2017.gada pirmajos 9 mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas, informē PTAC.

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem.

Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem- 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus.

Pagājušajā gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saņēmusi 47 apdrošināšanas sabiedrību klientu sūdzības, informē FKTK.

Pēc visu saņemto klientu sūdzību izskatīšanas, FKTK ir pieprasījusi apdrošināšanas sabiedrībām sniegt skaidrojumus par radušos situāciju. Nevienā no 47 sūdzībās minētajiem gadījumiem FKTK nav konstatējusi normatīvo aktu prasību pārkāpumus, par kuriem būtu piemērojamas Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā paredzētās sankcijas. Izskatot 34 sūdzībās minēto tika konstatēts civiltiesisks strīds, 6 sūdzības novirzītas izskatīšanai Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja speciālistiem, savukārt par 7 sūdzībās minēto ir panākti citi rezultāti, piemēram, sniegta pieprasītā informācija vai skaidrojums, atsaukta regresa prasība, sūdzība pārsūtīta citai kompetentai iestādei.

Aizvadītajā gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēma un sniedza atbildes uz 27 sūdzībām par ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu, informē SPRK. Salīdzinot ar 2013. gadu, sūdzību skaits ir samazinājies par 51%.

Par ūdenssaimniecības pakalpojumiem regulators 2014. gadā saņēma 21 rakstveida sūdzību un piecus elektroniskos sūtījumus. Savukārt par sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumiem regulators 2014.gadā ir saņēmis vienu rakstveida sūdzību.

Ūdenssaimniecības nozarē 26% jeb septiņas no saņemtajām sūdzībām saistītas ar jautājumiem par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcību saistībā ar noslēgtajiem līgumiem. Pārbaudot lietotāju sūdzībās minētos faktus, secināms, ka piecās sūdzībās skartie jautājumi nav Regulatora kompetencē. Ūdenssaimniecības nozarē 19% jeb piecas no saņemtajām sūdzībām saistītas ar jautājumiem par iesniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektos iekļauto izmaksu pozīciju pamatotību. Lietotāju sūdzībās minētos faktus Regulators ir izvērtējis un secinājis, ka sabiedrisko pakalpojumu lietotājus neapmierina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju aprēķinātais tarifs par ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Salīdzinot ar 2013.gadu, saņemto sūdzību skaits ir samazinājies par 11 sūdzībām.

Pagājušajā gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) par dabasgāzes apgādes, siltumapgādes un elektroapgādes pakalpojumiem saņēma 57 sūdzības, kas kopumā ir par 27% jeb par 21 sūdzību mazāk nekā 2013. gadā, informē SPRK.

Dabasgāzes apgādē aizvadītajā gadā saņemtas 13 sūdzības, kas ir par 40% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt siltumapgādē saņemtas piecas sūdzības, kas ir par 74% mazāk nekā 2013.gadā. Elektroapgādes nozarē 2014.gadā vērojams neliels sūdzību skaita pieaugums – SPRK saņēma 39 sūdzības, kas, salīdzinot ar 2013.gadu, ir par 5% vairāk.

«Daļēji siltumapgādē saņemto sūdzību skaita samazinājums izskaidrojams ar piemērojamo siltumapgādes tarifu samazinājumu, pateicoties dabasgāzes tirdzniecības cenas samazinājumam. Vienlaikus tiek veikts plašs izskaidrošanas darbs, kā veidojas maksa par siltumu un kādi jautājumi ir Regulatora kompetencē, un kādi jautājumi attiecas uz dzīvojamo māju pārvaldīšanu, jo, līdzīgi kā iepriekš, pretenzijas visbiežāk ir par dzīvokļu īpašumos saņemtajiem pakalpojumiem, kas saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu un Dzīvokļa īpašuma likumu ir dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības,» norāda SPRK Enerģētikas departamenta Siltumenerģijas nodaļas vadītājs Kaspars Koncevičs.

Banku un apdrošinātāju klientu sūdzību un iesniegumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz pieaudzis, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

2016. gadā FKTK saņēmusi 161 banku un 42 apdrošinātāju klientu sūdzības. Gadu iepriekš par kredītiestāžu darbību tika saņemtas 154 klientu sūdzības un iesniegumi.

No 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim FKTK saņēmusi 161 kredītiestāžu klientu sūdzību par 17 bankām ( t.sk. 105 sūdzības no fiziskām personām un 56 sūdzības no juridiskām personām). No 161 saņemtajām sūdzībām 32 gadījumos iesniedzēji FKTK vērsušies par Citadele banka darbību, 27 reizes par Swedbank. Pa 15 sūdzībām saņemtas no DnB banka, Nordea Bank AB Latvijas filiāle un SEB banka klientiem.

Izskatot 144 sūdzībās minēto, FKTK kredītiestāžu rīcībā nav konstatējusi Kredītiestāžu likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, 12 sūdzībās minēto FKTK izmantos uzraudzības vajadzībām. Izskatot piecās sūdzības minēto, FKTK konstatējusi trūkumus kredītiestādes operacionālā riska pārvaldīšanā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi informāciju par pasta pakalpojumu lietotāju iesniegtajām sūdzībām 2016. gadā, informē SPRK.

Aizvadītajā gadā sūdzību skaits pretēji citiem gadiem ir palielinājies – SPRK kopumā ir saņēmis 27 sūdzības. Līdz ar e-tirdzniecības attīstību, strauji pieaudzis sūdzību skaits par dažādu pasta komersantu sniegtajiem pakalpojumiem.

Par universālā pasta pakalpojuma sniedzēja - valsts akciju sabiedrības Latvijas Pasts sniegtajiem pakalpojumiem saņemtas 15 sūdzības, par citu pasta komersantu sniegtajiem pakalpojumiem - 10 sūdzības. Divas sūdzības saņemtas par vispārīgiem jautājumiem.

17 sūdzības saņemtas par tradicionālā pasta pakalpojumiem, 8 – par eksprespasta pakalpojumiem. Regulatoram tieši adresētas 24 sūdzības, savukārt 3 pārsūtītas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra. Salīdzinot ar 2015.gadu, Regulatorā iesniegto sūdzību skaits par pasta pakalpojumiem ir palielinājies par 11.

Pagājušā gada laikā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kopā saņēmusi 172 kredītiestāžu klientu sūdzības, liecina FKTK dati.

Visos gadījumos, kad klients ir sūdzējies par konkrētas kredītiestādes darbību, FKTK ir pieprasījusi tai sniegt skaidrojumus par radušos situāciju. Izskatot 148 sūdzībās minēto FKTK kredītiestāžu rīcībā nav konstatējusi Kredītiestāžu likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, 11 sūdzībās minēto komisija izmantos uzraudzības vajadzībām un 13 sūdzībās konstatēti trūkumi banku operacionālā riska pārvaldīšanā.

51 sūdzība saņemta par kreditēšanas pakalpojumiem, 47 bijuši dažādi citi iemesli, 26 sūdzības – par noguldījumiem un kontu apkalpošanu, 15 – par sadarbības jautājumiem, 10 – par maksājumiem, deviņas – par komisijas maksu, astoņas par maksājumu kartēm, bet sešas par finanšu instrumentiem.

Šā gada deviņos mēnešos Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saņēmusi 129 kredītiestāžu klientu sūdzības, liecina FKTK dati.

Visos gadījumos, kad klients ir sūdzējies par konkrētas kredītiestādes darbību, FKTK ir pieprasījusi tai sniegt skaidrojumus par radušos situāciju. Izskatot 116 sūdzībās minēto, FKTK kredītiestāžu rīcībā nav konstatējusi Kredītiestāžu likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, sešās sūdzībās minēto komisija izmantos uzraudzības vajadzībām un septiņās sūdzībās konstatēti trūkumi banku operacionālā riska pārvaldīšanā.

Saņemto sūdzību skaits par dažādiem tirgus dalībniekiem var atšķirties, jo to uzņēmējdarbības un tirgus daļas apjoms, kā arī uzņēmējdarbības veids ir atšķirīgs.

No 129 saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem 34 gadījumos to iesniedzēji vērsušies FKTK par Swedbank darbību, 19 sūdzības tika saņemtas par Citadele bankas darbību, 14 sūdzības par DNB, 11 par SEB , 10 par Nordea Bank Latvijas filiāli un 8 sūdzības par Norvik banku. Pa 6 sūdzībām FKTK saņēmusi par ABLV un GE Money Bank, kā arī visām Latvijas bankām. Piecas sūdzības tika iesniegtas par Privatbank, pa trīs sūdzībām par Eesti Krediitipank un Latvijas Hipotēku un zemes banku. Pa vienai sūdzībai FKTK saņēmusi no Baltikums Bank, Rietumu banka, Danske Bank filiāles Latvijā un BigBank klientiem.

Pēdējo trīs gadu laikā sūdzību skaits par apdrošināšanas pakalpojumiem ir sarucis, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) vadītājs Jānis Abāšins.

«Apdrošināšana ir samērā sarežģīts finanšu pakalpojums, tādēļ klientiem vajadzētu vairāk laika atvēlēt apdrošināšanas noteikumu izlasīšanai pirms polises iegādes,» norāda LAA pārstāvis. «Tas noteikti samazinātu konfliktsituāciju skaitu pie atlīdzību izmaksas. Tajā pat laikā gribētos piebilst, ka mūsu apdrošinātājiem vēl patālu līdz vienkāršiem un viegli saprotamiem apdrošināšanas noteikumiem; darba šajā jomā pietiek.»

LAA ombuds, kurš izskata fizisku personu sūdzības par apdrošināšanas atlīdzību, pērn saņēma deviņas klientu sūdzības (2012. gadā – 12, 2011. gadā – 16). Iesniegto sūdzību pamatā visbiežāk bijušas nepilnības apdrošināšanas līguma noteikumos, nepietiekama to izskaidrošana klientam vai atšķirīga interpretācija, kā arī domstarpības par aprēķināto atlīdzības apmēru. Galvenokārt sūdzības iesniegtas KASKO un īpašuma apdrošināšanā. No visām ombudā iesniegtajām sūdzībām (kopš 2004. gada) aptuveni 60% atzītas par nepamatotām, bet 40% ir apmierinātas.

Šā gada pirmajā ceturksnī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saņēmusi 67 kredītiestāžu klientu sūdzības, liecina FKTK dati.

No 1. ceturksnī 67 saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem 13 gadījumos to iesniedzēji vērsušies FKTK par SEB bankas darbību, 12 - par Swedbank darbību, desmit sūdzības tika saņemtas par Citadele bankas darbību, deviņas - par DNB banka, septiņas - par PrivatBank un sešas - par Norvik banku.

Četras sūdzības tika iesnieguši Nordea Bank Latvijas filiāļu klienti, divas sūdzības bija par visām Latvijas bankām un pa vienai sūdzībai FKTK saņēmusi no Baltikums Bank, Baltic International Bank, Danske Bank Latvijas filiāles un SMP Bank klientiem

FKTK skaidro, ka saņemto sūdzību skaits par dažādiem tirgus dalībniekiem var atšķirties, jo to uzņēmējdarbības un tirgus daļas apjoms, kā arī uzņēmējdarbības veids ir atšķirīgs. Sniegtie dati jāaplūko šo rādītāju kontekstā.

Pagājušais 2020.gads neapšaubāmi paliks atmiņā, kā gads, kurā Covid-19 pandēmija rādīja patērētājiem vēl neredzētus izaicinājumus - ceļojumu un pasākumu masveida atcelšana, ienākumu samazināšanās, būtiski ierobežojumi tirdzniecībai tradicionālajos veikalos - tie ir tikai daži šādu izaicinājumu piemēri, norāda Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija.

Šie apstākļi ievērojami ietekmēja Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (LPIAA) saņemto sūdzību struktūru, lai arī kopumā saņemto sūdzību skaits palika nemainīgs.

LPIAA 2020.gadā kopumā saņēma 823 sūdzības un jautājumus.

Visvairāk sūdzību tika saņemtas par patēriņa precēm (437 jeb 53,10%), vispārējiem pakalpojumiem (94 jeb 11,42%), pasta un elektronisko komunikāciju pakalpojumiem (90 jeb 10,94%) un atpūtas pakalpojumiem (42 jeb 5,10%).

Tādējādi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami pieauga sūdzību skaits pasta un elektronisko pakalpojumu jomā - 2019.gadā tika saņemtas 50 šādas sūdzības, bet 2020.gadā jau 90 sūdzības.

Lielākais pieaugums procentu izteiksmē tika novērots atpūtas pakalpojumu (t.sk. tūrisms, koncerti, izrādes u.c.) jomā, kurā saņemtas 42 sūdzības, iekams 2019.gadā saņemtas tikai 8. Turpretī, jomās, kurās LPIAA tradicionāli saņem daudz sūdzību - patēriņa preces un vispārējie pakalpojumi - sūdzību skaits ir samazinājies. Piemēram, attiecībā uz patēriņa precēm 2019.gadā tika saņemtas 450 sūdzības, bet 2020.gadā tādas bija 437. Savukārt, attiecībā uz vispārējiem pakalpojumiem 2019.gadā saņemtas 143 sūdzības, bet 2020.gada - tikai 94.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) arī šogad saņemtas vairākas sūdzības no patērētājiem par mājaslapu happyfly.lv, kurā piedāvā iegādāties aviobiļetes par izdevīgām cenām, informē PTAC.

Jau 2013.gada janvārī tika izplatīts brīdinājums par interneta vietni happyfly.lv, kurā komersants patērētājiem pēc pirkuma vietnē lūdzis veikt papildu iemaksas, norādot uz biļetes cenas pieaugumu. Tāpat ziņots par gadījumiem, kad iegādātā aviobiļete bijusi nederīga lidojumam. Savukārt jaunākās patērētāju sūdzības liecina, ka komersants problēmu gadījumā nereaģē uz klientu sūdzībām. PTAC atkārtoti aicina patērētājus būt uzmanīgiem un rūpīgi izvērtēt pastāvošos riskus, iegādājoties aviobiļetes minētajā interneta vietnē.

2014.gada sākumā PTAC atsācis saņemt iedzīvotāju sūdzības par problēmām pēc tam, kad interneta vietnē happyfly.lv iegādātas aviobiļetes. Patērētāju sūdzībās sniegtās ziņas liecina, ka komersants mēdz neizpildīt pasūtījumu un neatmaksā patērētājiem par iegādātajām aviobiļetēm iemaksāto naudas summu. Uz interneta vietnē norādīto tālruni komersantu nav iespējams sasniegt, kā arī nav reakcijas uz cita veida informācijas pieprasījumiem un sūdzībām.

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) ombuds, paplašinot pilnvaras un izskatāmo jautājumu loku, ir kļuvis par Latvijā pirmo biznesa nozares izveidoto ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūciju, kas reģistrēta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Ārpustiesas patērētāju strīdu risinātāju datubāzē, informē LKA.

LKA Ombuds kā banku klientu sūdzību izskatīšanas institūcija darbojas jau kopš 2003. gada, taču 2015. gada nogalē tā funkcijas tika pārskatītas, un izskatāmo jautājumu loks būtiski paplašināts, ņemot vērā jauno Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu. PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa preses konferencē otrdien, 15. martā pozitīvi atzīmēja LKA ombuda aktivitāti, izrādot nozares iniciatīvu efektīvas ārpustiesas strīdu risināšanas kārtības ieviešanai.

LKA ombuds Aivars Graudiņš uzsvēra, ka turpmāk ombuds skatīs patērētāju sūdzības par banku rīcību un visiem pakalpojumiem, savukārt līdz šim ombuda kompetencē bija tikai sūdzības par banku bezskaidras naudas norēķiniem un karšu maksājumiem. Tāpat ombuds skatīs arī sūdzības par maksājumu iestādes, kura noslēgusi līgumu ar LKA ombudu par strīdu izskatīšanu, rīcību un tās sniegtajiem pakalpojumiem (šobrīd ir divi šādi līgumi); par Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma noteikumu neievērošanu; par Vienoto fizisko personu kontu maiņas principu neievērošanu; par pārrobežu eiro maksājumiem un pārrobežu strīdiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) kopš šā gada sākuma ir saņēmusi 119 sūdzības par dažādiem jautājumiem saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, pavēstīja SPRK pārstāvji.

Sūdzības sniegtas par SIA "Bite Latvija", SIA "Tele2", SIA "Baltcom", SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), SIA "Tet", AS "Balticom", SIA "Livas KTV" un citiem pakalpojumu sniedzējiem.

Vienlaikus starp mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem visvairāk jeb 50 sūdzību saņemtas par "Bite Latvija", no kurām 15 gadījumos sūdzības bijušas par interneta pakalpojuma kvalitāti. Savukārt par "Tele2" kopumā šogad saņemtas 24 sūdzības, no kurām trijos gadījumos tās bijušas par interneta pakalpojuma kvalitāti.

Saistībā ar LMT sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem SPRK līdz šim šajā gadā saņēmusi 12 sūdzības, no kurām piecos gadījumos sūdzības bija par interneta pakalpojumu kvalitāti. Pārējās bija par rēķiniem, numura lietošanu, galalietotāja tiesībām un ierīcēm.

No šā gada 1. janvāra līdz 31. martam Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) kopā saņemtas 43 kredītiestāžu klientu sūdzības, informē FKTK.

Visos gadījumos, kad klients ir sūdzējies par konkrētas kredītiestādes darbību, FKTK ir pieprasījusi tai sniegt skaidrojumus par radušos situāciju. Izskatot 38 sūdzībās minēto, FKTK kredītiestāžu rīcībā nav konstatējusi Kredītiestāžu likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, četrās sūdzībās minēto FKTK izmantos uzraudzības vajadzībām. Savukārt, izskatot vienā sūdzībā minēto, konstatēts trūkums kredītiestādes iekšējās kontroles sistēmā.

Saņemto sūdzību skaits par dažādiem tirgus dalībniekiem var atšķirties, jo to uzņēmējdarbības un tirgus daļas apjoms, kā arī uzņēmējdarbības veids ir atšķirīgs. Sniegtie dati jāaplūko šo rādītāju kontekstā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi informāciju par elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju iesniegtajām sūdzībām 2016.gadā, informē SPRK.

Aizvadītajā gadā SPRK saņēma un sniedza atbildes uz 71 sūdzību. Pretēji līdzšinējiem gadiem, 2016. gadā vērojams sūdzību skaita pieaugums, lielākoties – par rēķiniem un līguma nosacījumiem.

Laika posmā no 2009.gada līdz 2015.gadam pakalpojumu lietotāju sūdzību skaits pakāpeniski samazinājās, tomēr 2016.gadā vērojams sūdzību skaita pieaugums.

Izvērtējot sūdzību iemeslus, SPRK konstatēja, ka saņemto lietotāju sūdzības galvenokārt bija par abonentu rēķiniem un tarifu piemērošanu, līgumiem un pakalpojumu kvalitāti.

Izvērtējot 2016.gadā saņemtās sūdzības pēc sniegto pakalpojumu veida, vērojams, ka lielākais skaits sūdzību tika iesniegts par interneta pakalpojumu un balss telefonijas pakalpojumu mobilā tīklā. Salīdzinoši daudz sūdzību saņemts arī par televīzijas programmu izplatīšanu pakalpojumu.

Šī gada sākumā informējām, ka OCTA nozare pērn strādājusi ar 4,5 miljonu EUR zaudējumiem, turklāt negatīva bilance vērojama jau piekto gadu pēc kārtas. Asā konkurence apdrošināšanas sabiedrību starpā, salīdzinoši ierobežotais tirgus un citi faktori spiež apdrošinātājus OCTA segmentā strādāt ar zaudējumiem. Tomēr jau sesto gadu novērojama arī kāda visnotaļ pozitīva tendence, kas liek domāt, ka OCTA nozarē, par spīti neiepriecinošajai finanšu situācijai, notiek tirgus sakārtošanās un tās dalībnieki aizvien vairāk rūpējas par savu personisko, kā arī nozares reputāciju kopumā.

Runa ir par sūdzībām, kas skar apdrošinātāju pieņemtos lēmumus, un kuras Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (turpmāk – LTAB) izskata, sniedzot atbildi un savu vērtējumu par situāciju. LTAB atzinumam ir rekomendējošs raksturs, taču apdrošināšanas sabiedrības vairākumā gadījumu ņem vērā LTAB viedokli!

Ja aplūkojam statistiku par pēdējiem 10 gadiem, tad varam redzēt, ka 2014.gadā sūdzību procents pret visiem apdrošināšanas gadījumiem ir bijis 0,65% (32419 apdrošināšanas gadījumi; 211 sūdzības). Pirmo reizi kopš 2008.gada šis īpatsvars ir samazinājies zem 0,7%, turklāt jāatzīmē, ka tas ir arī zemāks par pēdējo desmit gadu vidējo sūdzību īpatsvaru pret apdrošināšanas gadījumiem (0,74%). Interesanti, ka arī kopējais sūdzību skaits (211) pērn ir bijis zemākais kopš 2006.gada. Kopējais saņemto sūdzību skaits, salīdzinot ar 2013.gada 12 mēnešiem, ir samazinājies par 17,6% (2013.gada 12 mēnešos tika saņemtas 256 sūdzības). Tai skaitā par apdrošināšanas sabiedrību pieņemtajiem lēmumiem tika saņemtas 103 sūdzības, kas ir par 34,0% mazāk nekā 2013.gada 12 mēnešos (2013.gada 12 mēnešos – 156 sūdzības).

Ņemot vērā, ka nākamnedēļ Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) komisija vērtēs uzņēmumu "Eco Baltia vide" un "Lautus" iesniegtās sūdzības par Rīgas sadzīves atkritumu konkursu, apsaimniekošanas uzņēmumi neizslēdz, ka pēc sūdzību izskatīšanas Rīgas domei varētu nākties pagarināt pieteikšanos galvaspilsētas sadzīves atkritumu konkursam, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts norādīja, ka uzņēmums, atbilstoši esošajai iepirkuma specifikācijai, ir sagatavojis un iesniedzis savu piedāvājumu, kas, uzņēmuma uzskatā, ir konkurētspējīgs gan no cenas, gan pakalpojumu kvalitātes viedokļa.

Viņš uzsvēra, ka Publisko iepirkumu likums liedz atvērt piedāvājumus, kamēr nav izskatītas sūdzības par paša iepirkuma nolikumu. Līdz ar to, ja IUB nākamnedēļ atzīs kādu no sūdzībām par pamatotu, tad Rīgas domei, neatverot pieteikumus un atgriežot tos dalībniekiem, būs jāpārtrauc esošais iepirkums un jāizsludina jauns, ņemot vērā IUB lēmumu.

"Varam paust tikai nožēlu, ka Rīgas dome, nepagarinot pieteikumu iesniegšanas termiņu, kas pēc sūdzību izskatīšanas IUB ļautu Rīgas domei veikt izmaiņas esošā iepirkuma specifikācijā un turpināt iepirkuma procesu, ir rīkojusies nepārdomāti, neievērojot arī iedzīvotāju intereses. Rīgas dome ar šādu rīcību radījusi jaunus papildu riskus, ka iepirkums nenoslēgsies līdz 12.martam, un kārtējo reizi būs jālemj par krīzes situācijas risinājumu pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai," viņš skaidroja.

2015. gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēma un sniedza atbildes uz 42 sūdzībām par ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu.

Salīdzinot ar 2014. gadu, sūdzību skaits ir palielinājies, kas ir skaidrojams ar pakalpojumu lietotāju aktīvāku iesaistīšanos tarifu izvērtēšanas procesā, informē SPRK.

Saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozari SPRK 2015.gadā ir saņemta viena sūdzība, savukārt par ūdenssaimniecības pakalpojumiem - 41.

«Sūdzību skaita palielināšanās ir skaidrojama ar ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāju aktīvāku iesaistīšanos ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu izvērtēšanas procesā. Viens no veidiem, kā SPRK informē lietotājus par iesniegtajiem tarifu projektiem, ir uzklausīšanas sanāksmju par tarifu projektiem organizēšana. Uzklausīšanas sanāksmes par tarifu projektiem ir nozīmīga tarifu noteikšanas procesa sastāvdaļa, un tās tiek organizētas tajos novados, uz kuriem attiecas tarifu projekti. Uzklausīšanas sanāksmes līdztekus citiem saziņas veidiem (kā sarakste papīra vai elektroniskā veidā) ir papildus iespēja lietotājiem uzdot jautājumus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, saņemt skaidrojumus un izteikt priekšlikumus. Dažos gadījumos par vienu un to pašu ūdenssaimniecības pakalpojuma tarifu projektu tika saņemtas vairākas sūdzības,» norāda SPRK Pašvaldību pakalpojumu un dzelzceļa transporta departamenta direktore Agnese Kozlovska, piebilstot, ka par to liecina arī pieaugošais dalībnieku skaits Regulatora organizētajās uzklausīšanas sanāksmēs.

Aizvadītajā gadā sūdzību skaits par pasta pakalpojumiem ir samazinājies – saņemtas ir vien 16 sūdzības, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Par universālā pasta pakalpojuma sniedzēja - valsts akciju sabiedrības Latvijas Pasts sniegtajiem pakalpojumiem saņemtas 13 sūdzības, par citu pasta komersantu sniegtajiem pakalpojumiem - 2 sūdzības. Viena sūdzība saņemta par pasta sūtījumu saņemšanas pilnvarojumu.

Kā galvenie iemesli sūdzībām par pasta pakalpojumiem ir par iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu, galvenokārt sīkpaku, un pasta paku piegādi - iztrūkums vai bojāti sūtījumi, piegādes aizkavēšanās un nepareizas (nepilnīgas) adreses norādīšana, kā arī reģistrētu (ierakstītu) iekšzemes vēstuļu korespondences sūtījumu piegādi adresātam.

Pasažieru vilciena (PV) jauno vilcienu iepirkuma procedūras plānoto gaitu un termiņus neietekmēs Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) iesniegtās Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas un Dienvidkorejas uzņēmuma Hyndai Rotem Company sūdzības, aģentūrai LETA sacīja PV vadītājs Andris Lubāns.

Viņš skaidro, ka šīs sūdzības nav negaidītas un pārsteigumu to saturā nav. Uzņēmums gatavojot argumentētas atbildes IUB.

Pirmā sūdzība saistīta ar PV vēlmi iepirkt modernus alumīnija, nevis tērauda virsbūves vilcienus. «Mūsu klimatiskajiem apstākļiem tas ir vislabākais un mūsdienīgākais risinājums, jo alumīnijs nepakļaujas nelabvēlīgajai ārējās vides ietekmei, uz tā daudz labāk turas virsbūves krāsojums, kas ilgtermiņā nozīmē lētākas vilcienu ekspluatācijas izmaksas. Tāpat alumīnija virsbūve būtiski ietekmē vilciena svaru un elektroenerģijas patēriņu. Tas ļauj ietaupīto elektroenerģiju novirzīt klientu ērtību uzlabošanai vilcienu salonos, piemēram, nodrošinot klimata kontroli, kas pasažieriem ir būtiski ziemas un vasaras sezonās,» skaidro Lubāns.

Ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) NVA licencēto darbiekārtošanas firmu starpniecību šī gada pirmajā pusgadā darbā Latvijā ir iekārtoti 1296 darba meklētāji, bet ārvalstīs - 1323 darba meklētāji, informē NVA.

Izvēloties darbu ārpus Latvijas, visbiežāk cilvēki ir devušies strādāt uz Lielbritāniju – 42%, Nīderlandi – 22% un Vāciju – 16%. 52% darba meklētāju ārzemēs uzsāka darbu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, 13% bija izvēlējušies darbu transporta un uzglabāšanas nozarē, 10% - apstrādes rūpniecībā, 7% - izmitināšanas un ēdināšanas iestādēs, 18% - citās nozarēs.

Darbiekārtošanas pakalpojumus ir tiesīgs sniegt tikai tāds komersants, kurš ir saņēmis NVA izsniegtu licenci darbiekārtošanas pakalpojumu. sniegšanai.

NVA Juridiskā departamenta direktora vietniece – Licencēšanas un tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Marianna Dreja gan atgādina, ka rūpīgi jālasa visi parakstam piedāvātie dokumenti un jānoskaidro visi tajos iekļautie nosacījumi. Sadarbojoties ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju darba meklētājam jābūt modram, visām savstarpējām saistībām jābūt dokumentāri apstiprinātām, nedrīkst paļauties tikai uz solījumiem vai, piemēram, veikt maksājumus bez darījumu apliecinošiem dokumentiem (čekiem, kvītīm un tml.). Darba meklētājam jāsaglabā visi ar darbiekārtošanu saistītie dokumenti un maksājumus apliecinošie dokumenti, lai gadījumā, ja viņš uzskatīs, ka darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs pārkāpis viņa tiesības vai nav pildījis savas saistības, sūdzību varētu dokumentāri pamatot.

Kopējām klientu un banku attiecībām zemākais punkts varētu būt aiz muguras un šobrīd notiek kustība pareizajā virzienā, intervijā sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Viņa skaidroja, ka sadarbība ar bankām vairs nav sistēmiska problēma, kas skar lielu daudzumu klientu. Latvijas Bankas dati rāda, ka to klientu skaits, kas saskaras ar problēmām, kļūst arvien mazāks.

Latvijas Banka kā uzraugs par šā gada uzraudzības prioritāti noteikusi finanšu pakalpojumu pieejamību. Gada sākumā Latvijas Banka nosūtīja visām bankām ļoti skaidru redzējumu, kādi pasākumi būtu jāīsteno, lai finanšu pakalpojuma pieejamība un sadarbība ar klientiem uzlabotos.

"Skatāmies uz virzieniem, kuros ir jāīsteno galvenās aktivitātes. Pirmais ir pārbaudes. Mēs vērtējam, kā bankas izvērtē un apkalpo tieši zema riska klientus. Zema riska Latvijas rezidentiem banku pārbaužu un izpētes slogam būtu jābūt daudz mazākam nekā augsta riska nerezidentu klientiem, tādēļ mēs gribam pārliecināties, ka pieejas abām klientu grupām ir atšķirīgas. Paralēli mēs vērtējam komisijas maksu pamatotību. Tāpat mēs ļoti vēršam uzmanību uz klientu apkalpošanas standartu un kultūru," skaidroja Purgaile.

No šā gada 1. janvāra līdz 31. martam Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) kopā saņemtas 16 apdrošinātāju klientu sūdzības, informē FKTK.

Pēc visu saņemto klientu sūdzību izskatīšanas, FKTK ir pieprasījusi apdrošinātājiem sniegt skaidrojumus par radušos situāciju.

Nevienā no 16 sūdzībās minētajiem gadījumiem FKTK nav konstatējusi normatīvo aktu prasību pārkāpumus, par kuriem būtu piemērojamas Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā paredzētās sankcijas.

Biežākais sūdzību iemesls šā gada trīs mēnešos bijis lēmuma pieņemšanas kavēšana (septiņas sūdzības), tai seko apdrošināšanas atlīdzības apmērs (piecas sūdzības) un apdrošināšanas atlīdzības atteikums (trīs sūdzības). Vienai sūdzībai bijis cits iemesls.

Pagājušajā gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) par dzelzceļa transporta pasažieru pārvadājumu nozarē sniegtajiem pakalpojumiem tika saņemtas četras sūdzības, kas ir mazāk nekā 2013. gadā, informē SPRK.

Savukārt AS Pasažieru vilciens ir saņēmis 51 sūdzību, kas kopumā ir par 70% mazāk nekā 2013. gadā.

SIA Gulbenes - Alūksnes bānītis un SIA LDZ Cargo 2014.gadā sūdzības par sniegtajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem nav saņēmušas.

Regulatorā par dzelzceļa transporta pasažieru pārvadātāju sniegtajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem joprojām tiek saņemts neliels skaits sūdzību, jo pasažieri savus priekšlikumus un sūdzības adresē tieši pārvadātājiem. Saņemtās sūdzības tiek izskatītas un analizētas, sūdzību iesniedzējiem sniedzot skaidrojumus un atbildes pēc būtības. Sūdzībās minētie trūkumi un nepilnības tiek novērstas, ievērojot pārvadātāja finansiālās un tehniskās iespējas.