Uz Eiropas zemo depozītu likmju fona ar vēl zemākām likmēm izceļas Latvijas bankas

(Raksts papildināts ar informāciju galerijā.)

Dažus pēdējos gadus Eiropā banku depozītu ziņā varētu raksturot kā absolūti liesus gadus. Termiņnoguldījumu likmes ir smieklīgi zemas, turklāt nav īsti pamata cerēt, ka tās vidējā termiņā varētu būtiski palielināties. Tiesa gan, rekordzemu depozītu likmju ziņā uz pārējo Eiropas valstu fona izceļas Latvija – mums tās ir pašas zemākās!

Eiropas Centrālās bankas (ECB) apkopotie dati liecina, ka jūlijā vidējā banku depozītu likme par 12 mēnešu noguldījumu Latvijā bijusi vien 0,29%. Piemēram, Vācijā vidēji no bankām par gada depozītu var dabūt 0,53%, Zviedrijā – 1%, bet Apvienotajā Karalistē – 1,25%. Vēl augstākas gada depozītu likmes ir Grieķijā – vidēji 2,27%, Polijā – 2,64% un Rumānijā – 3,08%. Nedaudz augstākas nekā Latvijā noguldījumu likmes ir arī Igaunijā un Lietuvā.

Par to, kā privātajam ieguldītājam izvēlēties optimālāko bankas depozītu dg.yug.ru jautājis populāru grāmatu par privātajām finansēm autoram Vladimiram Avdeņinam.

1. Uz kādu termiņu izvēlēties depozītu

Cik drīz jums nauda būs nepieciešama? Atbildot uz šo jautājumu, Jūs pats atradīsiet piemērotāko termiņu. Bankas piedāvā depozītu uz jebkuriem termiņiem – mēnesi, ceturksni, gadu un pat vairākiem gadiem. Tāpat ir depozīti, kurus var izbeigt tajā dienā, kad ieguldītājam nauda ir nepieciešama. Ja ir zināms, ka nauda būs nepieciešama pēc tieši 37 dienām - virknē banku Jūs varat noguldīt naudu tieši uz 37 dienām (vai jebkuru citu dienu skaitu).

Tomēr ne vienmēr vajag domu par to, kad nauda būs nepieciešama saistīt ar depozīta termiņu. Depozīti ir dažādi un atliek tikai izvēlēties to depozīta tipu, kurš liekas vispiemērotākais.

Dienas biznesam, kā Bonnier Business Press (BBP) grupas avīzei kopā ar kolēģiem no māsu avīzēm bija iespēja uzdot jautājumus par aktualitātēm ekskluzīvi BBP organizētajā intervijā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko.

Kādu iemeslu dēļ pēdējā laikā tik lielā mērā ir saasinājušās Maskavas un Kijevas nesaskaņas? Cik liela, jūsuprāt, politikā ir personīgo attiecību loma?

Vēl viens uzskatāms un ļoti būtisks iemesls ir tas, ka Krievija un Ukraina reiz izvēlējās atšķirīgus sociālās un politiskās attīstības modeļus. Tāpēc mūsu kolēģi Krievijā ir pārlieku politizējuši dažus tīri tehniskus sadarbības jautājumus. Te jāpiemin sarunas par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu par Krievijas flotes īslaicīgu atrašanos Ukrainas teritorijā un robežu demarkācijas jautājumu. Turklāt ir notikušas arī vairākas neefektīvas diskusijas par vēstures, kultūras, valodas un citiem humanitāriem jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Ukrainas neatkarībai un suverenitātei.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūnija sanāksme vēsturē ieies kā pirmais precedents, kad kāda no pasaulē visvarenākajām bankām nosaka negatīvas procentu likmes. ECB lēmusi eiro bāzes likmi samazināt par 10 bāzes procentpunktiem līdz 0,15% atzīmei, bet eiro depozītu likme noteikta negatīva – pie -0,1% atzīmes.

