A/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) sāksies jauna ēra – tuvāko gadu laikā tiks izstrādāts un tirgū piedāvāts piepilsētas pasažieru vilciens, kā arī zemās grīdas tramvajs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes loceklis Eduards Boze. Viņa vadītais uzņēmums izsolē no likvidējamās a/s Latvijas krājbanka par 4,5 milj. eiro iegādājās ne tikai šajā bankā ieķīlātās a/s RVR 100% akcijas, bet arī prasījuma tiesības vairāk nekā 13,7 milj. eiro apmērā. Jaunais īpašnieks iecerējis RVR izveidot mašīnbūves un metālapstrādes klasteri, cenšoties reanimēt ne tikai pasažieru vilcienu ražošanu, bet arī to projektēšanu. Pašlaik svarīgākais būs ar metālapstrādes pasūtījumiem nodrošināt darbu vairākiem RVR iecirkņiem.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) plānos pēc īpašnieku maiņas ir vilcienu ražošana Rīgā. Tas būtu tikai loģiski, ka RVR Rīgā ražotos vilcienus piedāvātu iegādāties arī AS Pasažieru vilciens (PV), sacīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

«RVR veiksmīgi nomainījies īpašnieks, esam šķīrušies no Latvijas Krājbankas, un tagad rūpnīca plāno attīstīties - šajos plānos ir arī pasažieru vilcienu ražošana. Būtu dīvaini, ja mēs PV nepiedāvātu iegādāties vietējo produkciju,» skaidroja Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR bija iesaistīts iepriekšējos PV vilcienu iepirkumos - no viena uzņēmums tika izslēgts, otrā uzvarēja kopā ar Spānijas ražotāju Construcciones Auxiliares de Ferrocariles (CAF), taču šis līgums netika noslēgts.

«Arī trešais iepirkums beidzās bez rezultāta, jo līgums ar Šveices ražotāju Stadler netika noslēgts. Tagad PV paziņoja, ka risinās sarunas ar visiem iepirkumu dalībniekiem, lai rastu risinājumu vilcienu iegādei, tāpēc arī RVR piedāvās savus vilcienus,» sacīja Kamarūts.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Izanalizējot izveidojušos situāciju saistībā martā izsludināto vilcienu iepirkumu konkursu, tā dalībnieks Stadler Bussnang AG nolēmis vērsties Latvijas varas iestādēs un apstrīdēt konkursa 1. kārtas rezultātus, jo Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) nosacītā pirmskvalifikācija esot pretrunā ar iepirkuma noteikumiem un līdz ar to šī kompānija konkursā ir diskvalificējama.

Db.lv jau vēstīja, ka 144 miljonus latu vērtā pasažieru vilcienu piegādes konkursā izšķirošajai otrajai kārtai kvalificējušies visi trīs pirmās kārtas pretendenti – Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A. (CAF) (Spānija), a/s Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice).

RVR uzaicināts piedalīties konkursa otrajā kārtā, nosakot, ka līgumtiesību piešķiršanas gadījumā RVR un Bombardier kopā uzņemas atbildību un saistību izpildīt iepirkuma līgumu, Bombardier uzņemoties atbildību un izpildot jebkuru no iepirkuma līguma saistībām, ja to neizpilda RVR.

Savu neapmierinātību ar martā izsludinātā vilcienu iepirkumu konkursa 1. kārtas rezultātiem izrādījis tā dalībnieks Stadler Bussnang AG, šā gada 11. oktobrī iesniedzot sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB). Zināms, ka Stadler uzskata, ka izsludinātajā konkursā Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) nosacītā pirmskvalifikācija esot pretrunā ar iepirkuma noteikumiem un līdz ar to šī kompānija konkursā ir diskvalificējama.

Db.lv jau vēstīja, ka 144 miljonus latu vērtā pasažieru vilcienu piegādes konkursā izšķirošajai otrajai kārtai kvalificējušies visi trīs pirmās kārtas pretendenti – Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A. (CAF) (Spānija), a/s Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice).

