorientēt uzņēmējdarbību – par to tiks stāstīts īpaši organizētā virtuālajā darbnīcā 3. martā, kurā aicināti visi interesenti – Latvijas un diasporas uzņēmēji, kā arī starptautiskos koncernos strādājošie Latvijas speciālisti.

“Uzņēmējiem un starptautiskajās korporācijās strādājošajiem profesionāļiem ir sviras efekts uz to, kas notiek gan ar Krievijas ekonomiku, gan arī uz to, cik atbalsta līdzekļu var plūst Ukrainas atbalstam. Ar mūsu palīdzību gribam to sviru iekustināt, parādot tos dažādos veidus, kā uzņēmēji Latvijā un diasporā, kā arī profesionāļi, kas strādā lielākajās korporācijās, var ar savu aktīvu iesaisti šo ekonomisko ietekmi uz šo kara situāciju pavairot,” informē diasporas uzņēmēju, profesionāļu un zinātnieku biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” (kustības #esiLV) valdes locekle Elīna Pinto.

Rīgas domei tās darbībā nav nekā slēpjama, šādi Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) komentēja Drošības policijas (DP) lūgumu pašvaldībai apkopot informāciju par 2016.gadā plānotajiem komandējumiem uz Krieviju, Baltkrieviju, citām NVS dalībvalstīm un Ķīnu.

Ameriks izteicās, ka neko sliktu pieprasījumā neredzot, taču tas tikai radot lieku birokrātiju, jo nekā slēpjama pašvaldībai neesot. Pašvaldībai DP esot jāinformē, «kur braukts, ar ko ir ticies un par ko runāts». Pats Ameriks šādas atskaites vēl nekad rakstījis neesot.

Taujāts, vai šāda DP interese varētu būt saistīta ar to, ka Rīgas domē valdošo partiju Saskaņa saista sadarbības līgums ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju Vienotā Krievija, un vai šo līgumu nevajadzētu lauzt, Ameriks teica, ka Saskaņa līgumu noslēdza pirms koalīcijas attiecībām ar Gods kalpot Rīgai, un tā esot pašas šīs partijas izšķiršanās, turpināt šīs attiecības vai nē. Ameriks gan esot novērojis, ka pēdējā laikā Saskaņa vairāk tiecoties sadarboties ar Eiropas sociāldemokrātiem.

Namībijā un Zambijā sākusies uzņēmējdarbības treniņnometne un tematiskās sesijas, kuras vada eksperti no Latvijas.

Treniņnometne ar lekcijām un meistarklasēm sievietēm, kuras vēlas uzsākt biznesu, kā arī sesijas ar Āfrikas uzņēmējiem, notiek projekta “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanā meitenēm un sievietēm Āfrikas kontinentā” ietvaros. Tas ir pirmais sadarbības projekts starp Latviju un Āfrikas valstīm.

Āfrika ir vēl neapjaustu iespēju zeme, kas strauji attīstās, un šī ir unikāla iespēja nodibināt biznesa kontaktus un likt pozitīvi izskanēt Latvijas vārdam arī citā kontinentā, kā arī tiks stiprinātas saites starp Latviju un tālajām Āfrikas valstīm, kas mūsdienu globālajā kontekstā tikai šķietami ir tālas.

Zambijas pilsētā Lusakā 18. oktobrī nodarbības sāka vadīt projekta virsvadītāja un iniciatore, diasporas uzņēmēju, zinātnieku un nozaru profesionāļu kustības #esiLV valdes pārstāve, Dž. Kabota Universitātes (Roma) profesore Ieva Jākobsone-Bellomi, kā arī projekta partnera, Rīgas Biznesa skolas pārstāvji: bakalaura programmu direktors Klaudio Rivera (Claudio Rivera) un RBS sabiedrisko attiecību speciāliste Alīna Anete Birnika. Savukārt Namībijā, Vindhukā, darbu sācis #esiLV valdes pārstāvis, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju piesaistes eksperts Ģirts Greiškalns, Pasaules Bankas analītiķis, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs Miks Muižarājs un Masačūsetsas tehnoloģiju institūta pētniece, RBS lektore Paula Elksne.

Izveidota starptautisko talantu piesaistes platforma "Work in Riga", kas aicina uzņēmumus Rīgā pavadīt apmaksātu "darbatvaļinājumu", informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūrā 2023.gads sācies gan ar inovācijām darbaspēka piesaistes veicināšanā, gan starptautisku uzņēmumu piesaisti - izveidota starptautisko talantu piesaistes platforma "Work in Riga" un pieejamāka padarīta "Workcation" programma, kas aicina uzņēmumus Rīgā pavadīt apmaksātu "darbatvaļinājumu".

Rīgas konkurētspēju starptautiski primāri nosaka tieši kvalificēta darbaspēka pieejamība. Gan šobrīd, gan nākotnē tas būs galvenais pilsētu izaicinājums. Darbaspēka piesaistes jautājums ir arī pagājušajā gadā dibinātās Rīgas konsultatīvās investoru padomes galvenais fokuss, uz ko padome norādījusi arī atklātā vēstulē Ministru prezidentam.