Neskatoties uz straujo ekonomikas izaugsmi, Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un vērtējums par darbaspēka pieejamību ceturksni no ceturkšņa pasliktinās - liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.
Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un sasniedz 51.3 indeksa punktus - liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Starp nozarēm šobrīd vislielākais optimisms vērojams būvniecībā (53.8 punkti) un ražošanā (53.6 punkti). Savukārt kopējo uzņēmēju noskaņojumu pasliktina pakalpojumu nozare, kur indeksa vērtība noslīdējusi no 51.2 līdz 50.2 punktiem. Starp pakalpojumu apakšnozarēm visnegatīvākais noskaņojums šobrīd ir transporta un uzglabāšanas nozarē, kurā vienlaikus ir arī izteikts darbinieku trūkumus. Nedaudz optimistiskāki ir tirdzniecības jomā strādājošie uzņēmēji – tur noskaņojuma indekss ir 51 punkts.
Pēc viena ceturkšņa pārtraukuma pašreizējo situāciju uzņēmēji atkal vērtē pozitīvi - tagadnes indekss ir pakāpies no 48.5 uz 50 punktiem. Lai arī nākotnes indekss ir samazinājies no 54.4 uz 52.6 punktiem, arī nākotnes vērtējums ir raksturojams kā piesardzīgi optimistisks.
Pētījums Citadele Index liecina, ka ceturksni no ceturkšņa arvien negatīvāk uzņēmēji vērtē vajadzīgā darbaspēka pieejamību un nodokļu likmes.
Darbaspēka pieejamību kā sliktu vai ļoti sliktu novērtējuši lielākā daļa uzņēmēju – 69%. Līdz ar to tā indekss noslīdējis līdz -35, kas ir zemākais kopš 2016. gada sākuma. Savukārt situāciju par nodokļu likmēm kā sliktu vai ļoti sliktu novērtējuši 81% aptaujāto uzņēmēju, indeksam noslīdot līdz -47. Pagājušā gada otrajā pusē indekss par nodokļu likmēm bija pakāpies līdz -38.
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš: «Uz kopumā pozitīvā ekonomikas izaugsmes fona uzņēmēju optimismu bremzē darbaspēka trūkums un pieaugošās algas komplektā ar darbaspēka nodokļiem, kas ir augstākie Baltijas valstīs. Darbinieku deficīts ar katru ceturksni kļūst arvien izteiktāks. Šobrīd jau teju puse jeb katrs otrais uzņēmējs saka, ka pēdējā gada laikā ir saskāries ar grūtībām nodrošināt visu uzņēmumam nepieciešamo darbaspēku. Līdz ar pieteiktajām nodokļu reformām pērnā gada sākumā uzņēmēju vērtējums par nodokļu likmēm uzlabojās. Diemžēl pēc tam uzņēmēju vērtējums atkal pasliktinās. Lai arī kopumā ekonomika aug strauji, uzņēmēji ir piesardzīgi, jo līdz šim nav skaidra nākotnes redzējuma, kā valstiskā līmenī risināt darbaspēka trūkumu vai darbaspēka nodokļus.»
Eksportējošo uzņēmumu vadītāju noskaņojums atguvies pēc krituma gada sākumā un ir 53.7 indeksa punkti, taču nedaudz pasliktinājusies vietējā tirgū strādājošo uzņēmumu vadītāju noskaņojums, indeksam noslīdot no 51 uz 50.4.
Pēc darbinieku skaita lielo uzņēmumu vadītāji kā allaž jūtas ievērojami labāk nekā mazie – uzņēmumiem ar vairāk nekā 250 darbiniekiem noskaņojuma indekss ir 59.2 punkti, savukārt mikrouzņēmumu noskaņojums, kuros strādā mazāk nekā 10 darbinieki, ir drīzāk pesimistisks, un indekss ir 49.4 punkti. Vidējo uzņēmumu (50-249 darbinieki) vadītāju noskaņojums ir būtiski uzlabojies, sasniedzot 57.8 punktus, kas ir augstākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā. Mazo uzņēmumu ar 10 līdz 49 darbiniekiem noskaņojuma indekss ir 52.7 punkti.
