Valdība nav vērtējusi Alekseja Loskutova darbību kopumā, kā arī to, vai pie konkrētajiem apstākļiem atbilstošākais sods ir atbrīvošana no amata. Par to liecina šodienas valdības sēdē pieņemtais lēmums, iesniedzot Saeimai lēmumprojektu par A.Loskutova atbrīvošanu no amata, Db.lv informēja sabiedrība par atklātību DELNA.

Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītās komisijas sniegtajā atzinumā ir izklāstīti konstatētie pārkāpumi A.Loskutova vienā darbības jomā – KNAB lietvedībā esošajos kriminālprocesos izņemto un glabāšanā nodoto naudas līdzekļu uzskaites, virzības un saglabāšanas kārtības nenodrošināšana. Taču atzinumā šie pārkāpumi nav vērtēti kontekstā ar citiem A.Loskutova pienākumiem un to izpildi, kā arī nav vērtēts konstatēto pārkāpumu samērīgumus ar paredzēto sodu.

Delna uzskata, ka valdībai un Saeimai, izskatot pārkāpumus A.Loskutova darībā, ir jāvērtē ne vien Komisijas konstatētie pārkāpumi konkrētajā lietā, bet arī citi apstākļi – A.Loskutova vadītās iestādes darbības rezultāti, kā arī A.Loskutova kā iestādes vadītāja rīcība, konstatējot naudas pazušanu. Delna uzskata, ka savu pirmo piecu darbības gadu laikā KNAB darbs ir bijis izšķirošs vairāku nopietnu pārkāpumu atklāšanā, piemēram, Jūrmalgeitas lietā, kukuļošana Rīgas domē, partiju finansēšanas pārkāpumi u.c. Lemjot par piemērojamo sodu, valdībai jāņem vērā arī A.Loskutova, kā iestādes vadītāja rīcība konkrētajā lietā – publiskojot konstatētos pārkāpumus un veicot visas iespējamās darbības, lai izmeklētu noziedzīgo nodarījumu.

Valdošās koalīcijas deputāti uzticas aizsardzības un zemkopības ministriem, bet ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Aleksejam Loskutovam.

Opozīcijas vēlme panākt aizsardzības ministra V. Veldres demisiju saistībā ar viņa iniciatīvu par zirgu godasardzes izveidi un izteikumiem par A. Loskutovu, pēc koalīcijas deputātu domām, esot nepamatota. «Ministrs cenšas, lai armija nebūtu tikai militārs, ārpus sabiedrības stāvošs organisms, bet iekļautos sabiedrības dzīvē un lai šīs mūsu armijas prestižs celtos,» debatēs pauda Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Porietis.

Tāpat valdības partiju deputāti noraidīja pārmetumus arī zemkopības ministram M. Rozem, kam opozīcija pārmeta piensaimniecības un zivsaimniecības nozaru novešanu līdz krīzei. Savukārt pats M. Roze norādīja, ka lielā mērā pie krīzes piensaimniecībā jāvaino paši piena ražotāji: «Pagājušajā gadā gan pašu pārstrādes uzņēmumu, šajā gadījumā es gribētu teikt, lielo pārstrādes uzņēmumu ārpus Latvijas ažiotāžas saceltā iemesla dēļ pieauga, ļoti būtiski pieauga, piena cenas, kā rezultātā saražotie produkti daudzās valstīs – gan mūsu kaimiņos Lietuvā, gan arīdzan diemžēl pie mums, Latvijā, galaprodukti jau kļuva nekonkurētspējīgi pasaules tirgū.»

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Latviešu teātru režisori un aktieri pēdējo gadu laikā ir guvuši diezgan lielus panākumus ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā līmenī.

Tomēr jāatzīst, ka viņu sniegums ir stipri vien viduvējs, salīdzinot ar to uzvedumu, kas vakar tika noorganizēts Ministru kabinetā saistībā ar ierosinājumu Saeimai no darba atbrīvot KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu.

Pirmo reizi Ivara Godmaņa valdīšanas laikā ar Loskutova turpmāko likteni saistītā sēde bija atklāta, izrādījās, ka visi ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītās komisijas locekļi, ieskaito pašu Maizīti, ir bijuši vienisprāt, ka pašreizējais KNAB šefs nekam neder, un ar labi iestudētām frāzēm Loskutova turpmākais liktenis bija izlemts.

