Vienai ātrai pusdienu maltītei darbiniekam būtu nepieciešami vidēji pieci eiro, uzņēmumus no algas nodokļa atslogo vien par ēdināšanas izdevumiem, kas nepārsniedz 40 eiro mēnesī.

Tādējādi trūkst vismaz vēl tikpat. Tomēr, lai darba devējiem šāda labuma piešķiršana darbiniekiem šķistu kārdinošāka, veco metodi, kad ar uzņēmuma izsniegtajiem taloniem personāls dodas uz ēdnīcu, skārusi digitālo tehnoloģiju elpa. Jāsaka, idejiski gan nekas nav mainījies. Taču jaunais piegājiens ir grūdiens mūsdienīgas tendences virzienā, kā nodrošināt darbiniekiem pusdienu apmaksu.

Viedais norēķins

Kopumā ir vairākas iespējas. Pirmkārt, uzņēmuma telpās var atrasties sava ēdnīca, ko vairāk var atļauties lielie uzņēmumi. Otrkārt, uzņēmums pats atgādā uz biroju augļus un našķus vai arī maizi, tomātus un desu, no kā darbinieki pagatavo sev vēlamo. Vēl var pasūtināt pusdienu piegādi no šāda pakalpojuma sniedzējiem, un visbeidzot – nodrošināt, lai darbinieks pats var iet uz sev tīkamu sabiedrisko ēstuvi un norēķināties tur, uzskaita uzņēmuma Motivio līdzdibinātājs Ansis Lipenītis. Kā celmlauzis šis uzņēmums no pagājušā gada piedāvā aplikāciju Motivio Meals darbinieku pusdienu izdevumu apmaksai. Šī ideja tika piedāvāta Startup Wise Guys akseleratoram, kura ietvaros produkts arī izstrādāts. Aplikācija galvenokārt izmantojama, kad darbinieki iet pusdienot uz kādu no sev tīkamām ēstuvēm darbavietas tuvumā, ar ko, sekojot klienta izvēlēm, Motivio noslēdz sadarbības līgumu. Paskaidrojot sīkāk, – darba devējam ir pašapkalpošanās portāls, kur norādīti uzņēmumā strādājošie, piešķirot viņiem mēneša ēšanas budžetu. Savukārt darbiniekiem ir mobilā aplikācija, ar ko viņi norēķinās uz vietas sabiedriskajā ēstuvē. Mobilā lietotne darbojas kā POS termināls. Norēķins arī tiek pieņemts, izmantojot viedierīci, kas ir viedtelefons vai planšete.

Tipiski pieņemts domāt, ka uzņēmuma dibinātāji pārtop par tā vadītājiem, bet reizēm vajadzīgs piesaistīt profesionālu vadītāju ar kompetencēm, kuru īpašniekam pašam trūkst

«Mēdz būt gadījumi, kad uzņēmēji nolemj, ka jāpārtrauc operatīvā vadība, bet pārāk bieži tā nenotiek. Drīzāk es novēroju tendenci, ka īpašniekiem – gan startup, gan citiem uzņēmējiem – tipiski ir grūti atlaist grožus un uzticēties citiem. Bieži vien īpašnieki uzskata, ka neviens cits nepārzina uzņēmumu labāk, nevarēs to vadīt labāk par viņiem. Īpašniekiem šķiet, ka viņi ir neaizvietojami un, ja viņi aizies, viss sabruks,» pieredzē dalās Katrīna Ošleja, personālatlases kompānijas Talentor Latvia dibinātāja un Katrīnas Ošlejas privātprakses vadītāja.

Daļa dibinātāju ir personības, kas daudziem cilvēkiem no malas nav izturamas

Šādai situācijai viens no iemesliem ir tas, ka bieži vien vadītājiem komandā nav neviena cita tikpat spēcīga cilvēka, jo liela daļa uzņēmēju nemeklē par sevi spēcīgākus cilvēkus. Viņa pieļauj, ka tas ir neapzināti. Rezultātā komanda tiešām ir tāda, kur bez vadītāja nevar iztikt, un viņam nav pēcteča, kam nodot stafeti. Līdz ar to uzņēmēji bieži «izdeg», jo mēģina būt «visām pudelēm par korķi».

