Ukrainā sākusi darboties elektroniskā Depozītu birža, ar kuras palīdzību depozītus var pārdot pārdodot tās pašas bankas kredītņēmējam, tomēr Latvijā šādu praksi pagaidām neprognozē.
Depozītu birža dod iespēju bankas klientam apiet aizliegumu pirms termiņa beigām izņemt depozītos noguldīto naudu. AS BIGBANK Latvijas filiāles Mārketinga nodaļas vadītājs
Ingars Zagorskis pozitīvi vērtē šādu iniciatīvu, taču neuzskata, ka Latvijā tuvākajā laikā varētu attīstīties šāds pakalpojums.
Depozītu birža dod iespēju noguldītājam, kurš vēlas pirms depozīta termiņa beigām izņemt naudu, sazināties ar tās pašas bankas aizņēmēju, kurš vēlas iegādāties svešu noguldījumu ar noteiktu atlaidi, kas var sasniegt pat 50% no noguldīto līdzekļu. Shēma ir ļoti vienkārša: kredītņēmējs, kurš bankā ir aizņēmies, piemēram, 20 tūkstošus dolāru, biržā sameklē klientu, kurš tajā pat bankā ir noguldījis tādu pat summu. Ja abas puses vienojas par cenu, par kādu aizņēmējs ir gatavs nopirkt depozītu, viņi veic darījumu, kura rezultātā ar viena klienta depozītu tiek segts cita klienta kredīts. Rezultātā aizņēmējs ir mazāk samaksājis par kredītu, savukārt noguldītājs ir saņēmis savus līdzekļus tagad un tūlīt.
Iemesli, kādēļ daudzi noguldītāji piekrīt pārdot savus depozītus par mazāku summu, ir Ukrainas nacionālās valūtas grivnas devalvācija un neuzticība banku sistēmai kopumā. «Domāju, ka Latvijā šāda veida pakalpojumam nebūtu piekrišanas. Termiņnoguldījumi ir viens no nedaudziem noguldījumu veidiem, kura drošību garantē valsts, turklāt banku sistēma pie mums ir droša. Ukrainā situācija ir nedaudz atšķirīga. Līdz ar to var apgalvot, ka vidējais Latvijas noguldītājs neizjūt reālu apdraudējumu, lai pārdotu savu depozītu par mazāku summu, nekā ir noguldījis,» situāciju raksturo Ingars Zagorskis.
I.Zagorskis neslēpj, ka bankai no šāda darījuma nav nekāda labuma, taču atzīst, ka kopumā tas ir pozitīvs moments: «Ja tādā veidā banka var palīdzēt klientam atgūt finansiālo stabilitāti un arī sirdsmieru, tad šāda iespēja ir ļoti vērtīga. Iespējams, arī mums kā baņķieriem vajadzētu apdomāt šādas iespējas piedāvāšanu klientiem, jo tas ir labāk nekā pieļaut t.s. «slikto» kredītu īpatsvara pieaugumu.»