Būtu naivi iedomāties, ka ar šo iestudējumu Loskutova sāga ir beigusies. Vēl jau ir balsojums Saeimā, un tas acīmredzot parādīs, cik tad vienota ir pašreizējā koalīcija. Runājot par šo mēģinājumu atbrīvoties no Loskutova, prātā nāk vairākas pārdomas. Vispirms jau tādas institūcijas vadītājam, kas cīnās par godīgumu visā šīs valsts sistēmā, ir jāspēj atbildēt arī par notiekošo paša mājās. Bet jēdziens «no KNAB pazuduši vairāk nekā 135 tūkstoši latu» skan vismaz nelāgi. Respektīvi, ja tiek prasīta atbildība no citiem, tā jāmāk uzņemties arī pašam. Turklāt šeit ir vēl kāds faktors: pieņemot, ka taisnība ir Loskutovam, kurš laiku pa laikam ir paudis uzskatu, ka minētās naudas pazušana ir provokācija? Jāņem vērā, ka KNAB savā dziļākajā būtībā tomēr ir specdienests. Ja šāda dienesta vadītāja deguna priekšā var izveikt tik grandiozu provokāciju, tas jau vien varētu būt zināms rādītājs, ka varbūt viņam būtu jādod vieta kādam citam.

Ar Saeimas balsojumu ir noslēgusies epopeja, kam bija viens liels mērķis — atbrīvot no darba Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Alekseju Loskutovu.

Nereti, paklausoties dažādu politisko organizāciju pārstāvju paustos viedokļus, nākas dzirdēt, ka vai nu līdzšinējais KNAB vadītājs to vien darīja, kā pieļāva naudas pazušanu stipri vien mistiskā veidā, vai arī — ka viņš ir teju baltais tēvs, kas staigā pa Latvijas zemes virsu gluži kā godīguma garants.

Taču, abstrahējoties no dažādām politiskajām batālijām, jāatzīst — ne jau konkrēti par Loskutovu vajadzētu būt šim stāstam, īpaši jau ņemot vērā, ka, visticamāk, ne tik tālā nākotnē mums šo cilvēku ir izredzes ieraudzīt politiķa ādā. Patiesībā būtu skumji, ja visa šī KNAB ķidāšanas epopeja beigtos tikai ar Loskutova atbrīvošanu. Tas nedrīkst būt vienīgais solis — ir jābūt arī nākamajiem.

Partija Jaunais laiks (JL) uzskata, ka valdības pieņemtais lēmums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata ir solis pretī KNAB iznīcināšanai.

JL uzsver, ka Tautas partijas (TP) sistemātiskie centieni vairāku gadu garuma izrēķināties ar veiksmīgi strādājoša KNAB vadību ir cinisma paraugstunda, kas šobrīd rezultējusies ar valdības lēmumu par Loskutova atbrīvošanu. “Faktiski TP ar Godmaņa rokām šobrīd izrēķinās ar Loskutovu,” norāda JL valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna nomaiņa ar neviennozīmīgi vērtēto Ivaru Bičkoviču, jau kārtējais mēģinājums nomainīt KNAB vadītāju, prognozējamā Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, kā arī Valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas nomaiņa ir acīmredzami valdošās koalīcijas centieni tiesiskuma iznīcināšanai Latvijā, uzskata JL.

Ģenerālprokuratūra uzsākusi pārbaudi par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Ģenerālprokurora uzdevumā Saeimas deputāta A.Loskutova iesniegumā minēto faktu izvērtēšana uzdota Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuroram, norādīts prokuratūras sabiedrisko attiecību speciālista Andreja Vaska informācijā. Tiesa gan, konstatējot, ka Saeimas deputāta A.Loskutova iesniegumā un tam pievienotajos materiālos minētās ziņas nav pietiekamas procesuāla lēmuma pieņemšanai, š.g. 3.martā prokurors uzsācis resorisko pārbaudi.

DB jau rakstīja, ka pērn par Satversmes tiesas tiesnesi ievēlētā kādreizējā Tautas partijas deputāte Vineta Muižniece 2009. gadā, iespējams, ir viltojusi Saeimas Juridiskās komisijas protokolu, lai nepieļautu nelegālas partiju finansēšanas kriminalizēšanu.

Alekseja Loskutova darbību izvērtēšanai jāiegūst dokumentālā bāze, šodien, 12.jūnijā raksta Diena.lv.

Šodien uz pirmo sēdi sanāk ar valdības rīkojumu izveidotā komisija, kas vērtēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja A. Loskutova atbilstību amatam pēc naudas pazušanas birojā. Saskaņā ar valdības rīkojumu, komisijai ziņojums jāsagatavo līdz pirmdienai - 16. jūnijam.

“Komisijai ir jārada gala dokuments, kurā ir jābūt atspoguļotam, pirmkārt, ko Loskutovs ir vai nav pārkāpis, tam visam jābūt konstatētam un tad komisijas locekļiem jāvērtē, vai Loskutovs var vadīt biroju vai nē. Manā skatījumā jāņem vērā ne tikai tas, ko Loskutovs nav izdarījis līdz galam, bet arī to, ko viņš ir sasniedzis. Kā jebkurā atlaišanā no darba, ja ir šāda komisija, kas nav tikai politiska, ir jābūt juridiskam pamatojumam,” saka J. Maizītis.

Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem kopumā ir neapmierināti ar pašreizējā Ministru kabineta darbu. Vidējais vērtējums apmierinātībai ar visu ministru darbu ir 3,8 punkti 10 punktu skalā. Visaugstāk Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji novērtējuši savu apmierinātību ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska darbu, vidējais novērtējums ir 4,5 punkti 10 punktu skalā.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada augustā veiktais pētījums.

Tāpat Latvijas ekonomiskie iedzīvotāji salīdzinoši apmierinātāki ir arī ar vides un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa darbu (vidējais novērtējums 4,4 punkti 10 punktu skalā). Kā arī novērtējumu virs vidējā ir saņēmuši zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (vidējais novērtējums 4,1 punkti 10 punktu skalā) un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (vidējais novērtējums 4,1 punkti 10 punktu skalā).

Vidēju novērtējumu saņēmuši labklājības ministre Ilona Jurševska, satiksmes ministrs Uldis Augulis, finanšu ministrs Andris Vilks un tieslietu ministrs, iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Aigars Štokenbergs (katra ministra vidējais novērtējums 3,7 punkti 10 punktu skalā).

Datus par Aizsardzības ministrijas kavalērijas veidošanu valdība ir padarījusi par slepeniem, raksta avīze Čas, komentējot Eiropas Parlamenta deputāta, bijušā Aizsardzības ministra, Ģirta Valda Kristovska viedokli.

"Acīmredzot, Veldres ideja ir tik nepopulāra, ka šā projekta līdzekļus jāslēpj gan no sabiedrības, ga no Saeimas deputātiem," secinājis Kristovskis.

Pēc viņa paustā, Aizsardzības ministra Vineta Veldres strīdīgās idejas realizēšana turpinās ar pilnu sparu. Aizsardzības ministrijas budžetā atsevišķā ailē ierakstīti 120 tūkstoši latu - ar atzīmi, ka tas domāts aizsardzības īpašumu pārvaldīšanai.

50 tūkstoši latu piešķirti vismaz 20 zirgu iegādei, vēl 40 tūkstoši - transporta iegādei, ar kuru šos zirgus pārvadāt uz jebkuru Latvijas rajonu, un atlikušie 30 tūkstoši - formas tērpiem, staļļu uzturēšanai, veterinārārstu pakalpojumiem un pakavu kalējiem.

Lai nodrošinātu riteņbraukšanas sacensību Rīgas velomaratons 2010 norisi, svētdien, 6. jūnijā tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas ielu slēgtajā posmā, transportu piebraukšanu dzīves vietai vai uzņēmumam).

Par to informē Rīgas dome.

- no plkst.00.00 līdz plkst.15.00 Sergeja Eizenšteina ielas posmā no Mežciema ielas līdz Malienas ielai;

- no plkst.10.00 līdz plkst.15.00 Malienas ielas posmā no Sergeja Eizenšteina ielas līdz Hipokrāta ielai;

- no plkst.10.00 līdz plkst.15.00 Hipokrāta ielas posmā no Malienas ielas līdz Mežciema ielai;

- no plkst.10.00 līdz plkst.15.00 Mežciema ielas posmā no Hipokrāta ielas līdz Sergeja Eizenšteina ielai;

- no plkst.10.00 līdz plkst.15.00 Šmerļa ielas posmā no Brīvības gatves līdz Sergeja Eizenšteina ielai.

No 5. jūnija plkst. 18.00 līdz 6. jūnija plkst. 15.00 tiks aizliegts transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt, kā arī atstātie transportlīdzekļi tiks pārvietoti ar autoevakuatora palīdzību uz tuvāko stāvēšanai atļauto vietu (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu):

Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka 2008.gada valsts budžeta grozījumi, ko Saeima 17. jūlija sēdē ar valdošās koalīcijas balsīm visticamāk apstiprinās, var izrādīties vājš mierinājums valdībai. Pamatbudžets arī pēc izmaiņām satur vairākus nopietnus riskus, kas nav pietiekami izvērtēti.