Globālā programma Google Developers Launchpad sāk sadarbību ar jaunuzņēmumu akseleratoru Startup Wise Guys kā vienīgo partneri Baltijā; Eiropā tam ir vēl trīs partneri

Jaunā sadarbība ar Google palīdzēs programmas dalībniekiem piekļūt augstas klases mentoriem un arī Google Firebase un Google Cloud pakalpojumiem, stāsta Startup Wise Guys mārketinga direktore Zane Bojāre. Līdz šim Startup Wise Guys akselerācijas programmās Baltijā ir piedalījušies 145 uzņēmumi, tostarp 14 no Latvijas, piemēram, Anatomy Next, CastPrint, Zeew, Lahdes, Orocon, Motivio, Vartus.eu, CEnOS.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Kā radusies šāda sadarbība?

Savā ziņā šī sadarbība ir attīstījusies un izaugusi no ilgtermiņa sadarbības. Google speciālisti jau ilgstoši ir bijuši Startup Wise Guys programmu mentori. Kompānija novērtē mūsu ilgtermiņa darbu un to, ka strādājam visā Baltijā. Reģionā ir vēl citi akseleratori, kas darbojas aptuveni tikpat ilgi, piemēram, BuildIt, bet tas nestrādā visā Baltijā. Google Eiropā sadarbojas tikai ar četriem akseleratoriem šajā programmā.

Virtuālās pirmsakselerācijas programmas dod iespēju piekļūt zināšanām un pirmajām investīcijām

Tā norāda jaunuzņēmumu akseleratora «Startup Wise Guys» tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska. Šogad pirmo reizi «Startup Wise Guys» sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta programmu «EIT Digital» īstenoja programmu «EIT Digital Venture Program» Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā. Programma ir paredzēta agrīnas stadijas jaunuzņēmumiem, kuri vēl nav piereģistrējuši kompāniju un atrodas minimālā dzīvotspējīgā produkta attīstības procesā. Programmas dalībnieki saņem sešas nedēļas garu tiešsaistes apmācību programmu no «Startup Wise Guys» un pirmo investīciju no «EIT Digital».

A. Beļinska stāsta, ka «EIT Digital» šāda veida programmu rīko otro reizi un Baltijā tā notiek pirmo reizi. Kopumā tika saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi visā Eiropā, bet Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā – ap 40. «Parasti «Startup Wise Guys» programmās pieteikumu skaits ir ievērojami lielāks, bet šī ir uz specifisku mērķauditoriju orientēta programma,» viņa spriež. Tāpat A. Beļinska pieļauj, ka daudzi jaunuzņēmumi tik agrīnā stadijā vēl nav gatavi uzņemties saistības un šķirties no kapitāldaļām. No otras puses, daudziem tā ir vienīgā iespēja iegūt finansējumu pirmajam prototipam, jo investori parasti dod priekšroku jau tirgū sevi pierādījušiem produktiem un uzņēmējiem.

Varšavā notikušajā tehnoloģiju nozares pasākumā «CEE X-Tech Awards» akselerators «Startup Wise Guys» novērtēts kā gada labākais investīciju fonds Centrāleiropā un Austrumeiropā.

«Esam ļoti gandarīti par šo balvu. Konkurence bija sīva, nominēts bija arī igauņu «Karma Ventures», kas mūsu reģionā ir ļoti spēcīgs investīciju fonds. Mums ir būtiski, ka esam saņēmuši šo atzinību tieši kā investors, jo visbiežāk cilvēki «Startup Wise Guys» asociē ar akselerācijas programmu, varbūt nepamanot vai aizmirstot, ka kopš darbības uzsākšanas esam investējuši 145 agrīnās stadijas jaunuzņēmumos, tostarp 15 kompānijās no Latvijas,» saka Zane Bojāre, Startup Wise Guys mārketinga vadītāja.

«CEE X-Tech Awards» labākā investīciju fonda balvai bija izvirzīts «Startup Wise Guys», «mAccelerator», «Experior Venture Fund», «Karma Ventures», «Inovo Venture Partners» un «Alfabeat».

Samsung Electronics Baltics personāla vadītāju Gvido Liepiņu šajā profesijā saista iespēja palauzīt galvu, meklējot labāko risinājumu

«Manī laikam ir liela cilvēkmīlestība. Man ļoti patīk komunikācija un dažādība, kas ir personālvadībā – katra diena nes kaut ko jaunu. Manuprāt, personālvadītājs par uzņēmumu un darbiniekiem zina visvairāk, dažreiz pat prezidents nezina tik daudz kā personāla cilvēki, jo pie mums informācijas plūsma nāk no visām pusēm. Tas darbam iedod uzreiz citu garšu,» viņš saka. G. Liepiņam patīk, ka šajā darbā nepieciešams sevi katru dienu izaicināt, tiekties uz ko jaunu. Sākot strādāt Samsung un ieraugot kompānijas moto Sasniedz neiespējamo (Do What You Can’t), viņš saprata, ka tas saskan ar viņa pārliecību un vēlmi darīt ko tādu, kas sākumā var šķist neiespējami. «Pirmajā brīdī nošausminos, tad racionāli uzlieku to visu uz papīra un saprotu, kā to izdarīt. Mani šajā profesijā piesaista tas, ka katru reizi ir jāpalauza galva, lai izdomātu, kā atrisināt konkrēto situāciju. Visu var atrisināt, tikai jāspēj izurbties līdz saknītēm. Līdzīgi kā saka, ka visu var apēst ar kečupu, tāpat dzīvē un darbā visu var atrisināt, atrodot pareizo kečupa pudelīti. Visu var atrisināt, jāatrod tikai pareizais leņķis,» ir pārliecināts G. Liepiņš.

Dzirdot jēdzienu “koledža”, daudziem pirmās asociācijas ir ar amerikāņu filmām, kur koledžās mācās tikai jaunieši. Tāpat, runājot par koledžu, nereti tiek domātas profesionālās vidējās izglītības iestādes, kurās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Patiesībā koledžas Latvijā nozīmē pilnvērtīgu augstāko izglītību, kuru nereti izvēlas nevis jaunieši, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet strādājošie un cilvēki, kuriem jau ir viena izglītība, lai kāptu pa karjeras kāpnēm, pārkvalificētos vai atsvaidzinātu zināšanas. Koledžu absolventi būtībā ir mūsu ekonomikas asinsrite.

Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība

Aizvadītajā gadā apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā nostiprināja koledžu lomu izglītības tirgū kopumā, skaidri nosakot, ka par koledžām var saukt tikai tās izglītības iestādes, kuras īsteno īsā cikla profesionālo augstāko izglītību (iepriekš tika saukta par 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību) - līdz ar grozījumiem likumos ieviests arī jauns termins. Šobrīd publiskajā telpā tiek lietoti abi jēdzieni – 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība un īsā cikla profesionālā augstākā izglītība, bet būtībā tas ir viens un tas pats. Šeit gan jāpiezīmē, ka koledžas var īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas (papildus augstākās izglītības programmām) un dažas koledžas to arī dara, tāpēc arī daļā sabiedrības veidojies aplams priekšstats, ka visās koledžās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir komanda, un vadītāja rokās ir iespēja to izveidot tieši tādu, kādu viņš vēlas, atzīmē Anta Praņēviča, Figure Baltic Advisory Latvijas vadītāja.

Spēcīgu komandu raksturo prasme saredzēt tās iespējas, kuras vadītājs viens pats, iespējams, nekad nepamanītu, kā arī spēja paveikt lietas, kas sākumā šķiet neiespējamas, uzskata A.Praņēviča. Ja starp vadītāju un komandu nav sinerģijas, būs ļoti grūti sasniegt mērķus, spriež A.Praņēviča, nenoliedzot, ka slikts vadītājs var sabojāt arī ļoti labu komandu. Ja vadītājs neiederas komandā, tas gan vēl nenozīmē, ka viņš ir slikts. Iespējams, šis konkrētais līderis vienkārši neder tieši šai konkrētajai komandai, norāda Figure Baltic Advisory Latvijas vadītāja. Viņa atzīst, ka, strādājot ar citu uzņēmumu vadītājiem, uzskatāmi redzams ka bieži līderi veido ap sevi komandu no sev līdzīgiem cilvēkiem. Manuprāt, tā nav pati labākā ideja, jo dažādība veicina radošumu un ļauj daudz labāk izsvērt katru situāciju no atšķirīgiem skatu punktiem, atgādina A.Praņēviča.

Personālvadības mākoņrisinājuma "CakeHR" pārņemšana papildina personālvadības mākoņrisinājuma iespējas mazajiem uzņēmumiem "Sage Business Cloud" risinājumā.

"Sage" produktu vadītāja Lī Pērkina (Lee Perkins) vērtējumā "CakeHR" nodrošina viegli lietojamus personālvadības mākoņrisinājumus, kas palīdz uzņēmumiem veicināt produktivitāti un nodrošināt lielisku pieredzi. "Pamats tam, kāpēc "Sage" ir kļuvusi par lielisku programmatūra kā pakalpojums kompāniju, ir tas, ka mēs veidojam un pārņemam lieliskas tehnoloģijas, kas palīdz grāmatvežiem un uzņēmumiem fokusēties uz to, kas ir pats svarīgākais," viņš norāda.

"Apvienojot mūsu un "Sage" pieredzi un zināšanas, "CakeHR" spēs attīstīt savu vīziju nodrošināt viegli lietojamu, spēcīgu un vienmēr pieejamu personālvadības platformu jebkurai organizācijai. Personālvadība ir pelnījusi vairāk, tā ir jāvienkāršo. Spēku apvienošana ar "Sage" ir ļāvusi mums piekļūt šim mērķim tuvāk nekā jebkad iepriekš," norāda Kaspars Upmanis, "CakeHR" vadītājs.

No pirmās kara dienas Augstsprieguma tīkls strādā paaugstinātas gatavības režīmā un rēķinās ar visiem potenciālo notikumu scenārijiem, tajā skaitā arī patvaļīgas Baltijas valstu atslēgšanas no BRELL loka.

To intervijā Dienas Biznesam saka Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.augusta numurā lasi:

Statistika

Inflācijai jauni rekordi

Tēma

Siltumapgādes gatavība – teorētiska

Aktuāli

Nav darba, nebūs cilvēku

Enerģētika

Megaprojekts elektroenerģijas ražošanai

Izdevējdarbība

Vai Latvijas Pasts pieliks punktu drukātās preses nozarei?

Izejvielas

Izejvielu tirgi sniedz inflācijas pīķa cerību

Izglītība

Uzņēmējiem trūkst motivācijas apmaksāt potenciālo darbinieku studijas

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) akcionāru sapulcē 3.martā apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

LVM padomē iecelta Zane Driņķe, Mārtinš Gaigals, Sintija Ķikste, Mārtiņš Līdums un Edvīns Zakovics.

ZM atzīmē, ka Driņķe ir biznesa augstskolas "Turība" profesore ar kompetencēm budžeta plānošanā, personālvadībā, stratēģisko plānu izstrādē un vadībā, kā arī kvalitātes vadības sistēmas pilnveidē un kontrolē.

Gaigals ir meža nozares stratēģijas un investīciju plānošanas eksperts. Tāpat viņš pārzina uzņēmumu attīstības procesu virzību, inovatīvu ideju ieviešanu un datu apstrādi.

Ķikstei ir kompetence starptautiskajā sadarbībā un publiskā iepirkuma procesa plānošanas, vadīšanas un uzraudzības jautājumos.

Savukārt Līdums ir meža nozares eksperts ar pieredzi iestāžu vadības jautājumos, meža nozares normatīvajā regulējumā un kompetencēm meža nozares zinātnisko un izglītības jautājumu integrēšanā uzņēmuma darbībā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) portfelī no iznomāšanai paredzētiem īpašumiem neizmantoto telpu apjoms ir 4% no kopējās ēku iznomājamās platības, intervijā sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Lai gan VNĪ ir viens no lielākajiem īpašumu pārvaldītājiem, kapitālsabiedrības atbildībā ir tikai 13% no valstij piederošiem īpašumiem, teica Griškevičs.

Viņš skaidroja, ka VNĪ savā īpašumā un/vai pārvaldībā esošos īpašumus iedala vairākos portfeļos - pamata portfelī, aktīvu portfelī un atsavināmajā portfelī. Pamata portfelī ir iekļauti īpašumi, kas arī ilgtermiņā būs nepieciešami publiskā sektora nodrošināšanai ar telpām. Pamata portfelī neizmantoto platību, kurām šobrīd vēl nav zināms konkrēts lietotājs, īpatsvars no kopējā portfeļa apjoma ir tikai 1,4% no tajā iekļautajām telpām 697 100 kvadrātmetru platībā.

Mazliet citāda situācija veidojas aktīvu portfelī, kurā ir iekļauti īpašumi, kas ilgtermiņā var nebūt nepieciešami publiskā sektora vajadzībām, tādēļ nākotnē, iespējams, var tikt pārdoti vai arī pārbūvēti, pielāgojot konkrētām vajadzībām, informēja Griškevičs.