Vēl vismaz vienā valdības sēdē tiks skatīts jautājums jauno pasažieru vilcienu konkursu, un tad arī tiks izlemts tā liktenis.
Valdības locekļiem esot bijuši daudzi jautājumi, kuri a/s Pasažieru vilciens (PV) vadībai ir jānoprecizē un jāsniedz atbildes, tā pēc valdības slēgtās sēdes daļas atzina Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.
Viņš uzsvēra, ka valdībā nav pieņemts konkrēts lēmums, taču ministrija vēlas, lai valstij nebūtu jāuzņemas lielāki tēriņi. Tieši tādēļ arī PV valdei ir jāsaagatavo papildu informācija par aprēķiniem saistībā ar vilcienu uzturēšanas izmaksām utt. Tiekot gadītas arī atbildes Labklājības ministrijas jautājumiem par vagonu ērtībām, kā arī jānoprecizē informācija par to, cik lielā apjomā vagonu ražošana notiks Latvijā, jo tas neesot fiksēts nevienā dokumentā, kaut arī publiski pieejamā informācija liecina, ka Latvijā - a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca - tikšot veikti 63% no vilcienu ražošanas. A. Matīss norādīja: ja tiks nodrošināta visa valdības prasītā informācija, tad nebūšot šķēršļu esošā iepirkuma konkursa turpināšanai.
«Joprojām gaidām valsts - Pasažieru vilciena īpašnieka - lēmumu par 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu konkursa likteni,» a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) valdes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis. Viņš norāda, ka tiklīdz būs pozitīvs valdības lēmums un tiks parakstīs līgums starp PV un CAF, tad arī tiks parakstīts līgums ar kuru RVR kļūs par CAF apakšuzņēmumu jaunu pasažieru vilcienu piegādē. «Ja viss attīstīsies pēc šāda scenārija, tad Latvijā būs jaunas darba vietas ne tikai RVR, bet arī citu nozaru uzņēmumos,» uzsver V. Igaunis. Turklāt, pēc provizoriskām aplēsēm pasažieru vilcienu būvniecība Latvijā ik gadu nodokļos varētu ienest ap 40 milj. eiro. Tāpat pastāv iespējas šos jaunos vilcienus pārdot tajās valstis, kur sliežu platums ir 1520 mm. A. Matīss norādīja, ka valdība vēlas dokumentāri arī redzēt ne tikai šo vilcienu ražošanu Latvijā, bet arī licenci iespējamai, tālākai šo produktu ražošanai eksportam.