Izstrādātie budžeta grozījumi, pēc Ģ.V. Kristovska domām, pierāda, ka valdība diemžēl ignorē ekspertu ārkārtīgi skeptiskos vērtējumus par Latvijas ekonomiskajām izredzēm šogad. Piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka Latvijas IKP 2008. gadā palielināsies tikai par 0.5%. Pielaidīgāki eksperti runā par 2–3% lielu IKP pieaugumu. Taču 2008.gada valsts pamatbudžeta izmaiņu dokuments uzrāda, ka valdība savos aprēķinos ne tikai joprojām turas pie 2007. gada oktobrī prognozētajiem 7.5% IKP pieauguma šim gadam, bet pat paredz, ka IKP būs lielāks turpat par 100 miljoniem latu salīdzinājumā ar sākotnēji 2008. gada budžetā plānoto.

ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir ceļā uz 2000 punktu atzīmes iekarošanu

Lai gan janvāra otrajā pusē attīstīto valstu tirgos patiešām bija vērojams straujāks cenu kritums, tas nebija ilgstošs un kopumā šā gada pirmā puse pasaules lielākajiem akciju tirgiem ir bijusi visai veiksmīga. Piemēram, ASV akciju tirgus flagmaņa Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma palielinājusies jau par 6,2% – līdz 1960 punktu atzīmei. Jāpiebilst, ka gada skatījumā minētā indikatora vērtība ir pieaugusi par 22%, bet kopš 2013. gada sākuma – par 37,5%.

Vēl par 2%

Lai gan daudz tiek runāts par to, ka akciju cenas pašlaik jau ir pārāk augstas un uzņēmumu finanšu rādītāji varētu nebūt tik labi, lai attaisnotu tik dārgus vērtspapīrus, Volstrītas analītiķu šā gada otrā ceturkšņa beigās veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka kāpums tirgū, visticamāk, turpināsies. Tiesa gan, tas būšot visai lēzens. Piemēram, Thomson Reuters veiktās vairāku simtu pasaules vadošo investīciju kompāniju ekspertu aptaujas rezultāti liecina, ka šā gada beigās S&P 500 indeksa vērtība atradīsies nedaudz virs apaļās 2 tūkst. punktu atzīmes, kas no šā brīža līmeņiem būtu pieaugums par 2%. Savukārt 2015. gada vidū šī indeksa vērtība atradīšoties pie 2053 punktu atzīmes, kas būtu kāpums vēl par 2,7%. «Vispārīgi līdz 2000 punktiem ir nepieciešams pieaugums par diviem procentiem, kas ir maz. Kopumā mūsu ieguldījumu stratēģijā šobrīd joprojām esam pozitīvi par akcijām, saglabājam paaugstinātu īpatsvaru. Tāpēc 2000 punktu sasniegšana otrā pusgada laikā ir ļoti reāla,» uzskata arī Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Ruperta Mērdoka Austrālijas mediju grupa "News Corp." trešdien paziņoja, ka izbeigs apmēram 60 reģionālo laikrakstu iespiešanu apstākļos, kad problēmās nonākušais preses sektors ir saņēmis jaunu triecienu no reklāmas samazināšanās Covid-19 krīzes dēļ.

"News Corp." pavēstīja, ka laikraksti Jaundienvidvelsas, Viktorijas, Kvīnslendas un Dienvidaustrālijas štatos vairs netiks iespiesti un pāries uz tiešsaistes formātu.

"Mēs neesam viegli pieņēmuši šo lēmumu," paziņoja "News Corp." Austrālāzijas valdes priekšsēdētājs Maikls Millers šīs grupas izdotajā laikrakstā "Australian".

"Koronavīrusa krīze ir radījusi bezprecedenta ekonomisku spiedienu, un mēs darām visu, ko spējam, lai saglabātu iespējami daudz darbavietu."

Koronavīrusa krīze pieliek punktu "Playboy" drukātajam izdevumam ASV 

Slavenais vīriešu žurnāls "Playboy" pēc 66 gadiem ASV pārtrauc drukāto izdevumu regulāru...

"Mūsu sabiedrības drukāto izdevumu apturēšanu mums uzspieda reklāmas ieņēmumu straujais kritums pēc ierobežojumiem un pasākumu norises vietu un restorānu piespiedu slēgšana pēc koronavīrusa ārkārtējā stāvokļa ieviešanas," piebilda Millers.

Jau pirms pandēmijas sākuma daudzas Austrālijas mediju grupas bija sākušas pārorientēšanos uz tiešsaistes saturu.

Jau pirms šī "News Corp." lēmuma bija izskanējuši vairāki paziņojumi par mediju slēgšanu, starp kuriem ir Austrālijas nacionālā ziņu aģentūra AAP, kas paredz izbeigt darbību šogad.

Līdzīgas tendences ir arī citur pasaulē. Lielākais ASV laikrakstu izdevējs "Gannett" pirmdien paziņoja par darbinieku atlaišanu un algu samazināšanu.

Ziņu organizāciju rentabilitāti ir samazinājis lasītāju skaita kritums un interneta milžu "Google" un "Facebook" izvirzīšanās par dominējošiem spēlētājiem reklāmas jomā.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa šodien nākusi klajā ar otro ziņojumu par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām, ziņo Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Lai pilnveidotu valsts pārvaldes modeli, pamatojoties uz minēto ziņojumu, Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) likumdošanas iniciatīvu, kurā tiek ierosināts grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli.

Ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi mūsu valstī, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem. Ekspertu grupa savus priekšlikumus ir formulējusi, stingri vadoties no fakta, ka Latvija ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

Doņeckas Starptautiskajā lidostā nogalināto separātistu skaits ir pārsniezis simtu, un atsevišķi avoti vēsta par diviem simtiem nogalināto. Sociālajos tīklos tiek ziņots, ka Doņeckas morgi ir pārpildīti.

Viens no morgiem ziņo par vismaz 45 nogalinātiem separātistiem. Fotogrāfijas no morga ievietota arī šī raksta galerijā. Brīdinām, ka attēlos redzami vardarbīgā nāvē miruši cilvēki!

Teroristi ir sagrābuši morgu Kaļiņinas slimnīcā. ziņo Novosti Donbasa.

Pilsētas mērs paziņojis, ka sadursmju laikā miruši vismaz divi civiliedzīvotāji.

Armija paziņojusi, ka savā kontrolē gatava atgūt arī citus teroristu pārņemtus punktus. Naktī uz otrdienu kauja izcēlusies arī uz Ukrainas-Krievijas robežas, kur bruņoti kaujinieki no Krievijas puses ieradušies ar automātiskajiem ieročiem un granātām.

Db.lv jau rakstīja, ka naktī uz pirmdienu bruņoti teroristi pārņēma kontroli Doņeckas lidostā. Kijeva uz Doņeckas lidostu nosūtīja savus armijas spēkus, ieskaitot helikopterus un iznīcinātājus. Vispirms tika raidīti brīdinājuma šāvieni, kuriem atbildē sekoja šāvieni no separātistu puses, incidentam pāraugot apšaudē. Aculiecinieki ziņoja, ka pirmdien jau pa dienu virs lidostas pacēlies melnu dūmu mākonis. Galerijā augstāk varat aplūkot fotogrāfijas, kas netālu no lidostas iemūžinātas pirmdien. Attēlos redzami prokrieviskie kaujinieki un Ukrainas militārā tehnika virs lidostas.

„Atbildot uz masu saziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par to, ka A. Loskutovs pieteicis noraidījumu man kā valdības komisijas loceklim, vēlos informēt - es kā politiķis, ministrs un arī kā šīs valsts pilsonis esmu pilnīgi pārliecināts: zagt nedrīkst un iestādes vadītājs vienmēr ir atbildīgs par iestādē notiekošo. Šādu pārliecību arī vienmēr aizstāvēšu,„ uzsver Aizsardzības ministrs Vinets Veldre.

V. Veldre norāda, ka piedalījies vairākās valdības sēdēs, kurās skatīts jautājums par situāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, un ir iepazinies ar lielu skaitu dokumentu, ģenerālprokurora ziņojumiem un arī paša A. Loskutova sniegtajiem paskaidrojumiem. Iegūtā informācija bijusi pietiekama, lai veidotu V. Veldres attieksmi pret notiekošo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

„Vēlos atzīmēt, ka man kā komisijas loceklim ir saistošs MK Noteikumu Kārtība, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu iemeslus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata 14. punkts, kuros stingri noteikts, ka komisija izvērtē iesniegto informāciju un dokumentus, kas pamato Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā paredzētos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata. Katram komisijas loceklim var būt dažādi uzskati par nodarīto, bet ir pilnīgi skaidrs: gadījumā, ja tiks konstatēts, ka vairāk kā 130 000 Ls nozagšana Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā notikusi nepietiekami labas iestādes vadīšanas rezultātā, tas var kalpot par pamatu, lai lemtu par iestādes vadītāja neatbilstību ieņemamam amatam,” savu nostāju pauž V. Veldre.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Trešdien tirdzniecības sesijas laikā ASV akciju indekss Dow Jones Industrial Average sasniedza psiholoģiski nozīmīgo – 20 000 punktu – atzīmi, liecina jaunākie biržas dati.