RVR uzaicināts piedalīties konkursa otrajā kārtā, nosakot, ka līgumtiesību piešķiršanas gadījumā RVR un Bombardier kopā uzņemas atbildību un saistību izpildīt iepirkuma līgumu, Bombardier uzņemoties atbildību un izpildot jebkuru no iepirkuma līguma saistībām, ja to neizpilda RVR.

Pašreiz kā galvenais darbības virziens AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) ir izvēlēta sliežu transporta modernizācija vai specializētā sliežu transporta ražošana, taču RVR nav atteicies no jaunu pasažieru vilcienu ražošanas, un noteikti to darīs, sacīja jaunieceltais RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

«Arī patlaban tiek ražots jauns ritošais sastāvs Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļiem, tās gan ir motrises, nevis vilcieni. Pēdējo četru vagonu motrisi Krievijas dzelzceļam nodevām jau šogad. Šis projekts nav beidzies, un tiks ražotas arī citas jaunas motrises. Šī brīža situācija tirgū prasa spēju zibenīgi pārorientēties un izmantot iespējas, kuras ir tirgū, un pēckrīzes periodā ir salīdzinoši liels pieprasījums vilcienu modernizācijai un remontam, ko arī plānojam sākt tuvākajā laikā,» sacīja Kamarūts.

Jautāts, ja Spānijas vilcienu ražotājs Construcciones y Auxiliares de Ferrocarile (CAF) tomēr nepiegādā vilcienus Latvijai, vai šī pasūtījuma neesamība var radīt problēmas RVR, Kamarūts sacīja, ka problēmas tas neradīs.

Izsludināta maksātnespējīgās AS «Rīgas vagonbūves rūpnīca» (RVR) mantas izsole, savukārt divus uzņēmumam piederošus zemesgabalus pārdos bez izsoles, liecina paziņojumi oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

RVR maksātnespējas procesa administratore Maija Stumbre izsludinājusi RVR piederošās kustamās mantas (pamatlīdzekļu un krājumu) pirmo izsoli ar augšupejošu soli. Kustamās mantas kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 1 368 500 eiro. Izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā.

Izsole notiks šogad 26.martā plkst.15 Stumbres prakses vietā Blaumaņa ielā 36-4, Rīgā.

Tāpat kompānijas administratore bez izsoles piedāvā pretendentam ar augstāko finanšu piedāvājumu iegādāties RVR piederošo nekustamo īpašumu kopumu, kas sastāv no 937/1000 domājamajām daļām no nekustamā īpašuma - zemesgabala un apbūves, Rīgā, Brīvības gatvē 201, un nekustamā īpašuma - zemesgabala un apbūves, Rīgā, Brīvības gatvē 201. Pretendenti piedāvājumus aicināti iesniegt līdz 16.aprīlim plkst.12.

Turpinot tramvaju parka atjaunošanu, Rīgas satiksme ir noslēgusi līgumu ar Čehijas kompāniju Škoda Transportation par 20 jaunu zemās grīdas tramvaju piegādi, informē Rīgas satiksme.

Pirmie zemās grīdas tramvaji no šīs piegādes Rīgā parādīsies 2017.gada pirmajā pusē, savukārt visu Škoda 15T Riga tramvaju piegādei jānotiek līdz 2017.gada beigām. Jaunais tramvaju iepirkums neietekmēs sabiedriskā transporta biļešu cenas Rīgā, taču būtiski palielinās pasažieru pārvadājumu kvalitāti – īpaši to pasažieru, kuri ikdienā izmanto tramvajus. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji kursēs 4.tramvaju maršrutā Imantas virzienā.

Visi jaunie zemās grīdas tramvaji tiks aprīkoti ar kondicionēšanas iekārtām, pielāgotu sistēmu elektroniskās norēķinu sistēmas vajadzībām, monitoriem, video novērošanu, pasažieru skaitīšanu, apkopei nepieciešamajām rezerves daļām, kā arī citu aprīkojumu.

Ja AS Pasažieru vilciens noslēgs līgumu ar Spānijas kompāniju Construcciones y Auxiliar de Ferrocariles (CAF), CAF vienošanās ar apakšuzņēmēju AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) paredz, ka pēc Latvijai nepieciešamā vilcienu skaita saražošanas eksportam uz Austrumiem varētu ražot 20 jaunus vilcienus gadā, norāda RVR valdes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis un valdes loceklis Lazars Raizbergs.

«Pirmais mērķis būtu sasniegt eksporta apjomu ap 100 miljoniem eiro (70 miljoni latu) gadā. Tas nozīmētu saražot un eksportēt 20 vilcienus gadā, pēc tam kad tiks izgatavots Latvijas vilcienu iepirkumā paredzētais 41 vilciens,» sacīja Igaunis.

Viņš skaidroja, ka pēc CAF aprēķiniem, RVR jauda varētu būt 40 jauni vilcieni gadā, taču spāņi pirmo mērķi izvirzījuši nedaudz piezemētāku.

Raizbergs piebilda, ka Pasažieru vilciena pasūtījuma izpildei un vilcienu ražošanai eksportam RVR varētu tikt radītas aptuveni 500 jaunas darba vietas.

«Ap šo projektu un RVR var izveidoties vēl vesela Latvijas apakšuzņēmēju ķēde, jo pēc Eiropas standartiem viens mašīnbūvē nodarbinātais nodrošina vēl septiņas līdz astoņas darbavietas saistītajās nozarēs,» sacīja Igaunis.

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ir iesniegusi sūdzību par VAS Pasažieru vilciens (PV), kuras rīcībā esot skaidri saskatāmas intereses par to, lai konkursā uzvarētu Stadler.

Sūdzībā RVR norāda uz PV diskriminējošo attieksmi pret RVR un vairākām nelikumībām PV darbībā un lēmumos. Ievērojot to visu, RVR lūdz IUB apturēt iepirkuma procedūru un aizliegt PV slēgt iepirkuma līgumu, kā arī uzdot PV novērst pārkāpumus kandidātu atlasē, atceļot tās prettiesiskos lēmumus, kas pārkāpj gan Latvijas Republikas likuma Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām, gan Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17EK normas.

Sūdzībā RVR norāda, ka PV izvirza papildu prasības tikai vienam no iespējamajiem piegādātājiem, t.i., RVR, pieprasot tā apakšuzņēmējiem uzņemties 100% atbildību par visu līgumu. Citu pretendentu apakšuzņēmējiem šādi nosacījumi netiek izvirzīti.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) par nepamatotu atzinis a/s Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) sūdzību par VAS Pasažieru vilciens rīkoto vilcienu iegādes konkursu.

Tas ļauj turpināt konkursu, kurā ir trīs pretendenti – Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A. (CAF) (Spānija), (RVR) sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice).

Tāpat IUB noraidījis arī Stadler sūdzību, kas apstrīdēja RVR uzaicināšanu piedalīties konkursa otrajā kārtā. Stadler norāda, ka RVR neatbilst konkursa nosacījumiem, bet Pasažieru vilciens skaidro, ka neatbilstību var novērst, nosakot RVR apakšuzņēmēja Bombardier atbildību par līguma izpildi tā noslēgšanas gadījumā.

Kā ziņots, sūdzībā RVR norādīja, ka Pasažieru vilciens izvirza papildu prasības tikai vienam no iespējamajiem piegādātājiem, t.i., RVR, pieprasot tā apakšuzņēmējiem uzņemties 100% atbildību par visu līgumu. Citu pretendentu apakšuzņēmējiem šādi nosacījumi netiek izvirzīti.

Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) līdzīpašnieki 2009. gada nogalē ielaidās darījumā, kurā ar caurkritušā uzņēmēja Vladimira Antonova akceptu Latvijas Krājbanka izsniedza lielāku aizdevumu nekā atļāva likums.

Par to liecina RVR līdzīpašnieka un vadītāja Valērija Igauņa izteikumi, RVR un Latvijas Krājbankas gada pārskati.

«RVR bija vajadzīga papildu kredītlīnija, Latvijas Krājbanka pēc nosacījumiem nevarēja palielināt RVR kredīta apmēru, tāpēc arī četri minētie RVR līdzīpašnieki reģistrēja kompāniju Kiprā - Mysea Enterprises Limited, kuras īpašumā bija 67% RVR akciju, kas tad arī tika izmantotas kā sava veida ķīla (0,7 milj. Ls), kura pēc tam arī bija jāatmaksā tiem pašiem akcionāriem,» DB iepriekš stāstīja V. Igaunis.

Par to, kādu cenu vai arī ko piesolīja samaksāt RVR līdzīpašnieki Krājbankai, kurā šāda veida kredīti, kā liecina Db.lv rīcībā esošā informācija, tika tieši kontrolēti no V. Antonova puses,V. Igaunis neatklāja. Tikmēr Krājbankas 2010. gada pārskats atklāj, ka, iespējams, šāda kredīta izsniegšana, kas var draudēt bankai ar licences anulēšnu, tomēr paredzēja kādu atlīdzību.

Lai a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca varētu nodarboties ar jauno pasažieru vilcienu izgatvošanu, uzņēmums investēs 13 milj. eiro, bet CAF – 4 milj. eiro.

«Starta šāviens – līguma parakstīšana starp konkursa uzvarētāju Spānijas kompāniju CAF (kura apakšuzņemējs ir RVR) un a/s Pasažieru vilciens notika 2. aprīlī, un tagad jāīsteno zināšanu pārņemšana, speciālistu apmācība, dažu tehnoloģiju pārnese un ražotnes sakārtošana atbilstoši prasībām,» tuvākā laika uzdevumus min a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) valdes priekšēdētājs Valērijs Igaunis. Viņš norāda, ka jau tuvākajā laikā uz Spānijā esošo CAF ražoni mācīties tiks nosūtīta speciālistu grupa no RVR.

RVR dažādu jomu 30 speciālisti trīs mēnešus stažēsies CAF rūpnīcā. «Mūsu speciālisti ne tikai mācīsies un stažēsies, bet arī piedalīsies šo sešu vilcienu ražošanā. Pēc atgriešanās no Spānijas šie cilvēki kļūs par sava veida kodolu – zinošiem atbildīgajiem par konkrēto jomu,» skaidro RVR ģenerāldirektors Lazars Raizbergs. Spāņi uz Latviju atsūtīts kvalitātes uzraudzīgas speciālistus, kas vienlaikus būs arī mentori Latvijas darbiniekiem. «Šo speciālistu darbu apmaksās CAF. CAF nodrošina apmācību, vilcienu tehniskās dokumentācijas nodošanu RVR, komplektējošo materiālu piegādi, speciālās tehnikas un aprīkojuma piegādes aptuveni 4 milj. eiro vērtībā.

Februārī plānots sākt Rīgas Vagonbūves rūpnīcas (RVR) mantas izsoli pa daļām, ziņoja telekompānija LNT.

RVR, ieķīlājot mantu, no šobrīd likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka aizņēmās vairāk nekā 10 miljonus eiro. Oktobrī plānotā Latvijas Krājbankas prasījuma tiesību pret RVR izsole nenotika, jo interesenti nebija iemaksājuši noteikto nodrošinājumu, tādēļ nolemts pa daļām sākt pārdot RVR mantu.

Pirmā izsole paredzēta 17. februārī, kad iecerēts pārdot 49% vagonu remonta centra Zasulauks akciju. Šajā centrā tika remontēti pasažieru vilcieni.

Administratori uzskata, ka Zasulauks nav tieši saistīts ar RVR darbību un šo akciju pārdošana neietekmēs pašu ražošanas uzņēmumu.

Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesniegusi tiesā prasību pret bijušo valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu, informē RVR.

Pēc akcionāru lēmuma šī gada 26. jūnijā Rīgas rajona tiesā iesniegta prasība pret bijušo kompānijas valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu par zaudējumu piedziņu 137 327 eiro apmērā. «Prasība balstīta uz Sabiedrībai nodarīto kaitējumu un zaudējumiem lielā apmērā, kas tieši saistīti ar bijušā valdes priekšsēdetaja G.Kamarūta darbībām laika periodā no 2014.gada 9.jūnija līdz 2016.gada 10.novembrim,» teikts uzņēmuma paziņojumā.

G. Kamarūts uzskata, ka RVR prasība tiesā ir uzņēmuma Krievijas akcionāra izvēlētā taktika - «labākā aizsardzība ir uzbrukums». Kamarūts aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām nav informēts par RVR iesniegto prasību par zaudējuma piedziņu, tāpēc nevarot to sīkāk komentēt.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) ar sadarbības partneri Ēģiptē cer tikt pie vairāku simtu miljonu eiro līguma konkursā par 700 vagonu piegādi Ēģiptes dzelzceļa uzņēmuma vajadzībām, aģentūrai LETA pastāstīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR sadarbībā ar partneri Ēģiptē, kas darbojas Militārās rūpniecības ministrijas paspārnē, vasaras sākumā iesniedza piedāvājumu attiecīgajā konkursā. Konkrētais projekts esot RVR vairāku gadu darbs, tāpēc uzņēmumam ir ļoti liela interese par šo konkursu. Piedāvājums paredz, ka daļu vagonu ražotu sadarbības partneris Ēģiptē, daļu RVR, bet atlikušo - abi uzņēmumi sadarbojoties.

RVR vadītājs piebilda, ka Latvijā varētu tikt ražoti aptuveni 300 vagonu. Potenciālā līguma darbības laiks būtu vairāk nekā trīs gadi, kas tostarp ietvertu projektēšanas darbus.

Pēc Kamarūta paustā, RVR viesojušies pārstāvji no Ēģiptes dzelzceļa uzņēmuma un Transporta ministrijas, kas atzinīgi novērtējuši uzņēmumu. Patlaban Ēģiptē tiek izvērtēti konkursā iesniegtie piedāvājumi. Lai gan konkrētu laiku, kad varētu tikt pieņemts lēmums par uzvarētāju konkursā, RVR vadītājs nevēlējās prognozēt, viņš pauda, ka Ēģiptes puse ir ieinteresēta procesu noslēgt pēc iespējas ātrāk, jo ritošais sastāvs ilgstoši nav atjaunots.

Iemesls, kādēļ valdība otrdien aiz slēgtām durvīm lems, vai neatlikt līguma parakstīšanu ar AS Pasažieru vilciens 140 miljonu latu vērtā vilcienu iepirkuma konkursa uzvarētāju Spānijas kompāniju Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A.(CAF), saistīts ar Latvijas Krājbankas krahu, vēsta portāls Pietiek.com, atsaucoties uz informētiem avotiem valdībā.

CAF kā savu apakšuzņēmēju vilcienu piegādes līguma izpildei norādījis AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR), bet tās manta pilnībā ieķīlāta Latvijas Krājbankā. Neoficiāli izskan bažas, ka RVR nespēs izpildīt savas saistības, kas plānotas 63% apmērā no visa līguma.

Izskan minējumi, ka aiz Kipras ofšora Mysea Enterprises Limited, kas, pēc Lursoft datiem, 2009. gada beigās kļuvis par RVR 67% akciju īpašnieku, slēpjas finanšu grūtībās nonākušās Lietuvas bankas Snoras un Latvijas Krājbankas īpašnieks, Krievijas miljardieris Vladimirs Antonovs. Šā gada maija RVR Latvijas Krājbankā ieķīlājusi visu savu mantu.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas vakar pieņemto lēmumu ir sākts AS «Rīgas vagonbūves rūpnīca» (RVR) maksātnespējas process.

Par procesa administratori iecelta Maija Stumbre.

RVR maksātnespējas process tika sākts jau šī gada aprīlī, taču RVR to apstrīdēja un augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma pārtraukt maksātnespējas procesu, jo RVR bija sedzis parādsaistības pret tās bijušo valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu.

Kamarūts šo tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kas savā spriedumā norādīja, ka pirmās instances tiesa nepilnīgi bija interpretējusi Maksātnespējas likumu, jo, lai gan Kamarūts bija saņēmis neizmaksāto darba algu, par viņu nebija veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Tiesa savā lēmumā arī uzsvēra, ka fakts, ka sākotnējās parādsaistības pret Kamarūtu sedza trešā persona - SIA «Felzer», kura ietilpst vienā koncernā ar RVR, liecina par to, ka uzņēmums ir praktiski maksātnespējīgs, jo pats nespēj segt savas parādsaistības. Tāpat tiesa atsaucās uz pirmās instances 16.augusta tiesas sēdi, kurā RVR pārstāvis tiesai norādīja, ka uzņēmumam ir vairāk nekā miljonu eiro liels nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī to, ka RVR saņēmis vairākas kreditoru pretenzijas un brīdinājumus. Apgabaltiesas ieskatā, šie fakti liecināja, ka uzņēmumam ir ilgstošas maksātspējas grūtības un acīmredzami trūkst apgrozāmo līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai.

AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) sarunas ar bankrotējušās komercbankas Latvijas Krājbanka (LKB) administratoru KPMG Baltics (KPMG) par RVR izsniegtā kredīta pārfinansēšanu pagaidām nav devušas rezultātus, informē uzņēmuma pārstāvji.

KPMG uzsverot, ka administratoram nav tiesību pildīt bankas funkcijas, tāpēc prasījuma tiesības pret RVR nodos izsolē citām finanšu institūcijām. Pašlaik ir panākta abpusēja vienošanās, ka augstākā iespējamā uzņēmuma RVR vērtība ir gadījumā, kad uzņēmums strādā un pilda pasūtījumus, kas ļauj nodrošināt pozitīvus uzņēmuma rezultātus nākotnē.

«Mēs jau divus gadus esam bankrotējušās LKB debitori, kur šajā laikā esam maksimāli centušies no savas puses pildīt uzņemtās saistības, taču pilnvērtīga finanšu partnera trūkums visu šo laiku ir traucējis piesaistīt līdzekļus uzņēmuma turpmākai attīstībai. KPMG nespēja vienoties ar tām bankām, kas piedāvāja pārņemt RVR saistības pret LKB, jo vienīgā šādu prasījumu tiesību pārņemšana pēc KPMG atļautās procedūras iespējama izsoles ceļā. Mūsuprāt, patlaban esam uz pareizā ceļa kopā ar saviem potenciālajiem partneriem, un tiks organizēta saistību cesija izsoles veidā. Tāpēc mēs pozitīvi vērtējam KPMG solījumu izsolīt prasījuma tiesības kā vienu veselumu, ļaujot uzņēmumam turpināt darbu, » uzsver RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Daži interesenti pauž bažas, ka nupat izsludinātā Rīgas satiksmes zemās grīdas tramvaju iepirkuma nolikums, iespējams, rakstīts vienam konkrētam uzņēmumam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme nule kā izsludinājis iepirkumu par 20 jaunu zemās grīdas tramvaju iegādi. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji Rīgā varētu sākt kursēt jau nākamā gada otrajā pusē pa 4. tramvaja maršrutu Imantas virzienā. Orientējošā iepirkuma summa pēc uzņēmuma norādītā ir 70 milj. eiro. Patlaban Rīgas satiksmei kopumā ir 189 tramvaji, no kuriem 26 ir zemās grīdas. Tie kursē 6. un 11. tramvaja maršrutos. Iepriekšējais zemās grīdas tramvaju iepirkums noslēdzās 2008. gadā. Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Rīgas satiksmi un tramvaju piegādātāju Škoda Transportation, Rīga ir saņēmusi 26 zemās grīdas tramvajus, no kuriem 20 ir trīs sekciju un seši – četru sekciju tramvaji.

Zemās grīdas tramvaju cehu varētu izveidot divu gadu laikā, intervijā aģentūrai LETA pieļāva pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens.

Viņš norādīja, ka jaunais cehs ir projektēšanas stadijā un nekādām īpašām problēmām nevajadzētu būt. Pēc projektēšanas sekošot iepirkumi un celtniecība.

Par iespējamajām izmaksām varēšot runāt pēc projekta izstrādes, norādīja Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājs.

Speciāls cehs jaunajiem tramvajiem nepieciešams, jo tiem vairs nav vagonu, bet gan sastāvs ar trīs sekcijām, tramvajam ir arī zemā grīda un visas elektroiekārtas atrodas uz jumta.

Jaunais cehs būs 120 metrus garš, tajā atradīsies trīs sliežu ceļi. Plānots, ka cehā vienlaicīgi varēs apkopt sešus jaunos tramvajus.

Gaismas pils grīdu nav iespējams izklāt ar Latvijas ozolu, jo Latvijā nemaz neaug tik lielas ozolu birzis, no kurām varētu piegādāt nepieciešamos dēļus divu metru garumā un 15 - 18 centimetru platumā, turklāt, būvējot kādu projektu, jāpieturas pie arhitekta izstrādātajām idejām, komentējot kustības Nepērc svešu! satraukumu par Kanādas kļavas izmantošanu Gaismas pils grīdai Latvijas ozola vietā, Db.lv norādīja autoruzraudzības grupas vadītājs Mārcis Mežulis.

«Ja arī Latvijā ir tādi parketa ražotāji, tad viņi noteikti ozolus iepērk Baltkrievijā vai kādā citā valstī, tādēļ runas par ozola izmantošanu Gaismas pils grīdā, ir demagoģija,» norāda M. Mežulis.

Lēmums par kļavas koka izmantošanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdu izbūvē bija Gunāra Birkerta kā būves arhitekta sākotnējā iecere un G. Birkerts iebilda pret grīdas materiāla nomaiņu pret ozolu vai osi arhitektoniski estētisku apsvērumu dēļ, Db.lv skaidroja Kultūras ministrijas pārstāve Lolita Rūsiņa. Tam piekrīt arī M. Mežulis norādot, ka, realizējot kādu projektu, ir jāpieturas pie arhitekta iecerēm, un nevar izmantot materiālus, kādi ienāk prātā.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums Rīgas satiksme (RS) līdz šim saņēmis 18 zemās grīdas tramvajus, aģentūrai BNS pastāstīja RS preses sekretārs Viktors Zaķis. Tostarp 18.zemās grīdas tramvajs piegādāts piektdien.

Savukārt atlikušos divus no kopumā 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem RS paredzēts piegādāt šogad decembrī, informēja Zaķis. Iepriekš gan uzņēmums plānoja visus 20 jaunos tramvajus saņemt līdz oktobra beigām. «Izmaiņas piegādes grafikā ir saistītas ar jauno tehnisko risinājumu izstrādi un tā realizāciju tramvajos,» paskaidroja RS pārstāvis un norādīja, ka zemās grīdas tramvaju izmēģinājuma laikā konstatētas atsevišķu sastāvdaļu nepilnības konstrukcijā, kā arī tika izvirzītas papildu prasības tramvaju aprīkošanai ar iespējām to īslaicīgai kustībai ārpus kontakttīkla.

Pēc Zaķa teiktā, pašlaik ekspluatācijā pieņemti astoņi zemās grīdas tramvaji.