Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Meklēšanas pārlūka programma Ask.com jeb zīmols Ask Jeeves pēc trīs gadu klusēšanas atgriežas ar grandioziem plāniem, ziņo brandrepublic.com.

Rakstnieka P.G Vudhauza radītais tēls sulainis Džīvzs atgriežas, jo Ask.com pētījums atklāja, ka ļaudīm pietrūkstot šīs programmas «draudzīguma un cilvēcīguma». Tāpat Ask paziņojuši, ka ir gatavi atņemt tirgus daļu tādām pārlūka programmām kā Google, Yahoo un MSN.

Interneta lietotāji jau no šīs nedēļas varēs lietot pārlūka programmu caur ask.com, ask.co.uk, askjeeves.com un askjeeves.co.uk.

Džīvza tēls tika patriekts no zīmola Ask 2006. gadā, jo kompānija vēlējās attālināties no priekšstata, ka tā ir radījusi dīvainu mazu mājaslapu, kurā var uzdot jautājumus.

RBSSKALS grupas uzņēmumam SIA RBSSKALS Būvsabiedrība pieteikta maksātnespēja, liecina Maksātnespējas administrācijas dati.

Maksātnespēju pieteicis maksātnespējīgais SIA Tapeks.

Šodien Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā paredzēts lemt par procesa ierosināšanu un maksātnespējas administratora iecelšanu. Administratora kandidāts ir zvērināts advokāts Ēriks Spurelis.

Paredzēts, ka tiesa notiks šodien 14:00, taču Db rīcībā esošā informācija liecina, ka abas puses mēģina vienoties vēl pirms tiesas.

Tapeks piesaka maksātnespēju emRBSSKALS Būvsabiedrībai/emTapeks piesaka maksātnespēju emRBSSKALS Būvsabiedrībai/emJau ziņots, ka šī gada martā būvmateriālu tirgotājs SIA Tapeks atzīts par maksātnespējīgu un kopš tā laika šī uzņēmuma maksātnespējas administrators piesaka maksātnespēju visiem Tapeks parādniekiem, tādējādi maksātnespējas procesu izmantojot kā parādu piedzīšanas mehānismu. Lielākoties uzņēmumi, kuriem Tapeks piesaka maksātnespēju ir bez maksātnespējas pazīmēm, un lietas netiek uzsāktas.

Luksemburgā reģistrētā investīciju kompānija «Novalpina» gatavojas izteikt piedāvājumu iegādāties visas Igaunijas azartspēļu operatora «Olympic Entertainment Group» (OEG) akcijas par 288,4 miljoniem eiro, un OEG lielākie akcionāri igauņu uzņēmēji Armins Karu un Jāns Korpusovs, kuriem kopā pieder kontrolpakete, jau ir piekrituši šim piedāvājumam.

«Novalpina» grupā ietilpstošā kompānija «Odyseey Europe» plāno izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, par vienu OEG akciju piedāvājot 1,90 eiro jeb par 3,26% vairāk nekā OEG akcijas vidējā biržas cena pēdējos sešos mēnešos, teikts OEG paziņojumā Tallinas biržai.

Tā kā OEG pavisam ir 151,8 miljoni akciju, atpirkšanas piedāvājuma vērtība ir ir 288,4 miljoni eiro.

Pēc akciju atpirkšanas «Odyssey Europe» plāno pārtraukt OEG akciju kotēšanu Tallinas biržā.

Piedāvājuma ietvaros «Odyssey Europe» jau ir noslēgusi vienošanos par akciju atpirkšanu ar Armina Karu kompāniju «HansaAssets», kam pieder 45% akciju, un Jāna Korpusova uzņēmumu «Hendaya Invest», kam pieder 18,9% akciju. Tā kā akcijas tiks atpirktas par piedāvājuma cenu 1,90 eiro par akciju, Karu par akcijām saņems 129,9 miljonus eiro, bet Korpusovs - 54,6 miljonus eiro.

Āra baseins, tenisa korti, atsevišķa māja pārvaldniekam un vēl iespēja no sava balkona vērot saulrietu jūrā — šādas un vēl citas ekstras paredzētas satiksmes ministra Aināra Šlesera īpašumā Jūrmalā, Upes ielā, ziņo portāls apollo.lv.

Galvenās ēkas celtniecība pagaidām vēl ir skiču projekta stadijā, taču, iespējams, jau šogad sāksies tās celtniecība, pieļauj raksta autors.

Patlaban Šlesera īpašumā ir vairāk nekā divus hektārus liels zemes gabals, uz kura drīz jau būs gatava viena dzīvojamā ēka. Aptuveni simt kvadrātmetru lielā ēka paredzēta īpašuma pārvaldniekam, taču galvenā dzīvojamā ēka ir vēl tikai «uz papīra»

Spriežot pēc izkārtnes, būvniecības darbus Šlesera īpašumā veic SIA Avadel, bijusī SIA Ulmaņgatves centrs, kuras īpašnieks ir pats Šlesers. Valsts amatpersonas ienākumu deklarācijā arī minēts, ka ministrs 2007. gadā iemaksājis 1.998 miljonus latu savas firmas kapitāla palielināšanai.

Vērojot notikumus Rīgā no Čikāgas, ar apbrīnu sekoju Rīgas mēra kandidātam Aināram Šleseram. Viņš atgādina čikāgieti prezidentu Baraku Obamu un Čikāgas mēru Ričardu Deiliju. Kas vieno Deiliju, Obamu un Šleseru? Man šķiet, nepārtraukta ideju ģenerēšana un darba spars.

Tomēr Latvijā ne visiem Šlesers patīk. Esmu dzirdējis kritiku, ka Šlesers atrodot vietas saviem draugiem valsts uzņēmumos. Jāsaka, ka Čikāgas mēra Deilija un ASV prezidenta Obama valdības ir pilnas ar veciem kolēģiem, draugiem, un pat radiniekiem. Tie ir viņu tuvākie padomdevēji, cilvēki, ar kuriem viņi visērtāk jūtas un var uzticēties. Nevienam nenāk prātā to pārmest, jo šie puiši raujas amerikāņu labā un mums ir pieņemts komandas darbs.

Deilijs neatlaidīgi mēģina piesaistīt jaunas kompānijas Čikāgai. Viņš veicina to, lai kompānijas dibinātu savas galvenās mītnes tieši Čikāgā, jo tas rada jaunas darba vietas čikāgiešiem. Deilijs ir mazinājis haotiskās un neefektīvās Čikāgas domes ietekmi. Viņš uzrauga arī Čikāgas skolu vadību, uzņemoties pilnu atbildību par skolēnu izaugsmi. Ostas piestātni Ričards Deilijs no tukšas ostas ēkas pārvērta par populārāko tūristu galamērķi pilsētā ar restorāniem, atrakcijām, teātriem un laivu izbraucieniem. Agrāk tuksnesīgā ostas piestātne tagad nes nodokļus Čikāgai. Deilijs pārrauga arī lidostu, kuras ienākumi palīdz noturēt zemu nodokļu nastu Čikāgas iedzīvotājiem. Deilijs rūpējas, lai Čikāga būtu zaļa pilsēta. Viņš ir pieņēmis lēmumu, ka uz Čikāgas ēku jumtiem tiek stādīta zāle un krūmi, lai taupītu enerģiju un attīrītu pilsētas gaisu.

Valdības komiteja šodien nolēma nosūtīt atkārtotai saskaņošanai rīkojumu par Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam Aināram Šleseram (LPP/LC) piederošās meža zemes transformāciju.

Transformējamā meža zeme 0.89 hektāru platībā atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, Jūrmalā. Jau pirms gandrīz četriem gadiem A. Šlesers no Lielrīgas vides pārvaldes tehniskos noteikumus savrupmājas un saimniecības ēku celtniecībai, kā arī meža zemes transformācijai, taču pret to iebilst Jūrmalas Aizsardzības biedrība.

A. Šleseram piederošajā zemesgabalā plānots izcirst 76 kokus.

Db jau rakstīja, ka Jūrmalas dome apstiprināja zemesgabalu sadali Jūrmalā Upes ielā, kur vairāk nekā 2 ha platībā pieder zeme A. Šleseram. Zemesgabals kvartālā pie jūras sadalīts vairākos zemesgabalos, lai tur varētu veidot savrupmāju apbūvi. Projektus ēkām izstrādājis SIA Arhitektu birojs Sīlis, Zābers&Kļava. Teritorija sadalīta piecos gabalos - trīs no tiem apmēram 2000 m2 lieli, viens 5000 m2 liels un viens 16 tūkst. m2 liels. A.Šlesers 2008. gada 10. martā noslēdzis nomas līgumu ar SIA AVADEL, lai firma sadalītajā zemesgabalā Upes ielā 1a veiktu būvprojektam atbilstošu dzīvojamo un saimniecības ēku būvniecību iznomātāja vajadzībām.

Visticamāk, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK nākamajā valdībā nebūs pārstāvēta, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru atzina Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšsēdētāja vietnieks, pašreizējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Viņš atzīst, ka tēvzemieši nevēlas strādāt "pie viena galda" ar saviem politiskajiem konkurentiem no Saskaņas centra.

Pirmdien notikušajās politisko partiju konsultācijās tēvzemieši praktiski nebija iesaistīti, ar viņiem tikās tikai Jaunais laiks, kurš, savukārt, vēlas, lai nākamajā valdībā būtu pārstāvēti gan tēvzemieši, gan Saskaņas centrs.

Pašreizējā valdībā Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ir divi ministru portfeļi – šīs partijas pārstāvis G. Bērziņš ieņem tieslietu ministra amatu, bet Kaspars Gerhards – ekonomikas ministra amatu.

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

Ja īstenosies enerģijas kompāniju un Dienvidāfrikā valdošās partijas – Āfrikas Nacionālā kongresa (African National Congress) – plāns, drīzumā Lielajā Karū ieplakā rosīsies zinātnieki un ģeologi, lai pētītu iespējas iegūt slānekļa gāzi. Šiem plāniem gan ir izveidojusies spēcīga opozīcija, vēsta Reuters.

Saskaņā ar ziņu aģentūras pausto, gadsimtiem ilgi Lielais Karū bijis interesants māksliniekiem, medniekiem un izturīgākajiem lauksaimniekiem.

Slānekļa gāzes ieguves procesā tiek izrakti līdz četriem kilometriem dziļi urbumi. Slānekļa gāzes izspiešanai nepieciešams milzīgs ūdens daudzums un liels spiediens. Patlaban Lielajā Karū ir nepietiekams ūdens daudzums un jebkādas izmaiņas varētu kaitēt «trauslajai videi», norādījuši dabas aizstāvji. Slānekļa gāzes ieguves pētījumu opozicionāri norādījuši, ka pētījumiem jānotiek «drošā veidā». Opozicionāru vidū ir arī Dienvidāfrikas bagātākais cilvēks, miljardieris Johans Rūperts (Johann Rupert).

Meklējot papildus līdzekļus savu ekonomiku atbalstīšanai, G-20 valstu līderi pauduši nepārprotamu apņemšanos izrēķināties ar zemo nodokļu valstīm, tādējādi nepanesamu padarot dzīvi personām, kas izvairās no nodokļiem, vēsta Forbes.com.

Aizvadītajā nedēļas nogalē nāca klajā ar pārsteidzoši atklātu vēstījumu – turpmāk tiks meklētas iespējas piemērot sankcijas tām valstīm, kas ar savu likumu bāzi sniedz patvērumu personām, kas izvairās no nodokļu maksāšanas. Pie šādām valstīm jau izsenis tiek pieskaitītas Kaimanu Salas un Šveice. Paredzēts, ka pilns šādu valstu saraksts tiks izveidots līdz 2.aprīlim.

Forbes norāda, ka tās ir lieliskas ziņas Francijai un jo īpaši Vācijai, kas jau ilgstoši vajā nodokļu nemaksātājus, kas savu kapitālu veiksmīgi nobēdzinājuši Lihtenšteinā un Šveicē. «Mēs vēlamies apstādināt šīs nodokļu nemaksātājiem labvēlīgās valstis,» teicis Francijas prezidents Nikolā Sarkozi.

Pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par valūtu karu jautājumu, kur visaktīvāk pašlaik spēlē Japānas valdība, kas atklāti ziņojis par savu mērķi samazināt vietējās valūtas – jenas – vērtību.

Japānas premjers ir solījis gan fiskāliem, gan monetāriem stimuliem (tiek drukātas jenas) palīdzēt ekonomikai augt un atgriezties pie inflācijas. Piekoptās un solītās politikas ietekmes rezultātā jenas cena sarūk jau kopš pagājuša gada novembra.

Tomēr ir arī otra valūta, kas pēdējo nedēļu laikā piedzīvojusi ievērojamu vērtības samazināšanos un tā ir sterliņu mārciņa, raksta businessinsider.com.

Turklāt šogad Anglijas bankas vadītāja amatus atstās līdzšinējais bankas vadītājs Mervins Kings. Tā vietu ieņems Kanādietis Marks Karnejs, kas šogad Davosā norādījis, ka Anglijas piedāvāto monetārie stimulu apjoms vēl nav sasniedzis savu maksimālo robežu. Līdz ar to tirgus eksperti lēš, ka jaunais Anglijas bankas vadītājs varētu ķerties pie jaunas agresīvas monetāro stimulu kārtas realizēšanas, kas varētu pavājināt mārciņas kursu.

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Par vieglās automašīnas izmantošanu kopš 2018. gada uzņēmējiem Igaunijā jāmaksā lielāks nodoklis nekā komersantiem Latvijā.

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Latvijā uzņēmumiem par vieglo transportlīdzekļu izmantošanu, bez attiecīgās izmantošanas uzskaites reģistrācijas sistēmas, īpašs nodoklis jau jāmaksā kopš 2011. gada, savukārt Igaunijā šāds nodoklis tika ieviests tikai no 2018. gada. DB savulaik jau vairākkārt vēstīja par uzņēmēju neapmierinātību ar šāda nodokļa ieviešanu, norādot, ka tāds nav ziemeļu kaimiņvalstī, tagad šādam argumentam vairs nav pamata. Interesanti, ka Igaunijā šī nodokļa likme ir uzlikta daudz lielāka, vienlaikus pašu uzņēmēju ziņā atstājot atskaitīšanās sistēmu, paļaujoties uz labticīgo nodokļu maksātāju datiem.

Latvija, Lietuva un Igaunija ir pirmās Eiropas valstis, kas pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes, otrdien uzrunā Daugavpilī uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, otrdien reģionālās vizītes laikā Levits Daugavpils Universitātē aizvadīja diskusiju ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP), Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni (NA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem par Latgales attīstības perspektīvām jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.

Valsts prezidents skaidroja, ka līdz rudenim Latvijai pietiek ar Inčukalnā uzkrāto gāzi, bet starplaikā jānodrošina alternatīvas piegādes. Pēc Levita paustā, pastāv iespējas importēt gāzi caur Klaipēdas gāzes terminālu, kā arī caur gāzes vada savienojumu no Polijas uz Lietuvu, kas būs gatavs maijā.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Pārvaldnieka Leonīda Loginova izdabāšanas spējas vairākiem politiskiem spēkiem radījušas problēmas sadarbībā ar Rīgas vicemēru Ainaru Šleseru, kas radis izmantot cilvēkus, kas viņam ir absolūti lojāli.

Par to ziņoja TV3 raidījums Nekā Personīga. Šleseram lojāli cilvēki veikuši konsultācijas ar atsevišķiem Rīgas ostas valdes locekļiem par Rīgas Brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova nomaiņu ar kādu citu pārvaldnieku, piemēram, Latvijas dzelzceļa šefu Uģi Magoni. Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers to noliedz. Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šorīt LNT raidījumā 900 sekundes teica, ka viņam par Rīgas Brīvostas pārvaldnieka maiņu neesot nekas zināms.

Raidījums atklāj, ka vienā no pirmajām valdes sēdēm jaunais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Ainars Šlesers lūdzis tiesības pieņemt divus štata padomniekus. Šāds amats bijis paredzēts vienam no LPP/LC vēlēšanu kampaņas organizatoriem Georgam Lansmanim. Taču ostas valdes locekļi to neatbalstīja.

Latvijas autopārvadātāji, kuru intereses pārstāv autopārvadātāju asociācija Latvijas Auto, 19.02.2009. nosūtīja vēstuli ministru prezidentam Ivaram Godmanim un Satiksmes ministram Aināram Šleseram.

Vēstules teksts:

"Ministru Prezidentam Ivaram Godmanim

Satiksmes ministram Aināram Šleseram

2009. gada 19. februārī

Rīgā

Par ārkārtas situāciju starptautisko autopārvadājumu jomā

A.God. Ministru prezidenta kungs ,

A.God. ministra kungs,

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pakalpojumu eksports nemitīgi pieaudzis. Nozīmīga vieta Latvijas pakalpojumu eksportā ir tranzītpārvadājumiem, kuri, pēc Latvijas Bankas datiem, sastāda vairāk nekā pusi no kopējā Latvijas pakalpojumu apjoma, pie kam, pēc daudzu ekspertu viedokļa, tieši tranzītam un loģistikas pakalpojumiem, globālās ekonomiskās krīzes apstākļos ir lielākas iespējas un perspektīvas.

Bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds (LPP/LC) tikai nedēļu pēc augstā amata pamešanas SM, jau iekārtots citā amatā. Viņš ieguvis vietu Jūras administrācijā.

17.novembrī Latvijas Jūras administrācijas (LJA) darbinieki uzzināja, ka ar SM lēmumu jau no 18.novembra atcelts viņu līdzšinējais valdes priekšsēdētājs un direktors Artūrs Brokovskis un šajā amatā iecelts N.Freivalds, Dienai apstiprināja LJA preses pārstāve Sarma Kočāne. Otrs valdes loceklis Ģirts Auškāps (TB/LNNK) turpina pildīt savus pienākumus.

Db jau vēstīja, ka pavisam nesen N. Freivalds pēc paša vēlēšanās pameta Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietu.

Pēdējo mēnešu laikā no saviem amatiem aizgājuši vai atlaisti ir vairāki ar A. Šleseru saistīti cilvēki – piemēram, par jau tautas folkloru kļuvušais gadījums ar «šofera dēls» Kaspars Upenieks, kurš pats nolēma aiziet no darba AS Pasažieru vilciens.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Pārsteigumi ir, un pārsteigumu nav — tā īsumā varētu raksturot aizvadītās pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā.

Vispirms par to, kas nepārsteidz… Redzot, kādi politiskie spēki ir guvuši virsroku pilsētās, kuru nosaukums nav «Rīga», ir pierādījusies senā patiesība — rajonos iedzīvotāji balso nevis par partiju nosaukumiem, bet gan par personībām. Acīmredzot ir jāpierod pie tā, ka Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā, Valmierā un vēl vienā otrā pilsētā iedzīvotāji «pie šprices» vēlas redzēt vienus un tos pašus līderus. Par viņu darbību nereti tiek pausta neapmierinātība, viņi pat tiek lamāti, bet, kolīdz pienāk vēlēšanu diena, tā viņu reitingi kļūst teju vai neapstrīdami. Par pārsteigumu nevar nosaukt arī Saskaņas centra un LPP/LC pārliecinošo iestūrēšanu Rīgas domē. Vienu popularitāte bija augusi gadiem ilgi, un tagad tā ir sagaidījusi savu kulmināciju, savukārt otri savu tēlu spodrināja tik pārliecinoši, ka tā vien šķita: pār visu Rīgu prevalē viens liels sauklis: «Šlesers! Kurš gan cits?!» Savukārt pārsteidzošs ir apstāklis, ka laikam jau pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē Rīgas domes sastāvs nebūs sadrumstalots, un tajā strādās vien četras partijas, aiz borta atstājot tādus flagmaņus kā PCTVL, TB/LNNK, kā arī droši var teikt, ka savā noslēguma fāzē ir iegājis uzņēmēja Andra Šķēles savulaik izveidotais biznesa projekts Tautas partija.

Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā 900 sekundes šorīt bija vērojama abu Rīgas mēra amata kandidātu Jāņa Birka un Aināra Šlesera diskusiju, ko kā raksta tvnet, varēja salīdzināt ar gaiļu cīņu.

Rīgas mēra amata kandidāti Jānis Birks (pa kreisi) un Ainārs Šlesers"Tirgū bez nodokļu nomaksas tiekot tirgotas Ķīnas preces, bet vietējie zemnieki bez starpniekiem tur nevarot nokļūt, līdz ar to piens arī maksājot tik, cik maksājot. Tirgi jāatdod zemniekiem, ārzemju precēm ir citas tirdzniecības vietas - piemēram, lielveikali," uzsvēra A. Šlesers.

Uz šo A. Šlesera paziņojumu J. Birks atbildēja, ka šis ir kārtējais A. Šlesera populisma kalngals, un uz to pat atbildēt nevēloties. J. Birks uzsvēra, ka Valsts ieņēmumu dienests kontrolējot nodokļu nomaksu tirgū. Rīgas mērs A. Šleseram atbildēja ar pretjautājumu: "Kas tad jādara - jāaizliedz tirgū pārdot banānus, apelsīnus un arbūzus? Mērs arī A. Šleseram jautāja, vai šeit gadījumā neparādoties Rimi lobisms. "Nevajag pārvērst pilsētu par prastu bodīti," paziņoja J. Birks.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Ministru prezidents Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma veltīja kritiskus vārdus gan tēvzemiešus pārstāvošajam ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, gan savam partijas biedram, satiksmes ministram Aināram Šleseram.

Valdības vadītājs atzina, ka augstu vērtē K. Gerharda profesionalitāti, taču lēnā uzņēmējdarbības atbalsta programmu izstrāde ir radījusi neizpratni uzņēmēju vidū un nav atbilstoša pašreizējai ekonomiskajai situācijai.

Savukārt A. Šlesers, pēc I. Godmaņa teiktā, piekopj nepareizu personāla politiku savā pārraudzībā esošajos uzņēmējos un tādējādi ir "nokaitinājis sabiedrību". Pēc premjera domām, galvenajam kritērijam, pieņemot darbā amatpersonas valsts kapitālsabiedrības, ir jābūt šo cilvēku profesionalitātei, nevis lojalitātei.

Db.lv jau vēstījis, ka par Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošu uzņēmumu valžu un padomju locekļiem kļuvuši vairāki A. Šleseram pietuvināti cilvēki, piemēram, Latvijas Televīzijas un radio centra valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe ir bijis A. Šlesera padomnieks, savukārt nesen par a/s Pasažieru vilciens valdes locekli tika iecelts satiksmes ministra šofera dēls Kaspars Upenieks.

Par biznesa izglītības centra Biznesa semināri organizēto piecu semināru ciklu «Biznesa attīstības kreatīvais modelis», kurā dalību daļēji sedz Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC), aktīvi interesējas izmanto uzņēmēji, kuri nereti uz semināriem piesaka pat vairākus cilvēkus.

LUAC sniedz līdz 400 latu līdzfinansējumu uzņēmumiem, kas vēlas savus darbiniekus izglītot, apmeklējot semināru ciklu. LUAC norāda, ka tādējādi sniedz atbalstu uzņēmējdarbības vides attīstībā, kā arī veicina jaunu risinājumu, kreatīvas domāšanas un inovāciju ieviešanu uzņēmumu ikdienā.

«Uzņēmumu un privātpersonu interese ir liela. Cilvēki zvana, jautā un piesaka pat vairākus darbiniekus no viena uzņēmuma, atzīmējot, ka semināros apskatītie temati ir pietiekoši plaši, lai būtu noderīgi ne vien mārketinga un pārdošanas, bet arī personāla vadības un citās pozīcijās strādājošajiem,» informē biznesa izglītības centra Biznesa semināri projektu vadītāja Diāna Rudzīte.