Kopš ASV Prezidenta Donalda Trampa ievēlēšanas indekss ir uzņēmis diezgan strauju pieauguma tempu, un patlaban atrodas par 9% augstāk nekā pērnā gada 8.novembrī. Standard&Poor’s 500 kopš tā laika audzis par nepilniem 7%, bet Nasdaq Composite Index – par aptuveni 8%.

Akciju tirgus pieaugumu atbalsta tirgus dalībnieku prognozes, ka D. Tramps atvieglos politiku, kas atbalsta biznesu, mīkstinot likumdošanu, audzējot izdevumus un budžeta tēriņus.

Dow Jones Industrial Average pieaugums sekoja pēc tam, kad D. Tramps parakstīja vairākus rīkojumus par iespaidīgu infrastruktūras projektu īstenošanu, kas nozīmē lielāku līdzekļu ieplūšanu ekonomikā.

Jūrmalas dome nolēma par domes priekšsēdētāju iecelt bijušo pilsētas izpilddirektoru Gati Truksni (LZS, KDS, LPP/LC).

Par Trukšņa iecelšanu Jūrmalas mēra amatā nobalsoja astoņi deputāti, bet par otru mēra amata kandidātu Romualdu Ražuku (PS) - septiņi deputāti.

Trukšņa kandidatūru izvirzīja pilsētas domes deputāte Larisa Loskutova (SC), kura pauda uzskatu, ka Truksnim piemītot pilsētas vadītāja un līdera īpašības. Savukārt opozīcija, kā savu kandidātu izvirzīja nulle kā mēra amatu zaudējušo Romualdu Ražuku (PS), kurš norādīja, ka būtu jāturpina iesāktais darbs.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, Truksnis skaidroja, ka viņa galvenais darbības pamatprincips kā mēram būšot deputātu apvienošana kopīgā darbā. "Tie 15 deputāti, kas esam, esam vienādi, nav labāki un sliktāki, nav izredzēto un trešās šķiras deputātu, visiem deputātiem jāpiedalās darbā un lēmumu apspriešanā, lai nav kauns pašiem un jūrmalniekiem nav jākaunas par domes darbu," sacīja Truksnis.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeijers uzsācis kriminālprocesu pret Satversmes tiesas tiesnesi – bijušo 9.Saeimas locekli, Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Vinetu Muižnieci.

Izmeklējamās darbības ir kvalificētas pēc Krimināllikuma 327.panta «Dienesta viltojums» pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm, DB informēja sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers.

Viņš arī norāda, ka Ģenerālprokuratūrā ir pabeigta resoriskā pārbaude par 9.Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola iespējamo viltojumu daļā par likumprojekta Grozījumi Krimināllikumā izskatīšanas rezultātiem un likumprojekta turpmāko virzību.

Pirmstiesas izmeklēšanu šajā kriminālprocesā veiks Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors. Resoriskā pārbaude tika uzsākat pēc Saeimas deputāta Alekseja Loskutova 24.februāra iesnieguma pamata.

Satversmes tiesa apturējusi tiesneses Vinetas Muižnieces pilnvaras līdz nākamajam kriminālprocesa virzītāja lēmumam. Ierosinājumu par atstādināšanu ierosinājusi pati V.Muižniece, DB pastāstīja tiesas pārstāve Līga Pauliņa.

Viņa arī atzīmēja, ka jautājums par atstādināšanu skatīts slēgtā sēdē, kā arī V.Muižnice nepiedalīsies šodien, 3.jūnijā, paredzētajās Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanās, jo pilnvaras tiek apturētas līdz ar lēmuma pieņemšanu.

DB jau rakstīja, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeijers uzsācis kriminālprocesu pret Satversmes tiesas tiesnesi – bijušo 9.Saeimas locekli, Juridiskās komisijas priekšsēdētāju V.Muižnieci.

Izmeklējamās darbības ir kvalificētas pēc Krimināllikuma 327.panta «Dienesta viltojums» pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm, DB informēja sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers.