Vācu investoru vērtējums par ekonomiskajiem procesiem Centrālajā un Austrumeiropā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir būtiski mainījies. It īpaši tas attiecināms uz Baltijas valstīm, kur pēc pēdējos gados piedzīvotās ekonomiskās eiforijas iestājies mērenāks attīstības temps, savukārt Balkānu reģionā optimisms pieņemas spēkā.

Turpretim Čehija kā bija tā arī paliek – pievilcīgākā valsts vācu investoru vērtējumā. Tādas ir galvenās ikgadējās aptaujas atziņas, kas šogad tika veikta starp 928 uzņēmumiem, 13 Centrālās un Austrumeiropas valstīs.

Centrālā un Austrumeiropa kā reģions tiek uzskatīts par kontinenta dinamiskāko ekonomisko telpu, kas no gada gadā kļūst arvien atraktīvāks vācu investoriem. Jaunās ES dalībvalstis, NVS un Balkānu reģiona valstis, uzrādot iespaidīgus attīstības tempus arvien spēcīgāk integrējās pasaules ekonomikā, kļūst par nozīmīgu Vācijas sadarbības partneri. Vācijas kopējais eksporta apjoms uz Austrumeiropu pagājušajā gadā sasniedza 154 miljardus eiro. 16% no kopējā Vācijas importa un eksporta ir realizēti Austrumeiropas virzienā. Tas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā līdz šim tradicionāli lielākais tirdzniecības apjoms ar Franciju un ASV. Runājot par tiešajām investīcijām, reģions ir priviliģēts vācu uzņēmēju vidū. Līdz 2007. gada beigām reģionā bija investēti 95 miljardi eiro jeb vairāk nekā viena desmitā daļa no kopējām vācu ārvalstu investīcijām. Pagājušajā gadā vien investīciju apjoms sastādīja turpat 15 miljardus eiro.

Latvijā sekmīgi darbojas Rīgas vācu skola, un šobrīd, tuvojoties pavasarim, skola gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-9 gadus vecus bērnus, un komplektējot skolēnus 1., 2., kā arī 3. klasei, kas mācības varēs uzsākt 2017. gada 1. septembrī.

Rīgas vācu skola ir pirmā un līdz šim vienīgā skola Latvijā, kurā mācības notiek pēc Vācijas izglītības programmas, un tā ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā. Šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 15 pasaules valstīm.

Izglītības sistēmas galvenās atšķirības, ko piedāvā Rīgas vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesu un tā kvalitāti – mācību metodes ir virzītas ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Skolēnu skaits klasē tiek stingri noteikts, un tas ir ne vairāk 15.

Ir klāt pavasaris, un Rīgas vācu skola, kā ierasts šajā laikā, rīko atvērto durvju dienas – 23. martā no pulksten 14 līdz 19 un 24. martā no pulksten 11 līdz 14. Gaidām vecākus un pirmsskolas vecuma bērnus (no piecu gadu vecuma), kas šoruden vēlas sākt mācību gaitas. Rīgas vācu skola (Deutsche Schule Riga) ir starptautiskā privātskola, kas Latvijā veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, tā atrodas Rīgas centrā, Dzirnavu ielā 16.

Nākamajam – 2018./19. – mācību gadam Rīgas vācu skola 1. un 2. klasē uzņem jebkuras tautības bērnus vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem (kas dzimuši 2009.–2013. g.). Piecgadīgajiem Rīgas vācu skola iesaka apmeklēt skolas bērnudārzu (pirmsskolu).

Deutsche Schule Riga izglītojamie pabeigs skolu ar starptautiski atzītu Abitur (Vācijas vidusskolas diploms) un/vai International Baccalaureate (IB) diplomu.

Rīgas vācu skola ir pirmā un joprojām vienīgā skola Latvijā, kura sekmīgi darbojas saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmas standartiem. Būtiski, ka tā ir licenzēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir starptautiska – tajā mācās gan Latvijas skolēni, gan citu valstu bērni, kuru vecāki uzturas Latvijā. Pašlaik skolā izglītojas bērni no 20 valstīm.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Katrā no pārtikas nozares uzņēmumiem vidēji trūkst 10% darbinieku jeb aptuveni 3500 darbinieku visā nozarē, ceturtdien Pārtikas nozares padomes sēdē sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka Latvijā pēdējo 20 gadu laikā darbaspējīgo cilvēku skaits ir dramatiski samazinājies. Situācija ik gadu kļūst sliktāka un nozare katru gadu izjutīs darbaspēka trūkumu arvien plašāk. Nozarē trūkst ražošanas līniju operatori, elektroiekrāvēja vadītāji, konditori, maizes cepēji, atslēdznieki, saiņošanas operatori un citu profesiju pārstāvji.

Viņa arī piebilda, ka vietējie uzņēmēji savstarpēji konkurē par darbiniekiem. Rezultātā atalgojums pārsniedz darbinieka produktivitāti un mazākie uzņēmumi novados paliek bez darbiniekiem. Darbaspēka trūkumu izjūt gan lielie, gan arī mazie uzņēmumi.

Zīmolu «Laima» un «Selga» īpašnieka «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons pastāstīja, ka kompānijai ik dienu pietrūkst 30-60 darbinieku un tad, kad sākas sezonas ražošana, problēma saasinās. Uzņēmums šo problēmu risina, nodrošinot transportu darbiniekiem no Bauskas, kā arī attālākiem reģioniem. Tādējādi nākas sacensties par darbaspēku ar uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Rīgas. Tuvāko 2-3gadu laikā saistībā ar uzņēmuma akcionāru plānotām investīcijām uzņēmumam papildus būs nepieciešami 100-200 darbinieku, taču, redzot darbaroku trūkumu, akcionāram jāsāk domāt, vai investēt Latvijā.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Neskatoties uz straujo ekonomikas izaugsmi, Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un vērtējums par darbaspēka pieejamību ceturksni no ceturkšņa pasliktinās - liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un sasniedz 51.3 indeksa punktus - liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Starp nozarēm šobrīd vislielākais optimisms vērojams būvniecībā (53.8 punkti) un ražošanā (53.6 punkti). Savukārt kopējo uzņēmēju noskaņojumu pasliktina pakalpojumu nozare, kur indeksa vērtība noslīdējusi no 51.2 līdz 50.2 punktiem. Starp pakalpojumu apakšnozarēm visnegatīvākais noskaņojums šobrīd ir transporta un uzglabāšanas nozarē, kurā vienlaikus ir arī izteikts darbinieku trūkumus. Nedaudz optimistiskāki ir tirdzniecības jomā strādājošie uzņēmēji – tur noskaņojuma indekss ir 51 punkts.

Pēc viena ceturkšņa pārtraukuma pašreizējo situāciju uzņēmēji atkal vērtē pozitīvi - tagadnes indekss ir pakāpies no 48.5 uz 50 punktiem. Lai arī nākotnes indekss ir samazinājies no 54.4 uz 52.6 punktiem, arī nākotnes vērtējums ir raksturojams kā piesardzīgi optimistisks.

Jau gandrīz gadu Latvijā darbu uzsākusi Rīgas vācu skola, un šobrīd tā gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-7 gadus vecus bērnus, kas mācības varēs sākt jau 2016.gada 1. septembrī.

Šī būs pirmā reize Latvijā, kad mazie skolnieki varēs mācīties vācu valodā, saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmu, kas ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā, un šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 9 pasaules valstīm.

Galvenās izglītības sistēmas atšķirības, ko piedāvā Vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesa kvalitāti – visaptveroša pieeja izglītībai, kas virzīta ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Vienā klasē tiek uzņemti ne vairāk kā 15 bērni, līdz ar to, bērnam mācību procesā tiek nodrošināts daudz tiešāks, individuāls kontakts ar pedagogu, radot iespēju veidot arī kvalitatīvākas skolēna-pedagoga attiecības, kas ir ļoti būtiski izglītošanās procesā.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas labu un līdzsvarotu izaugsmi, kā arī palielinājušas savu konkurētspēju, jaunākajā Swedbank Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā norāda eksperti.

Tomēr augošais protekcionisms pasaulē ir liels izaicinājums salīdzinoši mazo un atvērto reģiona ekonomiku īstermiņa izaugsmei. Savukārt ilgtermiņā ekonomikas izaugsmi, it īpaši Baltijas valstīs, ierobežos strukturālie izaicinājumi, piemēram, demogrāfija.

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu un pārvaldību Baltijas valstīm ir, ko mācīties no kaimiņiem ziemeļos. Tikmēr vides aizsardzībā darāmā pietiek visās valstīs. Latvijas ekonomikas pamati ir diezgan spēcīgi, un izaugsme līdzsvarota. Centieni uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izaugsmes ilgtspēju turpinās, bet tos apēno sarūkošais iedzīvotāju skaits un sabiedrības novecošanās. Izglītības un apmācību programmu kvalitātes celšana, ienākumu nevienlīdzības novēršana un valsts institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes un pārvaldības uzlabošana ir nepieciešama ražīguma un labklājības celšanai.

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Latvija pārāk maz un neskaidri ir formulējusi savas priekšrocības ārvalstu investoru piesaistei, abas pārējās Baltijas valstis vairākos segmentos investoriem šķiet pievilcīgākas; Latviju iegāž arī jaunā nodokļu reforma

Tas izriet no vācu investoru DB sacītā. Jāpiebilst, kā Vācija ir Latvijas otrais lielākais preču importa un ceturtais lielākais preču eksporta partneris, 2016. gadā kopējam preču apgrozījumam, pēc CSP datiem, sasniedzot teju 2 miljardus eiro. Savukārt vācu tiešās investīcijas Latvijā 2016. gada beigās pārsniedza 585 miljonus eiro. Vācu investori līdz šim Latvijā ir dibinājuši 434 uzņēmumus, kas nodrošina gandrīz 7900 darba vietas, tā secināts Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) veiktajā pētījumā. Latvija, ņemot vērā vācu uzņēmumu skaitu, statistiski ieņem pirmo vietu Baltijas valstu vidū, neskatoties uz to, ka kaimiņvalstī Lietuvā ir izveidots salīdzinoši vairāk darba vietu.

Neskatoties uz daudz kritizēto, uzņēmējdarbībai vispārēji nelabvēlīgo situāciju vācu investori paliek uzticīgi Baltijas valstīm.

Smagās ekonomiskās krīzes dēļ vācu uzņēmēji Baltijas valstīs skeptiski raugās nākotnē, vienlaikus ir pieaugusi arī neapmierinātība ar uzņēmējdarbības vispārējo situāciju, liecina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (AHK) ikgadējās konjunktūras aptaujas, kurā šogad piedalījās 118 uzņēmumi.

80 % no aptaujātajiem aktuālo ekonomisko situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā vērtē kā sliktu. Vēl pesimistiskākas prognozes ir nākamajam gadam. Deviņi no desmit aptaujātiem vācu uzņēmumiem sagaida 2009. gadā ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Baltijas valstīs, pārējie aptaujātie cer, ka situācija labākajā gadījumā saglabāsies nemainīga.

Darbaspēka izmaksu pieauguma temps gada otrajā ceturksnī samazinājies - gada laikā pieaugums jau bijis mazāks par ierastajiem 30%, raksta laikraksts Dienas bizness.

Pieauguma tempa samazinājums nav bijis ļoti būtisks, un to daļēji var skaidrot arī ar darba algu legalizācijas tendences turpināšanos. Tomēr patlaban ekonomikā ir iespējama recesija un iekšzemes kopprodukta rādītājs vairākus ceturkšņus varētu būt ar mīnuszīmi, un, iespējams, tas varētu radīt vēlmi daļai uzņēmēju pāriet atpakaļ uz aplokšņu algām. «Abpusēji saprotamām uzņēmēju un valsts attiecībām varētu būt izšķiroša loma sociālekonomiskās situācijas stabilizācijā, jo biznesa pārvietošanās vairāk uz pelēko zonu var radīt lielas galvassāpes valdībai nākamā gada budžeta plānu izpildē,» norāda E. Rudzītis.

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, tad pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi.

Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.

Emigrācija un tās ietekmes var būt ļoti dažādas. Tā var radīt cilvēkkapitāla zudumu, padziļināt demogrāfiskās problēmas, saasināt sociālās problēmas, piemēram, ja daļa ģimenes dodas strādāt uz ārvalstīm, bet daļa paliek, kā arī inflāciju – ja naudas pieplūdums no emigrējušajiem ir vērienīgs, kā tas ir dažās Vidusāzijas valstīs vai Moldovā.

Tomēr var būt arī scenārijs, kurā emigrācijai ir pozitīva ietekme. Ja darbs ārzemēs ir īslaicīgs, tad cilvēkkapitāls pieaug, jo cilvēki iegūst jaunas zināšanas, pielāgojas jaunai darba kultūrai un apgūst valodas. Studijas ārzemēs un atgriešanās dzimtenē samazina vajadzību apmācīt noteiktus speciālistus iekšzemē. Uz mājām nosūtītā nauda palīdz paaugstināt dzīves līmeni un dažos gadījumos var sniegt nozīmīgu atbalstu vietējai ekonomikai ar investīcijām un papildu patēriņu.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 45 centiem jeb 6,4 %, sasniedzot 7,50 eiro stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem darbaspēka izmaksas palielinājās par 9,2 %.

2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 2. ceturksni pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās, izņemot valsts pārvaldi, kur gada laikā tās saruka par 1,8 %, kā arī enerģētikas nozari un izglītību, kur bija vērojams kritums attiecīgi par 0,4 % un 0,3 %.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citu pakalpojumu nozarē – par 21,4 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 13,2 %, būvniecībā – par 12,9 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 11,7 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos – par 11,7 %, kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,5 %.

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

«Varbūt jālieto nevis termins «darbaspēka deficīts», bet gan «uzņēmumi, kuri nespēj konkurēt darba tirgū»? Ja uzņēmums nespēj samaksāt konkurētspējīgu algu, tam ir jāpārtrauc darbs, tāpat kā situācijā, ja tas nespēj atļauties par tirgus cenu iepirkt komplektējošās daļas vai samaksāt par īri,» runas par varbūtējo darbaspēka trūkumu valstī komentē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Viņaprāt, ekonomikai attīstoties, neizbēgama ir dažu produktu ražošanas pārtraukšana. T.s. darbaspēka trūkums ir faktors, kas mudina efektīvāk izmantot resursus. «Tikai «darbaspēka trūkums» var piespiest uzņēmumus ekonomikas izaugsmes augļos plašāk dalīties ar algota darba veicējiem, šobrīd algu īpatsvars iekšzemes kopproduktā no ienākumu puses krīt, acīmredzot «darbaspēka trūkuma» vēl nav,» secina DNB speciālists.

Savukārt SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis uzskata, ka turpinoties darba spējīgo iedzīvotāju emigrācija, tad, ņemot vērā pašreizējās demogrāfiskās tendences un iedzīvotāju novecošanos, ar darbaspēka deficītu Latvija var saskarties jau pēc pieciem septiņiem gadiem.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazinājusi Latvijas nākotnes novērtējumu no pozitīva uz stabilu.

Aģentūra apstiprinājusi arī kredītreitingu ilgtermiņa ārvalstu un vietējās valūtas ieguldījumiem attiecīgi BBB- un BBB, savukārt īstermiņa ārvalstu valūtas ieguldījumiem - F3. Valsts kopējais kredītreitings ir noteikts BBB+, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Fitch pārstāvis Mikele Napolitano norādījis, ka Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējuma samazinājums līdz stabilam atspoguļo ārējās izaugsmes un finanšu vides straujo pasliktināšanos - ekonomiskās situācijas pasliktināšanās eirozonas dalībvalstīs negatīvi ietekmēs eksportu.

«Diemžēl negatīvie notikumi eiro zonā ir ietekmējuši arī Latvijas izredzes paaugstināt kredītreitingu tuvākajā laikā. Taču ļoti būtiski, ka Latvijas kredītreitings tiek saglabāts investīciju kategorijas līmenī, ņemot vērā Latvijas paveikto, lai līdzsvarotu valsts ekonomiku,» komentē finanšu ministrs Andris Vilks (V).