Pasaulē joprojām galvenā tēma ir pandēmija, un šis temats aktuāls var būt vēl ļoti ilgi. Faktiski līdz ar Covid-19 lipīgo variantu izplatīšanos sāk nostiprināties viedoklis, ka cilvēkiem jāmaina priekšstats par to, kā tie domā un uztver esošo pandēmiju.

Proti, ja agrāk tika cerēts uz to, ka pret šo visu būs kāda izšķirīga uzvara, tad tagad šādas cerības pagaist. Līdzīga domu gaita nu redzama arī dažos pasaules vadošajos biznesa medijos.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) nu raksta, ka zinātnieku labākais scenārijs Covid-19 cīņas frontē nebūt vairs neesot tā iznīcināšana. Tas drīzāk saistoties ar tādu situāciju, kad šis vīruss kļūst par tādu pašu “rutīnas slimību” kāda ir gripa vai pat ierindas saaukstēšanās. Tiek norādīts, ka šāda Covid-19 delta varianta izplatīšanās faktiski nozīmējot, ka no tā atbrīvoties ir teju neiespējami.

Rezultātā tiek klāstīts, ka cilvēkiem pret Covid-19 vīrusu un tā versijām, visticamāk, būs jāvakcinējas regulāri, kur tas savukārt tad atturēs no masveida hospitalizācijām un nāves gadījumiem. Jeb, lai Covid-19 vīruss būtu daudzmaz “maigs”, lielākajai daļai cilvēku būs nepieciešama kāda veida imunitāte, kas, pēc zinātnieku teiktā, nozīmē, ka saslimstība ar šo slimību ir vieglāka.

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Būtiskais cenu kāpums ievērojami mainījis pircēju paradumus, mudinot arvien vairāk atteikties no impulsīviem pirkumiem un meklēt lētākas alternatīvas, norāda Mindaugs Gutausks, Mars Latvia vadītājs.

Līdzīgas tirgus tendences, visticamāk, būs novērojamas arī nākamajā gadā, spriež M.Gutausks, piebilstot, ka taupīgāko klientu lojalitāte 2023. gadā varētu samazināties. Tajā pašā laikā paredzams, ka gada otrajā pusgadā patērētāju noskaņojums un tirgus dinamika kļūs nedaudz pozitīvāka - cilvēki būs pielāgojušies jaunajai realitātei un iemācījušies dzīvot, daudz labāk kontrolējot tēriņus, prognozē Mars Latvia vadītājs.

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā Mars darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija?

Jāsaka, ka pandēmija ietekmēja ne tikai mūsu uzņēmējdarbību, bet arī pasaules ekonomiku kopumā, jo mēs visi saskārāmies ar izaicinājumiem, ko iepriekš nekad nebijām piedzīvojuši. Šajā laikā mēs ne tikai pārdomājām mūsu biznesa stratēģiju, bet arī centāmies pievērst pastiprinātu uzmanību mūsu darbinieku veselībai un drošībai, kas vienmēr ir bijušas Mars prioritātes. Attālināts darbs mums nebija nekas svešs arī pirms pandēmijas, tāpēc pielāgoties jaunajai realitātei mums bija vieglāk. Tajā pašā laikā mēs skaidri apzinājāmies, ka pastāvīgs darbs no mājām palielina mentālās un fiziskās veselības riskus, tāpēc rūpīgi sekojām līdzi mūsu darbinieku labklājībai. Komandas mudinājām tikties virtuālajos semināros, lai apgūtu jaunas prasmes attālinātajam darbam. Vienlaikus, lai izvairītos no izdegšanas, sākām izmantot Mars patentēto rīku - Meet Smarter, kas saīsina tikšanās laikus, lai nodrošinātu piecu līdz desmit minūšu pārtraukumu katru stundu. Tāpat savus darbiniekus darba laikā aicinājām doties pastaigās, piemēram, izvedot ārā suni vai vienkārši paelpojot svaigu gaisu.

Šī pandēmija, ja neņem vērā pašu tās sākumu, bijusi ideāla ieguldījumiem akciju tirgū. Tomēr vērtspapīri nebūt nav vienīgā lieta, kur ir iespēja nobāzēt savu naudu un cerēt uz šādu ieguldījumu vērtības palielināšanos.

Visai interesantu stāstu parasti, ja par to ir attiecīga interese un tam ir arī pienācīga rocība, piedāvā dažādas alternatīvas luksusa priekšmetu investīcijas, kuru vidū var būt augstas klases vīns, pulksteņi, mākslas darbi, kādas kolekcionējamas lietas un pat augstas klases rokassomiņas. Faktiski šāda investēšana paredz, ka tiek nopirkta kāda luksusa lieta, kura sagādā ne tikai morālo gandarījumu un ļauj, piemēram, palielīties un paspīdēt sabiedrības acīs, bet, laikam ejot, tās vērtība tikai pieaug – turklāt labākajā gadījumā pat ievērojami.

Izceļas vīns

Covid-19 laikos dažādām šādām luksusa kolekcionējamām lietām klājies visai atšķirīgi. Interesanti, ka šī pandēmija visai veiksmīga ir bijusi ieguldījumiem vīnā. Piemēram, konsultāciju uzņēmuma Knight Frank apkopotie dati liecina, ka 12 mēnešos līdz šā gada jūlijam augstas klases vīnu vērtība ir augusi visai spēji – par 13%. Arī, piemēram, London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 1000 indeksa vērtība, kas sevī ietver pasaulē 1000 labāko vīnu cenas izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā līdz augustam ir palielinājusies teju par 10%, bet piecu gadu skatījumā tie ir visi 40%.

Sākotnēji varētu likties, ka, pandēmijas apstākļos ģimenēm vairāk laiku pavadot mājās, tas novedīs pie dzimstības pieauguma. Patiesība gan, šķiet, nevarētu būt no tā vēl tālāka. Pieejamā informācija liecina, ka dzimstība attīstītajās pasaules ekonomikās deviņus mēnešus pēc pandēmijas ievēlusies gluži vai melnajā caurumā.

Nu pamata pieņēmums ir, ka apvienotās ekonomikas un veselības krīzes neskaidrība daudziem cilvēkiem likusi pārcelt vai pat pilnībā atcelt plānus par bērna radīšanu. Valdot šādam fonam, demogrāfijas eksperti turklāt brīdina, ka dzimstības kritums – sevišķi, ja pandēmija un ekonomiskie izaicinājumi ievelkas - nebūs vien pagaidu parādība. "Visi pierādījumi liecina, ka dzimstības līmenis un dzimušo skaits attīstītajā pasaules daļā strauji sarūk. Jo ilgāk turpināsies neskaidrības periods, jo nozīmīgāka tam būs ilgtermiņa ietekme uz dzimstību," klāstījuši, piemēram, Vīnes Wittgenstein Center for Demography and Global Human Capital pārstāvji.

Pandēmija ir mainījusi Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus.

Tirgus pētījumu kompānija "NielsenIQ" konstatē, ka nepilna gada laikā kopš pandēmijas ierobežojumu sākšanās ir pieaugusi tiešsaistes tirdzniecības popularitāte, bet paši personiski uz veikaliem cenšamies iet retāk un pavadīt tajos īsāku laika posmu, lai gan aizvien biežāk tiek plānotas ilgākas, bet reizē arī lielāka apjoma iepirkšanās. Pandēmijas saīsinātie pārvietošanās maršruti ir vairojuši arī mazo veikalu nozīmi.

Pēc "NielsenIQ" šī gada februārī veiktās patērētāju aptaujas datiem, pandēmija un otrā stingrā karantīna ir ietekmējusi arī lojalitātes izmaiņas: ceturtā daļa pircēju pandēmijas dēļ ir mainījuši veikalu, kurā iepērkas regulāri.

"Pandēmija pamudināja pircējus biežāk plānot savus pirkumus, vienā reizē nopirkt vairāk produktu ilgākam laika posmam, izmēģināt iepirkšanos internetā un padarīt to par ikdienas sastāvdaļu. Mūsu dzīvesveids ir mainījies, darbam vai daļai no tā pārceļoties uz mājām. Bez tam, pieradām vairāk gatavot paši, kā arī mājās rīkot izpriecas un palutināt sevi ar tādiem produktiem, kurus mēdzam bieži baudīt kafejnīcās un restorānos, kā kafiju vai alkoholu", norāda "NielsenIQ" vadītāja Baltijas valstīs Ilona Lepp.

Šonedēļ pirmo reizi vēsturē ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pārsoļoja pāri 33 tūkstošu punktu atzīmei.

Kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 7,4%, bet kopš pagājušā gada pavasara zemākajiem punktiem – par 80%. Ir gandrīz nepārtraukti spiedumi par to, ka ASV akcijas nebūt vairs nav lētas. Šajā pašā laikā tiek gaidīts straujš ASV ekonomikas uzrāviens, kuru, visticamāk, būs cementējusi jaunā nupat pieņemtā ASV palīdzības "paka" tautsaimniecībai teju divu triljonu ASV dolāru vērtībā.

Izsludinātā summa ir milzīga, un šādi lieli skaitļi akciju tirgiem mēdz patikt. Tāpat akciju cenu virzībai arvien augstāk var palīdzēt tas, ka šie stimuli nozīmēs kārtējo naudas pārskaitījumu no ASV valdības šīs valsts iedzīvotājiem – šoreiz 1400 ASV dolāru vērtībā uz galviņu. Var mēģināt spekulēt, kādu tieši patēriņu balsīs šāda papildu nauda. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka daļa no šī summas tiks tērēta to pašu akciju iegādei, kas cenas šajā tirgū var palīdzēt virzīt arvien augstāk.

Lindstrom Tukumā izvietotajā darba apģērba ražotnē Prodem 2021. gadā saražotas 300 000 apģērba vienību. 95% no saražotā apjoma pērn eksportēts, bet 5% tiek realizēts vietējā tirgū.

Vienlaikus tekstila nozarē šī gada lielākie izaicinājumi saistīti ar izejvielu deficītu un piegāžu kavēšanos.

Neskatoties uz to, ka jau vairāk nekā divus gadus pasaulē plosās pandēmija un uzņēmumi piedzīvo vēl nepieredzētu krīzi, savulaik laicīgi pieņemtie lēmumi Lindstrom darba apģērba ražotnei Prodem ļāvuši ne tikai noturēt veiksmīgu uzņēmuma darbību, bet arī audzēt saražotā darba apģērba apjomus.

Lielākais Prodem eksporta tirgus ir Somija, kur tiek eksportētas trīs ceturtdaļas no saražotā sortimenta, tāpat nozīmīgs ir arī Baltijas tirgus. Savukārt, vērtējot uz vietas Prodem ražotā darba apģērba pieprasījumu Latvijas tirgū, aizvadīto divu gadu laikā realizētais darba apģērba apjoms palicis nemainīgs.

Dažādi dati pasaulē turpina apstiprināt to, ka atrodamies ļoti strauja mājokļu cenu pieauguma stadijā.

Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ziņojusi, ka tikai trijās valstīs no 40, par kurām apkopoti šādi dati, šā gada pirmajā ceturksnī mājokļu cena sarukusi. Tas ir vismazāk kopš 2000. gada jeb brīža, kad vispār šādi dati sākti apkopot.

Kopā pasaules turīgo valstu OECD grupā šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā fiksēts mājokļu cenu pieaugums par 9,4%, kas ir visvairāk 30 gados. Financial Times turklāt piebilst, ka daudzu valstu nacionālie mērījumi liecina, ka straujš mājokļu cenu pieaugums būs turpinājies arī otrajā ceturksnī. Piemēram, ASV mājokļu cenas aprīlī esot augušas straujākajos tempos 30 gados.

Tāpat straujš to pieaugums fiksēts Apvienotajā Karalistē, Dienvidkorejā, Jaunzēlandē, Kanādā, Turcijā utt. DB arī agrāk ziņojis, ka pandēmija radījusi gluži vai perfektus apstākļus cenu pieaugumam. Bezprecedenta apmēros savas ekonomikas un finanšu tirgus stimulējušas valdības un centrālās bankas, kas nozīmējis, ka Rietumvalstīs cilvēku uzkrājumi, tēriņu iespējām esot ierobežotām, šajos izaicinošajos laikos pat pieaug. Tāpat labu fonu šādam cenu pieaugumam uztur zemās procentlikmes un tas, ka pandēmijā aktuālā strādāšana no mājām daudziem likusi padomāt par plašākām dzīvojamām telpām.

Mūsdienās investoriem ir daudz iespēju balsot ar savu naudu. Aizvien populārākas kļuvušas, piemēram, pūļa finansēšanas piedāvātās iespējas, ko arvien lielākā mērā var izmanot arī nekustamā īpašuma projektu attīstīšanai Latvijā.

Tradicionālajā izpratnē šāda ideja paredz, ka nauda kāda objekta būvniecībai vai modernizēšanai tiek savākta no liela skaita cilvēku, un parasti tas notiek ar interneta starpniecību, izmantojot attiecīgu platformu. Ierasti šādu ieguldītāju mērķis ir peļņa, lai gan tā var būt arī dažādu projektu atbalstīšana un pat labdarība. Gūtie finansiālie labumi jau savukārt var būt atkarīgi no katra konkrēta projekta un uzņemtā riska.

Bija mežonīgie Rietumi

Jomas eksperti izceļ, ka kopumā nekustamā īpašuma pūļa finansēšana mūsu reģionā ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Vēl pirms dažiem gadiem situācija šajā jomā drīzāk esot līdzinājusies mežonīgajiem Rietumiem, kur līdz ar strauju tirgus izaugsmi rosījies arī liels skaits tirgus spēlētāju, kuri ne vienmēr bijuši pietiekami profesionāli un ar krietniem nodomiem. EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Pēdējo gadu laikā notikušās kataklizmas un krīzes ir bijušas kā sava veida dopings digitalizācijas uzrāvienam visās sfērās, tādējādi uzkarsējot IKT produktu un pakalpojumu izstrādnes, kā arī apkalpošanas segmentu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta programmēšanas SIA ZZ Dats izpilddirektors Edžus Žeiris. Viņaprāt, Latvijā esošie IKT produkti un pakalpojumi, kuri darbojas valstī un pašvaldībās, nebūt nav sliktāki par Igaunijā vai Lietuvā esošajiem, turklāt ir pat tādi, kuri šeit ir labāki nekā analogi ārzemēs. Savukārt vājākais posms digitalizācijā bija un joprojām ir cilvēks - gan savu zināšanu un iemaņu trūkuma, gan arī vieglprātības dēļ.

Kāda ir situācija informācijas komunikācijas tehnoloģiju segmentā?

Vienā vārdā — laba, jo pēdējo gadu krīzes tikai devušas papildu uzrāvienu nozarei. 2020. gada pavasarī ieradās Covid-19 pandēmija, kas no vienas puses ieviesa nepieredzētus cilvēku pārvietošanās un saimnieciskās darbības ierobežojumus, bet no otras puses paveica piespiedu digitalizāciju. Jāatceras, ka līdz 2020. gada pavasarim tehnoloģijas arī bija un ļāva gan attālināti strādāt, gan rīkot sapulces un pat konferences, taču šādas iespējas izmantoja ļoti mazskaitlīga publika. Taču pandēmija šos digitālos risinājumus padarīja par tobrīd vienīgo iespēju — strādāt, kā arī virtuālā vidē rīkot tikšanās, sapulces un pat darījumu apspriedes. Faktiski Covid-19 radīja milzīgu pieprasījumu pēc digitālajiem risinājumiem, kas savukārt ievērojami palielināja kopējo nodarbināto skaitu nozarē, turklāt nereti palielinājās ne tikai IKT speciālistu skaits, bet arī atbalsta speciālistu skaits. Pandēmija savā ziņā nojauca valstu robežas, jo IKT speciālisti, piemēram, var dzīvot Latvijā un strādāt Amerikā vai jebkurā vietā Eiropā. Nenoliedzami, ka digitalizācijas pirmsākumi ir meklējami jau pirms daudziem gadiem, tomēr tās uzvaras gājiens sākās ar Covid-19 pandēmiju.

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā un Eiropā, tam redzamākā izpausme ir inflācijas vētra, kas vēl tik drīz nenorims, vienlaikus visiem prasot pielāgoties jaunajai, skarbajai realitātei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Viņaprāt, pašreizējā situācijā ir ļoti grūti prognozēt to, kas būs pēc dažām nedēļām, nemaz nerunājot par vairākiem mēnešiem.

Fragments no intervijas

Kāda ir pandēmijas ietekme uz atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes segmentu?

Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi visus tautsaimniecības un pat dzīves segmentus un to ir izjutis ikviens uzņēmums un arī cilvēks. Var pat teikt, ka pandēmija būtībā ir mainījusi pasauli, un izņēmums nav arī atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes segments. Ja līdz Covid-19 iebrukumam Eiropā tika meklēti risinājumi, kā samazināt atkritumu (jo īpaši iepakojuma) apmērus, piemēram, tika aizliegta vienreiz lietojamo galda piederumu un citu izstrādājumu pārdošana, veikalos lielie plastmasas iepirkumu maisiņi nu jau pieejami tikai par maksu, tad pandēmijas laikā notika tieši pretējais – plastmasas iepakojuma apjoms pieauga, jo ikviena smalkmaizīte bija ietīta savā celofāna plēvītē.

Ozolnieku novadā bāzētais lielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājs IKTK pērn strādāja ar 1,301 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% vairāk, nekā 2019. gadā.

Kompānijas zaudējumi palielinājās par 48,4%, sasniedzot 428 732 eiro.

Lielu daļu konstrukciju IKTK ražo eksportam, tās izmanto sabiedrisku ēku un tiltu būvniecībā citās Eiropas valstīs.

2020. gadā IKTK izpildīja vairāk nekā 150 pasūtījumus. "IKTK ražotās līmētā koka būvkonstrukcijas izceļas ar augstu slodzes stiprību un iespēju tās izgatavot ļoti dažādās formās un lielos izmēros, tāpēc tās arvien vairāk izmanto modernajā koka būvniecībā. Mūsu lielākie ražošanas projekti 2020. gadā bija būvkonstrukcijas četrus stāvus augstai skolai Stavangerā, Norvēģijā, autotransporta un gājēju tiltiem Norvēģijā, gājēju tiltiem Navarras reģionā, Spānijā, autotransporta tiltam pāri Ječupei, Latvijā. Liels un inovatīvs projekts, kuru noslēdzām 2020. gadā, bija akustisko paneļu ražošana Mežaparka Lielajai estrādei Rīgā,” stāsta uzņēmuma izpilddirektors Gatis Eglītis.

Pret Covid-19 vakcinētajiem iedzīvotājiem tuvākajā laikā būs daudz lielākas darba un karjeras iespējas nekā nevakcinētajiem, intervijā atzīmēja personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa.

"Iespējams, Covid-19 saslimstības rādītājiem būtiski mazinoties, situācija varētu mainīties, bet šobrīd, prognozējot izmaiņas darba tirgū, jāsecina, ka, visticamāk, tiem darba ņēmējiem, kuri būs vakcinējušies, tuvākajā laikā būs daudz lielākas darba un karjeras iespējas nekā nevakcinētajiem," sacīja Roziņa.

Tāpat viņa minēja, ka jau šobrīd ne tikai publiskajā, bet arī privātajā sektorā atsevišķos darba sludinājums pie prasībām ir minēta Covid-19 sertifikāta nepieciešamība.

Vienlaikus Roziņa atzina, ka šobrīd darba tirgū ir vērojams darbaspēka trūkums, līdz ar to privātajā sektorā darba devēji, visticamāk, mēģinās rast kādu risinājumu, lai spētu saglabāt darba attiecības arī ar nevakcinētajiem darbiniekiem, nodarbinot viņus amata pozīcijās, kas nav saistītas ar klientu apkalpošanu.

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties jāķeras klāt ne tikai valdībai, bet arī darba devējiem, un, lai arī sabiedriskā ēdināšana pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, Lido pielāgojas situācijai un meklē jaunas iespējas biznesa attīstībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš atzīst, ka savā biznesmeņa mūžā ir piedzīvojis dažādus laikus un situācijas, kurās gūtas gan skaistas uzvaras, gan piedzīvoti sāpīgi kritieni, no kuriem būtu varējis izvairīties, ja vien būtu bijušas zināšanas, izpratne, kuru neesamības pamatā ir augstākās izglītības trūkums.

Fragments no intervijas

Tagad Lido partneris ir no Igaunijas!

Lai arī ir bijuši daudz un dažādi piedāvājumi, tomēr Covid-19 laikā atrast Lido biznesa filozofijai atbilstošu partneri bija ļoti grūti. Tā kā manas Lido nākotnes attīstības vīzijas sakrīt ar Igaunijas partnera – Ivara Vendelina – iecerēm, tad arī šai laulībai sagaidāmi labi rezultāti. Ceru, ka šī sajūta nemainīsies un vēsturē paliks labi darbi, kuri saistīti ar manu uzvārdu, un mazbērni varēs turpināt līdzdarboties tajā, ko esmu iesācis. Un kopā ar partneri varam ne tikai plānot, bet arī īstenot Lido izaugsmei būtiskus projektus. Ir ieceres par jauniem koncepta piedāvājumiem mūsu patērētājiem, bet par to varēs detalizētāk runāt pēc kāda laika. Mums ar partneri saskan viedoklis – nevis runājam, bet darām, lai darbi runā par mums!

Katrai inovācijai mēdz būt arī savas ēnas puses. Pēdējā laikā milzīgu uzmanību piesaistījušas tā saucamās kriptovalūtas. Daudz kam palīdzējis tas, ka sākotnēji bitkoina, bet tagad – arī citu citu virtuālo valūtu fenomens - kļuvis par masas (mainstream) intereses objektu.

Parasti gan dāsnas, vieglas un ātrās peļņas solījumi rada labu vidi dažādām ne pārāk “tīrām” lietām. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav bijusi arī kriptovalūtu pasaule. Piemēram, ASV Federālā Tirdzniecības komisija (FTC) atklājusi, ka kopš pagājušā gada oktobra līdz šā gada 31. martam ar dažādu negodīgu kriptoaktīvu investīciju shēmu palīdzību no šīs valsts patērētājiem vien esot izkrāpti līdzekļi vairāk nekā 80 miljonu ASV dolāru apmērā, raksta Bloomberg. Turklāt tā ir tikai tā summa, par kuru cilvēki ir ziņojuši varas iestādēm. Tiek uzsvērts, ka dažādi krāpnieki mēģina gūt labumu no vispārējās virtuālo valūtu mānijas. Kopuma ziņojumu skaits par dažādām krāpnieciskām kriptovalūtu shēmām sešos mēnešos esot audzis 12 reizes. Savukārt šāda “piesitiena” shēmās izkrāptās naudas apmērs esot audzis 10 reizes.

Miljardieru rokās atrodas rekordliela daļa pasaules bagātību, secināts otrdien publiskotā pētījumā, kurā norādīts, ka pandēmija ir saasinājusi nevienlīdzību pasaulē.

Kopš 1995.gada miljardieru rokās esošā bagātību daļa pieaugusi no 1% līdz 3%, secināts Pasaules Nevienlīdzības ziņojumā, norādot, ka pērn reģistrēts straujākais kāpums, kopš tiek apkopoti šādi dati.

"Pieaugumu saasināja Covid-19 pandēmija," secināts ziņojumā.

Pasaules bagātākais 1% cilvēku kontrolē trešo daļu no visas bagātības, kas uzkrāta kopš 1995.gada, kamēr nabadzīgākie 50% kontrolē tikai 2% no visas bagātības.

18 mēnešu laikā, kopš sākās pandēmija, pasaule kļuvusi vēl polarizētāka, norādīja Parīzes Ekonomikas augstskolas Pasaules nevienlīdzības laboratorijas direktors Lūkass Šansels.

"Kamēr miljardieru bagātība pieauga par vairāk nekā 3,6 triljoniem eiro (četriem triljoniem dolāru), 100 miljoni cilvēku pievienojās galējas nabadzības rindām," sacīja Šansels, norādot, ka galējā nabadzība iepriekš samazinājās 25 gadus.

Cīņā ar pandēmiju joprojām nav mazinājies jautājums, kā palīdzēt uzņēmumiem. Jau vairāk kā gadu diendienā kopā ar uzņēmējiem, diskutējot un meklējot risinājumus, redzam, ka uzņēmumiem ļoti palīdzētu valsts atbalsts ceļā uz digitālo transformāciju. Tas būtu ilgtermiņa ieguldījums attīstībā, ne tikai īstermiņa palīdzība.

2020. gads ir pierādījis, ka vairumā gadījumu vienīgā ilgtspējīgā un ienesīgā biznesa stratēģija jebkura lieluma uzņēmumam ir digitālā stratēģija. Atbalstīt digitalizāciju – tas būtu vērtīgs virziens, kā valsts tandēmā ar finanšu iestādēm varētu palīdzēt uzņēmumiem, radot atbalsta mehānismus, daloties zināšanās, padomos, pieredzē, lai mainītu biznesa modeļus un, piemēram, pārslēgtos uz e-komerciju, modernizējot ražotni vai transformējot iekšējos procesus. Redzam, ka praktiskie padomi ceļā uz digitālo transformāciju reizēm pat ir vairāk nepieciešami nekā finansējums. Ja jāatbild uz jautājumu, vai valsts atbalsta programmas bija veiksmīgas, ar pārliecību apstiprinošu atbildi grūti sniegt. Svarīgi, lai atbalsts būtu tāds, kas palīdz uzņēmumiem šo periodu izmantot kā tramplīnu nākamajam posmam – pārmaiņām.

Pandēmija un ģeopolitika jau ir radījuši savu ietekmi uz transporta un loģistikas pakalpojumiem, perspektīvā nozīmīgu lomu spēlēs arī ES Zaļais kurss.

Par nozares politiku, situāciju nozarē, kā arī tās attīstības perspektīvām Latvijā diskutēs SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports, kas notiks šā gada 24. februārī.

DB konference: Loģistika un transports - Latvijas konkurētspēja globālajā tirgū 

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”,...

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Nozare saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam. Savukārt neprognozējamā ģeopolitiskā situācija būtiski apgrūtina ilgtermiņa plānošanu, jo viss var mainīties vienā brīdī.

Proti, starptautiskās sankcijas skārušas kaimiņvalsts Baltkrievijas produktus, kuru transportēšanai tika izmantota transporta un loģistikas infrastruktūra, bet jaunas lielo preču grupu kravas īsā laikā piesaistīt pašreizējos apstākļos ir ļoti izaicinoši. Pēdējie gadi nozarei ir bijuši sarežģīti, jāņem arī vērā, ka tika uzsākta Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes reforma. Nozare ir pierādījusi, ka tā spēj strādāt šādos apstākļos, kad būtībā jārisina vienādojums ar vairākiem nezināmajiem.

Izaicinājumi un risinājumi

Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmija ir radījusi ne tikai globālas pārmaiņas, kuras ietekmē arī transportu un loģistiku, ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē. Par to, kādi ir izaicinājumi šajās nozarēs un attiecīgas iespējas 2022. gadā, atbildi Satiksmes ministrijas, VAS Latvijas dzelzceļš, Latvijas Stividoru asociācijas un Latvijas autopārvadātāju eksperti centīsies rast atbildes jau konferences pirmajā daļā. Reaģējot uz pandēmijas situāciju visā pasaulē, mainījās tirdzniecības plūsmas, arī izmantotie transporta veidi un maršruti starp Āziju un Eiropu.

Līdztekus tam savu ietekmi radījusi energoresursu cenu straujā sadārdzināšanās, kas savā ziņā ir veicinājis šādu (piemēram, akmeņogļu) kravu tranzītu, vienlaikus degvielas sadārdzinājums ietekmē arī pakalpojumu cenu. Neraugoties uz minēto, Latvijas transporta un loģistikas nozare meklē jaunas iespējas. Uzmanības fokusā būs arī pandēmijas radītās problēmas nozarei, vienlaikus meklējot atbildes uz šādiem svarīgiem jautājumiem: kas nepieciešams nozarei no politikas veidotājiem; kādi ir iespējamie jaunie attīstības virzieni un to perspektīvas. Latvijas transporta un loģistikas nozare var piedāvāt pakalpojumus un risinājumus lielu apjomu beramkravu, lejamkravu, ķīmijas, lauksaimniecības produkcijas, ģenerālkravu un konteineru tranzīta pārvadājumiem.

Transportam un loģistikai ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra un investīcijas tās attīstībā. Diskusijā par globalizācijas ietekmi uz loģistiku, par jaunu partneru meklējumiem risinājumus iezīmēs Rīgas brīvostas, Ventspils brīvostas un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldītāji. Attālinātā tirdzniecība prasa piegādātāju attīstību Pandēmijas ietekmē cilvēki daudzas preces nevarēja iegādāties klātienē, klāt nāca arī vēlme izvairīties no inficēšanās riskiem ar Covid-19, daudzi iedzīvotāji priekšroku dod preču iegādei interneta veikalos ar piegādi uz viņiem tuvākajiem saņemšanas punktiem (pakomātiem), kā ietekmē būtiski pieaudzis pieprasījums pēc šādu pakalpojumu sniedzējiem.

Vienlaikus nenoliedzami, ka arī pasta kompānijai ir savi – jauno laiku – izaicinājumi. “Ir izaicinājumi – ir risinājumi! Visā Eiropas Savienībā jāatmuito sūtījumi no pirmā centa, un mūsu atbilde ir gan muitas brokera pakalpojumi, gan ērta atmuitošana īpašā lietotnē. Bet sūtījumus no jebkuras valsts un jebkura piegādātāja piedāvājam saņemt, nepametot mājas, jo mājās ir visa dzīve un arī mūsu risinājums – mājas pakomāts! Jo globālais = lokālais!” tā situāciju raksturo VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Savukārt SIA Omniva Latvija Pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Kuļikovskis uzsver: “Darīt to, kas izdodas vislabāk! Bet tādus atbalsta procesus kā sūtījumu loģistika, iepakošana un uzglabāšana uzticēt tam, kasto dara efektīvāk – izdevīgāk un ātrāk! Tā ir šodienas formula biznesa izaugsmei un ilgtspējai.”

Industriālo parku iespējas

Arī Latvijā – Ventspilī un Liepājā – ir izveidotas industriālās zonas, kurās tiek ražoti dažādi produkti un izstrādājumi, kuru piegādēm to patērētājiem ārzemēs izmanto šīs pašas ostas. Par to, kā uz industriālo teritoriju veidošanu raugās investori, diskutēs eksperti. Jāņem vērā, ka, attīstot jaunas industriālo parku teritorijas, ir jābūt pielāgotai nepieciešamajai transporta un loģistikas infrastruktūrai. Tieši industriālo teritoriju attīstība ostās ir viena no iespējām, kuru izmantojot var sasniegt labus rezultātus. Jauno iespēju meklējumos Viena no svarīgākajām diskusijām ir un būs par tā dēvēto jauno (atbilstošu gan ES Zaļajam kursam, gan jaunajai situācijai Eiropā) transporta un loģistikas stratēģiju.

Latvijas transporta un loģistikas nozare var piedāvāt efektīvus, ekonomiskus un drošus pakalpojumus un risinājumus lielu apjomu beramkravu, lejamkravu, ķīmijas, lauksaimniecības produkcijas, ģenerālkravu un konteineru tranzīta pārvadājumiem. Proti, būs jāmeklē jauni transporta koridori, jāpiesaista tādu kravu īpašnieki (pārvadātāji), kuri līdz šim Latvijas tranzīta koridoru kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojuši vai arī to darījuši reti. Transporta, tranzīta sektoru ietekmēs arī klimata neitralitātes sasniegšanas mērķi, tostarp siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana, kas prasīs zaļāku transportu, kur viens no iespējamajiem finanšu avotiem ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Vēl viena iespēja ir veidot Rīgu kā gaisa kravu tranzīta centru Baltijā. Par šīm jaunajām iespējām diskutēs Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Latvijas Loģistikas asociācijas vadītāji.

No 16,3 tūkstošiem uzņēmumu, kas tika reģistrēti 1991. gadā, šobrīd aizvien aktīvi ir 4,4 tūkstoši, liecina Lursoft apkopotie dati par uzņēmumiem, kuriem šogad aprit 30 gadi.

Vairākums no tiem ir individuālie uzņēmumi (41,86%), zemnieku saimniecības (24,32%) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (29,60%).

Šo 30 gadu laikā kopš reģistrēšanas uzņēmumi pārdzīvojuši vairākas krīzes, tostarp gan Krievijas finanšu krīzi 1998.gadā, gan globālo ekonomisko finanšu krīzi 2007. – 2010.gadā, uzņēmumus pamatīgi norūdot un pieprasot no to īpašniekiem un vadītājiem spēju reaģēt un pārorientēt darbu. Arī šobrīd jau gadu dzīvojam krīzes apstākļos, ko radījusi Covid-19 izraisītā pandēmija. Kamēr vieniem uzņēmumiem šo krīzi izdodas izmantot savā labā un pat sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus, daudzas nozares pandēmija ir būtiski ietekmējusi. Atšķirībā no iepriekš piedzīvotām krīzēm, šoreiz uzņēmējiem pieejami dažādi atbalsta pasākumi no valsts. Tos, kā parāda Lursoft pētījums, izmantojuši arī vairāki pirms 30 gadiem dibinātie uzņēmumi.

Darba dienas beigās katrs uzņēmējs vēlas redzēt, vai un cik viņš ir nopelnījis. Ja runājam par e-komerciju, tad te nav nekā svarīgāka par konversiju jeb reklāmguvumu, jo, ja apmeklētājs nekļūst par pircēju, vai vispār ir vērts turpināt?

Laikā, kad nemitīgi pieaug viena pircēja piesaistes cena, visi uzņēmēji sīvā konkurencē cīnās par konversijas paaugstināšanu. Par to, kā uzņēmējam spert pirmos soļus digitālajā vidē un izvēlēties sadarbības partnerus, kas gādās par efektīvu konversiju ar tādu pašu degsmi kā pats uzņēmējs.

Kas notiek Latvijā: pirmais pirkums internetā un plaša e-komercijas platformu izvēle

Šobrīd e-komercija attīstās lēnāk nekā pandēmijas laikā, taču tā joprojām ieņem arvien lielāku daļu no kopējā mazumtirdzniecības apjoma visā pasaulē. Eksperti lēš, ka līdz 2023. gada beigām viens no katriem 5 mazumtirdzniecības darījumiem tiks veikts tiešsaistē.Covid-19 laikā palielinājās to cilvēku skaits, kas pirmo reizi iepirkās internetā.

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

Esot aktuāliem tā saucamajiem pudeles kakla efektiem, sadārdzinoties transportēšanai un strauji augot pieprasījumam pēc daudzām Āzijas precēm, pasaulē plaukušas ievērojamas problēmas ar vairāku izejvielu un komponentu piegādi.

Faktiski var pat teikt, ka sevi pandēmija izpaudusi arī papostot daudzmaz ierasto ainu globālo piegāžu ziņā. Visa rezultātā šobrīd arī tā cena, kas tiek maksāta, lai no Austrumāzijas (pamatā Ķīnas) pārvietotu 12 metru konteineri uz Eiropu (Roterdamu) pirmo reizi vēsturē pārsniegusi apaļo 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi, liecina Drewry World Container Index dati. Gada laikā tādējādi šī cena ir palēkusies jau gandrīz par 500%.

Savukārt kopējā konteinera piegāžu indeksa vērtība (apkopo 12 metru konteinera pārvietošanas izmaksas astoņos pasaules nozīmīgākajos maršrutos) gada laikā palielinājusies teju par 300% līdz 6257 ASV dolāriem, liecina pieejamie dati.

Pasaulei bez pandēmijas nācies dzīvot arī piegāžu krīzes apstākļos. Ir grūtības dažādas lietas no to ražošanas centriem pamatā Āzijā nosacīti lēti un ātri pārvietot līdz to patēriņa vietām.

Šāda situācija arī bijusi viena no visā pasaulē inflācijas pieaugumu balstošajām kolonnām. Politikas noteicēji, šķiet, lielas cerības likuši uz to, ka piegāžu saspīlējums pasaulē risināsies.

Tādējādi arī, piemēram, patēriņa cenu tālākam skrējienam bieži tiek piedēvēts pārejošs raksturs. Tiesa gan, šādā uzstādījumā parādās arvien lielāki robi. Piegāžu krīze jau tagad turpinājusies krietni ilgāk nekā tika lēsts pirms tam, un turklāt tā var potenciāli ievilkties arī visu nākamo gadu. Līdz ar to – šajā ziņā uz kādu cenu atslābu cerēt var būt veltīgi. Tam var būt jūtamāka negatīva ietekme arī uz ekonomisko aktivitāti.

Sastrēgumi pieaug

Šonedēļ, piemēram, kuģniecības nozares milža A.P. Moeller-Maersk vadība, ziņojot par savu iepriekšējā ceturkšņa finanšu sniegumu, klāstīja, ka vēl neredz beigas pasaules piegāžu krīzei. Moeller-Maersk Finacial Times norādīja, ka konteineru kuģu sastrēgums, piemēram, Losandželosas un citās ostās kļūst pat tikai lielāks.