Sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu Latvijai jāpanāk ap 7 % budžeta deficīts, un tam ir argumenti, uzskata ekspremjers Ivars Godmanis.

Finanšu ministrs Einārs Repše devies uz Vašingtonu, lai sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) vienotos par iespējamo budžeta deficīta apjomu Latvijā. I. Godmanis iesaka sarunās kā argumentu izmantot situāciju citās Eiropas valstīs. Saskaņā ar The Economist publicētajiem aktuālajiem datiem Eiropas Savienības valstīs pie līdzīga IKP krituma kā Latvijā budžeta deficīta apjoms ir lielāks, norādīja Ivars Godmanis LNT raidījumā 900 sekundes. Tam, viņaprāt, jābūt argumentam sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu.

"Cik mums reāli jāsamazina, salīdzinot ar 2008. gadu? Tie ir 15 % no visiem izdevumiem, turklāt daļa jau samazināta 2008. gada decembrī. Tagad vēl jāsamazina par 8 %," norādīja I. Godmanis.

Mani «vienkārši absolūti kaitina» runas par lata devalvāciju, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja bijušais ministru prezidents Ivars Godmanis.

I. Godmanis minēja vairākus argumentus pret lata iespējamo devalvāciju.

«Es nerunāšu par to, par ko visi ir runājuši, ka lata devalvācija sadārdzinās energoresursus, visas izejvielas, ka lata devalvācija katastrofālā stāvoklī noliks tos, kas ir ņēmuši eiro kredītus. Tas viss jau ir runāts, bet ir vēl argumenti. Viens no argumentiem ir tas, ka mēs - trīs Baltijas valstis - turam kursu, mēs visas gribam ieiet eiro. Un, ieejot eiro, mēs būsim mierā. Tie investori, kas liks naudu, nomierināsies, nebūs lata likmei atšķirības divas reizes kā tagad ir ar eiro,» stāstīja bijušais premjers.Godmanis nosauc argumentus pret lata devalvāciju

Bijušais premjers Ivars Godmanis uzskata, ka atstājis nākamajam valdības vadītājam sabalansētu budžetu un konkrētus priekšlikumus par līdzekļu samazināšanu.

Intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze Ivars Godmanis norāda, ka iepriekšējā valdība kritusi, jo koalīcijas partneri redzējuši I.Godmaņa gatavību novest vairākas lietas līdz konsekvencei. “Tas zināmā mērā ir politiski pašnāvnieciski partijām, kas piedalās valdībā. Jo bija skaidrs, ka vēlreiz nāksies koriģēt budžetu. [..] Vēl – atbildība un nevēlēšanās to uzņemties. Jo viss, ko tu dari, tev plusus nenesīs. Mums ir vēlēšanas sestā jūnijā. Ja izdarām to, ko es teicu, ko vēl darīsim, tas nenesīs nevienu punktu,” norāda I.Godmanis.

Ekspremjers izsakās arī par lata kursa stabilitāti. "Turot augstu lata kursu, tiek veicināta pievilcīga vide investīcijām no ārpuses. Jo augstāka valūta, jo vairāk tevī investēs. Es prasīju darba devējiem – vai ejam uz kādām specifiskām nozarēm kā prioritārām? Viņi visi sauca – no Dieva puses, nē! Principā es viņiem piekrītu. Bet, tikko mēs prioritarizējam vienas nozares, mēs nogalinām nozares, kuras nav prioritārā sarakstā. Mums – maziem, fleksibliem, jābūt tādiem, kad nevajag iezīmēt, nevajag iekalt klintī – tieši tie un ne citi," tā viņš.

Ministru prezidents Ivars Godmanis neizslēdz, ka pirmdien, tiekoties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, prezidents varētu pieprasīt premjera demisiju.

"Tas ir sāpīgi. Jo paliek grūtāk, jo mazāks ir atbalsts," intervijā LTV raidījumam Panorāma atzina pats I. Godmanis, piebilstot, ka pagaidām politisko situāciju ar V. Zatleru pārrunājis tikai pa telefonu.

I.Godmanis gan skaidroja, ka no savas ieceres samazināt ministriju skaitu no 16 līdz 12, nav atteicies, taču valdības reorganizācijas plāna īstenošana esot atlikta līdz brīdim, kad būs pieņemti 2009.gada valsts budžeta likuma grozījumi. Tieši šī koalīcijas partiju šodien panāktā vienošanās ir saniknojusi V. Zatleru, kurš piektdienas vakarā paziņoja, ka I. Godmanis pēdējo dienu laikā ir diametrāli mainījis savas domas par valdības reorganizāciju un tādējādi zaudējis V. Zatlera uzticību.

Ministru prezidents Ivars Godmanis ir uzdevis visu ministru algas samazināt par 15 %, tagad pašiem ministriem ir jāuzraksta attiecīgs iesniegums, Db apstiprināja premjera padomnieks Edgars Vaikulis.

Godmanis uzdod par 15 % samazināt ministru algasDb jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā I. Godmanis izdeva rīkojumu par savas un sava biroja darbinieku algu samazināšanu. I. Godmaņa alga tiks samazināta par 15 % - turpmāk tā būs 2027 Ls mēnesī pirms nodokļu nomaksas līdzšinējo 2385 Ls vietā. Algas samazinātas arī vairumam premjera biroja darbinieku, tiesa, atsevišķiem darbiniekiem tās samazinātas pat par 30 %, bet premjera biroja vadītāja Jura Radzēviča un preses sekretāra Krista Leiškalna algas nav samazinātas.

Ministru algas pēc samazināšanas varētu būt aptuveni 1825 Ls mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Līdz šim ministru alga pirms nodokļu nomaksas bija 2147 Ls mēnesī.

Valdība uzdevusi visām ministrijām sagatavot būtisku tēriņu samazināšanas priekšlikumus 2009. gadam.

Vienlaikus turpinot sarunas ar Eiropas Komisiju un Starptautisko valūtas fondu par vairākus miljardus eiro liela aizdevuma saņemšanu. «Neko nedarot - radikāli nesamazinot tēriņus un nepalielinot ienākumus, pie IKP krituma prognozes - 5 % budžeta deficīts var sasniegt 1.4-1.5 miljardus Ls,» tā situāciju, kurā Latvija var nonākt jau nākamgad, raksturoja finanšu ministrs Atis Slakteris. Saeimā jau apstiprināts 2009. gada valsts budžets. Viņš atzina, ka šobrīd notiek sarunas gan ar SVF, gan ar EK par aizņēmuma piešķiršanu Latvijai, taču šobrīd nav iespējams nosaukt laiku, kurā šīs sarunas beigsies, turklāt šo sarunu rezultāts tiks apstiprināts parlamentā. Tiesa, netiek publiski atklāts, kādi būs šāda aizdevuma nosacījumi.

Latvijai nevajag ņemt kredītus no Skandināvijas valstīm, lai pēc tam šo naudu noguldītu Skandināvijas bankās, uzskata bijušais premjerministrs Ivars Godmanis.

Latvijas TV raidījumā Labrīt, Latvija! I.Godmanis iztiecās, ka Skandināvijas valstis var pašas uzturēt savas bankas.

Ivars Godmanis. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Viņš arī atzina, ka arī lielās Eiropas Savienības valstis būs spiestas drastiski samazināt izdevumus, jautājums ir tikai par tempu, kādā izdevumi tiek samazināti. «Tas, ko darām mēs, ir tas, ko nāksies darīt visiem,» norādīja I.Godmanis

Jau diennakti pirms valdības lēmuma pieņemšanas par 51% akciju pārņemšanu Parex bankā, Latvijas atbildīgās institūcijas informējušas Eiropas komisiju u.c. institūcijas par radušos situāciju.Godmanis: lēmums par Parex pieņemts, lai neradītu lavīnu banku sektorā

To Latvijas TV nakts ziņu raidījumā paziņoja Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis. Valdības lēmums pārņemt Parex bankas kontrolpaketi pieņemts, lai stabilizētu situāciju valsts banku sektorā, atzina Ministru prezidents. Turklāt esot jāatceras, ka Parex bankai ir arī bizness ārvastīs, ''tādēļ darbosimies, lai stabilizētu situāciju'', teica premjers. Ivars Godmanis

Jautāts par bankas jauno vadītāju, I.Godmanis izteicās, ka jau jaunnedēļ publika to uzzināšot.

Patlaban visi nodarbojas ar Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) minēšanu, taču valdības un banku speciālistu prognozes ir krasi atšķirīgas. Ir jāuzmanās, lai valdībai netiktu dots nepareizs signāls, kā rīkoties. Šādu uzskatu intervijā Neatkarīgajai paudis bijušais premjers Ivars Godmanis.

«Tagad ir skriešanas sacensības - visi sacenšas, cik mums tā IKP prognoze varētu būt slikta. Tas, uz ko Dombrovska valdība taisa budžeta grozījumus, ir 12% kritums, bet Latvijas Banka un nu jau arī Finanšu ministrija sāk mums zīmēt, ka tas kritums varētu būt lielāks. Arī banku speciālisti sāk teikt, ka kritums varētu būt 18–20%,» tā I. Godmanis, piebilstot, ka ir jābūt skaidrībai, nevis sacensībai minēšanā.

«Pagājušā gada maijā CSP publicēja datus par kopprodukta izmaiņām pirmajā ceturksnī 2008. gadā. Var pataisīt vaļā jebkuru avīzi un ieraudzīt, ka cipars bija 3,3% plusā pret 2007. gada pirmo ceturksni. Un tad, kad beidzās pirmais pusgads, CSP dati liecināja, ka esam to beiguši ar plus 1,6%. 2009. gada sākumā CSP koriģēja šos rezultātus. Un pateica, ka diemžēl 2008. gada pirmais ceturksnis bijis nevis plus 3,3%, bet tikai plus 0,5%. Savukārt otrais – jau mīnus 1,4%. Kādas tas atstāj graujošas sekas? Mēs jūlijā samazinājām budžetu par 4,2%. Bet, ja mums būtu bijuši dati, ka krītam jau pirmajā pusgadā, mēs grozītu daudz lielāku skaitli,» skaidro ekspremjers.

"Ja gribam paturēt to budžeta deficītu, kāds bija paredzēts (nepilni 5%), tad vajadzētu to samazināt vēl par 700 miljoniem LVL, kas pēc manām domām nav reāli," intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, norādīja demisionējušais Ministru prezidents Ivars Godmanis.

Komentējot Latvijas pašreizējo ekonomisko situāciju, I. Godmanis norāda, ka Latvijai jādomā, kā palielināt budžeta ieņēmumus, tāpēc, visticamāk, tiks apsvērta nodokļu palielināšana. "Ar nodokli turpmāk varētu aplikt uzņēmumu kapitāla pieaugumu un izmaksātās dividendes, kas līdz šim darīts netika. Šis lēmums neskars uzņēmuma ienākumus, bet gan uzņēmuma īpašnieku, akcionāru ienākumus. Savukārt otra pozīcija nodokļu palielināšanas plānā ir ieviest nekustamā īpašuma platības nodokli," sacīja I. Godmanis.

I. Godmanis iestājas par to, lai uz cilvēku būtu nekustamā īpašuma platības neapliekamais minimums, lai tādējādi no šīs nodevas atbrīvotu tos, kas dzīvo mazās dzīvojamajās platībās un nodokli maksāt nevar atļauties.

Bijušais premjers Ivars Godmanis norāda, ka vājais punkts aizdevuma saņemšanai ir Einars. I. Godmanis video, kas ievietots portālā Collective Memory, nesaka, kas tas ir par Einaru, bet visticamāk, ar to domāts pašreizējais finanšu ministrs Einars Repše.

«Es runāju ar I. Rimšēviču. Es saku, Ilmār, nu tad vismaz tu pagarināsi to kredītlīniju, viņš saka - to kredītu viņi pagarinās. Bet ar to pietiks tikai līdz jūnijam. Tas nozīmē, ka viņiem tagad uz 10. maiju ir jābūt visam saskaņotam ar fondu. Ja viņi aizbrauks bez saskaņojuma, tad ir finišs,» norāda I. Godmanis.

Vērojot pasaules ekonomiku, I. Godmanis uzskata, ka atveseļošanās būs jūtama 2010. gada pirmajā pusē, kas, savukārt, Latvijai varētu nozīmēt tās pārvarēšanu 2010. gada septembrī vai vēlākais decembrī.

«Labā ziņa ir tā, ka Finanšu sistēma nav sabrukusi Eiropā. Viņa arī reāli nav sabrukusi Amerikā, bet Amerikā viņa tomēr bruka. [...] Tur pazuda vairākas bankas, bet Eiropā nepazuda neviena. Ar tām milzīgajām lietām, kas tika darīts, ar milzīgu naudas pumpēšanu tās bankas tika saglābtas un arī Latvijā mes viņas saglābām. ERBD ir iekšā un par Parex banku man galva vairs nesāp. Nu tā uz 99.90%, 100% es vēl nesaku,» norāda I. Godmanis.

Tik straujš algu kāpums un nekustamā īpašuma cenu lēciens kā aizvadītajos «treknajos» gados Latvijā nebūs vairs nekad, norāda bijušais premjers Ivars Godmanis.

Viņaprāt, atbildību par savlaicīgu situācijas neprognozēšanu jāuzņemas visām valdībām, sākot no 2000. gada. Tagad, pieņemot straujus lēmumus, valstij jāpiedzīvo ļoti asas kolīzijas, I.Godmanis izteicās LNT raidījumā 900 sekundes.

I.Godmanis arī aicināja koalīciju būt vienotai un kritizēja domstarpības valdošo partiju vidū par Antas Rugātes neievēlēšanu Saeimas prezidijā. «Kāda ir starpība, kas strādā prezidijā gadu pirms vēlēšanām?» izteicās I.Godmanis.

Hibrīda darba režīms, kad darbiniekam ir iespēja kombinēt darbu birojā ar attālināto darbu, nav jauninājums, bet COVID-19 pandēmijas ietekmē tieši šis darba modelis kļuva par teju populārāko starp biroju darbiniekiem visapkārt pasaulei.

Aptaujas liecina, ka lielākajai daļai darbinieku tagad ir iespēja strādāt gan birojā, gan attālināti, daudziem biroja darbiniekiem tā ir kļuvusi par jaunu realitāti. 90% Colliers aptaujāto biroja darbinieku komerciālajā un publiskajā sektorā atbildēja, ka viņiem ir iespēja izvēlēties strādāt gan uz vietas, gan attālināti. Paredzams, ka šāds hibrīdais darba stils, kam ir daudz priekšrocību gan privātpersonām, gan darba devējiem, būs populārs un plaši izplatīts vēl ilgu laiku.

Pandēmijas sākumā cilvēki būtībā atzina, ka birojā vēlas strādāt vairāk nekā pusi nedēļas, bet no mājām - 1-2 dienas nedēļā. Pēc diviem gadiem situācija ir pretēja un paradumu maiņa ir notikusi un attālinātā darba pusi un par šo laiku cilvēkiem ir izveidojusies rutīna, ko izjaukt un mainīt ir diezgan izaicinošs uzdevums. Turklāt mērījumi/dati liecina, ka ir vidēji 20% (1 darba diena) atšķirība starp to, cik dienas nedēļā cilvēki saka, ka vēlētos strādāt birojā un cik patiesībā strādā birojā. Pasaulē vidēji darbinieki saka, ka vēlas būt birojā 2,5 dienas nedēļā, savukārt no biroja sistēmām nolasītie dati liecina, ka patiesībā tās ir 1,5 dienas nedēļā. Šī tendence iezīmējusies arī Latvijā, un to norāda arī vairāku uzņēmumu kolektīvu vadītāji.

Ja Valdis Zatlers tagad risinās referendumu par Saeimas atlaišanu, viņš destabilizēs situāciju valstī, uzskata bijušais premjerministrs Ivars Godmanis.

"Ir kategoriski nepieļaujami atlaist Saeimu pašreizējā situācijā," LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Ivars Godmanis. Viņš atzina, ka "grāmtvediski" varbūt arī neesot izpildītas Valda Zatlera ultimātā izvirzītās prasības, taču konceptuāli tās tiekot pildītas.

Vērtējot jauno valdību, ekspremjers bija skeptisks, atzīstot, ka līdz galam nav izpratis Dombrovska valdības plānus. Tomēr, salīdzinot ar Godmaņa valdības plānoto, kad martā vajadzēja pieņemt budžeta grozījumus un jūnijā saņemt kārtējos starptautiskos aizdevumus, šī valdība jau ir nokavējusi budžeta grozījumus, un Valsts kasei nākšoties plānot, kā "noturēt valsti sarkanajās līnijās" jūnijā bez kārtējā aizdevuma.

Valdības izvirzītais mērķis ir panākt šī gada valsts budžeta deficītu tuvu pie 1,7%, kas visnotaļ neesot vienkārši. Tā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norādījis premjers Ivars Godmanis.

Tāpat I. Godmanis norādīja, ka pašlaik rūpīgi tiek strādāts pie mehānisma izstrādes, kā palīdzēt mūsu valsts uzņēmējiem apgūt Eiropas Savienības fondu naudu, jo bankas pašreizējā situācijā atsakās izsniegt kredītus.

Runājot par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidātiem, I. Godmanis bija izvairīgs un uz jautājumu, vai KNAB jaunais priekšnieks tiks izvēlēts līdz Ziemassvētkiem, atbildēja: "Tas ir atkarīgs, kā mums izdosies atrisināt tos jautājumus, ar kuriem mēs pašlaik nodarbojamies 24 stundas diennaktī."

Premjers Ivars Godmanis informējis, ka valdības restrukturizācijas plānu iesniegs Saeimai pēc nedēļas, to veidos 10 ministrijas esošās koalīcijas ietvaros.

To Db apstiprināja Ministru prezidenta padomnieks Edgars Vaikulis, norādot, ka Tautas partijai paredzēti 5, Zaļajiem un zemnieku savienībai 3, TB/LNNK 1 un LPP/LC 1 ministru portfelis un Ministru prezidenta postenis.

Par to, tieši kādas ministrijas pēc notikušās reformas varētu izveidoties, partiju starpā pagaidām nav vienprātības. Visskaidrāk savu viedokli ir formulējusi LPP/LC, kas vēlētos premjera un jaunapvienotās Transporta un Sakaru ministra portfeli. Savukārt Zaļie norāda, ka iebilst pret Vides un Zemkopības, kā arī Izglītības un Kultūras ministriju apvienošanu, tēvzemieši — pret Tieslietu un Iekšlietu ministriju apvienošanu. Tautas partija vispār nevēlējās komentēt savus ministriju variantus, taču visas pašlaik valdībā pārstāvētās partijas norādīja, ka pie esošajām ministru kandidatūrām neturas un esošo savu ministru darbību vērtēšot ļoti kritiski.

Bijušais premjerministrs Ivars Godmanis prognozē, ka Latvijā, visticamāk, tiks ieviests progresīvais ienākumu nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis.

I. Godmanis prognozēja, ka «diezvai varēs palikt pie tā, ka neatkarīgi no tā, cik jūs saņemat, nodoklis paliek tas pats.»

Tāpat Godmanis arī uzsver, ka «nekustamo īpašumu nodoklis būs jāiebīda,» piebilstot, ka nodoklis uz nekustamajiem īpašumiem noteikti tikšot ieviests, lai arī daudziem tas nepatiks.

I. Godmanis arī norāda, ka šobrīd neko nevar pārmest premjeram, jo tiekot darīts viss iespējamais, lai situāciju stabilizētu, tomēr problēma esot tāda, ka sarunās ar SVF nepiedalās ministri, kas rada lielus strīdus pēc tam, kad lēmumi jau pieņemti.

«Ja jūs gribiet, lai ir normālas pensijas, un pabalsti, tam pretim jābūt ir nodokļiem,» tā bijušais premjers.

Bijušais premjers Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis uzskata, ka valsts budžeta deficītu vajadzētu mēģināt samazināt tiktāl, lai nebūtu vairs nepieciešams starptautiskais aizdevums. Intervijā laikrakstam Diena viņš klāsta, ka vajadzētu mēģināt nosacījumus, par kuriem saņemts aizdevums, taču vienlaicīgi brīdina, ka pastāvošos nodokļu atvieglojumus vajadzētu pārskatīt.

Viņš uzskata, ka par nodokļiem «ir jādomā». Kamēr Latvijā dividenžu nodoklis ir 10%, Igaunijā tas ir 26,6%, 20% ir Lietuvā. «Mums tas ir par mazu. Bet mums ir jāpaliek Baltijas līmenī. Tikko mēs sākam stūrēt tos nodokļus uz vienu vai otru pusi, jo īpaši akcīzes nodokli, tā beidzas ļoti slikti. Bet, kas attiecas uz tādu variantu kā pazeminātām PVN likmēm, lietuviešiem vispār tādu nav - ne elektrībai, ne siltumam, ne publiskajam transportam, ne zālēm. Igauņiem pazeminātā likme ir žurnāliem, avīzēm, zālēm un viesnīcām. Mums ir siltumam, elektrībai, zālēm, zīdaiņu pārtikai...to nevarēs,» ir pārliecināts I. Godmanis.

«Lielos vilcienos es esmu absolūti pārliecināts, ka mēs [visu] darām pareizi», tā, runājot par Latvijas centieniem samazināt budžeta deficītu, intervijā Latvijas Radio sacīja ekspremjers Ivars Godmanis.

I. Godmanis min divas lietas, kas, pēc viņa domām, parāda, ka Latvija neiet nepareizo ceļu. Pirmkārt, tādu pašu rīcības plānu piekopj Igaunija un Lietuva, atšķirība vienīgi ir tā, ka abiem kaimiņiem nav starptautiskās aizņēmuma programmas. Ka otru lietu ekspremjers min Latvijas stingro budžeta politiku, kas paredz samazināt izdevumus. Viņš skaidro, ka citu valstu pieredze liecina, ka izejai no krīzes labākais variants nav nesamazināt izdevumus, jo šādā gadījumā krasi palielinās valsts parāds.

«Mums, par laimi, šāda parādu eskalācija nedraud. Mums ir garantēts aizdevums, bet tas nenozīmē, ka mums visa nauda ir jāņem un jātērē,» uzsver I. Godmanis, piebilstot, ka Latvijai ir jāiemācās sabalansēt savi ieņēmumi un izdevumi.

"Valsts no savas puses izpildījusi visus līgumā noteiktos uzdevumus, savukārt bankas īpašnieki gan nē," intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, uzsvēra ministru prezidents Ivars Godmanis.

I. Godmanis norādīja, ka viņš neredz loģiku, kāpēc sindicēto kredītu devēji varētu nepiekrist valdības priekšlikumam pilnībā pārņemt banku, tomēr, ja tā notiks, tad piepildītos negatīvākais scenārijs - bankas slēgšana. Tas nozīmētu, ka stāsies spēkā valdības sniegtās garantijas par līdz 50 000 eiro noguldījumu atgriešanu katram noguldītājam.

Finanšu ministrs Atis Slakteris norādīja: "Pēc tam, kad valdība apņēmās pārņemt 51% no Parex bankas akcijām, līdzšinējie bankas akcionāri neizdarīja visu iespējamo, lai novērstu finanšu resursu aizplūšanu gan no rezidentu, gan nerezidentu kontiem. Rezultātā bankas likviditātes līmenis turpināja samazināties, apdraudot klientu un noguldītāju uzticību, tādēļ šajā situācijā bija nepieciešama strauja un kardināla rīcība."