Tas nozīmē, ka turpmāk finanšu iestādēm par saviem noguldījumiem ECB, kas ir virs obligāto rezervju normas prasības, būs jāpiemaksā. Ir skaidrs tas, ka ECB sper soli ļoti netradicionālas monetārās politikas virzienā un pamatā šādas taciņas virziens ir samērā neapgūts. Tādējādi eksperti arī norāda, ka par konkrētu ietekmi pagaidām runāt ir visai grūti un paies kāds laiks, līdz tirgus dalībnieki apzinās visas no šīm negatīvajām procentu likmēm izrietošās sekas. ECB rīkoties spiež bīstami zemā inflācija reģionā, kas maijā noslīdējusi līdz 0,5% atzīmei un draud pārvērsties deflācijā.

ECB arī paziņoja, ka īstenos jaunu ilgtermiņa lētu kredītu izsniegšanas programmu bankām 400 miljardu eiro apjomā. ECB arī deva mājienus, ka finanšu iestādēm būs jāpierāda, ka šī nauda aizplūdīs privātā sektora kreditēšanai. «Var teikt, ka ECB šāva gandrīz no visiem lielgabaliem, kuri ir tās rīcībā. Pazeminātas procentu likmes un paziņots par vairākiem papildu tirgus atbalsta pasākumiem un tālākiem plāniem. ECB saglabāja solījumu procentu likmes pašreizējā līmenī turēt ilgāku laiku, lai gan pazudusi sadaļa par «vēl zemāku līmeni». Tas liecina par to, ka, lai arī vārdos tiek solīta arī turpmāka rīcība nepieciešamības gadījumā, domās ir cerība, ka rīkoties vēl vairāk varbūt nevajadzēs. ECB joprojām ir nobažījusies par riskiem, kuri apdraud ekonomikas izaugsmi. Pirmā ceturkšņa izaugsme bija 0,2% apmērā (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni), un pašreizējie dati rāda, ka otrā ceturkšņa izaugsme arī būšot mērena. ECB domā, ka šodienas lēmumu sekas naudas tirgū būs redzamas nekavējoties, bet reālā ekonomika sekas izjutīšot vēlāk – varot paiet trīs līdz četri ceturkšņi. ECB ar šiem pasākumiem nepieliek punktu un ir gatava rīkoties tālāk, ja tas būs nepieciešams,» sanāksmes iznākumu rezumē SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andis Lāriņš.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Depozīti un kredīti ir banku sektora fundamentālie pakalpojumi – tie faktiski ir banku sektora izveides pamatos, proti, vēsturiski cilvēki bankām uzticēja brīvos līdzekļus, un bankas tos aizdeva kredītos tirgotājiem vai ražotājiem.

Pārsteidzoši, ka pēdējo desmit gadu laikā depozīti faktiski vispār nav bijuši finanšu pārvaldības dienaskārtībā. Tas tādēļ, ka pēc pasaules 2008. gada finanšu krīzes pasaules vadošās centrālās bankas īstenoja monetāro politiku, veicinot līdzekļu pieejamību tirgū un bāzes procentu likmes ilgu laiku bija nulles līmenī vai pat zem tā. Piemēram, Eiropas centrālā bankas (ECB) bāzes depozītu likme bija 0.00% jau no 2012. gada un tad 2014. gadā tā palika negatīva. Īsumā, nauda bija brīvi pieejama un depozīti – bezjēdzīgi.

Šobrīd vairs tā nav un depozīti ir atgriezušies ar vērā ņemamām ienesīguma likmēm, turklāt, ir īpaši zema riska finanšu instruments. Un ienesīgi finanšu instrumenti ar īpaši zemu risku pasaules tirgū ierastos apstākļos parasti nepastāv – tātad šī ir patiesi unikāla situācija un iespēja. Taču tāpat kā jebkurš finanšu produkts, arī depozīti rada jautājumus par stratēģiju – ko man darīt? Vai ieguldīt tagad vai varbūt gaidīt, kad likmes pieaugs vēl? Vai es nokavēšu, ja gaidīšu?

