Tehnoloģijas daudzējādā ziņā mūsdienās atvieglo animācijas filmu tapšanu, tomēr katrs zīmējums joprojām tiek veidots manuāli, vienīgi papīra vietā ir dators

«Fiziski tas tik un tā ir roku darbs, un tur jau ir tas šarms,» saka Edmunds Jansons, animācijas studijas Atom Art dibinātājs. 1. februārī pirmizrādi piedzīvos viņa pirmā pilnmetrāžas animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi. Režisora 2017. gada animācijas filma Bize un Neguļa ir ieguvusi trīs balvas Lielais Kristaps un galvenās balvas nozīmīgos starptautiskos animācijas filmu festivālos. Vairāk par to, ko vēsta savās filmās, kādi ir jaunie animatori un kādā līmenī ir Latvijas speciālisti, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pēc kinoizplatītāju datiem, apmeklētākā filma Latvijā šonedēļ ir «Jelgava '94», kas tapusi pēc rakstnieka Jāņa Joņeva tāda paša nosaukuma grāmatas motīviem. Kopš 17. septembra, kad filma piedzīvoja pirmizrādi, to noskatījušies vairāk nekā 10 000 skatītāju. Īpašs ir filmas sasniegtais rekords Jelgavā.

Tur vien filmu noskatījušies vairāk nekā 3500 cilvēki, informēja filmas komunikācijas koordinatore Alise Podniece.

Viņa biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. «Par skatītāju lielo interesi, saprotams, patiess prieks, taču par budžeta atpelnīšanu šobrīd ir pāragri spriest,» viņa sacīja.

Filmas stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lapaspusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Šā gada lielākais pārsteigums ir filma Kriminālās ekselences fonds – visskatītākā gada filma pēc kases ieņēmumiem, un izskatās, ka tāda tā arī paliks, to intervijā DB saka kinoteātra Forum Cinemas direktors Normunds Labrencis

Šogad kinoteātrim Kino Citadele, kas durvis vēris nedaudz vēlāk par lielveikalu Stockmann, ir 15 gadu jubileja. Par paveikto, svētku noskaņu un nākotnes plāniem Dienas Bizness stāstīt aicināja SIA Forum Cinemas direktoru Normundu Labrenci.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Pirms 15 gadiem durvis vēra kinoteātris ar 14 zālēm un 3000 skatītāju vietām. Dažus gadus pēc atvēršanas apmeklējums sasniedza 1,8 miljonus skatītāju gadā, vidēji piecus tūkstošus dienā. Kas bija mainījies, kas bija panākumu pamatā un ir vēl aizvien?

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Nu jau 13.reizi arī Latvija izvirzījusi filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars, sacenšoties kategorijā “Labākā ārzemju filma / Best International Feature Film”.

Nacionālā Kino centra (NKC) izveidotā ekspertu komisija balsojumā vienojusies izvirzīt režisora Dzintara Dreiberga spēlfilmu “Dvēseļu putenis”, kas nupat saņēmusi arī Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā gada labākā filma.

Latvijas studiju pieteikumus vērtēja Nacionālā Kino centra pieaicinātu ekspertu komisija –Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, kinokritiķe Kristīne Simsone, kinozinātnieks Viktors Freibergs, režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Dāvis Sīmanis, producents un studijas VFS Films vadītājs Uldis Cekulis, par komisijas vadītāju tika ievēlēta Nacionālā Kino centra vadītāja, kinozinātniece Dita Rietuma.

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Lai gan Latvijas filmu budžets aizvien ir niecīgs, kino industrijas pārstāvji cer, ka Latvija varētu būt vieta, kur ārvalstu producenti brauktu uzņemt filmas.

Tas dotu pienesumu ne tikai kino industrijā iesaistītajiem, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā, piemēram, viesnīcām, ēdinātājiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem.

Jau vairākus gadus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kā galvenā nacionālā eksporta organizācija atbalsta Latvijas kino industrijas meistarību un veicina valsts klātbūtni starptautiskajos filmu tirgos un lielākajos festivālos. Pērn vairākas Latvijā radītās filmas ierindojās skatītāko filmu virsotnēs, sacenšoties ar Holivudas filmām. Šogad 18. un 19. oktobrī norisināsies Rīgas Starptautiskā kino festivāls (Riga IFF 2019), kura mērķis ir sekmēt biznesa attiecību veidošanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas kino profesionāļiem un ārvalstu producentiem, diskutēt par nozares aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, prezentēt Latvijas filmu studijas un producentu apvienības ārvalstu sadarbības partneriem, kā arī filmēšanas vietu lokāciju tūrē atklāt Latviju kā potenciālu sadarbības partneri jaunu kopprojektu īstenošanai.

Kinoteātrī «Kino Bize» 23. septembrī pirmizrādi uz lielā ekrāna Latvijā piedzīvos dokumentālā filma «Mans nezināmais kareivis». Filma tapusi kā Čehijas-Latvijas-Slovākijas kopražojums ar Latvijas Nacionālā kino centra un ES programmas «Eurimages» atbalstu, informē kompānija «Baltic Pine Films».

Filmas budžets - aptuveni 200 tūkstoši eiro.

«Mans nezināmais kareivis» ir drosmīga un poētiska dokumentālā filma par Čehoslovākijas okupāciju 1968. gadā, kas balstīta uz tās režisores Annas Krivenko ģimenes stāstu par kāda radinieka likteni. Kā jauniesaukts Padomju Armijas kareivis nosūtīts «aizstāvēt» Prāgu, viņš piedzīvo spēcīgu emocionālu satricinājumu un, atgriezies mājās Ukrainā, izdara pašnāvību.

Filma izklāsta līdz šim neatklātu pagātnes stāstu par «Prāgas pavasari», un tās tapšanā izmantoti vēl neredzēti arhīvu materiāli no Čehijas, Krievijas, Slovākijas un Latvijas kinodokumentu arhīviem.

Pērn apritēja 50 gadi kopš traģiskajiem notikumiem, kas joprojām atbalsojas un ietekmē tautu un valstu attiecības mūsdienu Eiropā. «Mans nezināmais kareivis» mēģina palūkoties uz Čehoslovākijas okupāciju no negaidīta skatpunkta – vienkārša armijas ierindnieka acīm, kura dzīve samalta lielvaru varas spēļu zobratos.

Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94», kura kinoteātros visā Latvijā skatāma kopš 20. septembra, noskatījušies jau 23 530 skatītāji.

Filma saņēmusi arī deviņas nominācijas Nacionālajai Kino balvai «Lielais Kristaps», tai skaitā kā Labākā filma, Labākais režisors, Labākais mākslinieks.

Db.lv jau vēstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. Tās stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Trīs dienu garumā kinoteātrī "Filmpodium" Cīrihē, Šveicē tiks demonstrētas 24 latviešu veidotas filmas, kļūstot par lielāko un žanriski plašāko Latvijas kino skati Šveicē.

Latvijas kino dienu kurators ir Latvijas kino draugs Uldis Mākulis (Šveice) un to norisi atbalsta Cīrihes pilsēta, Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nacionālais kino centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Latvijas filmu studijas.

Latvijas kino dienu programma aptvers plašu Latvijas kino ainu gan žanriski, gan hronoloģiski – Latvijas kino mantojumu programmā reprezentē Rolanda Kalniņa spēlfilma "Četri balti krekli", Herca Franka dokumentālā īsfilma "Par desmit minūtēm vecāks" un Jura Podnieka dokumentālā filma "Vai viegli būt jaunam?".

Pēdējos gados radītās Latvijas spēlfilmas pārstāv Lailas Pakalniņas "Ausma", Jāņa Norda "Ar putām uz lūpām" un Viestura Kairiša "Melānijas hronika" – simbolisks “tilts” starp Latviju un Šveici, jo šajā filmā galvenās lomas atveidotāja ir šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo.

Latvijas nacionālā ekspertu komisija nobalsojusi par filmu, kas pārstāvēs Latviju ikgadējā sacensībā par nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma / Best Foreign Language Film. No astoņām vērtēšanai pieteiktajām filmām eksperti gandrīz vienprātīgi izvēlējās Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka darbu Turpinājums, kas tapis studijā Mistrus Media un atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, informē Nacionālais Kino centrs.

Uz nomināciju šajā kategorijā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam, var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laika periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda; ASV Kinoakadēmijas biedru vērtējumam šajā kategorijā var pieteikt arī pilnmetrāžas dokumentālo filmu vai pilnmetrāžas animāciju.

Šogad Oskara sacensības kritērijiem atbilst vairāk nekā 10 Latvijas filmu un komisijas izvērtēšanai producenti pieteica astoņas pilnmetrāžas. Četras no pieteiktajām ir Simtgades filmas – Madaras Dišleres Paradīze ’89, Ivara Selecka Turpinājums, Ināras Kolmanes Bille un brāļu Ābeļu Baltu ciltis –, kopīgā konkurencē nonāca arī Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds, Aigara Graubas Nameja gredzens, Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām un Latvijā filmēta krievu režisora Sergeja Ļivņeva spēlfilma Van Gogi.

Valgā filmā iemūžināta kādas vecas koka daudzdzīvokļu mājas nojaukšana, un šī filma nākamgad tiks demonstrēta Venēcijas biennālē, alegoriski norādot uz mazpilsētu, kur arvien sarūk iedzīvotāju skaits, pielāgošanos jaunai situācijai visā Eiropā.

Divstāvu mājas nojaukšana Valgā sākās pagājušajā nedēļā, bet uz nofilmētā materiāla bāzes veidotās filmas nosaukums būs «Väärikas kahanemine» ("Cienījams sarukums").

«Arvien tukšākas mazpilsētas un cilvēku pārcelšanās uz lielajiem centriem ir problēma visā Eiropā, bet mēs esam piemērs plānošanā, kas virzīta uz šo samazinājumu,» norādījis Valgas apriņķa vecākais Markuss Lepiks.

Apriņķa arhitekts Jiri Tintera norādīja, ka subjektīvo attieksmi pret šo parādību varēs veidot katrs filmas skatītājs. «Katrs varēs pats izlemt, vai tajā saskata arhitektūras sagraušanu, pilsētas telpas kvalitātes celšanu, piekāpšanos vai cīņu, skumjo vai pozitīvo,» klāstīja Tintera.

Režisora Dzintara Dreiberga kara drāma "Dvēseļu putenis" piecu nedēļu laikā ne vien pārspējusi visus līdzšinējos pašmāju kino skatīšanās rekordus atjaunotās Latvijas vēsturē, bet kļuvusi arī par visu laiku pieprasītāko un skatītāko filmu Latvijas kinoteātros.

Filma uz Latvijas kino ekrāniem nonāca šā gada 8. novembrī un piecu nedēļu laikā to noskatījušies jau 207 892 apmeklētāji. Tai pat laikā pēc Nacionālā Kino centra datiem tādā pašā laika periodā līdz šim populārāko pašmāju filmu "Rīgas sargi" bija skatījuši vairāk nekā 123 000 tūkstoši skatītāju.

Tāpat filmas "Dvēseļu putenis" skatīšanās apjomi pārsnieguši visas programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" ietvaros tapušās filmas, to skaitā Annas Vidulejas filmu "Homo novus" (91 561 apmeklētāji), Ināras Kolmanes filmu "Bille" ( 60 215 skatītāji) un Madaras Dišleres filmu "Paradīze '89" (57 386 skatītāji), kā arī citas populārākās pašmāju filmas - Aigara Graubas filmu "Nameja gredzens" (82 285 skatītāji) un Oskara Rupenheita filmu "Kriminālās ekselences fonds" (81 526 skatītāji).

Filma Baņķieris ir stāsts par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, sākot no viņa iecelšanas amatā, beidzot ar brīdi, kad viņu apcietināja.

Ansis Pūpols filmas līdzautors: «Nebija viegli saprast, kādēļ inteliģentam, cienījamu mediju apjūsmotam bankas vadītājam ar 17 000 eiro mēnešalgu pietrūka naudas. Filma ir manis paša apziņas ceļš, lai noskaidrotu, kā tas bija iespējams.»

Medijiem sniegtā informācija liecina, ka 2013.gadā KNAB, noklausoties Ilmāra Rimševiča sarunas, bija ieguvis materiālus, kas ar lielu ticamības pakāpi liecināja, ka viņš plāno ņemt kukuli. Tomēr tas neliedza ne šo kukuli saņemt, ne arī atkārtoti ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Latvijas Bankas prezidenta aizturēšana un atzīšana par aizdomās turēto bija pārsteigums gan Latvijas, gan starptautiskajai sabiedrībai. Filma atklāj baņķiera līdzgaitnieku liecības par viņa darbības un amata šķautnēm.

Nupat Latvijas kinoteātros startējušo režisora Viestura Kairiša spēlfilmu "Piļsāta pi upis/Pilsēta pie upes" pirmajās filmas izrādīšanas dienās un īpašajos seansos kopā noskatījušies jau 13 492 skatītāji.

Tā kļuvusi par visvairāk apmeklēto filmu Latvijas kinoteātros aizvadītajā nedēļas nogalē.

Filma izpelnījusies lielu skatītāju interesi visos novados – izpārdoti seansi gan Krāslavā un Rēzeknē, gan Madonā, Siguldā un Talsos.

Saskaņā ar filmas producenta Gunta Trektera sniegto informāciju filmas tapšanas budžets veidojis 1,5 miljonus eiro.

"Piļsāta pi upis" ir episks mīlas stāsts uz 20. gadsimta 30.-40. gadu vēsturisko pārmaiņu fona. Filmas galvenajam varonim Ansim jāizvēlas starp divām sievietēm un trīs varām. Par laimi, viņš ir daiļkrāsotājs - pieprasīts pie visiem režīmiem; sākumā visas pilsētas šiltes jākrāso zaļā krāsā, tad sarkanā, pēc tam sarkanais jākrāso ciet ar brūno. Neskatoties uz to, ka stāsta vēsturiskais fons ir dramatisks, tajā ir vieglums, jaunu cilvēku attiecību jutekliskums un humors. Pāris gadu laikā Ansis piedzīvo pārvērtību no neveikla jaunekļa līdz vīrietim, kura izvēles liecina par cilvēkā "cīši" iekodētu humānisma stīgu.

Noslēdzies četru nedēļu ilgais filmas «Nemirstīgais» uzņemšanas periods Rīgā, Latvijā, kura laikā filmēšanas izmaksas sasniedza aptuveni miljonu eiro, informēja filmas pārstāvji.

«Nemirstīgais» ir kriminālseriāla «Gomorra» veidotāja Marko D'Amores (Marco D'Amore) režisēta filma ar viņu pašu galvenajā lomā.

Filmu producē kompānijas «Cattleya» ("ITV Studios» partnerkompānija) un «Vision Distribution» sadarbībā ar «Beta Film». Filmas partneris Latvijā ir studija Baltic Pine Films. Filmas idejas un scenārija autori ir Leonardo Fazoli, Madalēna Ravali, Marko D'Amore un Frančesko Gjačo.

«Nemirstīgais» saskaņota ar TV kompānija SKY veidoto oriģinālo seriālu «Gomorra».

Sākotnējā ideja, kas arī īstenota šajā filmā, bija veidot pāreju starp divām seriāla «Gomorra» sezonām, pavēstot tā varoņa Siro Di Marcio dzīvesstāstu. Viņa dzīve un kriminālā karjera sākās ar zemestrīci, kas pavēra iespējas jauna tipa noziedzībai.

Šā gada 8. novembrī pirmizrādi piedzīvos filma «Dvēseļu putenis». Pirmo reizi Latvijas filmu pirmizrāžu vēsturē galvenā pirmizrādes norises vieta Rīgā – kinoteātris «Kino Citadele» – tiks pilnībā atvēlēta jaunajai filmai.

14 zālēs visu vakaru tiks demonstrēta tikai vērienīgā kara drāma, uzņemot 3000 skatītāju. Vienlaikus ar pirmizrādi Rīgā filmu plaši sāks rādīt arī Latvijas kinoteātros. Šodien, mēnesi pirms pirmizrādes, sāksies biļešu pārdošana gan uz pirmizrādi, gan uz filmas seansiem visā Latvijā.

Tieši simt gadus pēc Latvijas brīvības cīņām «Dvēseļu puteņa» pirmizrādes vakars ievadīs valsts svētku nedēļu.

«Novēlu, lai tā kļūst par ikgadēju tradīciju – svinēt svētkus, skatoties «Dvēseļu puteni». Šis stāsts, kuru savā izcilajā romānā iemūžinājis strēlnieks Aleksandrs Grīns un kuru šodien no sava skatu punkta iemūžinām mēs, ir jāzina ikvienam: Latvija nav radusies tukšā vietā! Filma ir vērienīga vēstures stunda katram Latvijas iedzīvotājam un ikvienam skatītājam visā pasaulē, kurš interesējas par vēsturi ne tikai kā skaitļu un faktu hronoloģiju, bet arī kā cilvēces piedzīvojumu un pieredzi. Šī filma apliecina latviešu nesalaužamo spītu, dzimtenes mīlestību un varonību un būs interesanta visiem,» komentē filmas režisors Dzintars Dreibergs.

Studijas «Lokomotīve» filmēšanas grupa septembra sākumā devusies uz Indonēziju, lai sāktu filmēt jaunu piedzīvojumu filmu bērniem – «Ziemassvētki džungļos», kas stāstīs par Paulas un viņas drauga Ahima bīstamo un aizraujošo ceļu džungļu biezoknī, meklējot Ziemassvētku brīnumu.

Jau šobrīd filmēšanas grupa atrodas Indonēzijā, kur gandrīz divus mēnešus dažādās vietās filmēs Ziemassvētku piedzīvojumu filmu bērniem, kas uz ekrāniem nonāks 2020. gada decembrī. Filma stāsta par desmit gadus veco Paulu, kuras ģimene pārcēlusies uz eksotisku valsti, jo tēvs ir ģeologs un strādā zelta raktuvēs. Dzīve tālajā zemē izrādās nopietns pārbaudījums vecāku attiecībām, un, tuvojoties svētkiem, Paula saprot, ka tikai Ziemassvētku brīnums var saglābt ģimeni. Taču ko darīt, ja nav ziemas? Izrādās, Paulas jaunais draugs Ahims ir dzirdējis, ka arī džungļu biezoknī sastopams Ziemassvētku vecītis. Plāns ir rokā! Tomēr bērni nenojauš, cik bīstami un aizraujoši piedzīvojumi viņus sagaida ceļā: pazemes alas, džungļu gari, kanibāli, neparasti dzīvnieki un daudz kas cits.

Aktualizējot cilvēku tirdzniecības jeb mūsdienu verdzības tēmu, Rīgas Centrāltirgus apmeklētājiem piedāvāts iegādāties mūsdienu verga prototipu jeb lelli «Oļegs», kas atspoguļo filmas ar tādu pašu nosaukumu galveno varoni - beztiesisku, bezpalīdzīgu un pazemojošiem darba apstākļiem pakļautu jaunu vīrieti.

Atšķirībā no ierasti akurāti iesaiņotām precēm, lelles iepakojums bijis nobružāts un bojāts, tādējādi simbolizējot skarbos apstākļus, kuros nonāk cilvēktirdzniecības upuri.

Cilvēki notiekošo uztvēruši ar interesi un izbrīnu. Savukārt, sarunu laikā atklājās, cik atšķirīgi ir viedokļi par verdzības tēmu - kāds uzskata, ka cilvēki šādā situācijā nonāk paši savu muļķīgo rīcību dēļ, kāds cits norāda, ka, nonākot šādā situācijā, noteikti nevajag padoties, ir jācīnās, bet vēl kāds atklāj, ka pats dažreiz jūtas kā vergs.

Filmas «Oļegs» pamatā ir patiess stāsts par Latvijas nepilsoni, pēc profesijas miesnieku, kurš devies labākas dzīves meklējumos - strādāt gaļas kombinātā Beļģijā. Pavisam drīz galvenais varonis nokļūst bezcerīgā situācijā, jo viņa dzīvi sāk kontrolēt noziedznieku banda. Psiholoģiskā spriedze spiež galveno varoni pieņemt lēmumu par bēgšanu, kas sākumā šķiet neiespējama. Galveno lomu filmā atveido lietuvietis Valentīns Novopoļskis (Valentinas Novopolskis), Tāpat filmā redzami poļu aktieri Dāvids Ogrodņiks (Dawid Ogrodnik), Anna Pročņaka (Anna Prochniak), Ādams Šiškovskis (Adam Szyszkowski), kā arī latviešu aktieri Jurijs Djakonovs, Guna Zariņa, Edgars Samītis u.c.

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas daudzos mājokļos televizors atkal darbojas gandrīz cauru dienu.

Negaidītiem notikumiem satricinot ierasto dzīves gaitu, būtiski mainās dzīves paradumi. Par to ikviens no mums var pārliecināties šajās dienās, kad reti kura mūsu valsts iedzīvotāja ikdienu nav skāruši līdz ar ārkārtas stāvokli izsludinātie ierobežojumi. Daudz laika pavadot "četrās sienās", cilvēki pastiprināti sākuši pievērsties pierastajam laika kavēklim un informācijas avotam – televīzijai. Vienīgi atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, visu mājinieku skatieni vairs netiek vērsti vienā lielā ekrānā, bet gan vairākos mazos.

Lai kurā virzienā raudzītos, vērojama līdzīga aina. Televizors atguvis lomu ģimenes izklaides vērtību piramīdā. Pieaugušie to rītos un vakaros skatās vairāk, mūždien rosīgajiem pirmsskolas vecuma bērniem TV pilda aukles lomu, kamēr vecāki blakus istabā strādā, un skolēni dienas pirmajā pusē televizoru izmanto kā virtuālo skolotāju, skatoties attālināto mācību raidījumus. Lineārās TV skatīšanās apjoma pieaugums vērojams pat jauniešu vidū, kas parasti dod priekšroku straumēšanas servisiem un "YouTube".

Kinoteātris Splendid Palace demonstrēs filmas 35mm formātā.

Splendid Palace kolekcijā ir 39 filmas, kas saglabātas uz klasiskās filmlentas 35mm formātā un labā kvalitātē.

2012. gadā Holivuda oficiāli paziņoja kino pasaulei par principiālu atteikšanos no filmu uzņemšanas un demonstrēšanas uz filmlentas, turpinot strādāt tikai digitālajos formātos.

Tomēr kinoteātris Splendid Palace ir saglabājis savu kinoprojektoru un to iedarbināšot nevis sentimenta, bet gan pašcieņas dēļ – lai nodrošinātu kino demonstrēšanu ne tikai jaunajos formātos, bet arī klasikas seansos.

Šā gada garumā katru mēnesi kinoteātris no sava krājuma izņems īpašu filmu, ko piedāvās tikai divos seansos un demonstrēs no 35mm filmas, kopumā izveidojot filmu izlasi sadarbībā ar filmu izplatīšanas kompāniju Acme Film. Šo izlasi tuvākajos seansos veidos Larsa fon Trīra filma par pasaules galu Melanholija / Melancholia (2011), Deivida Kronenberga trilleris par psihoanalīzes autoritāšu Junga un Freida sāncensību Bīstamā metode / A Dangerous Method (2011) un asprātīgā režisora Mišela Hazanāviča daudz godalgotā filma par kino evolūciju – Mākslinieks / The Artist (2011).

Iesaka Jānis Zvirbulis, restorāna Fish House Brasserie de Luxe šefpavārs

Vēderprieks

Vienmēr, kad dodos uz Franciju, apmeklēju restorānu Daniel & Denise Lionā, kur šefpavārs ir Jozefs Viola (Joseph Viola). Tur var nobaudīt īstu, klasisku Lionas virtuvi, kas ir fantastiska, sniedz patiesas un vērtīgas garšas. Katru reizi, apmeklējot šo restorānu, atklāju kaut ko jaunu un pārsteidzošu. Šī ir vieta, kuru iesaku ikvienam, kurš vēlas pamēģināt patiesu Francijas garšu. Lai gan man patīk ieturēties ārpus mājas, pēdējā laikā tas diemžēl nesanāk tik bieži, pārsvarā – laika trūkuma dēļ, bet, ja rodas iespēja, labprāt to daru. Turklāt parasti eju pie šefpavāra kā pie personības. Latvijā mani favorīti varētu būt divi trīs restorāni. Viens no tiem ir nesen durvis vērušais restorāns Barents, kurā saimnieko šefpavārs Ivans Šmigarevs. Labprāt dodos arī uz šefpavāra Valtera Zirdziņa restorānu. Pie viņiem es varu doties ar pārliecību, ka nobaudīšu labu ēdienu, un šos restorānus parasti iesaku arī saviem viesiem. Man ļoti patīk gatavot arī mājās, bieži aicinu ciemos draugus, brīvdienās gatavojot, kopā pavadām laiku. Gatavot tuviem cilvēkiem ir atpūta un vienlaicīgi arī enerģijas uzņemšana. Ikdienā visbiežāk mājās sanāk gatavot Ragu Bolognese, jo tas ir iemīļots ēdiens manai meitai Elizabetei, tāpēc nākas to taisīt ļoti bieži.

Zviedrijā uzsākta Matīsa Kažas vesterna Kur vedīs ceļš uzņemšana. Filmas darbība risinās 19. gadsimta beigās, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava.

Pirmais latviešu vesterns – tā savu debijas spēlfilmu Kur vedīs ceļš raksturo 23 gadus vecais režisors Matīss Kaža. Filmas galvenā varone ir Eva, baltvācu barona aizbildniecībā uzaugusi aristokrātiska jauniete. Īsi pirms paredzētajām kāzām Eva no muižas pazūd. Aizdomās par nolaupīšanu tur latviešu skrīveri Miku, un pazudušos jauniešus sāk meklēt barona rokaspuiši, vietējie žandarmi un citi spēki, katrs savu mērķu vadīti.

Režisors Matīss Kaža par filmas Kur vedīs ceļš uzņemšanu stāsta: «Šī nebūs tipiska kostīmfilma vai vēsturiska drāma. Mēs strādājam vesterna žanra ietvaros, un tomēr to pārveidojam pa savam. Tas būs vesterns Austrumeiropas mērcē, varētu to pat saukt par īsternu. Stāsts par pieaugšanu laikā, kurā par savu nākotni nevaram būt droši. Arī par cīņu pret netaisnību, tai skaitā koloniālismu, neiecietību, aizraušanos ar varu. It kā darbība risinās pusotru gadsimtu senā pagātnē, un tomēr tas ir par mūsdienām.»

Vieglas dienas un laicīgus labumus negaidi, tā, sākot kopīgas darba gaitas, režisorei–producentei Antrai Cilinskai savulaik postulēja Juris Podnieks

Antra Cilinska ir viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada, bet kino industrijā «peld» jau kopš astoņdesmitajiem gadiem. Viņa tagad zina, ka ievadā pieminētais, reiz kolēģa sacītais, bijuši viedi vārdi, jo apsēstajiem ar kino darbs paņem teju visu cilvēka dzīvi. Viņa sevi mazāk asociē ar biznesa lēdiju, vairāk ar radošu cilvēku, kurš obligātās izvēles kārtā nodarbojas arī ar studijas un filmēšanas procesu vadību. Taču vajadzīgais «krampis» ir, kaut vai lai cīnītos par kino nozares valsts atbalsta budžeta pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Jāņa Joņeva kulta romāna Jelgava 94 ekranizācija pirmizrādi piedzīvoja 18. septembrī, bet no 20. septembra tā skatāma kinoteātros. Kādas jums kā vienai no spēlfilmas veidotājiem ir atsauksmes?

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.