Latvijas Bankas ieskatā Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums ieviest obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, kura fiskālais efekts nākamajā gadā būtu 140 miljoni eiro, ir atbalstāms risinājums, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.
Atbalstu šim priekšlikumam Latvijas Banka ir paudusi arī darba grupā, kas strādā pie Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes.
Latvijas Banka turpinās dialogu ar komercbankām, lai nodrošinātu to lielāku iesaisti ekonomikā, sagaidot labāku finanšu pakalpojumu pieejamību, ieinteresētību un rūpes par klientiem.
Latvijas Bankas pārstāvji norāda, ka tas ietver ne tikai augsnes sagatavošanu kreditēšanas kāpumam, kas būtu augstāks par ekonomikas pieauguma tempiem, vienlaikus saprotot, ka apstākļos, kad centrālo banku un līdz ar to arī komercbanku klientiem piemērotās procentu likmes kāpj, panākt nekavējošu kreditēšanas izaugsmi nav iespējams, bet arī turpmāku noguldījumu likmju kāpumu, paliekošu pakalpojumu cenu samazināšanu, dažādu pārmērīgu šķēršļu novēršanu komercbanku un to klientu attiecībās.
Latvijas Banka uzskata, ka kopš šī gada sākuma komercbankas ir kļuvušas klientiem draudzīgākas, tostarp tiek celtas noguldījumu likmes un atsevišķos gadījumos uz laiku samazinātas kredītu komisijas. Latvijas Banka sagaida no komercbankām enerģiskāku un paliekošu uzlabojumu šajās jomās.
Jau drīzumā Finanšu sektora attīstības padome (FSAP) izvērtēs komercbanku īstenotos pasākumus un spriedīs par tālāko rīcību atbilstoši FSAP 2023.gada 25.maija sēdē lemtajam.
Jau ziņots, ka FM rekomendēs valdībai atbalstīt obligāto UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.
Obligāto UIN maksājumu varētu iestrādāt jau nākamā gada budžeta likumprojektu paketē, un tas papildus paredzētu fiskālo efektu līdz 140 miljoniem eiro.
Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupas diskusijai un vērtēšanai tika prezentētas divas banku nodokļa alternatīvas, ko pēc rūpīgas izvērtēšanas un analīzes varētu iekļaut nākamā gada budžeta paketē - risinājumu, ko iespējams piemērot ierobežotu laiku trīs gadus - banku solidaritātes maksājuma par procentu ienākuma virspeļņu ieviešanu līdzīgi kā Lietuvā, vai arī pastāvīgu risinājumu līdzīgi kā Igaunijā - obligātu UIN samaksu avansā, Latvijā piedāvājot bankām UIN avansus noteikt 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.
FM pārstāvji skaidro, ka priekšlikums bankām ieviest UIN avansa maksājumu būtu obligāts un to pārskata gadā aprēķinātu, par bāzi ņemot bankas iepriekšējā pārskata gada peļņu, piemērojot 20% UIN likmi. Šo risinājumu varētu iesviest kā pastāvīgu normu, norāda FM pārstāvji. Līdzīgs modelis ir arī Igaunijā, tomēr tur bankām nodokļa avansa maksājumiem likme ir 14%.
Savukārt otrs priekšlikums paredzēja bankām ieviest terminētu solidaritātes maksājumu par palielinātu peļņu saistībā ar procentu likmju pieaugumu pēc Lietuvas piemēra. Šis modelis paredzētu, ka nodokļa bāze būtu banku neto procentu ienākumu summa, kas vairāk nekā par 50% pārsniedz iepriekšējo četru finanšu gadu vidējo neto procentu ienākumu summu.
Darba grupai diskusijai un vērtēšanai tika piedāvāts piemērot 60% likmi nodokļa bāzei, bet nodokļa darbības laiku terminēt līdz trīs gadiem. Sagaidot, ka nodokļa ieņēmumi vidējā termiņā varētu mazināties, bankām sākot piemērot lielākas procentu izmaksas depozītu noguldījumiem, tā rezultātā samazinātos neto procentu ienākuma apmērs jeb nodokļa bāze.
Kā ziņots, Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Tāpat ziņots, ka Lietuvas valdība aprīļa sākumā atbalstīja Finanšu ministrijas ierosinātos grozījumus likumā, kas paredz bankām noteikt pagaidu solidaritātes maksu, lai iegūtos līdzekļus izmantotu militārās mobilitātes un infrastruktūras projektiem. Plānots, ka tīrie procentu ieņēmumi, neskaitot jaunos kredītus, pēc solidaritātes maksājuma varēs par 15% pārsniegt 2022.gada rādītāju. Ja tie būs mazāki, arī solidaritātes maksājums tiks samazināts atbilstoši.
Pēc Lietuvas Konkurences padomes ieteikuma, nodeva tiks attiecināta uz visām bankām, neņemot vērā iepriekš plānoto 400 miljonu eiro jeb 1% no kopējā rezidentu noguldījumu apmēra slieksni.
Prognozēts, ka Lietuvas banku peļņa šogad varētu sasniegt vienu miljardu eiro salīdzinājumā ar 300-400 miljoniem eiro citus gadus. Banku virspeļņa ir saistīta ar procentu likmju kāpumu un citiem no uzņēmuma biznesa lēmumiem neatkarīgiem faktoriem, tādēļ Finanšu ministrija un centrālā banka ierosināja ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu.
Solidaritātes maksas apmērs bankām būs mazāks, ja tās palielinās noguldījumu procentu likmes un samazinās aizdevumu procentu likmes.