"Šī krīze nebūs ilgstoša. Ekonomiskā atveseļošanās varētu sākties 2010. gada pirmajā ceturksnī," LTV raidījumam Labrīt, Latvija!, norādīja Ivars Godmanis.

I. Godmanis uzsver, ka Latvijā šis process būs ar 2-3 mēnešu kavēšanos un pozitīvi uzlabojumi gaidāmi 2010.gada otrajā pusē. Tomēr viņš arī piebilda, ka lielas problēmas var sagādāt šogad un nākamgad gaidāmās vēlēšanas.

Viņš aicināja pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski un finanšu ministru Einaru Repši nepārcelt šā gada budžeta grozījumu pieņemšanu, kas nepieciešama naudas saņemšanai no starptautiskajiem aizdevējiem, pēc Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām.

"Tas būtu ļoti liels risks, jo 1.aprīlī budžeta deficīts bija gandrīz 200 miljoni latu, kas ir par 50 miljoniem latu vairāk nekā prognozēts. Tas nozīmē, ka jūnijā šis rādītājs varētu pārsniegt 300 miljonus latu. Ja budžeta grozījumus veiks tikai 17.jūnijā, tad kamēr tiks nokārtotas formalitātes un viss saskaņots ar starptautiskajiem aizdevējiem, kavēsies ārvalstu finansējuma piesaistīšana," prognozē I. Godmanis.

Iestājoties eirozonā, Latviju sagaida zemūdens akmeņi. Negatīvie aspekti ir saistīti ar to, ka situācijā, kad valsti piemeklē dziļa krīze, nav iespējams to risināt ar devalvāciju un gaidāma cenu celšanās, kādu pieredzējusi Igaunija, raidījumā Dienas rīts sacīja Eiropas parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Raidījumā politiķis atzīmēja, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas valsti piemeklējušas trīs nozīmīgas problēmas – pārāk maza bagātu cilvēku līdzdalība sabiedrības dzīves līmeņa celšanā, Eiropas Savienības brīvā tirgus divējāda ietekme un nespēja konkurēt ar ārvalsu kompānijām.

Padomju pēdējos gados dzīves līmenis bijis zināmā mērā vienāds. Pēc neatkarības atgūšanas daļa cilvēku stāvus kļuvuši bagāti, bet viņu iesaiste sabiedrības dzīves līmeņa celšanā bijusi maza, sacīja I. Godmanis. Viņš arī atzīmēja, ka personīgi uzskata, ka vispirms nepieciešams sasniegt zināmu dzīves līmeni un pēc tam varot pāriet uz sociāldemokrātisku sistēmu. Pašlaik, bagātajiem piemērojot lielus nodokļus, var panākt, ka tie aizies strādāt citur.

Ministru prezidents Ivars Godmanis piesardzīgi izsakās par kopējo naudas apjomu, ko valstij varētu nākties ieguldīt Parex bankas darbības nodrošināšanā, raksta Diena. Db.lv jau vēstīja, ka 11. novembrī Valsts kase noguldīja Parex bankā 200 miljonus latu. Depozīta termiņš ir viens gads ar likmi 20.27%.

"Tas vai būs nepieciešams aizdot vai guldīt, šis jautājums būs atkarīgs no tā, kā risināsies tālāk maksājumu plūsma, tāpēc neuzņemos pateikt, cik un kā. Mūsu numur viens ir panākt, lai finanšu plūsmas neapstājas," intervijā telekanālam LNT uzsvēra I. Godmanis.

I. Godmanis arī uzsvēra, ka Parex injicētie 200 miljoni ir ņemti no Valsts kases nevis no valsts budžeta. "Es negribētu šeit vairāk finanšu tehnikā ieiet, tas nav tik vienkārši. Tad mums būtu jāsasauc seminārs, jāņem baņķieris," sacījis premjers.

Premjera nosauktie četri punkti, kas būtu veicami turpmāk: