Ceturkšņa laikā par 8% palielinājies to uzņēmēju skaits (kopumā 53%), kuriem ir labs, darba satraukumu netraucēts, naktsmiers. Vissaldāk guļ mazo uzņēmumu vadītāji un pakalpojumu sniedzēji, liecina Citadele Index jaunākais pētījums.

Pētījums atklāj, ka, jo lielāks ir uzņēmums, jo sliktāks miegs ir tā īpašniekam vai vadītājam. 40% mazo uzņēmēju (ar 1-9 darbiniekiem) atzinuši, ka viņu miegu traucē domas par uzņēmuma attīstību un nākotni. Savukārt starp lielo uzņēmumu vadītājiem, kuru pārziņā ir vairāk nekā 50 darbinieku, par miega kvalitāti sūdzas 75%.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš komentē: «Mazos uzņēmumos īpašnieks pamatā strādā ar nelielu kolektīvu, kas var būt arī ģimenes locekļi – šādu uzņēmumu ir vieglāk vadīt, nekā lielu. Salīdzinājumā ar maziem uzņēmumiem lielajos ir daudz sarežģītāki tādi procesi, kā loģistika, kvalitātes kontrole, sadarbība ar piegādātājiem, finanšu vadība un personālvadība, kas prasa ne tikai lielāku personīgo piepūli, bet arī atbildības deleģēšanu padotajiem.»

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju iemieg 10 līdz 30 minūšu laikā, kā galveno «miega zagli» minot domāšanu par darbu, secināts mazumtirgotāja Ikea veiktajā aptaujā.

«Pasaules eksperti mūsdienās pēta ne tikai optimālo darba un dzīves līdzsvaru, bet nu par pētāmo objektu kļuvis arī miegs. Balstoties uz gandrīz 1000 aptaujas respondentu atbildēm, mēs varam apgalvot, ka šāds līdzsvars mūsu valstī neeksistē,» stāsta Baiba Freija, Ikea Latvija komunikācijas un interjera dizaina nodaļas vadītāja.

Aptaujā tika secināts, ka miega trūkumu visvairāk izjūt jauni cilvēki līdz 40 gadu vecumam. Aptuveni 70% no viņiem apgalvo, ka regulāri cieš no miega trūkuma, un procentuāli tikpat daudz senioru apgalvo, ka ikdienā jūtas labi izgulējušies.

«Interesanti, ka dažādās vecuma kategorijās varam novērot citādu attieksmi pret miegu – kamēr jaunākie respondenti saka, ka miegs ir viņu dzīves bauda, seniori apgalvo, ka viņiem gulēšana ir vienkārši fiziska nepieciešamība. Kā galvenie miega zagļi tiek minēti darbs (45%), televizora skatīšanās (34%), mājasdarbi un rūpes par bērniem (33 %),» atklāj B. Freija.

Laikā, kad Eiropas Savienību (ES) skārusi krīze, pērn ES viesnīcās pavadīto nakšu skaits ir sasniedzis rekordu – 1,6 miljardus, kas ir par 3,6% vairāk nekā 2010. gadā, turklāt visvairāk viesnīcās pavadīto nakšu skaits ir pieaudzis Baltijas valstīs, Bulgārijā un Rumānijā, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējās desmitgades laikā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES dalībvalstīs ir gan pieaudzis, gan samazinājies. 2003. gadā viesnīcās pavadīto nakšu skaits bija sasniedzis zemāko punktu, bet turpmākos četrus gadus pēc kārtas tas pieauga. 2008. un 2009. gadā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES dalībvasltīs samazinājās, bet 2010. gadā sāka pamazām atkopties, 2011. gadā sasniedzot jaunu rekordu kā rezidentu, tā nerezidentu viesnīcās pavadīto nakšu skaitā.

Viesnīcās pavadīto nakšu skaits pērn pieaudzis visās 27 ES valstīs, izņemot Itāliju. 2011. gadā visvairāk viesnīcās pavadīto nakšu ir bijis Spānijā (288 miljons nakšu, kas ir 7,8% pieaugums, salīdzinot ar 2010. gadu), Itālijā (249 miljoni nakšu, kas ir par 1,2% mazāk nekā gadu iepriekš), Vācijā, Francijā un Lielbritānijā. Šajās piecās ES dalībvalstīs pavadīto nakšu skaits apjoma ziņā veido 70% no kopējā viesnīcās pavadīto nakšu skaita visās ES dalībvalstīs.

Vai naktīs nomoka bezmiegs, un no rīta sajūta muguras zonā ir tāda, ka desmit minūtes nepieciešams veikt stiepšanās vingrinājumus, lai sāktu normāli staigāt? Vai vismaz reizi nedēļā pamostaties nakts vidū bez jebkāda nopietna iemesla, dažkārt sviedros? Miegs uz nepiemērota pamata, vēl jo vairāk, uz nekvalitatīva matrača ir cieši saistīts ar sāpēm muguras un kakla apvidū, un, protams, rezultātā pasliktinās miega kvalitāte. Tomēr kāda veida matracis ir vispiemērotākais gulēšanai? Kas jāņem vērā, izvēloties jaunu matraci? Sniedzam sešus padomus, kas palīdzēs izvēlēties jaunu matraci.

##Vai ir vērts izvēlēties atsperu matraci?

Pirmais jautājums, ko dzirdēsiet, apmeklējot matraču salonu, — kāda veida matraci meklējat. Pirms pirkšanas vienmēr ieteicams painteresēties par esošajiem matraču veidiem: ar ko tie atšķiras, kādi materiāli tiek izmantoti un kādas ir to īpašības. Lai gan pastāv dažādi viedokļi, un daudz kas ir atkarīgs no cilvēka vajadzībām un uzskatiem, miega eksperti iesaka izvēlēties kvalitatīvus atsperu matračus.

Tirgū ir pieejami divu veidu atsperu matrači — Bonell un Pocket. Bonell veida matračiem ir raksturīgas savstarpēji savienotas atsperes — nospiežot vienu matrača vietu, blakus esošās atsperes arī reaģē. Bonell matrači parasti ir lētāki un var izturēt lielāku svaru, bet atsperes nav iestrādātas kabatās, tāpēc laika gaitā tās savstarpēji sāk saskarties un čīkstēt. Rezultātā tiek zaudēta sākotnējā matrača forma, un tiem ir īss kalpošanas laiks.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Lai uzsāktu eksportu, nepietiek vien ar izdevīga cena piedāvājuma sagatavošanu, jāprot veidot attiecības, jāieklausās ārzemju partnera ieteikumos un galvenais – nedrīkst nolaist rokas, ja 15 reizes pēc kārtas tev atbildēja «nē», iesaka eksporta konsultāciju uzņēmuma GatewayBaltic direktore Inese Andersone.

Viņasprāt, Latvijas uzņēmumi pa maz uzmanības velta pārdošanai, taču tieši ar to, kā arī ar zemāku efektivitāti viņi zaudē Rietumeiropas konkurentiem.

Visi runā par to, kā Latvijas ekonomiku glābs eksports. Vai tā domā arī paši uzņēmēji?

Darba mums noteikti kļuva vairāk. Interese ir bijusi arī pirms tam, un tie, kas saprata, ka jāeksportē, to sāka darīt jau iepriekšējos gados – krīze viņus ir skārusi daudz mazāk. Tiem, kas tikai tagad sāk meklēt eksporta tirgus, iet daudz grūtāk, jo viņiem nav nekādas iestrādes – viņi visu laiku bija orientējušies uz Latvijas tirgu, strādāt uz eksportu – tas tomēr ir savādāk. Lai uzsāktu eksportu, uzņēmumam jāiziet cauri diezgan lielai transformācijai.

Pusei (52%) Latvijas uzņēmēju domas par situāciju uzņēmumā neļauj gulēt mierīgi, savukārt 41% uzņēmēju guļ mierīgi. Reģionālā līmenī visbiežāk mierīgi guļ Rīgas un Pierīgas uzņēmēji (44%), liecina jaunākais Citadele Index pētījums,

Savukārt domas par uzņēmumu neļauj mierīgi gulēt visbiežāk Kurzemes un Latgales uzņēmējiem – mierīgi guļ 28% kurzemnieku un 33% latgaliešu. Vidzemē mierīgi guļ 36% uzņēmēju, Zemgalē – 38% uzņēmēju.