Igaunijas 2005. gadā izveidotā dzērienu iepakojumu depozītu sistēma pēc uzbūves ir tuva Latvijas Saeimā iesniegtajam likumprojektam par depozītu sistēmas izveidi un parāda, ka tā nomāc atkritumu šķirošanu

Šādu secinājumu var izdarīt pēc Igaunijas depozīta sistēmas operatora Eesti Pandipakend valdes locekļa, ģenerālmenedžera Kaupo

Karbas (Kaupo Karba) uzstāšanās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Vides un klimata apakškomisijas kopsēdē. Igauņu speciālists Latvijas deputātiem apstiprināja, ka depozītu sistēma Igaunijā apgūst ne vairāk par 10% no visa iepakojuma valstī, kā

arī atzina, ka Igaunijas sabiedrībā šobrīd ir plašas diskusijas par atkritumu šķirošanas nepieciešamību, jo depozītu sistēma nenodrošina Eiropas Savienības normu izpildi.

Izglīto sabiedrību

Stāsts par depozītu sistēmu Igaunijā, kur kopš 2005. gada ir izvietoti simtiem taras pieņemšanas automātu, ir praktiski identisks

Daudzviet Eiropā un ASV, un, protams, arī Latvijā sākušas sirot teorijas par 5G tīkla kaitīgumu un nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību.

Lieki teikt, ka tām nav nekāda zinātniska pamata, kā to uzskatāmi pierādījis, piemēram, viens no slavenākajiem Latvijas zinātniekiem Vjačeslavs Kaščejevs. Un tomēr, kā var lasīt sociālajos tīklos, daudzu ļaužu prāti ir satraukti. Nezinu, kā citviet, bet Latvijā liela daļa sabiedrības ļoti labprāt tic dažādām sazvērestības teorijām un neuzticas nedz ekspertiem, nedz zinātniekiem. Un tas jau ir bīstami, un vienlaikus liecina par plašāku neuzticību varai un zināmu demokrātijas krīzi. 5G tīkla kaitīguma teorijas ir samērā nevainīgs piemērs, jo tas ir tik muļķīgi, ka tam tic visai maz ļaužu.

Taču ir arī nopietnāki kaitējumi. Piemēram, neuzticība vakcinācijai, kas apdraud sabiedrības veselību. Un ārsti var aizgūtnēm stāstīt par vakcinācijas lietderību un nekaitīgumu, minēt pētījumus, taču viņi tiek uztverti kā sistēmas daļa, kurai uzticēties nedrīkst. Galu galā visus argumentus taču var atspēkot ar pāris vienkāršām frāzēm – visi ārsti un pētījumi ir nopirkti, starptautisko farmācijas kompāniju sazvērestība utt. Es nemaz nerunāju par žurnāla Ko ārsti Tev nestāsta popularitāti. Šāda neuzticība «sistēmai» kaitē arī ekonomikai. Lai atceramies stāstu par iedzīvotāju cīņu pret vēja parku Dobelē. Tas nekas, ka tādi ir visā Eiropā, bet mēs, latvji, zinām gan, ka tā ir globāla sazvērestība.

Ukrainā sākusi darboties elektroniskā Depozītu birža, ar kuras palīdzību bankas klients var apiet aizliegumu pirms termiņa beigām izņemt depozītos noguldīto naudu, to ar atlaidi pārdodot tās pašas bankas kredītņēmējam.

Latvijā šāda prakse pagaidām netiek prognozēta. AS BIGBANK Latvijas filiāles Mārketinga nodaļas vadītājs

Ingars Zagorskis pozitīvi vērtē šādu iniciatīvu, taču neuzskata, ka Latvijā tuvākajā laikā varētu attīstīties šāds pakalpojums.

