Ritot mazās Latvjzemes 666. gadskārtai, viedi ļaudis apstiprināja tās 666. valdību, izvēlēdamies visnotaļ tautisku, tēvzemiski zaļu un pat jaunlaicīgu sastāvu. Ļaudis saprata, ka, ņemot vērā grūtos laikus, pienācis brīdis atgriezties pie vēsturiski pārbaudītām vērtībām, tādēļ tika atrasts Laimes lācis — pie valdības stūres tika Dombītis-Lāčukiņš.
Arī viņa izveidotā komanda bija ne mazāk raiba: finanšu ministra portfeli saņēma latvju aviācijas tēvs Eino Repsis, ekonomikas — Artis Kampareļļiņš, zemkopības — alus speciālists Janka Dūkulītis, iekšlietu — Linda Mūrētāja utt. Nācienu pie varas jaunā valdība sāka ar drūmiem draudiem par to, ka būšot jāsamazina algas, jāpārstrukturē visa valsts iekārta, bet, kas pats briesmīgākais — ministriem jāpārsēžas uz lētākiem auto. «Nasing spešal!» pie sevis murrāja bijušais finanšu ministrs Atis Slaktētājs, priecādamies, ka tagad Repsis var lauzīt galvu — kā izrunāt sarežģīto vārdu «taupīgi» un kā skaidrot citām valstīm — aizdodiet mums bikiņ «kāpostu», jo šausmīgi gribas ēst.
Aizdevēji savukārt patrāpījās pavisam nešpetni. Viņi pieprasīja, lai tiešām valstī tiktu mainīta struktūra, Zemkopības ministriju apvienojot ar Lažas pagasta fermu, Satiksmes — ar Rīgas taksometru parku, Vides — ar Vērmanes dārzu, bet parlamentu — ar kādu no galvaspilsētas bērnudārziem, lai bērneļiem būtu tā pavairāk rotaļu biedru. Zināmās sprukās ar parlamenta 100 gudrajām galvam bija arī Latvjzemes vadonis Zaptlers, kurš ilgi domāja — ļaut viņiem visiem aiziet vai arī likt sēdēt līdz nakamajai spēlei «Akmentiņš lec pa logu iekšā»?! «Nepietiek, ka tu nezini, ne kas tu esi, ne no kurienes esi — tev pat nav skaidrības, ko iesākt ar tiem 100 gudrīšiem,» tekalēdama blakus Zaptleram, klusi, bet neapmierināti bubināja kāda Lilita.Tikmēr Latvjzemes tautu gaidīja lielumliels pārsteigums. Tiesa, visi zināja, ka pārteigums būs, jo arvien straujāk tuvojās 666. jūnijs, kad bija paredzēts vēlēt Rīgas un daudzu citu pilsētu Drātes.
Ņemot vērā, ka iepriekšējās vēlēšanās labi bija gājis partijai «Vodka Dzimtenīte», bija jābūt gataviem arī tādiem pārsteigumiem kā Pintiķu savienībai, Sūnu Ciema partijai, Buldozera Prāta partijai/CL utt. Tomēr lielākais pārsteigums nāca pavisam no citas puses… Tiesa, Rīgas Drātes sastāvs bija tāds, kādu savos darbos nebija spējuši aprakstīt pat tādi klasiķi kā Stīvens Kings un Mērija Šellija, bet ne jau par to ir šis stāsts. Beidzot atklājās, kas īsti ir ierakstīts Repša un Dombīša-Lāčukiņa jaunajā Latvjzemes budžetā… Latvjzemē krīzes nav! To, ka tā ir, bija izdomājis un visai pasaulei iepotējis Slikto Velnu Fonds, kurš ilgus garus gadus bija prātojis — kur gan varētu atrast kādu, uz kā rēķina uztaisīt peļņu, aizdodot naudu. Līdz šim no tādas iespējas bija atteikušies pat Buratīno, Sivns un padomju aģents Štirlics. Sapratusi, ka krīzes nav, Latvjzemes tauta uzgavilēja, Rīgas Drāte izdeva rīkojumu pie katras ēkas izkārt pa 666 karogiem, bet, pats galvenais, valdības locekļiem tika piešķirtas 13 X 13 prēmijas par to, ka viņiem bija izdevies atklāt — Latvjzeme nu var atkal laimē diet