Saskaņā ar pētījumu vislabāk guļ būvniecībā strādājošie (45%) un pakalpojumu sniedzēji (42%), savukārt darba domu vistraucētākais miegs ir tirdzniecības nozares pārstāvjiem, no kuriem mierīgi guļ 37% uzņēmēju.

Pētījums atklāj, ka jo mazāks uzņēmums, jo tā vadītājs vai īpašnieks guļ mierīgāk. Mazo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki (1 - 9 darbinieki) par miega kvalitāti sūdzas visretāk – labs miegs ir 42% respondentu. Savukārt vissaspringtākie ir lielo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki (50 un vairāk darbinieku) – mierīgi guļ vien 18% respondentu.

Neatkarīgi no tā, vai jums bijusi nogurdinoša diena darbā vai esat devies garā ceļojumā, labs miegs ir svarīgs dažādu iemeslu dēļ. Tas ne tikai ļauj atgūt produktivitāti un saglabāt labu garastāvokli, bet arī veicina vispārējo labsajūtu. Jums pilnīgi noteikti ir nepieciešams tāds matracis, kas spēj nodrošināt augstu komforta līmeni. Lai pienācīgi sagatavotos nākamās dienas izaicinājumiem, ir ļoti svarīgi uzturēt labvēlīgu gulēšanas vidi. Laba miega pamatā ir jūsu individuālajām vajadzībām piemērots matracis.

Miega kvalitāti lielā mērā ietekmē ārējie faktori, un viens no būtiskākajiem ir jūsu īpašajām prasībām atbilstošs matracis. Pareiza matrača izvēle palīdzēs jūsu muskuļiem atslābināties un garantēs, ka nākamajā rītā jutīsieties atpūties un enerģijas pilns. Mēs esam izveidojuši noderīgu ceļvedi, lai palīdzētu jums izvēlēties ideālu matraci. Šajā rakstā ir sniegti vērtīgi padomi un ieteikumi par to, kādi faktori jāņem vērā, izvēloties savu guļamvietu. Tas atvieglos lēmuma pieņemšanas procesu un nodrošinās, ka izdarāt apzinātu izvēli sava komforta un labsajūtas labā.

Temperatūra

Meklējot jaunu matraci, daudzi cilvēki par prioritāti izvirza temperatūras neitralitāti. Tas nozīmē, ka viņi vēlas matraci, kas spēj regulēt un uzturēt komfortablu temperatūru visas nakts garumā. Lai novērstu svīšanu naktī, ieteicams izvēlēties matraci, kas ir gaisa caurlaidīgs un nodrošina pareizu gaisa plūsmu, lai karstās vasaras dienās saglabātu vēsumu. Turklāt izvēlieties matraci, kas pielāgojas jūsu ķermeņa temperatūrai un nodrošina izolāciju aukstākajos gadalaikos. Tas var palīdzēt nodrošināt ērtu gulēšanu bez svīšanas visa gada garumā. Aplūkojot matračus šajā konkrētajā kategorijā, ir vērts apsvērt atsperu vai putu poliuretāna matraču veidus. Abiem šiem veidiem ir unikālas īpašības, kas var atbilst jūsu vēlmēm un komforta prasībām.

2011.gadā būtiski pieaudzis nakšņošanas ilgums Ventspils naktsmītnēs. Vidējais uzturēšanās ilgums 2011.gadā sasniedzis 2,4 diennaktis, bet 2010.gadā tas bija 1,6 diennaktis, informē Ventspils Tūrisma informācijas centrs.

2011.gadā viesu skaits naktsmītnēs salīdzinājumā ar 2010.gadu palielinājies par 6%. Kopumā Ventspils naktsmītnēs nakšņojuši gandrīz 95 tūkst. cilvēku.

Ventspils TIC tūristu ilgāku uzturēšanos pilsētā saista ar veiksmīgu mārketinga programmu, par ko pērn vienojās pašvaldība un nozares uzņēmēji. Latvijas un ārvalstu medijos četras reizes gadā izdotas tūrisma avīzes, rīkoti dažādi kultūras un sporta pasākumi, kā arī izveidoti jauni tūrisma objekti.

Pēc Ventspils pilsētas domes pasūtījuma veiktais SKDS pētījums liecina, ka vidējais Ventspilī pavadīto nakšu skaits ir trīs naktis. Savukārt vidējā respondentu nosauktā vienā Ventspils apmeklējuma dienā uz vienu cilvēku iztērētā naudas summa ir 33,29 Ls, kas nozīmē, ka gadā vidējā nakšņojošo tūristu iztērētā nauda Ventspilī ir ap 7,6 milj. Ls. Pieņemot, ka vidējā naktsmītnes cena ir ap 10 Ls, par nakšņošanu Ventspilī gadā tiek tērēti ap 2,3 milj. Ls.

Pieaugot mājokļu iegādes kreditēšanas aktivitātei, izgaismojās liela to iedzīvotāju interese, kuri nevar deklarēt savus ienākumus. Tā intervijā DB.lv atzina SEB bankas valdes priekšsēdētāja vietniece Ieva Tetere, kura bankā ir atbildīga par privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu.

Kā raksturotu šobrīd situāciju mājokļu kreditēšanas jomā?

Jāsāk ar to, ka iepriekšējos divos gados aktivitāte bija ļoti zema, tirgus bijis ļoti kluss. Šobrīd mājsaimniecības ir daudz piesardzīgākas, tās nav gatavas uzņemties jaunas saistības.

Zemā aktivitāte domāts tuvu nulle?

Droši vien, ka tuvu nullei, jo jaunu pirkšanas darījumu nebija. Sākot no pagājušā gada otrās puses, pēdējā ceturkšņa, tirgus sācis kustēties, darījumi ir.

Kāds tam bija iemesls?

Mājoklis ģimenei vienmēr bijis vajadzīgs, mājsaimniecība var gaidīt gadu, divus, bet ir lūzuma posms, kad ģimenes, kurām ir ienākumi, saprot, ka ir laiks iegādāties mājokli. Arī cenas ir kritušās gana zemu. Šogad martā Zemes grāmatā bija reģistrētai 460 darījumi par īpašumu maiņu, tātad var teikt, ka tik daudz bijuši darījumi.

Lai gan Saulkrastu restorāns Saltwater atrodas «tālākajā galā» – Zvejniekciemā, kur tūristu skaits nav tik liels kā centrā, tā saimniecei Dagnijai Bižānei darba netrūkst.

Pavāra profesijā Dagnija Bižāne strādā jau 24. gadu. Sākotnēji kopā ar draudzeni devušās uz Vecrīgu darba meklējumos. «Bijām plānojušas pieteikties par trauku mazgātājām, taču Melnajos mūkos mūs pieņēma darbā par pavārēm. Tolaik šefpavārs bija Rolands Veide, kurš laikam manī saskatīja potenciālu, un tā arī sāku savu pavāra karjeru – sākotnēji strādāju par pavāra palīgu, bet mācījos un lēnām profesionāli augu,» viņa iezīmē karjeras sākumu. 2005. gadā darba līkloči aizveduši uz jaundibināto Lilastes restorānu Medzābaki, kur sākumā strādājusi par pavāri, vēlāk kļuvusi par šefpavāri. Drīz vien sākusies krīze un strādāt kļuvis grūti, līdz viņa nolēmusi iet savu ceļu – piedāvājusi banketu galdu klāšanu, un galu galā kopā ar draugiem iegādājusies krodziņu Zandarts Valmieras šosejas malā. Pēc kāda laika ceļi ar partneri šķīrušies un viņa pieteikusies darbā par pavāri Saulkrastu kafejnīcā Zap Lounge, kas iepriekš atradās Saltwater vietā. Tomēr īpašnieki nolēmuši darbu pārtraukt un kafejnīca nonākusi D. Bižānes īpašumā – sākot biznesu, viņa secinājusi, ka viegli nebūs un darba būs daudz, taču gaidāmās grūtības nav biedējušas. «Šādā mazā vietā pašam ir jābūt saimniekam, citādi nav iespējams strādāt. Tagad Saltwater strādā četri viesmīļi, trīs palīgi un seši pavāri. Strādāt sanāk bez brīvdienām, cīnāmies arī ziemā,» viņa atzīst. Tajā pašā laikā viņas pieredze liecina, ka nav nepieciešami lieli līdzekļi, lai sāktu darbu. «Pati šeit atnācu ar 600 eiro, man nebija liela finansējuma, lai uzsāktu darbu, taču viss izdevās – visu darījām paši. Nebija pat naudas, lai iegādātos galdus, tādēļ atradām vadu ruļļus, nolakojām tos, atradām paletes, ko sastutējām, – visus galdus un letes izgatavojām pašas. Vajag vien vēlēties, un tad arī viss izdosies, jābūt vien ļoti lielam gribasspēkam. Esmu cilvēks, kurš baidās no kredītiem. Šīs vietas izveidei tos neņēmu, līdz ar to nav tik liels spiediens un stress – labāk lēnām augu, nevis ņemu aizņēmumu, jo nav zināms, kas notiks rītdien,» saka D. Bižāne.

Operas soliste Inese Galante dzied visā pasaulē, taču par sava festivāla Summertime norises vietu izvēlējusies Latviju – arī šogad no 8. augusta Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē Inese kopā ar Innu Davidovu un Hermaņa Brauna fondu aicinājusi dažādu valstu māksliniekus. Šādu personību aicinājumam mūziķi atsaucas.

Inese, ierodoties Latvijā, joprojām saka pie mums, mēs, it kā Diseldorfā nodzīvotie gadi nebūtu mainījuši viņas identitātes sajūtu. Viņa patiešām ir savējā, un viņas sirds gan priecājas, gan sāp par to, kas notiek mūsu valstī ar mūsu tautu.

Latvija viņai par to pateicas ar sirsnību skatienos uz ielas, ar ziediem pēc izpārdotās zālēs dziedātiem koncertiem un operizrādēm. Inese Galante ir vienīgā māksliniece, kura Latvijā patronē apjomīgu mūzikas festivālu, un viņas vārds afišā nozīmē piedāvātās mākslas kvalitātes garantu.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Modernās tehnoloģijas mūsdienās ir sastopamas ik uz soļa un arī muzejos tās ir kļuvušas par veidu, kā piesaistīt apmeklētāju uzmanību, it sevišķi, ja runa ir par bērniem un jauniešiem. Taču Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) ir pret moderno tehnoloģiju ieviešanu, saglabājot muzeju kā vietu, kur no tehnoloģijām var «aizbēgt».

Muzeja galvenais mērķis ir «saglabāt un nodot informāciju tālāk nākamajām paaudzēm. Tāpēc mēs esam ļoti atvērti gan skolēniem, gan arī studējošiem», stāsta muzeja direktores vietniece attīstības jautājumos Kristīne Kūla.

Brīvdabas muzejs ir ģimenēm draudzīga vieta. To apmeklē gan lielas tūristu grupas, gan pašmāju iedzīvotāji, kas vēlas izzināt vēsturi un senču senās paražas. Muzejs īpaši esot iecienīts jaunu ģimeņu ar bērniem vidū, no kurām tieši krievvalodīgie izrāda lielāko interesi. «Viņi nāk iepazīt Latvijas kultūru un ieraudzīt Latvijas laukus, savukārt latvieši šādas mājas jau ir redzējuši savos laukos. Latviešu ģimenes Brīvdabas muzeju uztver ierastāk un vairāk te ciemojas skolas laikā,» stāsta K.Kūla. Speciāli bērniem muzejā ir īpaši noteikumi, kā, piemēram, bērni drīkst iebraukt teritorijā ar riteņiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas valdes priekšsēdētāja Marika Ģederte. Smagākos brīžos atceros viena no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Vorena Bafeta citātu: «Tu nevari kontrolēt okeānu, bet vari iemācīties sērfot caur viļņiem.»

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam viena no privātajām koledžām Latvijā.

2. Esam pārdzīvojuši finanšu krīzi un iemācījušies atrisināt problēmas.

3. Uzņēmuma panākumus nosaka darbinieki, un mums viņi ir profesionāļi savā jomā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - piemērots brīdis, lai domātu par valsti, kurā dzīvojam, un sevi tajā. Numurs uz sarunu aicināja vēsturnieci, profesori Ilgu Kreitusi.

Kādas ir lielākās kļūdas, kas gadījušās otrās Latvijas brīvvalsts laikā? Kuras no tām var uzskatīt par liktenīgām un – kuras bijušas atkarīgas no vienas vai otras politiskās personas?

Lielākā kļūda Latvijā ir veids, kādā tika veikts privatizācijas process. Sertifikātus gan ieviesa vairākas sociālisma valstis, bet to izmantošanas prakse Latvijā tika pakļauta atsevišķu privātpersonu, nevis valsts interesēm. Sertifikātu ielaišana tirgū un valsts īpašumu privatizācija par tiem, nevis par naudu, ir tā nelaime, par ko mēs visi šodien maksājam. Tas ļāva sabiedrībai pamazām slāņoties, veidojot ļoti plānu, bet pēc būtības – biezo slāni, arvien lielāku sabiedrības daļu nodzenot apakšā, dramatiski samazinot vidusslāni, kas veido valsts nodrošinājumu. Latvijas ekonomikai tas bija nepareizs solis. Nākamā lielākā kļūda ir tā, ka neievērojam likumdošanu attiecībā pret sociālo budžetu. Šodien reti kurš vairs atceras, ka bija pieņemts lēmums piecus procentus no visiem privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem novirzīt sociālajā budžetā – pensiju fondam. Cik esmu dzirdējusi no Labklājības ministrijas puses, no visas privatizācijas šajā fondā ieskaitīti tikai četri miljoni. Tas ir maziņš pilieniņš salīdzinājumā ar to, kam tur vajadzēja nonākt.

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt smalko gastronomisko kultūru

Līdz restorānu biznesam pavārs Raimonds Zommers nonāca mērķtiecīgi, bet lēnītēm, soli pa solim. Ar pārliecību, ka tieši tā visam jānotiek. Viņš šaubās, vai vēl kādam aroda brālim Latvijā ir tik daudz plūktu lauru un pieredzes dažādās gastronomiskās sāncensībās. Un arī viņa lolojums – restorāns Entresol, kur nedēļas viducī Dienas Bizness tiekas ar saimnieku, ir līdz malai apmeklētāju piepildīts.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Ir knapas, melno ķiploku velutē no jūsu piedāvājuma, kā arī, piemēram, sēņu arančīni, sīpolu putas, kartupeļu gratina, diļļu emulsija, upeņu gēls no kolēģu ēdienkartes. Vai restorānu apmeklētājam – latvietim - būtu jāzina, kas tas ir?

«Jānis Stradiņš man reiz izmeta frāzi, ka Krišjānis Valdemārs latviešu pastāvēšanu esot aprēķinājis līdz 2042.gadam. Protams, tā gada tuvošanās un tendences dara bažīgu. Paskaitiet — ja saglabājas līdzšinējie izbraukšanas tempi, nav grūti izrēķināt, kas te līdz 2042.gadam būs palicis,» intervijā izdevumam Sestdiena sacījis pensionētais advokāts Andris Grūtups.

«Nepilni 30 gadi, un viss. Nācija beidz pastāvēt, ja samazinās zem miljona,» viņš uzsvēris.

Uz norādi, ka islandiešu ir daudz mazāk, bet nekur nav izzuduši, advokāts atbildējis: «Lai Dievs dod! Katrā ziņā pagaidām nākotne izskatās slikti. Sāk ienākties pēdējo 10–15 gadu augļi, kad esam sabiedrība bez īstas nacionālās ideoloģijas. Kurš vainīgs? Gan vecāki, gan skolotāji, kas paši nezina, ko māca, gan žurnālisti.»

Runājot par to, ko ar savu šodienas pieredzi 90.gadu sākumā darītu citādāk, A. Grūtups stāstījis: «Pirmkārt, milzīga nelaime bija rūpnīcu klapēšana ciet lielos kvantumos. Protams, visas saglabāt nevarēja, bet toreiz tas balstījās uz principiāli aplamu Godmaņa ekonomiskās politikas tēzi, ka mēs dzīvosim no lauksaimniecības, transporta un bankām. Viņš toreiz to visur teica ar lielu apsēstību, un valdība ar vieglu roku to palaida. Liberālās ekonomikas pieredze Latvijā ir cietusi ārkārtīgi dziļu krahu. Man pie šīs ekonomiskās ideoloģijas nav nekādu nopelnu.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Bijušais Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis sociālajos tīklos paziņojis, ka atsauc dalību 13.Saeimas vēlēšanās, kā arī nebūs «Saskaņas» izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts.

«Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās,» savā paziņojumā sociālajā vietnē «Facebook» norāda Sproģis.

Ar Sproģi aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties. «Saskaņas» priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA pauda pārsteigumu par šādu paziņojumu un skaidroja, ka par to nebija iepriekš informēts.

«Saskaņas» priekšsēdētājs Nils Ušakovs pašlaik esot atvaļinājumā un uz aģentūras LETA jautājumiem vēl nav atbildējis. Tikmēr sociālajos tīklos viņš pauda: «Tas, ko pēdējo 10 dienu laikā centās izdarīt ar Sproģi, ir skaidrs signāls katram, kas vēlas pārmaiņas savā valstī. Tas ir signāls katram no esošās varas elites – nelien! Mēs tevi salauzīsim!». Ušakovs norāda, ka Sproģis šajā situācijā izvēlējās ģimeni, un «Saskaņa» viņu atbalstot šajā lēmumā. «Mūsu komanda turpinās nest tālāk viņa manifesta idejas. Tajā viss pateikts pareizi,» piebilda Ušakovs.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

SIA UVB valdes priekšsēdētāja, Latvijas sauļošanās un solāriju asociācijas valdes locekle Marika Ģederte šovasar kļuva par Mrs. Universe 2008 titula īpašnieci – uzņēmēja, sieva un māte, šķiet, šīs sievietes dzīvē viss ir kārtībā. Vismaz Marika pati par to ir pārliecināta.

«Esmu ļoti praktiska un iepriekš pasaku, ko man dāvināt – vienas krāsas traukus vai rozes,» aiz stiklotā ofisa galda, kas nokrāmēts ar saldumiem, stāsta Marika Ģederte. Saldumi esot domāti viesiem, jo uzņēmēja stingri ietur slaido līniju. Savā ģimenes mājas dārzā viņa audzē ziedus, un šīs rūpes par estētisku vidi sasaucas ar darba pienākumiem skaistumkopšanas biznesā. Cilvēkam jārūpējas par savu izskatu, pirmais iespaids ir noteicošais – šī atziņa Marikai ir ļoti būtiska.

Ja Latvijā vajadzētu izveidot polittehnologu-ciniķu galeriju, Jurģis Liepnieks tajā ierakstītos pirmajās rindās. Katrā ziņā viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kas savulaik radīja Tautas partijas tēlu. Šobrīd viņš atļaujas visai neglaimojoši izteikties par mūsu valsts politiķiem, viņu izredzēm vēlēšanās, kā arī skaidri norāda — gaidāmā komunikācija ar sabiedrību ir tizla.

Kādu redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?

Tā ir neskaidra. Vēl jau nevar zināt, kā tas viss beigsies. Tautas partija (TP) un ZZS saprata, ka ja viņi vēl tādā garā paturpinās visu ko samazināt, viņi var iet mājās. Līdz ar to lēmums gāzt Ivara Godmaņa valdību un ļaut to taisīt Jaunajam laikam (JL) ir izcili pareizs. TP tagad ir dabūjusi ārkārtīgi reprezentablus un krīzes laikam ļoti piemērotus amatus, izņemot Veselības ministriju, bet tur viņiem ir vienīgais sakarīgais ministrs. Jāatzīst, ka neko gan es nevaru pateikt par Dāldera kungu – varbūt viņš izrādīsies ļoti spēcīgs kultūras ministrs. Jautājums ir par to, vai TP turpmāk mācēs šo situāciju izmantot. Viņiem ir jāpārvar psiholoģiska vēlme vienkārši gūt prieku no tām grūtībām, kādās tagad ir JL – tā var izrādīties viņu galvenā problēma. Vismaz pirmā Valda Dombrovska valdības nedēļa liecina, ka TP ļauj JL strādāt pēc principa – lai jau tie trakie to visu dara. Labākais piemērs bija brīdī, kad tika lemts par valdes locekļu algām valsts akciju sabiedrībās, Aigars Kalvītis un vēl daži vienkārši izgāja no telpas. Faktiski tika pieņemts lēmums dažiem vadošajiem menedžeriem samazināt algas, kas, protams, ir pilnīgs populisms – bezjēdzība.