Uzņēmēja Mairita Solima nesatraucas, ja kādam nepatīk viņas angļu valodas prasme videosižetā par Latvijas SPA centriem, norādot, ka viņa nav diplomāts vai valsts pārstāvis, atsaucoties uz Baltic Screen, raksta Apollo.

«Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) bija izdomājusi jaunu veidu, kā reklamēt Latviju kā tūrisma zemi. Mani uzaicināja pastāstīt par SPA Latvijā. Tā kā es šo jomu pārzinu diezgan labi, es piekritu, lai gan ne uzreiz. Doma bija pievilināt ārvalstu tūristus ar to, ka nozares speciālists stāsta par konkrētu jomu. Ideja ir laba, nezinu, kā tā realizējusies. Ja būtu daudz naudas, noteikti varētu uztaisīt daudz labāk, bet TAVA jau nav pārāk daudz naudas. Es zinu, ka ārzemēs arī šādā veidā mēdz informēt par tūrisma pakalpojumiem. Cik man zināms, tur bija kādi seši septiņi speciālisti, kas stāstīja par krogiem, arī par Liepājas Karostas cietumu un citiem tūrisma objektiem,» stāstījusi M.Solima.

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

Pēc premjera Ivara Godmaņa iniciatīvas par 15% tiks samazināta Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktā premjera mēnešalga, kas turpmāk ga būs 2027 lati mēnesī līdzšinējo 2 385 Ls vietā.

Premjera padomnieka finanšu un ekonomikas jautājumos Armīna Sproģa atalgojums samazināts par 20 %, bet premjera padomnieka juridiskajos jautājumos Eduarda Ikvilda atalgojums – pat par 30 %.

Ministru prezidenta biroja vadītāja Jura Radzēviča un padomnieka sabiedrisko attiecību jautājumos Krista Leiškalna atalgojums gan netiek samazināts.

Valsts kanceleja rosina liegt valsts amatpersonām savienot darba pienākumus ar amatu speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, liecina Valsts kancelejas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniegtais priekšlikums grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Kā teikts priekšlikumā, ņemot vērā, ka ostu pārvaldības reformas virzība šobrīd ir apstājusies, augsti valsts amatpersonas amati tiek savienoti arī ar ostas valdes locekļa amatu Rīgas brīvostas pārvaldē un Ventspils brīvostas pārvaldē, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdes locekļa amatu.

Grozījumu būtība ir novērst interešu konfliktus valsts amatpersonu darbībā. Priekšlikums paredz noteikt, ka valsts amatpersonām nebūs atļauts savienot savu amatu ar valdes locekļa amatu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Šie grozījumi ir izstrādāti, lai risinātu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādītās problēmas un uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un caurspīdīgumu, norāda Valsts kancelejā.

Smaidot par priekšvēlēšanu kaislībām, Klondaika un Big game īpašnieki sākuši Alternatīvās vēlēšanas 2009. – līdz 8. jūnijam apmeklētājiem tiek piedāvāta politiskajām partijām veltīta kokteiļu karte.

Izvēloties kokteiļu nosaukumus, piedāvājuma veidotāji ņēmuši vērā ar dažādām politiskajām partijām saistītus stereotipus.

Saskaņas centram veltītais kokteilis nosaukts Jānis Ivanovič Rubinštein, Jaunā laika kokteilis – Citplanētietis, bet Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā veltīto kokteili sauc Biškopja sapnis.

Sabiedrība citai politikai, kuras rīkotais pasākums 13. janvārī beidzās ar Vecrīgas demolēšanu, nosaukts par Bruģa pavēlnieks. Zaļo un zemnieku savienība tikusi pie dzēriena Zemnieku brokastis, bet Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš – pie kokteiļa Pingvīni buldozerā. Pilsoniskās savienības atbalstītājiem tiek piedāvāts kokteilis Lunkanais un stiprais.

Neskatoties uz problēmām Latvijas mazumtirdzniecības industrijā, par kuru jaunākie dati liecina, ka tā gada laikā sarukusi par 17%, vienai lietai joprojām ir veselīgs noiets: T-krekliem ar saukļiem Nasing spešal, raksta The Economist.

Latvijas iedzīvotāji ir priecīgi, ka tiem ir par ko pasmieties, pat, ja tas ir viņu finanšu ministrs, Atis Slakteris. Intervijā ārvalstu medijam, izmantojot ļoti akcentētu un dīvainu angļu valodu, kas ir cienīga galvenajam varonim no filmas Borats, A. Slakteris raksturoja savas valsts ekonomiskās problēmas kā neko īpašu (Nothing special).

Maigi izsakoties, tā bija oriģināla interpretācija. Pārgalvīgu aizdevumu izsniegšana no bankām, proti, celtniecības projektiem un patērētāju kredītos, Latvijai nodrošināja iespēju piedzīvot pamatīgu izaugsmi, valsts iekšzemes kopproduktam (IKP) pieaugot par divciparu skaitli un tekošā konta deficītam pārsniedzot 20% no IKP. Veselais saprāts būtu ieteicis strauji nospiest bremzi, savelkot jostu budžetam un iegrožojot aizņemšanos. Taču Latvijas vadītāji, kas cieši saistīti ar dažādiem uzņēmumiem, to noraidīja. Straujā ekonomikas izaugsme lika vēlētājiem domāt, ka dalība Eiropas Savienībā (ES) beidzot nesusi kādu labumu pēc samērā neveiksmīgās dalības uzsākšanas, kad tūkstošiem valsts iedzīvotāju devās strādāt uz ārvalstīm, atstājot lauku ciematus un mazās pilsētas gandrīz neapdzīvotas.

Jau ilgāku laiku tiek diskutēts un pat ir pieņemti atsevišķi lēmumi, kas dod finanšu ministram lielākas tiesības, lemjot par naudas sadali vienam vai otram mērķim. Taču nupat Einara Repšes (JL) vadītā Finanšu ministrija ir izstrādājusi lēmumprojektu, kas principā pretendē uz konstitucionālās sistēmas maiņu Latvijā.

Runa ir par vēlmi pieņemt lēmumu, kas finanšu ministram ļautu vienpersoniski, nesaskaņojot ar Saeimas komisiju, kā tas notiek līdz šim, pārdalīt valsts budžeta līdzekļus starp ministriju grupām un apakšgrupām.

Tiesa, šāda sistēma ļautu dažādus lēmumus pieņemt operatīvāk bez ilgstošas papīru kaudžu pārnēsāšanas no viena kabineta uz otru. Tomēr nedrīkst aizmirst Satversmē noteikto, ka Latvijā lēmējvara tiek dota Saeimai, bet Ministru kabinetam — izpildvara, nevis otrādi. Protams realitātē jau nepilnus divdesmit gadus Latvijā visus svarīgos jautājumus izlemj koalīcijas padome, kuras lēmumus «uz papīra» apstiprina valdība, bet parlaments nereti strādā kā balsošanas mašīna, kas «legalizē» to, kas jau iepriekš ir nospriests. Taču minētie grozījumi paredz finanšu ministram piešķirt sava veida prezidentālas valsts (kāda Latvija nav) prezidenta funkcijas, lemjot par naudas sadalījumu, un tas jau ir bīstami.

Visi zinām, ka cilvēces pirmssākumos word-of-mouth (no mutes mutē) bija vienīgais informācijas nodošanas veids, kādā cilvēki nodeva viens otram kā ikdienas svarīgāko informāciju, tā arī pasakas, dziesmas, dziedniecības gudrības.

Bet pēc plašsaziņas līdzekļu straujās izplatīšanās visā pasaulē, «no mutes mutē» atkāpās par labu masveidīgām vienā virzienā tēmētām reklāmas kampaņām, it īpaši televīzijas piedāvātajām iespējām, kuru priekšrocības bija kustīgi attēli un skaņa. Taču speciālisti atzīst, ka word-of-mouth nav zaudējis savu spēku un ietekmi. Turklāt jaunu elpu tam ir devuši sociālie mediji, padarot to par word-of-mouse - viens peles klikšķis agrāko word-of-mouth ir padarījis ātrāku, skaļāku, interaktīvāku.

Pateicoties diviem apstākļiem - interneta popularitātei un auditorijas progresējošai imunitātei pret reklāmu tradicionālajos medijos, internets ir kļuvis par vadošo informācijas avotu, atgriežoties «no mutes mutē» periodā, kad līdzcilvēku ieteikumam ir lielāka ietekme nekā reklāmai tās tradicionālajā izpausmē.

Ritot mazās Latvjzemes 666. gadskārtai, viedi ļaudis apstiprināja tās 666. valdību, izvēlēdamies visnotaļ tautisku, tēvzemiski zaļu un pat jaunlaicīgu sastāvu. Ļaudis saprata, ka, ņemot vērā grūtos laikus, pienācis brīdis atgriezties pie vēsturiski pārbaudītām vērtībām, tādēļ tika atrasts Laimes lācis — pie valdības stūres tika Dombītis-Lāčukiņš.

Arī viņa izveidotā komanda bija ne mazāk raiba: finanšu ministra portfeli saņēma latvju aviācijas tēvs Eino Repsis, ekonomikas — Artis Kampareļļiņš, zemkopības — alus speciālists Janka Dūkulītis, iekšlietu — Linda Mūrētāja utt. Nācienu pie varas jaunā valdība sāka ar drūmiem draudiem par to, ka būšot jāsamazina algas, jāpārstrukturē visa valsts iekārta, bet, kas pats briesmīgākais — ministriem jāpārsēžas uz lētākiem auto. «Nasing spešal!» pie sevis murrāja bijušais finanšu ministrs Atis Slaktētājs, priecādamies, ka tagad Repsis var lauzīt galvu — kā izrunāt sarežģīto vārdu «taupīgi» un kā skaidrot citām valstīm — aizdodiet mums bikiņ «kāpostu», jo šausmīgi gribas ēst.

No otrdienas, 8.aprīļa, Ministru prezidentes preses sekretāres pienākumus pildīs Džeina Tamuļeviča, liecina Valsts kancelejas sniegtā informācija.

Lēmums pieņemts saistībā ar Ministru prezidentes padomnieka sabiedrisko attiecību jautājumos Anda Blinda traumu - jāveic operācija un nepieciešama rehabilitācija, tāpēc tuvākos mēnešus veselības apstākļu dēļ A.Blindam nebūs iespēju pildīt Ministru prezidentes padomnieka pienākumus.

Dž.Tamuļeviča desmit gadus strādājusi žurnālistikā, no tiem lielāko daļu laikrakstā Diena. Pērn viņa pievienojās Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses nodaļai. Dž.Tamuļevičai ir sociālo zinātņu maģistra grāds komunikācijas zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātē.

A.Blinds pildīja Ministru prezidentes padomnieka pienākumus sabiedrisko attiecību jautājumos kopš Laimdotas Straujumas vadītās valdības apstiprināšanas šā gada 22.janvārī, kā arī iepriekš bija Laimdotas Straujumas padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Zemkopības ministrijā. Plānots, ka pēc atveseļošanās A.Blinds pildīs Ministru prezidentes ārštata padomnieka pienākumus.

Lai uzlabotu amatu klasificēšanu valsts pārvaldes iestādēs, līdz 2017.gada 1.janvārim paredzēta pakāpeniska pāreja uz vienotu amata apraksta formu. To paredz šodien Ministru kabineta sēdē pieņemtie grozījumi noteikumos Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs.

Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs ir viens no vienotās valsts iestāžu atlīdzības sistēmas pamatelementiem. Amatu kataloga lietošana tika uzsākta 2005.gadā. Lai izvērtētu amatu klasificēšanas rezultātus un amatu katalogu, 2013.gadā tika veikts pētījums, kurā izvērtēti vairāk nekā 20 000 amatu un sagatavoti ieteikumi amatu klasificēšanai. Pētījumā tika konstatēts, ka, lai uzlabotu amatu klasificēšanas precizitāti, ir skaidri jānosaka amata aprakstā atspoguļojamā informācija.

Ņemot vērā pētījumā secināto, MK noteikumu grozījumi definē, kāda informācija ir jānorāda amata aprakstā, piemēram: amata nosaukums, struktūrvienības nosaukums, profesijas kods, amata klasifikācija (saime un līmenis), amata pakļautība, amata aizvietošana, sadarbība, amata mērķi, pienākumi, amatam nepieciešamās kompetences, izglītība, profesionālās prasmes un zināšanas, amata pienākumu veicēja atbildība un tiesības. Noteikumi nosaka, ka visiem amata aprakstiem būs vienāda apraksta forma un pāreja uz vienoto formu notiks pakāpeniski līdz 2017.gada 1.janvārim.

Pirms diviem gadiem savā pēdējā sēdē Aigara Kalvīša valdība būvēt patruļkuģus Latvijas armijas vajadzībām bez konkursa uzticēja premjera padomnieka Vasilija Meļņika uzņēmumam. Pamatojums - aizsardzības nozare savus līdzekļus ieguldīs vietējā ražošanā, atbalstīs pašmāju kuģubūvi. Tagad atklājies, ka patruļkuģus Latvijā tomēr nebūvēs, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

V. Meļņiks kļuvis par starpnieku - kuģus izgatavos kāda Vācijas kuģu būvētava.

Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija. To prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti. Līdz šim tas noticis ar Zviedrijas dāvinātajiem kuteriem. Šobrīd tie savu laiku nokalpojuši, lūzt un bieži jāremontē. Armija jau pirms pieciem gadiem sāka meklēt jaunu kuģu iegādes iespējas. Jūras spēku vadībā tolaik bija kapteinis Ilmārs Lešinskis.

Viņš Nekā personīga stāstīja, ka savulaik izlasījis V. Meļņika rakstu, kurā viņš apgalvojis, ka ir gatavs būvēt karakuģus Latvijai par pašizmaksu.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) ar savu biroja vadītāju Annu Kononovu dažkārt patiešām sarunājoties krieviski. Taču ministrijā darba valoda ir latviešu valoda, kas tiekot lietota vienmēr, kad klāt ir vēl kāds cilvēks.

Par to šodien informē laikraksts Diena.

Krievu valodas izmantošana ikdienas saziņā bijis viens no faktiem, ar ko savu aiziešanu no ministra sabiedrisko attiecību padomnieka amata pamatojis Reinis Tukišs. Viņš vēl nav atklājis, ar ko varētu nodarboties turpmāk. Par padomnieka atlūgumu ministrs V. Dombrovskis, kurš amatā stājās maija sākumā, plašākus komentārus nav vēlējies sniegt.

Taču, kā raksta Diena, viss liecinot, ka saziņas valoda ministrijā nav galvenais iemesls padomnieka nodomam mainīt darbu. Neoficiāli avoti norādījuši, ka pretrunas izraisījusi ietekmes pārdale - tās pilnvaras, kas iepriekšējā ministra Roberta Ķīļa (RP) laikā bija R. Tukišam, tagad ir ieguvusi A. Kononova.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

K.Ozoliņš turpinās pildīt Ventspils ostas valdes locekļa amata pienākumus, taču satiksmes ministra padomnieka un VAS Latvijas dzelzceļš viceprezidenta amatu viņš vairs nedrīkstēs ieņemt. Satiksmes ministram Anrijam Matīsam gan vēl jā ieceļ K. Ozoliņš valsts sekretāra amatā, kuru viņš varētu sākt pildīt 18. jūnijā.

Jāatgādina, ka valsts sekretāra amats bija vakants no 2013. gada 1. marta, kad toreizējais valsts sekretārs A. Matīss kļuva par satiksmes ministru. Interesanti, ka konkursa komisija, kas veica pretendentu atlasi un izvērtēšanu trijās kārtās jau 16. maijā pieņēma lēmumu kā atbilstošāko kandidatūru Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra amatam rekomendēt satiksmes ministra padomnieku Kasparu Ozoliņu. Kuluāros šo kavēšanos ar viņa apstiprināšanu amatā saistīja ar pašvaldību vēlēšanu neprognozējamajiem rezultātiem un iespēju patirgoties par amatiem, ja notiktu kādas politiskās pārbīdes.

Kā pārējie divi reālākie no kopumā pieciem kanditātiem tika minēti valsts SIA Autotransporta direkcija valdes loceklis Andulis Židkovs, kuram ir ilgstoša pieredze gan Satikses ministrijas, gan tās kapitālsabiedrību vadībā, un bijušais Valsts kancelejas darbinieks, šobrīd valsts pārvaldes jautājumu konsultants Uģis Šics.

67 deputātiem balsojot par un 21 deputātiem balsojot pret, Saeima šodien izteica uzticību Valda Dombrovska (Jaunais laiks) izveidotajam Ministru kabinetam.

Jauno valdību veido piecas partijas – Jaunais laiks, Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Pilsoniskā savienība, taču balsojumā par Ministru kabineta apstiprināšanu par balsoja arī Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa frakcijas deputāti.

Jaunajam laikam V. Dombrovska valdībā ir četri ministru amati. Ministru prezidenta amatu ieņem V. Dombrovskis, finanšu ministra amatu – Einars Repše, ekonomikas ministra amatu – Artis Kampars, bet iekšlietu ministra amatu – Linda Mūrniece.

Ar šodienu no amata atbrīvots līdzšinējais Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktors un valdes loceklis Andrejs Žagars, un pagaidām valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Inese Eglīte, informē kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne.

Viņa pavēstīja, ka Žagars atbrīvots no amata uzticības zaudēšanas dēļ, pamatojoties pēc likuma «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» 63.panta pamata. Ņemot vērā Žagara sasniegumus radošajā jomā un viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, jaunajai valdei ir tiesības piedāvāt viņam amatu, kurā viņa pieredze būtu noderīga LNO turpmākai izaugsmei.

Tāpat Kultūras ministre saskaņā ar Latvijas Nacionālās operas likumu šodien izveidojusi LNO valdi triju valdes locekļu sastāvā.

Valdē iecelti LNO direktora padomnieks mūzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja Eglīte un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore, muzikoloģe Daina Markova.

Šā gada 1. novembrī par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektori kļuvusi līdzšinējā ĀIPL projektu direktore Marta Jaksona, informē padomes pārstāvji.

Savukārt Ģirts Greiškalns, kurš ĀIPL vadījis vairāk nekā desmit gadu, turpmāk ieņems valdes padomnieka amatu. Jaunās ĀIPL vadītājas galvenā darbības prioritāte būs turpināt dialogu ar valdību par ārvalstu investoriem svarīgiem jautājumiem, tai skaitā, darbaspēka pieejamības un kvalitātes jautājumiem, kā arī nodokļu sistēmas un tiesiskās vides sakārtošanu Latvijā.

Pildot ĀIPL projektu direktores pienākumus, Marta Jaksona pierādījusi sevi kā talantīgu vadītāju un augsti motivētu profesionāli gan finanšu, gan komunikācijas jomā. Pieredzi uzkrājusi ilgus gadus strādājot Lielbritānijas vēstniecībā Rīgā, ANO attīstības programmā Ņujorkā, kā arī Tulkošanas un terminoloģijas centrā par direktori. Augstāko izglītību politikas zinātnes programmā Marta Jaksona ieguvusi Latvijas Universitātē, zināšanas papildinot Starptautiskajā Sabiedrības vadības institūtā Parīzē un vēlāk iegūstot profesionālo maģistra grādu biznesa vadībā.

Otrdien, 11.jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tiks virzīts jautājums par Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra apstiprināšanu.

Kā informēja SM pārstāvji, ministrija apstiprināšanai MK virzīs līdzšinējā satiksmes ministra padomnieka juridiskajos jautājumos Kaspara Ozoliņa kandidatūru.

Atklāta konkursa rezultātā konkursa komisija no pieciem pretendentiem par piemērotāko ir atzinusi K.Ozoliņa kandidatūru, ņemot vērā pretendenta ilglaicīgo pieredzi gan valsts pārvaldē, gan pašvaldību sektorā.

Konkursa komisija vērtēja pretendentu pieredzi, atbilstību amatam, kā arī katra pretendenta redzējumu par satiksmes nozares attīstību un īstenojamajiem plāniem.

K.Ozoliņš no 1999.gada līdz 2003.gadam strādājis Tieslietu ministrijā, ieņemot Eiropas lietu departamenta direktora amatu. No 2003.gada vadīja Valmieras pilsētas pašvaldības Juridisko nodaļu, bet 2011.gada decembrī uzsāka darbu satiksmes ministra padomnieka amatā. Laikā no 2012.gada marta līdz 2013.gada martam K.Ozoliņš ieņēma VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes locekļa amatu.

Saeima ceturtdien, 3.septembrī, Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatā apstiprināja Andžu Ūbeli. Atklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm par A.Ūbeli balsoja 51 deputāts, pret – 33 deputāti, informē Saeimas Preses dienests.

Vakantajam amatam Saeimas deputāti bija izvirzījuši divas kandidatūras: Andžu Ūbeli un Tāli Laizānu.

A.Ūbelis līdz šim strādājis dažādos amatos Finanšu ministrijā, tostarp bijis valsts sekretāra vietnieks fiskālās politikas un ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos, kā arī ieņēmis padomnieka un vecākā padomnieka amatu Pasaules Bankā.

Jaunas kandidatūras bija jāizvirza, jo no amata atkāpās iepriekš Saeimas deputātu virzītais padomes loceklis Inesis Feiferis.

Padome strādā sešu locekļu sastāvā, no kuriem trīs izvirzīti pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra priekšlikuma, bet trīs – pēc vismaz desmit Saeimas deputātu priekšlikuma.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai nevajadzētu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas prezidenta amatu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

Viņš skaidroja, ka finanšu ministrei uz šo amatu nevajadzētu pretendēt, jo viņa savā amatā un «Eiropas apritē» ir salīdzinoši nesen, kā arī iepriekš bijusi noskaņota pret eiro ieviešanu un ES integrāciju.

«Viņa bija galvenais Saeimas rupors no ZZS puses pret eiro ieviešanu, jāsaka pat skaļāka nekā partija »Saskaņa centrs« (SC) tajā laikā. Es labi atceros to Saeimas sēdi, kurā viņa kaunināja mani, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Valdi Dombrovski un Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par prettautisku rīcību, spēlējoties ar dažādiem »pseido« cipariem un faktiem, paredzēja eiro galu jau uz šo laiku,» norādīja bijušais finanšu ministrs.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pieteikusi savu kandidatūru uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apstiprināja Reizniece-Ozola.

Ministre pieteikumu un motivācijas vēstuli uz minēto amatu iesniegusi šodien. Visi pretendenti uz Eirogrupas vadītāja amatu tiks publiskoti rīt, 1.decembrī, bet balsojums notiks Eirogrupas sanāksmē pirmdien, 4.decembrī.

ES Padomes preses dienestā informēja, ka kopumā uz Eirogrupas prezidenta amatu pretendē četru ES valstu finanšu ministri - Reizniece-Ozola, Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Mario Senteno no Portugāles.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka nolēmusi pretendēt uz Eirogrupas vadītāja amatu, jo sarunās ar citu valstu kolēģiem viņa dzirdējusi daudz labu vārdu par Latviju kā paraugu fiskālās disciplīnas ievērošanā. Tāpat finanšu ministre ir pārliecināta, ka ar kandidatūru uz šo ietekmīgo amatu ES politiskajā kartē tiktu stiprināta Baltijas valstu pārstāvniecība.

Ņemot vērā, ka komponists Arturs Maskats, kuram ir piedāvāts kļūt par Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdes priekšsēdētāju, ir atteicies no amata, Kultūras ministrija (KM) apsver iespēju sludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu, informē ministrija.

Vienlaikus tiek apsvērta iespēja vakantajam valdes locekļa amatam izvirzīt kādu no konkursa dalībniekiem, kurš arī saņēmis augstu novērtējumu mākslinieciskās vadības jomā.

Lai nodrošinātu sekmīgāku operas administratīvo pārvaldību, pagājušajā nedēļā tika pieņemts lēmums LNO valdes vadību turpmāk uzticēt pieredzējušajam operas darbiniekam, komponistam A. Maskatam. Valdē darbosies arī vairāku lielu uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja, Rīgas biznesa skolas pasniedzēja Inese Eglīte, kā arī Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore, RISEBA lektore un muzikoloģe Daina Markova.

Līdzšinējam operas vadītājam Andrejam Žagaram, ņemot vērā viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, ir piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu, operai gatavojoties Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014, Latvijas Prezidentūras ES padomē un citiem nozīmīgiem pasākumiem.

Parex bankas prezidenta padomnieka amatā, iespējams, varētu atgriezties bijušais bankas īpašnieks un prezidents Valērijs Kargins, jo bankai jārisina jautājums par nerezidentu naudas aizplūšanu no nacionalizētās bankas.

Par to šodien, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēsta laikraksts Telegraf. Bankas pārstāvji gan izskanējušo informāciju nosauc par nepatiesu.

Kā ziņo Telegraf, iespējams, ka Kargins tiks iesaistīts bankas vadībā un ieņems bankas prezidenta īpašo uzdevumu padomnieka amatu. Viņa īpašais uzdevums būtu mēģināt apturēt bijušo PSRS valstu iedzīvotāju bankā izvietoto depozītu aizplūšanu.

Nav noslēpums, ka banka strādājusi ar lielu nerezidentu skaitu. Saskaņā ar auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers datiem 2007.gada beigās no Eiropas Savienības piesaistīto depozītu apmērs bankā bija 25%, taču 16% izsniegto bankas kredītu bija izsniegti klientiem no valstīm, kas neatrodas Eiropas Savienībā. Absolūtos skaitļos tas ir 650 miljoni eiro(ieguldījumi) un 400 miljoni eiro (kredīti).