Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Mani «vienkārši absolūti kaitina» runas par lata devalvāciju, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja bijušais ministru prezidents Ivars Godmanis.

I. Godmanis minēja vairākus argumentus pret lata iespējamo devalvāciju.

«Es nerunāšu par to, par ko visi ir runājuši, ka lata devalvācija sadārdzinās energoresursus, visas izejvielas, ka lata devalvācija katastrofālā stāvoklī noliks tos, kas ir ņēmuši eiro kredītus. Tas viss jau ir runāts, bet ir vēl argumenti. Viens no argumentiem ir tas, ka mēs - trīs Baltijas valstis - turam kursu, mēs visas gribam ieiet eiro. Un, ieejot eiro, mēs būsim mierā. Tie investori, kas liks naudu, nomierināsies, nebūs lata likmei atšķirības divas reizes kā tagad ir ar eiro,» stāstīja bijušais premjers.Godmanis nosauc argumentus pret lata devalvāciju

Bijušais premjers Ivars Godmanis uzskata, ka atstājis nākamajam valdības vadītājam sabalansētu budžetu un konkrētus priekšlikumus par līdzekļu samazināšanu.

Intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze Ivars Godmanis norāda, ka iepriekšējā valdība kritusi, jo koalīcijas partneri redzējuši I.Godmaņa gatavību novest vairākas lietas līdz konsekvencei. “Tas zināmā mērā ir politiski pašnāvnieciski partijām, kas piedalās valdībā. Jo bija skaidrs, ka vēlreiz nāksies koriģēt budžetu. [..] Vēl – atbildība un nevēlēšanās to uzņemties. Jo viss, ko tu dari, tev plusus nenesīs. Mums ir vēlēšanas sestā jūnijā. Ja izdarām to, ko es teicu, ko vēl darīsim, tas nenesīs nevienu punktu,” norāda I.Godmanis.

Ekspremjers izsakās arī par lata kursa stabilitāti. "Turot augstu lata kursu, tiek veicināta pievilcīga vide investīcijām no ārpuses. Jo augstāka valūta, jo vairāk tevī investēs. Es prasīju darba devējiem – vai ejam uz kādām specifiskām nozarēm kā prioritārām? Viņi visi sauca – no Dieva puses, nē! Principā es viņiem piekrītu. Bet, tikko mēs prioritarizējam vienas nozares, mēs nogalinām nozares, kuras nav prioritārā sarakstā. Mums – maziem, fleksibliem, jābūt tādiem, kad nevajag iezīmēt, nevajag iekalt klintī – tieši tie un ne citi," tā viņš.

Ministru prezidents Ivars Godmanis neizslēdz, ka pirmdien, tiekoties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, prezidents varētu pieprasīt premjera demisiju.

"Tas ir sāpīgi. Jo paliek grūtāk, jo mazāks ir atbalsts," intervijā LTV raidījumam Panorāma atzina pats I. Godmanis, piebilstot, ka pagaidām politisko situāciju ar V. Zatleru pārrunājis tikai pa telefonu.

I.Godmanis gan skaidroja, ka no savas ieceres samazināt ministriju skaitu no 16 līdz 12, nav atteicies, taču valdības reorganizācijas plāna īstenošana esot atlikta līdz brīdim, kad būs pieņemti 2009.gada valsts budžeta likuma grozījumi. Tieši šī koalīcijas partiju šodien panāktā vienošanās ir saniknojusi V. Zatleru, kurš piektdienas vakarā paziņoja, ka I. Godmanis pēdējo dienu laikā ir diametrāli mainījis savas domas par valdības reorganizāciju un tādējādi zaudējis V. Zatlera uzticību.

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

"Ja gribam paturēt to budžeta deficītu, kāds bija paredzēts (nepilni 5%), tad vajadzētu to samazināt vēl par 700 miljoniem LVL, kas pēc manām domām nav reāli," intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, norādīja demisionējušais Ministru prezidents Ivars Godmanis.

Komentējot Latvijas pašreizējo ekonomisko situāciju, I. Godmanis norāda, ka Latvijai jādomā, kā palielināt budžeta ieņēmumus, tāpēc, visticamāk, tiks apsvērta nodokļu palielināšana. "Ar nodokli turpmāk varētu aplikt uzņēmumu kapitāla pieaugumu un izmaksātās dividendes, kas līdz šim darīts netika. Šis lēmums neskars uzņēmuma ienākumus, bet gan uzņēmuma īpašnieku, akcionāru ienākumus. Savukārt otra pozīcija nodokļu palielināšanas plānā ir ieviest nekustamā īpašuma platības nodokli," sacīja I. Godmanis.

I. Godmanis iestājas par to, lai uz cilvēku būtu nekustamā īpašuma platības neapliekamais minimums, lai tādējādi no šīs nodevas atbrīvotu tos, kas dzīvo mazās dzīvojamajās platībās un nodokli maksāt nevar atļauties.

Ja Valdis Zatlers tagad risinās referendumu par Saeimas atlaišanu, viņš destabilizēs situāciju valstī, uzskata bijušais premjerministrs Ivars Godmanis.

"Ir kategoriski nepieļaujami atlaist Saeimu pašreizējā situācijā," LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Ivars Godmanis. Viņš atzina, ka "grāmtvediski" varbūt arī neesot izpildītas Valda Zatlera ultimātā izvirzītās prasības, taču konceptuāli tās tiekot pildītas.

Vērtējot jauno valdību, ekspremjers bija skeptisks, atzīstot, ka līdz galam nav izpratis Dombrovska valdības plānus. Tomēr, salīdzinot ar Godmaņa valdības plānoto, kad martā vajadzēja pieņemt budžeta grozījumus un jūnijā saņemt kārtējos starptautiskos aizdevumus, šī valdība jau ir nokavējusi budžeta grozījumus, un Valsts kasei nākšoties plānot, kā "noturēt valsti sarkanajās līnijās" jūnijā bez kārtējā aizdevuma.

Bijušais premjers Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis uzskata, ka valsts budžeta deficītu vajadzētu mēģināt samazināt tiktāl, lai nebūtu vairs nepieciešams starptautiskais aizdevums. Intervijā laikrakstam Diena viņš klāsta, ka vajadzētu mēģināt nosacījumus, par kuriem saņemts aizdevums, taču vienlaicīgi brīdina, ka pastāvošos nodokļu atvieglojumus vajadzētu pārskatīt.

Viņš uzskata, ka par nodokļiem «ir jādomā». Kamēr Latvijā dividenžu nodoklis ir 10%, Igaunijā tas ir 26,6%, 20% ir Lietuvā. «Mums tas ir par mazu. Bet mums ir jāpaliek Baltijas līmenī. Tikko mēs sākam stūrēt tos nodokļus uz vienu vai otru pusi, jo īpaši akcīzes nodokli, tā beidzas ļoti slikti. Bet, kas attiecas uz tādu variantu kā pazeminātām PVN likmēm, lietuviešiem vispār tādu nav - ne elektrībai, ne siltumam, ne publiskajam transportam, ne zālēm. Igauņiem pazeminātā likme ir žurnāliem, avīzēm, zālēm un viesnīcām. Mums ir siltumam, elektrībai, zālēm, zīdaiņu pārtikai...to nevarēs,» ir pārliecināts I. Godmanis.

Tik straujš algu kāpums un nekustamā īpašuma cenu lēciens kā aizvadītajos «treknajos» gados Latvijā nebūs vairs nekad, norāda bijušais premjers Ivars Godmanis.

Viņaprāt, atbildību par savlaicīgu situācijas neprognozēšanu jāuzņemas visām valdībām, sākot no 2000. gada. Tagad, pieņemot straujus lēmumus, valstij jāpiedzīvo ļoti asas kolīzijas, I.Godmanis izteicās LNT raidījumā 900 sekundes.

I.Godmanis arī aicināja koalīciju būt vienotai un kritizēja domstarpības valdošo partiju vidū par Antas Rugātes neievēlēšanu Saeimas prezidijā. «Kāda ir starpība, kas strādā prezidijā gadu pirms vēlēšanām?» izteicās I.Godmanis.

Patlaban visi nodarbojas ar Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) minēšanu, taču valdības un banku speciālistu prognozes ir krasi atšķirīgas. Ir jāuzmanās, lai valdībai netiktu dots nepareizs signāls, kā rīkoties. Šādu uzskatu intervijā Neatkarīgajai paudis bijušais premjers Ivars Godmanis.

«Tagad ir skriešanas sacensības - visi sacenšas, cik mums tā IKP prognoze varētu būt slikta. Tas, uz ko Dombrovska valdība taisa budžeta grozījumus, ir 12% kritums, bet Latvijas Banka un nu jau arī Finanšu ministrija sāk mums zīmēt, ka tas kritums varētu būt lielāks. Arī banku speciālisti sāk teikt, ka kritums varētu būt 18–20%,» tā I. Godmanis, piebilstot, ka ir jābūt skaidrībai, nevis sacensībai minēšanā.

«Pagājušā gada maijā CSP publicēja datus par kopprodukta izmaiņām pirmajā ceturksnī 2008. gadā. Var pataisīt vaļā jebkuru avīzi un ieraudzīt, ka cipars bija 3,3% plusā pret 2007. gada pirmo ceturksni. Un tad, kad beidzās pirmais pusgads, CSP dati liecināja, ka esam to beiguši ar plus 1,6%. 2009. gada sākumā CSP koriģēja šos rezultātus. Un pateica, ka diemžēl 2008. gada pirmais ceturksnis bijis nevis plus 3,3%, bet tikai plus 0,5%. Savukārt otrais – jau mīnus 1,4%. Kādas tas atstāj graujošas sekas? Mēs jūlijā samazinājām budžetu par 4,2%. Bet, ja mums būtu bijuši dati, ka krītam jau pirmajā pusgadā, mēs grozītu daudz lielāku skaitli,» skaidro ekspremjers.

Latvijai nevajag ņemt kredītus no Skandināvijas valstīm, lai pēc tam šo naudu noguldītu Skandināvijas bankās, uzskata bijušais premjerministrs Ivars Godmanis.

Latvijas TV raidījumā Labrīt, Latvija! I.Godmanis iztiecās, ka Skandināvijas valstis var pašas uzturēt savas bankas.

Ivars Godmanis. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Viņš arī atzina, ka arī lielās Eiropas Savienības valstis būs spiestas drastiski samazināt izdevumus, jautājums ir tikai par tempu, kādā izdevumi tiek samazināti. «Tas, ko darām mēs, ir tas, ko nāksies darīt visiem,» norādīja I.Godmanis

Bijušais premjers Ivars Godmanis norāda, ka vājais punkts aizdevuma saņemšanai ir Einars. I. Godmanis video, kas ievietots portālā Collective Memory, nesaka, kas tas ir par Einaru, bet visticamāk, ar to domāts pašreizējais finanšu ministrs Einars Repše.

«Es runāju ar I. Rimšēviču. Es saku, Ilmār, nu tad vismaz tu pagarināsi to kredītlīniju, viņš saka - to kredītu viņi pagarinās. Bet ar to pietiks tikai līdz jūnijam. Tas nozīmē, ka viņiem tagad uz 10. maiju ir jābūt visam saskaņotam ar fondu. Ja viņi aizbrauks bez saskaņojuma, tad ir finišs,» norāda I. Godmanis.

Vērojot pasaules ekonomiku, I. Godmanis uzskata, ka atveseļošanās būs jūtama 2010. gada pirmajā pusē, kas, savukārt, Latvijai varētu nozīmēt tās pārvarēšanu 2010. gada septembrī vai vēlākais decembrī.

«Labā ziņa ir tā, ka Finanšu sistēma nav sabrukusi Eiropā. Viņa arī reāli nav sabrukusi Amerikā, bet Amerikā viņa tomēr bruka. [...] Tur pazuda vairākas bankas, bet Eiropā nepazuda neviena. Ar tām milzīgajām lietām, kas tika darīts, ar milzīgu naudas pumpēšanu tās bankas tika saglābtas un arī Latvijā mes viņas saglābām. ERBD ir iekšā un par Parex banku man galva vairs nesāp. Nu tā uz 99.90%, 100% es vēl nesaku,» norāda I. Godmanis.

"Šī krīze nebūs ilgstoša. Ekonomiskā atveseļošanās varētu sākties 2010. gada pirmajā ceturksnī," LTV raidījumam Labrīt, Latvija!, norādīja Ivars Godmanis.

I. Godmanis uzsver, ka Latvijā šis process būs ar 2-3 mēnešu kavēšanos un pozitīvi uzlabojumi gaidāmi 2010.gada otrajā pusē. Tomēr viņš arī piebilda, ka lielas problēmas var sagādāt šogad un nākamgad gaidāmās vēlēšanas.

Viņš aicināja pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski un finanšu ministru Einaru Repši nepārcelt šā gada budžeta grozījumu pieņemšanu, kas nepieciešama naudas saņemšanai no starptautiskajiem aizdevējiem, pēc Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām.

"Tas būtu ļoti liels risks, jo 1.aprīlī budžeta deficīts bija gandrīz 200 miljoni latu, kas ir par 50 miljoniem latu vairāk nekā prognozēts. Tas nozīmē, ka jūnijā šis rādītājs varētu pārsniegt 300 miljonus latu. Ja budžeta grozījumus veiks tikai 17.jūnijā, tad kamēr tiks nokārtotas formalitātes un viss saskaņots ar starptautiskajiem aizdevējiem, kavēsies ārvalstu finansējuma piesaistīšana," prognozē I. Godmanis.

«Lielos vilcienos es esmu absolūti pārliecināts, ka mēs [visu] darām pareizi», tā, runājot par Latvijas centieniem samazināt budžeta deficītu, intervijā Latvijas Radio sacīja ekspremjers Ivars Godmanis.

I. Godmanis min divas lietas, kas, pēc viņa domām, parāda, ka Latvija neiet nepareizo ceļu. Pirmkārt, tādu pašu rīcības plānu piekopj Igaunija un Lietuva, atšķirība vienīgi ir tā, ka abiem kaimiņiem nav starptautiskās aizņēmuma programmas. Ka otru lietu ekspremjers min Latvijas stingro budžeta politiku, kas paredz samazināt izdevumus. Viņš skaidro, ka citu valstu pieredze liecina, ka izejai no krīzes labākais variants nav nesamazināt izdevumus, jo šādā gadījumā krasi palielinās valsts parāds.

«Mums, par laimi, šāda parādu eskalācija nedraud. Mums ir garantēts aizdevums, bet tas nenozīmē, ka mums visa nauda ir jāņem un jātērē,» uzsver I. Godmanis, piebilstot, ka Latvijai ir jāiemācās sabalansēt savi ieņēmumi un izdevumi.

Bijušais premjerministrs Ivars Godmanis prognozē, ka Latvijā, visticamāk, tiks ieviests progresīvais ienākumu nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis.

I. Godmanis prognozēja, ka «diezvai varēs palikt pie tā, ka neatkarīgi no tā, cik jūs saņemat, nodoklis paliek tas pats.»

Tāpat Godmanis arī uzsver, ka «nekustamo īpašumu nodoklis būs jāiebīda,» piebilstot, ka nodoklis uz nekustamajiem īpašumiem noteikti tikšot ieviests, lai arī daudziem tas nepatiks.

I. Godmanis arī norāda, ka šobrīd neko nevar pārmest premjeram, jo tiekot darīts viss iespējamais, lai situāciju stabilizētu, tomēr problēma esot tāda, ka sarunās ar SVF nepiedalās ministri, kas rada lielus strīdus pēc tam, kad lēmumi jau pieņemti.

«Ja jūs gribiet, lai ir normālas pensijas, un pabalsti, tam pretim jābūt ir nodokļiem,» tā bijušais premjers.

Iestājoties eirozonā, Latviju sagaida zemūdens akmeņi. Negatīvie aspekti ir saistīti ar to, ka situācijā, kad valsti piemeklē dziļa krīze, nav iespējams to risināt ar devalvāciju un gaidāma cenu celšanās, kādu pieredzējusi Igaunija, raidījumā Dienas rīts sacīja Eiropas parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Raidījumā politiķis atzīmēja, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas valsti piemeklējušas trīs nozīmīgas problēmas – pārāk maza bagātu cilvēku līdzdalība sabiedrības dzīves līmeņa celšanā, Eiropas Savienības brīvā tirgus divējāda ietekme un nespēja konkurēt ar ārvalsu kompānijām.

Padomju pēdējos gados dzīves līmenis bijis zināmā mērā vienāds. Pēc neatkarības atgūšanas daļa cilvēku stāvus kļuvuši bagāti, bet viņu iesaiste sabiedrības dzīves līmeņa celšanā bijusi maza, sacīja I. Godmanis. Viņš arī atzīmēja, ka personīgi uzskata, ka vispirms nepieciešams sasniegt zināmu dzīves līmeni un pēc tam varot pāriet uz sociāldemokrātisku sistēmu. Pašlaik, bagātajiem piemērojot lielus nodokļus, var panākt, ka tie aizies strādāt citur.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Ministru prezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks) demisionējušajam premjeram Ivaram Godmanim vēlētos uzticēt Zemkopības ministrijas vadīšanu.

Skaidrojot iemeslus, kādēļ I. Godmanis būtu piemērots zemkopības ministra amatam, V. Dombrovskis teica: „Zemkopības nozarē ir smagas problēmas un I. Godmanis ir pierādījis, ka viņš nebaidās uzņemties smagus darbus un pieņemt nepopulārus lēmumus.”

Savukārt I. Godmaņa pārstāvētā Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš (LPP/LC) labprāt deleģētu I. Godmani satiksmes ministra amatam, pēc tikšanās ar V. Dombrovski atzina LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš.

Tiesa, Jaunais laiks vēlas, lai Satiksmes ministrijas vadība pārietu līdzšinējās labējās opozīcijas politiķu pārraudzībā un Pilsoniskā savienība šim amatam jau deleģējusi Eiropas Parlamenta deputātu Ģirtu Valdi Kristovski.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Četru stundu sarunās premjers Ivars Godmanis un prezidents Valdis Zatlers vienojās, ka valdību reorganizēs pēc Tautas partijas receptes.

Pēc četru stundu nopietnām sarunām Valsts prezidents Valdis Zatlers pārliecināja premjeru Ivaru Godmani, ka viņa reorganizācijas plāns bijis kļūdains.

Visadekvātākais plāns

«Visadekvātākais valdības reorganizācijas plāns ir tas, ko ierosināja Edgars Zalāns (Tautas partija), un tas ir jāsāk nekavējoties,» pēc tikšanās paziņoja V. Zatlers. Prezidents pastāvēja uz to, ka visi valdībai nosauktie uzdevumi vēl joprojām īstenojami līdz 31. martam, taču nekomentēja, vai tagad uzticas Ivaram Godmanim. «Es atzīstu, ka biju pārāk optimistisks, uzskatot, ka valsts pārvaldi varēs reorganizēt tik strauji, tomēr mēs esam uzsākuši sešu lielu aģentūru funkcionālo auditu,» klāstīja I. Godmanis. Jāatgādina, ka E. Zalāna piedāvātais plāns paredzēja 11 ministriju izveidošanu, piemēram, Attīstības ministrijas izveidošanu, tajā apvienojot Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kā arī Ekonomikas ministriju, bet neparedzēja Izglītības un Kultūras ministriju apvienošanu. «Es atzīstu Zalāna piedāvāto plānu par adekvātu un tūlīt došos pie koalīcijas partneriem, lai to saskaņotu ar viņiem; ja kāda no koalīcijas partijām nevēlēsies pieņemt šo plānu, tad situācija būs jāpārplāno, bet Valsts prezidenta atbalsts mums ir ļoti svarīgs,» paziņoja premjers pēc tikšanās ar prezidentu.

Aģentūru funkciju apvienošana ļaus ietaupīt minimāli 23 , maksimāli 31 miljonus latu.

«Visas aģentūras ir uztaisītas kā patstāvīgas organizācijas ar pilnu administratīvo aparātu, juridiskiem, saimnieciskiem departamentiem un vēl nezin ko. No tiem cilvēkiem, kas vidēji vienā aģentūrā veido 50%, bet nav neaizstājami tieši konkrētas jomas aģentūrā, nāksies atteikties. Tie ir universāli cilvēki, kā šoferi, juristi, PR speciālisti, kas atradīs darbu citur,» Saeimas Pieprasījumu komisijā prezentējot savu aģentūru apvienošanas plānu teica premjers Ivars Godmanis.

Citi premjera plāni aģentūru apvienošanā paredz, ka tās, kas vienlaicīgi sniedz gan maksas pakalpojumus, gan saņem maksājumus no budžeta, turpmāk būs spiestas sevi uzturēt tikai no maksas pakalpojumiem. To, vai attiecīgas aģentūras tāpēc nepamatoti necels izmaksas, piemēram, par vienas izziņas izsniegšanu, I. Godmanis norādīja, ka aģentūrām nav jāstrādā ar peļņu, bet savu pakalpojumu cenrāži jāapstiprina Ministru kabinetā, bet to izpildi palīdzēs kontrolēt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Ja mēs gribam samazināt vērtību latam, vērtības kritiens var būt nekontrolēts, kas mūs atstās pilnīgi vienus pasaules priekšā.

To intervijā Latvijas Avīzei atzinis ekspremjers Ivars Godmanis. «Ja sāksim mainīt valūtas vērtību, mums nebūs atbalsta ne no SVF, ne EK. Tad mēs būsim bez kredīta, mums būs nevērtīga nauda un mēs būsim vieni, jo uz mums līdz nāvei būs apvainojušies lietuvieši un igauņi,» lata devalvācijas riskus skaidroja I. Godmanis, piebilstot, ka nevajag cerēt, ka pēc devalvācijas mums būs eksports:«Sava valūtas kursa pazemināšana ir pēdējais, ko valstu valdības un centrālās bankas vēlas darīt. Poļi, ungāri, angļi un zviedri to dara nevis tādēļ, ka viņiem gribas uzlabot savu eksportu, bet tādēļ, ka viņiem nav izejas, jo viņu vietējā tirgū vietējo valūtu maina pret eiro un dolāru.»

Pēc vairāk nekā četru stundu garas sarunas ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, ir panākta vienošanās, ka premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) tomēr turpinās vadīt Ministru kabinetu.

Godmanis esot kļūdijies, ka atteicies no valdības reorganizācijas. Par to viņu pārliecinājis V. Zatlers.

Tikšanos, kura ilga vairāk nekā 4 stundas, nobeigumu gaidīja teju visu Saeimas koalīcijas frakciju vadītāji, izņemot Tautas partiju, ziņoja LNT.

Tautas partija gaidot sarunu nobeigumu, lai lemtu par saviem turpmākiem soļiem valdībā, tiek lēsts, ka, iespējams, vēl šovakar tikšot domāts par finanšu ministra nomaiņu.

Valsts prezidents Valdis Zatlers norādīja, ka premjers ir sapratis savu kļūdu piektdien, un prezidenta ultimāts: 31. marts, lai paspētu veikt grozījumus Satversmē, KNAB priekšnieka iecelšana- paliekot spēkā.