Depozītu birža dod iespēju noguldītājam, kurš vēlas pirms depozīta termiņa beigām izņemt naudu, sazināties ar tās pašas bankas aizņēmēju, kurš vēlas iegādāties svešu noguldījumu ar noteiktu atlaidi, kas var sasniegt pat 50% no noguldīto līdzekļu. Shēma ir ļoti vienkārša: kredītņēmējs, kurš bankā ir aizņēmies, piemēram, 20 tūkstošus dolāru, biržā sameklē klientu, kurš tajā pat bankā ir noguldījis tādu pat summu. Ja abas puses vienojas par cenu, par kādu aizņēmējs ir gatavs nopirkt depozītu, viņi veic darījumu, kura rezultātā ar viena klienta depozītu tiek segts cita klienta kredīts. Rezultātā aizņēmējs ir mazāk samaksājis par kredītu, savukārt noguldītājs ir saņēmis savus līdzekļus tagad un tūlīt.

Daudzi no iedzīvotājiem saskaras ar jautājumu - kur investēt pašreizējos apstākļos, kad depozītu procentu likmes atkal ir rekordzemā līmenī un nepavisam nav pievilcīgas, norāda Mandatum Life Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Pauls Luka (Paul Lukka).

«Līdz ar pašreizējiem eirozonas izaicinājumiem visai ekonomikai un arī bankām ir nepieciešams atbalsts un ekonomiskās aktivitātes stimulēšana. Eiropas centrālā banka (ECB) ir veikusi vairākus pasākumus, lai nodrošinātu banku finansiālās vajadzības. ECB pagājušajā gadā ir arī divreiz pazeminājusi refinansēšanas likmes līdz 1%. Šogad mēs sagaidām, ka Eiropas centrālā banka turpinās pazemināt likmes, jo inflācija nav galvenais šī gada problēmjautājums, ja ekonomika turpinās stagnēt. Šādos apstākļos ir iespējams, ka arī depozītu likmes turpinās kristies,» komentē Mandatum Life eksperts. Viņš vērš uzmanību uz faktu, ka lielāko banku depozītu likmes šodien ir zem 2% un inflācija pagājušajā gadā bija 4%. Iespējams, ka inflācijas spiediens šogad kādā brīdī atslābs, bet tā katrā ziņā būs augstāka par depozītu procentu likmēm, līdz ar to reālā depozītu atdeve ir negatīva. Citiem vārdiem sakot, nauda zaudē tās vērtību, pirktspēja samazinās.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Latvijas mediju dienaskārtībā nesen apspriesta iespējamība, ka bankas klientiem varētu piemērot negatīvas depozītu procentu likmes. Šajā kontekstā BIGBANK uzskata, ka Latvijā komercbankām nav pamata saviem klientiem piemērot īpaši zemas, nulles vai pat negatīvas depozītu procentu likmes. Latvijas komercbanku darbības rezultāti, kas uzrāda vairāk nekā 100 miljonu peļņu šī gada pirmajos trīs mēnešos, kā arī banku ieņēmumu struktūra nevar radīt pamatu, lai no klientiem sāktu prasīt samaksu par depozītu noguldījumiem.

Eiropas Centrālās bankas politika, nosakot vēsturiski sevišķi zemas finansēšanas procentu likmes, ir vērsta uz to, lai veicinātu kreditēšanu, nevis, lai bankas ieviestu negatīvas procentu likmes privātpersonu uzkrājumiem. BIGBANK uzskata, ka šāda pieeja, ja kāda banka to ievieš vai nopietni apsver, nav godīga un klientiem, tostarp Latvijā, būtu vairāk jāprasa no savām bankām. Pat ar zemu naudas līdzekļu cenu Eiropā Latvijā depozītu likmes var būt 0,5-1,5% apmērā, kas arī nav daudz, taču vismaz nedaudz atsver inflāciju.

Domāju, ka Latvijas konkurences uzraugiem būtu vērts pievērst uzmanību Latvijas vadošo komercbanku īstenotajai depozītu likmju politikai, lai novērstu iespēju, ka lielās komercbankas izmanto savu tirgus varu un klientiem kolektīvi uzspiež sevišķi zemas depozītu likmes. Brīvas konkurences apstākļos depozītu likmēm Latvijā nav pamata būt nulles līmenī vai tuvu nullei, nemaz nerunājot par negatīvām procentu likmēm.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, aktīvāk kreditējot un palīdzot valstij augt straujāk, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot diskusijas Lietuvā par solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām ar mērķi ierobežot pārmērīgu peļņu.

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Jau vairākus gadus sarunās ar bankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju bankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka līdz šim vairāk ir dzirdēts, ko bankas nevar, bet tā vietā ir vēlme dzirdēt, ko tās var un ko darīs, lai kreditēšana būtu atbalsts Latvijas ekonomikas izaugsmei, nevis šķērslis.

"Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību. Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti, caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokļi nebūtu aktuāls," uzsvēra Kazāks.

Saistībā ar plaši izvērsto diskusiju par to, kāpēc Latvijā uzņēmumiem ir grūti saņemt kredītus, un ka bankas uzskata ka visiem kam varētu izsniegt kredītus, tas jau ir izdarīts - gribētu dalīties ar dažiem novērojumiem, kas radušies laika gaitā strādājot ar finansējuma piesaisti ar Latvijas uzņēmumiem.

Šobrīd Latvijā kreditēšanas apmēru ziņā izveidojusies patiesi traģiska situācija – izsniegto kredītu apjoms Latvijā pret iekšzemes kopproduktu ir apmēram trīs reizes zemāks nekā vidējā Eiropas Savienības valstī. Sekas šādai situācijai ir lēna ekonomikas attīstība, valsts budžeta sastādīšanas grūtības un arvien augošā sajūta, ka ES valstu vidējo dzīves līmeni tuvākajā laikā mums panākt neizdosies.

Tomēr jāsaka, ka problēma ir krietni dziļāka nekā tikai banku nevēlēšanās kreditēt. Daži no šīs situācijas iemesliem, piemēram, ir dziļi iesakņojusies uzņēmēju neuzticība banku sistēmai, nevēlēšanās aizņemties bankās, kā arī neprasme to darīt. Uzņēmēji šobrīd drīzāk aizņemsies no kāda drauga, centīsies sarunāt pēcapmaksas nosacījumus no preču piegādātāja vai priekšapmaksu no klientiem, nevis ies uz banku. Un pietiekami daudziem uzņēmējiem izdodas šādā veidā regulēt sava uzņēmuma naudas plūsmu un laimīgi dzīvot bez kredītiem. Jāsaka, problēmas ir arī banku pusē – ja uzņēmējam pretī gadīsies ieinteresēts un uzklausīt gatavs klientu menedžeris, tad viņš, ticamāk, ka kredītu saņems. Un gluži otrādi – vairāki šobrīd Latvijas bankās strādājoši klientu menedžeri jau ieguvuši gandrīz leģendāru statusu, jo vienmēr atbild uzņēmējiem ar “nē”. “Oferta Finance” savā pagaidām neilgajā vēsturē ir saskāries ar vairākiem biznesa klientiem, kas pārstāv dažādus uzņēmumus ar pilnīgi dažādu finanšu situāciju, kas no vieniem un tiem pašiem klientu menedžeriem bankās saņēmuši pilnīgi vienādas atbildes uz kredīta pieprasījumiem – proti, “nē’”.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Tā stāvokli Ukrainā DB raksturo Varšavas Austrumu studiju centra speciālists Arkadiušs Sarna. Polija ir viens no nozīmīgākajiem Ukrainas ES partneriem ar itin plašu ekonomisko un politisko interešu loku abu valstu starpā. A. Sarna gan piekrīt, ka Ukrainas makroekonomiskie rādītāji «ir briesmīgi».

Pirmām kārtām Ukrainā rūk ārzemju valūtu rezerves. Tā pērn rezerves kritušās no 31 miljarda ASV dolāru līdz 25 miljardiem, bet šā gada jūnijā to līmenis bija jau pie 21,7 miljardu dolāru atzīmes. Tas ir biedējoši Ukrainas nesabalansētās eksporta un importa attiecības dēļ.

Var pabrīnīties arī par Ukrainas vadītāju taktiku, kad, tās grivnai un attiecīgi atkarībai no importa kļūstot stiprākai, ticis audzēts arī valsts tekošā konta deficīts. 2012. gadā tas pieaudzis jau virs 8% no IKP. Tāds tas saglabāsies arī šogad – aģentūrai Bloomberg prognozē Goldman Sachs (GS) Maskavas analītiķis Andrejs Mathenijs. Pēc viņa datiem ar šādiem makroekonomiskajiem rādītājiem līdz gada beigām Ukrainas valūtas varētu krist līdz pat 13 miljardiem dolāru, kas valsts finanšu sistēmai nav adekvāts daudzums.

Šodien notiekošas Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes laikā monetārā reģiona galvenie baņķieri eiro bāzes procentlikmi nemainīja. Jāatgādina, ka ECB pagājušajā mēnesī eiro bāzes likmi samazināja līdz jaunam rekordzemam līmenim pie 0,5% atzīmes.

Tāpat ECB devā mājienus, ka ir gatava darīt vairāk, lai palīdzētu uz kājām nostāties novārgušajai eirozonas tautsaimniecībai.

Valdot šādam fonam, aktualizējās runas par to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu samazināt savu depozītu likmi zem 0 atzīmes. Tas nozīmē, ka minētā likme būs negatīva un tām bankām, kas turēs naudu ECB būs jāpiemaksā par šādu privilēģiju. Jāpiebilst, ka jau šobrīd ECB par banku noguldījumiem maksā apaļu nulli. ECB mērķis, depozītu likmes ievedot negatīva teritorijā, būtu saistīts ar mēģinājumiem palīdzēt ekonomikai. Cerības ir, ka bankas, kas vēl joprojām izvēlas lielu daļu savas likviditātes glabāt pie drošās ECB, pat neskatoties uz to, ka tās par šo naudu nesaņem procentus (un vēl būtu jāierēķina inflācija), būtu spiestas naudu laist apgrozībā un likt tai pelnīt.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Eiropas Savienības (ES) amatpersonas vienojušās palielināt garantiju griestus banku depozītiem līdz 50 000 eiro, sākot no jūnija beigām, un līdz 100 000 eiro, sākot no 2010. gada beigām, raksta The Wall Street Journal.

Šis lēmums pieņemts, lai palīdzētu atjaunot uzticību banku sektoram ar noguldītāju aizsardzības stiprināšanu, skaidrojusi ES padome.

Līdz šim garantiju apjoms bija 20 000 eiro apmērā, tomēr dažas valdības jau iepriekš ir pieņēmušas lēmumu paaugstināt garantēto depozītu griestus. Arī Latvija pagājušā gada bES paaugstinās banku depozītu garantiju griestus līdz 100 000 eiroeigās pieņēma lēmumu paaugstināt garantēto depozītu griestus līdz 50 000 eiro.

Latvijas Bankas ieskatā Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums ieviest obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, kura fiskālais efekts nākamajā gadā būtu 140 miljoni eiro, ir atbalstāms risinājums, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

Atbalstu šim priekšlikumam Latvijas Banka ir paudusi arī darba grupā, kas strādā pie Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes.

Latvijas Banka turpinās dialogu ar komercbankām, lai nodrošinātu to lielāku iesaisti ekonomikā, sagaidot labāku finanšu pakalpojumu pieejamību, ieinteresētību un rūpes par klientiem.

Latvijas Bankas pārstāvji norāda, ka tas ietver ne tikai augsnes sagatavošanu kreditēšanas kāpumam, kas būtu augstāks par ekonomikas pieauguma tempiem, vienlaikus saprotot, ka apstākļos, kad centrālo banku un līdz ar to arī komercbanku klientiem piemērotās procentu likmes kāpj, panākt nekavējošu kreditēšanas izaugsmi nav iespējams, bet arī turpmāku noguldījumu likmju kāpumu, paliekošu pakalpojumu cenu samazināšanu, dažādu pārmērīgu šķēršļu novēršanu komercbanku un to klientu attiecībās.

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)