Personālvadības tehnoloģiju uzņēmums «Motivio» ir izstrādājis pusdienu apmaksas mobilo lietotni «Motivio Meals»

«Mums visiem ir kāds paziņa, kas neēd pusdienas. Pārāk aizņemts, jātaupa līdzekļi vai kādi citi iemesli, bet rezultāts ir viens – negatīvi ietekmēta veselība, labsajūta un arī darbspējas. Ne velti ir teiciens paēdis cilvēks – laimīgs cilvēks,» saka Ansis Līpenītis, «Motivio» līdzdibinātājs. Virknē pasaules valstu, piemēram, Čehijā, Polijā, Slovākijā un Ungārijā apmaksātas darbinieku pusdienas ir populārākais darbinieku labums. Latvijā daži lielie uzņēmumi ir izveidojuši savas ēdnīcas, bet mazāki uzņēmumi dažreiz mēdz noslēgt līgumu ar vienu ēdnīcu, kurā darbiniekiem pieejamas pilnībā vai daļēji subsidētas pusdienas. Ārzemēs ir populāras pusdienu kartes, kas darbiniekiem ļauj izvēlēties pusdienot dažādās vietās, saglabājot darba devēja apmaksātu pusdienu iespēju.

Atsaucoties uz medijos izskanējušo informāciju, ka rīdzinieki Rīgas Satiksmes personā privātajam uzņēmumam Rīgas Karte maksā 60 eiro īri mēnesī jeb 720 eiro gadā par ierīcēm, kas maksā 485 eiro katra, lai veiktu skolēnu pusdienu tēriņu uzskaiti, jaunuzņēmums Motivio rosinājis pāriet uz modernāku risinājumu.

Motivio Latvijā nodrošina digitālu ēdināšanas apmaksas sistēmu Motivio Meal. Uzņēmuma līdzdibinātājs Ansis Līpenītis uzskata, ka minētās izmaksas Rīgā iespējams samazināt vismaz trīs reizes.

Motivio risinājums kā norēķinu termināli izmanto viedtelefonu. Atbilstošu viedtelefonu mazumtirdzniecības cena šobrīd ir 150-200 eiro un vairums tālruņu tirgotāju, nepieciešamības gadījumā, nodrošina arī maksājumu sadalīšanu. Risinājuma abonēšanas ikmēneša maksa ir atkarīga no kopējā maksājumu pieņemšanas punktu skaita, bet tā būtu simboliska, salīdzinot ar līdzšinējām izmaksām.

Lai norēķinātos par pusdienām, skolēni varētu izmantot gan savu viedtelefonu, gan ar NFC aprīkotu aksesuāru, piemēram – karti vai aproci.

Vienai ātrai pusdienu maltītei darbiniekam būtu nepieciešami vidēji pieci eiro, uzņēmumus no algas nodokļa atslogo vien par ēdināšanas izdevumiem, kas nepārsniedz 40 eiro mēnesī.

Tādējādi trūkst vismaz vēl tikpat. Tomēr, lai darba devējiem šāda labuma piešķiršana darbiniekiem šķistu kārdinošāka, veco metodi, kad ar uzņēmuma izsniegtajiem taloniem personāls dodas uz ēdnīcu, skārusi digitālo tehnoloģiju elpa. Jāsaka, idejiski gan nekas nav mainījies. Taču jaunais piegājiens ir grūdiens mūsdienīgas tendences virzienā, kā nodrošināt darbiniekiem pusdienu apmaksu.

Viedais norēķins

Kopumā ir vairākas iespējas. Pirmkārt, uzņēmuma telpās var atrasties sava ēdnīca, ko vairāk var atļauties lielie uzņēmumi. Otrkārt, uzņēmums pats atgādā uz biroju augļus un našķus vai arī maizi, tomātus un desu, no kā darbinieki pagatavo sev vēlamo. Vēl var pasūtināt pusdienu piegādi no šāda pakalpojuma sniedzējiem, un visbeidzot – nodrošināt, lai darbinieks pats var iet uz sev tīkamu sabiedrisko ēstuvi un norēķināties tur, uzskaita uzņēmuma Motivio līdzdibinātājs Ansis Lipenītis. Kā celmlauzis šis uzņēmums no pagājušā gada piedāvā aplikāciju Motivio Meals darbinieku pusdienu izdevumu apmaksai. Šī ideja tika piedāvāta Startup Wise Guys akseleratoram, kura ietvaros produkts arī izstrādāts. Aplikācija galvenokārt izmantojama, kad darbinieki iet pusdienot uz kādu no sev tīkamām ēstuvēm darbavietas tuvumā, ar ko, sekojot klienta izvēlēm, Motivio noslēdz sadarbības līgumu. Paskaidrojot sīkāk, – darba devējam ir pašapkalpošanās portāls, kur norādīti uzņēmumā strādājošie, piešķirot viņiem mēneša ēšanas budžetu. Savukārt darbiniekiem ir mobilā aplikācija, ar ko viņi norēķinās uz vietas sabiedriskajā ēstuvē. Mobilā lietotne darbojas kā POS termināls. Norēķins arī tiek pieņemts, izmantojot viedierīci, kas ir viedtelefons vai planšete.

Uzņēmuma kultūras platformas Motivio mērķis ir veidot pievilcīgu kompānijas kultūru; trīs gadu laikā plānots to ieviest 2200 Ziemeļeiropas lielajos un mazajos uzņēmumos

SIA Motivio dibinātāji Ansis Līpenītis, Juris Blūzmanis un Dita Daukste izstrādājuši platformu, kuru veido mobilā aplikācija un personālvadības portāls. Tās darbībai ir piesaistīti uzņēmumi, kas nodrošina Motivio klientu darbiniekiem dažādus labumus.

Līdz šim uzņēmums savā attīstībā ieguldījis dibinātāju līdzekļus, kā arī piesaistījis 20 tūkstošu eiro finansējumu no Startup Wise Guys akseleratora un 20 tūkstošus dolāru no Google Cloud programmas. «Tādiem uzņēmumiem kā šis Google pirmajā darbības gadā piedāvā izmantot serveru infrastruktūras pakalpojumus. Lielākajiem mākoņpakalpojumu nodrošinātājiem ir šāda veida atbalsta programmas, kur var pieteikties jebkurš uzņēmums, kas kvalificējas viņu prasībām,» saka Juris. Tāpat uzņēmums ir noslēdzis līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par dalību Jēkabpils biznesa inkubatorā un 50 tūkstošu eiro grantu, ko var saņemt atbilstoši inkubatoru programmas nosacījumiem – ārpakalpojumu apmaksai ar 50% intensitāti, t.i., pusi rēķina apmaksā uzņēmums, bet otru pusi – LIAA.

Personāla tehnoloģiju uzņēmums Motivio kvalificējies Latvijas jaunuzņēmumu atbalsta programmai, informē uzņēmuma pārstāvji.

Atbilstoši likumdošanas nosacījumiem, varēs veikt fiksētos nodokļu maksājumus un saņems atlaidi iedzīvotāju ienākuma nodoklim.

Uzņēmuma pirmais produkts Motivio Meals palīdz automatizēt darbinieku pusdienu apmaksas procesu.

Uzņēmuma otrais produkts Wiserstate ir automatizēta koučinga platforma, kas palīdzēs jaunajiem vadītājiem pilnveidot vadīšanas prasmes.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn Motivio piesaistīja pirmssēklas investīcijas 80 000 eiro apmērā no Monako gudrās naudas riska kapitāla investora Karla Frauensteina (Carl Frauenstein), uzņēmuma vērtībai sasniedzot 800 000 eiro.

Personālvadības uzņēmums SIA Motivio attīsta jaunu biznesa virzienu un izstrādā vadītāju personīgās izaugsmes platformu Wiserstate

Attīstot produktu darbinieku ēdināšanai Motivio Meals, pagājušā gada otrajā pusē Ansis Līpenītis un Juris Blūzmanis sāka meklēt atbildi uz jautājumu, kā vēl varētu uzlabot darbinieku iesaisti un apmierinātību darbā. «Sākām ar uzņēmuma kultūru, bet mūsu eņģeļinvestors rosināja skatīties ne tikai uz sekām, bet arī cēloņiem. Kultūra ir sekas, bet kā ietekmēt cēloņus? Ķērāmies klāt intervijām, sekundāro pētījumu analīzei un secinājām, ka visvairāk darbinieku iesaisti un kultūru ietekmē visa līmeņa vadītāji. Ja vadītājs ir labs, viss ir labi, bet, ja vadītājs ir slikts, nekas cits nelīdzēs. Tāpēc jāpalīdz uzlabot vadītāju prasmes un spējas tur, kur tas katram nepieciešams,» spriež Ansis.

Tipiski pieņemts domāt, ka uzņēmuma dibinātāji pārtop par tā vadītājiem, bet reizēm vajadzīgs piesaistīt profesionālu vadītāju ar kompetencēm, kuru īpašniekam pašam trūkst

«Mēdz būt gadījumi, kad uzņēmēji nolemj, ka jāpārtrauc operatīvā vadība, bet pārāk bieži tā nenotiek. Drīzāk es novēroju tendenci, ka īpašniekiem – gan startup, gan citiem uzņēmējiem – tipiski ir grūti atlaist grožus un uzticēties citiem. Bieži vien īpašnieki uzskata, ka neviens cits nepārzina uzņēmumu labāk, nevarēs to vadīt labāk par viņiem. Īpašniekiem šķiet, ka viņi ir neaizvietojami un, ja viņi aizies, viss sabruks,» pieredzē dalās Katrīna Ošleja, personālatlases kompānijas Talentor Latvia dibinātāja un Katrīnas Ošlejas privātprakses vadītāja.

Daļa dibinātāju ir personības, kas daudziem cilvēkiem no malas nav izturamas

Šādai situācijai viens no iemesliem ir tas, ka bieži vien vadītājiem komandā nav neviena cita tikpat spēcīga cilvēka, jo liela daļa uzņēmēju nemeklē par sevi spēcīgākus cilvēkus. Viņa pieļauj, ka tas ir neapzināti. Rezultātā komanda tiešām ir tāda, kur bez vadītāja nevar iztikt, un viņam nav pēcteča, kam nodot stafeti. Līdz ar to uzņēmēji bieži «izdeg», jo mēģina būt «visām pudelēm par korķi».

Globālā programma Google Developers Launchpad sāk sadarbību ar jaunuzņēmumu akseleratoru Startup Wise Guys kā vienīgo partneri Baltijā; Eiropā tam ir vēl trīs partneri

Jaunā sadarbība ar Google palīdzēs programmas dalībniekiem piekļūt augstas klases mentoriem un arī Google Firebase un Google Cloud pakalpojumiem, stāsta Startup Wise Guys mārketinga direktore Zane Bojāre. Līdz šim Startup Wise Guys akselerācijas programmās Baltijā ir piedalījušies 145 uzņēmumi, tostarp 14 no Latvijas, piemēram, Anatomy Next, CastPrint, Zeew, Lahdes, Orocon, Motivio, Vartus.eu, CEnOS.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Kā radusies šāda sadarbība?

Savā ziņā šī sadarbība ir attīstījusies un izaugusi no ilgtermiņa sadarbības. Google speciālisti jau ilgstoši ir bijuši Startup Wise Guys programmu mentori. Kompānija novērtē mūsu ilgtermiņa darbu un to, ka strādājam visā Baltijā. Reģionā ir vēl citi akseleratori, kas darbojas aptuveni tikpat ilgi, piemēram, BuildIt, bet tas nestrādā visā Baltijā. Google Eiropā sadarbojas tikai ar četriem akseleratoriem šajā programmā.

Virtuālās pirmsakselerācijas programmas dod iespēju piekļūt zināšanām un pirmajām investīcijām

Tā norāda jaunuzņēmumu akseleratora «Startup Wise Guys» tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska. Šogad pirmo reizi «Startup Wise Guys» sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta programmu «EIT Digital» īstenoja programmu «EIT Digital Venture Program» Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā. Programma ir paredzēta agrīnas stadijas jaunuzņēmumiem, kuri vēl nav piereģistrējuši kompāniju un atrodas minimālā dzīvotspējīgā produkta attīstības procesā. Programmas dalībnieki saņem sešas nedēļas garu tiešsaistes apmācību programmu no «Startup Wise Guys» un pirmo investīciju no «EIT Digital».

A. Beļinska stāsta, ka «EIT Digital» šāda veida programmu rīko otro reizi un Baltijā tā notiek pirmo reizi. Kopumā tika saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi visā Eiropā, bet Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā – ap 40. «Parasti «Startup Wise Guys» programmās pieteikumu skaits ir ievērojami lielāks, bet šī ir uz specifisku mērķauditoriju orientēta programma,» viņa spriež. Tāpat A. Beļinska pieļauj, ka daudzi jaunuzņēmumi tik agrīnā stadijā vēl nav gatavi uzņemties saistības un šķirties no kapitāldaļām. No otras puses, daudziem tā ir vienīgā iespēja iegūt finansējumu pirmajam prototipam, jo investori parasti dod priekšroku jau tirgū sevi pierādījušiem produktiem un uzņēmējiem.

Varšavā notikušajā tehnoloģiju nozares pasākumā «CEE X-Tech Awards» akselerators «Startup Wise Guys» novērtēts kā gada labākais investīciju fonds Centrāleiropā un Austrumeiropā.

«Esam ļoti gandarīti par šo balvu. Konkurence bija sīva, nominēts bija arī igauņu «Karma Ventures», kas mūsu reģionā ir ļoti spēcīgs investīciju fonds. Mums ir būtiski, ka esam saņēmuši šo atzinību tieši kā investors, jo visbiežāk cilvēki «Startup Wise Guys» asociē ar akselerācijas programmu, varbūt nepamanot vai aizmirstot, ka kopš darbības uzsākšanas esam investējuši 145 agrīnās stadijas jaunuzņēmumos, tostarp 15 kompānijās no Latvijas,» saka Zane Bojāre, Startup Wise Guys mārketinga vadītāja.

«CEE X-Tech Awards» labākā investīciju fonda balvai bija izvirzīts «Startup Wise Guys», «mAccelerator», «Experior Venture Fund», «Karma Ventures», «Inovo Venture Partners» un «Alfabeat».

Virtuālā krājkase, maksājuma ierīce ziedojumiem un dzeramnaudai - tās ir tikai divas no kopumā desmit biznesa idejām, kuras trešdien tika prezentētas Baltijas pirmajā Fintech akseleratorā.

Dalībnieku biznesa idejas vērstas uz inovatīviem finanšu risinājumiem, piemēram, piedāvātu maksājumu pakalpojumus, izmantojot Facebook Messenger, veicinātu naudas krāšanas kultūru, efektivizētu valūtas maiņu uzņēmumiem, nodrošinātu klientu video identifikāciju, kā arī piedāvāti citi risinājumi.

Eiropā vadošā B2B (bizness – biznesam) akseleratora «Startup Wise Guys» finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora programmu Swedbank uzņem no 5. marta. Sīvā konkurencē tajā no 80 pretendentiem izvēlēti 10 jaunuzņēmumi, kuru pārstāvji ir no 10 dažādām pasaules valstīm - Latvijas, Zviedrijas, Čehijas, Polijas, Francijas, Ukrainas, Armēnijas, Indijas, kā arī ASV. Katrs no akseleratora dalībniekiem saņem 20 000 eiro sava uzņēmuma tālākai attīstībai, apmaiņā pret 8% kapitāldaļu.

Darba roku arvien trūkst, konkurence pieaug, un efektivitāte ir jāpaaugstina – tas viss mudina rasties dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem personālvadībā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Personālvadības jomas jaunuzņēmumi parādās biežāk, to nosaka tirgus vajadzība – darba tirgus kļūst aizvien karstāks, brīvo darba vietu skaits katru gadu aug, tāpat palielinās darbinieku brīvprātīgā rotācija – tas viss uzņēmumiem palielina izmaksas. Tāpēc loģiski, ka uzņēmumi raugās pēc risinājumiem, kā šīs izmaksas samazināt, – palielināt darbinieku nodarbinātības periodu, ātrāk aizpildīt tukšās vakances, vairāk iesaistīt darbiniekus un celt produktivitāti,» saka Ansis Līpenītis, Motivio līdzdibinātājs.

Enme līdzīpašniece Antra Asare novērojusi, ka personālvadība ilgi tehnoloģiskā ziņā ir bijusi atpalikusi no citām funkcijām, bet šī joma atgūstas. «Tieši pēdējā laikā uzņēmuma un personāla vadītāji aktīvāk sāk pievērst uzmanību darbiniekiem, to labsajūtai, izglītošanai. Attiecīgi arī parādās dažādi iesaistes un motivācijas rīki. Personāla daļa mazāk līdzinās pieņemšanas un atlaišanas departamentam, uzņēmumu un personāla vadītāji ir kļuvuši gudrāki,» saka Norberts Erts, CakeHR līdzīpašnieks. Atsevišķos lielajos uzņēmumos Latvijā ir normāli strādāt no mājām, pat vēl vairāk – darbinieks pats izvēlas laiku, kad un no kurienes strādāt. Darbinieks var būt uzņēmuma liekākais aktīvs, ja tam ļaus tādam būt, un tehnoloģijas šajā ziņā var palīdzēt. Viņš zina teikt, ka personālvadības tehnoloģiju jaunuzņēmumi šogad jau paspējuši piesaistīt rekordaugstus investīciju apjomus – šī gada pirmajā ceturksnī 33 darījumos tika piesaistīti 642 miljoni ASV dolāru.

2019. gadā «Startup Wise Guys» piedāvās akselerācijas programmas arī Lietuvā, nodrošinot jaunuzņēmumiem iespēju saņemt investīcijas un attīstīties visā Baltijā, informē Startup Wise Guys.

Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā un Igaunijā, tika veikts publiskais akselerācijas fondu iepirkums un «Startup Wise Guys» ir viens no diviem uzvarētājiem šajā iepirkumā. Akselerators pārvaldīs vairāk nekā septiņu miljonu eiro fondu un ar šī finansējuma palīdzību nodrošinās četras akselerācijas programmas un sēklas investīcijas jaunuzņēmumos līdz 225 tūkstošiem eiro.

«Vislielākais ieguvums no akselerācijas programmā piedāvātā finansējuma ir iespēja veikt nākamā līmeņa investīcijas, jo daudziem šī reģiona uzņēmējiem ir lielas grūtības pārvarēt t.s. uzņēmēju nāves ieleju – piesaistīt nākamo finansējuma raundu.

Lai arī «Startup Wise Guys» portfelī esošajiem jaunuzņēmumiem tas parasti izdodas jau sešu mēnešu laikā pēc akselerācijas, tomēr redzam daudzus jaunuzņēmumus Baltijā un tuvējā reģionā, kas, neskatoties uz milzīgu potenciālu, diemžēl darbību izbeidz pirms paspēj izlauzties uz lielajiem mērķa tirgiem, gluži vienkārši agrīna finansējuma nepieejamības dēļ,» norāda Kristobals Alonso (Cristobal Alonso), «Startup Wise Guys» vadītājs.

Sākusies vadošā B2B akseleratora Startup Wise Guys finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora otrā programma Wise Guys Fintech 2 sadarbībā ar Swedbank, informē Swedbank.

Salīdzinot ar pirmo akseleratoru, jaunuzņēmumu interese par programmu pieaugusi divas reizes – saņemti ap 200 pieteikumu, un sīvā konkurencē izvēlētas 9 spēcīgas komandas, kam dota iespēja trīs mēnešu intensīvā programmā attīstīt savu biznesa ideju. Katra komanda saņems sākotnējo finansējumu līdz 30 000 eiro ar iespēju iegūt papildu investīcijas tālākai attīstībai 200 000 eiro apmērā. Otrais akselerators pulcē jaunos uzņēmējus no 9 valstīm – Latvijas, Turcijas, Ukrainas, Lielbritānijas, Krievijas, Kazahstānas, Ganas, ASV un Itālijas.

Šoreiz, atlasot komandas, paplašinātas fintech robežas – uzņēmumu idejas nav saistītas tikai galvenokārt ar maksājumu jomu, un aptver plašāku nozaru loku, kas vērsts uz finanšu platformu veidošanu. Šī akseleratora dalībnieku idejas saistītas ar plašu nozaru spektru – apdrošināšana, personālvadība un darbaspēks, kreditēšana, regulējums, investīcijas, nekustamais īpašums u.c. Atlasot spēcīgākās komandas, galvenā uzmanība tiek pievērsta biznesa idejas un komandas potenciālam.

2019. gada janvārī Latvijā ir reģistrēti 418 jaunuzņēmumi, no kuriem 346 ir jaunāki par pieciem gadiem un 72 jaunuzņēmumi ir vecāki par pieciem gadiem.

Vēl aptuveni 150 idejas ir attīstības stadijā, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Pēdējos piecos gados pieaudzis jaunuzņēmumu skaits no vidēji 10 līdz 15 jaunuzņēmumiem gadā pirms 2010. gada līdz vidēji 50 jaunuzņēmumu ik gadu kopš 2014. gada.

Vaicāta, vai rēķināts arī neizdzīvojušo projektu skaits, Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule teic, ka šis aspekts pētījumā nav analizēts. Viņa atsaucas uz ārzemju statistiku, kas liecina, ka no tūkstoš idejām izdzīvojot 10%. Pētījumā iekļauti tikai Latvijā reģistrētie uzņēmumi. Pēc pētījuma autoru aplēsēm, ārpus Latvijas esot vēl ap 20 līdz 30 uzņēmumi. Z. Vipule uzsver, ka jaunuzņēmumu dibinātāji ir gatavi pārcelties citur, kur ir izdevīgāk darboties un gatavi pielāgoties tirgum, meklējot savus klientus.